Tip:
Highlight text to annotate it
X
Tagad varat uzdot jautājumus.
Mums vēl ir aptuveni pusstunda laika.
Ja par kaut ko radās neskaidrības, jautājiet, un es paskaidrošu.
Piemēram, par videoklipu – kas notika, kādēļ tas notika –, kā es šim visam pievērsos,
par laiku, ko pavadīju cietumā. Atbildēšu uz jebkuru jautājumu.
Pēdējās rindās kāds pirmais pacēla roku.
Ja es gribētu kļūt par veģetārieti,
kādi būtu mani nedēļas izdevumi pārtikai salīdzinājumā ar cilvēku, kas ēd gaļu un
iepērkas parastos pārtikas lielveikalos, kuru piedāvājums nav īpaši pielāgots veģetāriešiem un vegāniem.
Kā atšķirsies izdevumi?
Tas būs lētāk.
Pastāv mīts, ka vegānisks dzīvesveids ir dārgāks.
Tūlīt paskaidrošu to sīkāk.
Pirmkārt, tieši vislētākie produkti ir vegāniski.
Rīsi, pupas, lēcas, makaroni...
Šāda veida produkti.
Tieši tādēļ trūcīgi un nabadzīgi cilvēki visā pasaulē ir veģetārieši.
Gaļas ēšana ir kas ekskluzīvs.
Amerikā tas ir lēti, tāpēc ka lopkopība tiek subsidēta.
Un es gribu pieminēt kaut ko tādu, ko šajā sakarā neviens nevēlas ņemt vērā.
Veselība.
Medikamenti, ārstēšanās slimnīcā, ārstu apmeklējumi,
neskaitāmās tabletes un vitamīni,
veselības aprūpe.
Tas viss nav paredzēts vegāniem.
Tas ir domāts cilvēkiem, kas ēd gaļu.
Augustā man paliks 40 gadu,
un man nav veselības problēmu.
Es nelietoju vitamīnus.
Es neeju pie ārstiem.
Man tas nav vajadzīgs.
Es ēdu pareizi un trenējos.
Ja ņemam vērā veselību,
gaļas ēšana noteikti ir visdārgākais uztura veids.
Ņemiet vērā arī to, ka, pērkot pārstrādātus produktus,
vegāniskus vai nevegāniskus,
jūs vienmēr nedaudz piemaksājat.
Ja jūs maksājat "Turtle Island Foods" par tofu tītara ražošanu,
ja jūs maksājat "Lean Cuisine" par kādu gaļas ēdienu,
tas būs nedaudz dārgāk, jo kāds tos ir pagatavojis jūsu vietā.
Ja jums padodas gatavošana, varat to visu pagatavot paši.
Manā vietnē ir recepšu sadaļa un
arī sadaļa par restorāniem un lielveikaliem.
Vienmēr varat ieskatīties tur
vai sazināties ar mani, pajautāt sava iecienītākā ēdiena recepti,
un es to atradīšu.
Arī mana draudzene lieliski gatavo.
Paturiet visus šos apsvērumus prātā.
Vēl kas: ja ēdat ārpus mājas –
jebkurā restorānā –,
tas vienmēr būs nedaudz dārgāk.
Tādēļ nevajag teikt: "Es aizgāju uz to vegānu restorānu, un tas bija padārgs."
Ziniet, steiku restorāni arī nav neko lēti.
Tāpat kā daudzi citi restorāni.
Ja ēdat kafejnīcās, piemēram, "Subway",
tur ir dārzeņu sviestmaize,
kas vienmēr ir lētākais ēdiens ēdienkartē.
To gatavo no itāliešu maizes, kas ir vegāniska.
Ja ejat uz "Taco Bell", ņemiet pupiņu burito bez siera.
Tas maksā ļoti lēti – 99 centus.
Es to pieminu, jo studenti nemitīgi man saka:
"Gērij, es to visu saprotu, bet man galīgi nav naudas,
esmu students, naudas maz, jāiet uz "McDonald's"!"
To pašu riebeklību varat ēst arī "Taco Bell".
Es saku "riebeklība", jo – ja jūs ēdat "McDonald's",
nesakiet, ka to darāt garšas dēļ!
Jā, lūdzu.
Tad kā vegāniskai maltītei var piešķirt gaļas garšu? Neizmantojot gaļu.
Izmantojot pareizo dārzeņu un garšvielu kombināciju,
jūs būsiet pārsteigti, ko tik nevar atdarināt.
Piemēram, var nopirkt dažādu veidu "zivis".
Es pirmīt pieminēju "garneles"...
Apmeklējiet "Vegieworld" vietni:
vegieworld.com. Viņi ražo "omāru", "mencu", "lasi"... Jebkuru "zivi", ko vien vēlaties.
Viņi izmanto jūraszāles.
Jūraszāles piešķir zivju smaržu un garšu.
Jūs visi noteikti esat ēduši labi pagatavotas portobello sēnes.
Ja portobello sēnes izcep uz grila, tās garšo pēc steika.
Tādēļ liellopa gaļas garšas iegūšanai tiek izmantotas sēnes.
Manas mājaslapas recepšu sadaļas veidotāja Eimija Bola
ir lieliska pavāre.
Pirms pāris gadiem es biju Sanfrancisko,
un viena no ceļošanas priekšrocībām –
es varu nogaršot ēdienu dažādās pilsētās.
Un es zinu, kur var paēst vegāniski,
tādēļ es aizgāju pie viņas ciemos, un viņa teica: "Vēlies cieti novārītu olu?"
Viņa neteica vārdu "vegānisks", tikai – "Vai tu gribi cieti vārītu olu?"
Es teicu: "Tu joko? Tev ir vegāniska cieti vārīta ola?
Ko tas nozīmē? Vegāniskas olas taču nepastāv!"
Viņa atbildēja: "Es tev to pagatavošu."
Viņa paņēma avokado, pārgrieza to uz pusēm,
un izgreba pusi.
Iedomājoties avokado
un iedomājieties cieti novārītas olas dzeltenumu.
Abiem ir vienāda tekstūra.
Tikai viens ir dzeltens, bet otrs – zaļš.
Viņa paņēma avokado pusi, ielika tur nedaudz vegāniskas kartupeļu biezputras,
ko bija pagatavojusi ar kaņepju vai rīsu pienu,
šādi imitējot olas baltumu.
Tad viņa nedaudz uzbēra sāli un teica: "Pagaršo."
"Ak kungs! Vegāniska cieti vārīta ola."
Ja virtuvē darbojas patiešām radoši cilvēki –
un ir daudz radošu pavāru –,
viņi jebko var pagatavot tā, lai tas garšotu pēc kā cita.
Un to viņi arī dara. Bez ķīmiskām piedevām!
Jā?
Pieminētie pusfabrikāti –
vai tiem ir pievienots daudz sāls un kukurūzas sīrupa?
Tur noteikti ir sāls.
Un sāls ēdienam piešķir bagātīgāku garšu.
Tādēļ, ja negribat to lietot pārāk daudz, pētiet produkta sastāvu.
Bet es nedomāju, ka cilvēkiem būtu jāsatraucas par sāli vairāk nekā par dzīvnieku proteīniem,
holesterīnu, piesātinātajiem taukiem un visu pārējo.
Tas ir bezjēdzīgi.
It kā kāds man sejā pūstu cigarešu dūmus un teiktu:
"Gērij, tev nu gan nevajadzētu smēķēt marihuānu."
Ko? Par ko tu runā? Ja cilvēkam ir kāds kaitīgs ieradums,
kāda jēga mēģināt atturēties no kaut kā cita, kas varētu būt neveselīgs?
Jā.
Cik saprotu, vegānisma pamatkoncepcija ir neizmantot dzīvas būtnes un nedarīt tām pāri?
Tas attiecas uz visu no govīm līdz pat rauga baktērijām.
Bet kā tikt galā ar parazītiem, baktēriju infekcijām un slimībām, ko tās izraisa,
kā sevi ārstēt šādos gadījumos?
Pašaizsardzība ir pieņemams sevis aizsargāšanas veids.
Tas ir skaidrs, bet, teiksim... ārsta profesijā
cilvēkam ir jānogalina...
Jānogalina kas? Baktērijas?
Jā.
Tātad tu esi organizācijas "Cilvēki par ētisku izturēšanos pret baktērijām" dibinātājs?
Vienīgais, kas mani uztrauc, kad kāds pievēršas šai tēmai,
ir, ka govis tiek pielīdzinātas parazītiem un baktērijām.
Nē, es baktērijas pielīdzinu raugam.
Labi, bet vai baktērijas tev bieži nodara pāri?
Ir situācijas, kad tās ir kaitīgas,
un tad tev ir tiesības sevi aizsargāt un iznīcināt to, kas tev kaitē.
Paskaidrošu to citādi.
Ja mēs abi ietu cauri mežam un tev uzbruktu lācis,
vai tev tiešām šķiet, ka es teiku: "Oi, neraža... Esmu vegāns."
Es cīnītos vai mēģinātu cīnīties ar šo lāci
un palīdzētu tev, jo tā ir pašaizsardzība.
Tev uzbrūk.
Ja kāds cilvēks tev bez iemesla uzkluptu, arī tad es tevi aizsargātu.
Ja baktērijas tevi nogalina un iznīcina tavu ķermeni,
tev ir tiesības iznīcināt baktērijas, kas iznīcina tevi.
Ņemiet vērā, ka govis mums neuzbrūk.
Vistas nekad nav uzbrukušas cilvēkiem.
Vēl kas, ko es vēlētos zināt.
Kādēļ mums šķiet, ka esam labāki par vistām,
ja katru gadu nogalinām no 35 līdz 40 miljardiem vistu?
Un cilvēki to dara tūkstošiem gadu.
Kādā veidā slepkava ir īpašāks par upuri?
Kādā veidā apspiedējs ir labāks par apspiesto?
Mēs visu esam sapratuši ačgārni – mēs neesam labāki par viņiem.
Mēs viņiem uzbrūkam, un tas mūs padara mazvērtīgākus,
tas mūs padara sliktākus, tas mūs padara ļaunus.
Jā.
Pasaulē šobrīd ir aptuveni astoņi miljardi cilvēku.
Un vismaz lielākā daļa ASV iedzīvotāju ēd gaļu, ne tā?
Tātad lauksaimniecībai ir paredzēta tikai noteikta zemes daļa – platība, kur varam audzēt pārtiku.
Un, man šķiet, ja visi pasaules iedzīvotāji kļūtu par vegāniem, tad...
Es atceros jūsu teikto, ka 65% graudu tiek izmantoti lopkopībā,
bet kā mēs iztiksim bez gaļas produktiem, laikam to es cenšos pateikt... vai olām, vai...
Vienkārši un lieliski.
Nedaudz statistikas:
Amerikā 95% sojas ir dzīvnieku barība.
80% Amerikas kukurūzas ir dzīvnieku barība.
70% Amerikas auzu ir dzīvnieku barība.
Ja mēs ēstu šos produktus paši...
Vai zināt, ka vienā hektārā zemes var izaudzēt 33 600 kilogramu burkānu,
44 500 kilogramu kartupeļu un 56 000 kilogramu tomātu.
Viens hektārs zemes var nodrošināt tikai 113 kilogramu gaļas.
Mēs izmantotu mazāk zemes un iznīcinātu mazāk dzīvotņu,
ja ēstu šos produktus paši.
Lūdzu, izlasiet vides sadaļu manā vietnē
vai apmeklējiet vietni earthsave.org –
pārtikas pietiek visiem.
Vēl nedaudz informācijas.
Pasaulē lielākā organizācija, kas izsniedz ēdienu bada cietējiem, "Food for Life Global" –
uzmeklējiet informāciju par viņiem internetā.
Es uzzināju par šo organizāciju,
kas cilvēkus ēdina tikai ar veģetāru un vegānisku ēdienu, izsniedzot 2 milj. maltīšu dienā,
es par viņiem uzzināju pirms 10 gadiem.
Otra lielākā organizācija pasaulē, kas ar to nodarbojas, ir "Plenty".
plenty.org ir viņu vietne.
Abas organizācijas izsniedz veģetāru ēdienu.
Es to prezidentiem uzrakstīju šādi:
"Ak kungs, cik tas ir lieliski! Beidzot kāds ir sapratis, ka nav jākaitē dzīvniekiem, lai palīdzētu cilvēkiem."
Atbildes vēstules bija gandrīz identiskas, un to doma bija aptuveni šāda:
"Mēs tā nerīkojamies ētisku iemeslu dēļ.
Mēs negribam ar jums strīdēties un negribam ar jums to apspriest.
Mēs tā darām, jo tas sanāk lētāk
un ar veģetāru ēdienu mēs pabarojam no 20 līdz 30 reizēm vairāk cilvēku nekā organizācijas, kas izmanto gaļu."
Vēl kāds jautājums? Jā?
Es jums piekrītu, ka dārzeņi un augļi veselībai tiešām nāk par labu,
bet es... Pārstrādāta soja ir kaitīga, jo liek ķermenim ražot papildu estrogēnu.
Šeit jāmin kāds fakts. Daļai cilvēku soja nepatīk estrogēna dēļ, bet
gaļā un govs pienā ir divreiz vairāk estrogēna nekā sojā.
Paskaidrošu to sīkāk.
Estrogēns, kas atrodams sojā, ir fitoestrogēns. F-I-T-O – augu izcelsmes.
Fitoestrogēni cilvēka ķermenim nenodara nekādu kaitējumu.
Ķermenim par ļaunu nāk tieši dzīvnieku izcelsmes estrogēni.
Bet man ir labas ziņas.
Ja jums tiešām nepatīk soja un negribat to ēst... tad neēdiet.
Sojas neēšana nenozīmē, ka nevarat būt vegāni.
Pastāv kviešu "gaļa"; vai arī ēdiet vegāniska uztura pamatproduktus:
augļus, dārzeņus, lēcas, pupas un tamlīdzīgus produktus.
Tādējādi soja nebūs daļa no jūsu uztura.
Un es ceru, ka apmeklēsiet manu vietni, jo
tur ir jauna sadaļa par visiem ar soju saistītajiem mītiem.
Daudzus no tiem izplata Maikls Polans savā grāmatā "Visēdāja dilemma".
Un, starp citu, kāda tur vēl dilemma?
Vai būt labam, nevis nežēlīgam tiešām cilvēkiem sagādā problēmas?
Maikls Polans, starp citu, ir mednieks un nesponsorēts gaļas un piena nozares atbalstītājs.
Lūdzu, neklausieties viņa teikto filmā "Food Inc." un grāmatā "Visēdāja dilemma".
Tās visas ir muļķības.
– Jā. – Vai jūs pērkat tikai tās preces, kas ražotas ASV?
Jo jūs iestājaties pret dzīvnieku izmantošanu,
bet kā tad ar nežēlību pret strādniekiem, kas ražo dažādas preces? Vai jūs pērkat tikai amerikāņu...
Jā, tagad jā. Varat apskatīt mana krekla birku – to ražojis "Hemptown".
Visas preces iegādājos no vegāniskiem uzņēmumiem, kas darbiniekiem pienācīgi maksā.
Un jā, es vairs neiepērkos populārajos veikalos.
Uzmanība jāpievērš dažādām problēmām, un man prieks, ka ieminējāties par šo.
Bet paturēsim prātā, ka uz Zemes vislielākā nežēlība tiek vērsta pret dzīvniekiem.
Bet, protams, iesaistieties arī citādi – neatbalstiet neētiskus ražotājus,
centieties pirkt vietējo produkciju.
Vai jums liekas, ka šādi dzīvot ir lēti...?
Jā, man ir trīs šādi krekli... Katrs maksāja 9 dolārus,
tātad tas ir smieklīgi lēti.
Ētisks dzīvesveids nav tik sarežģīts, kā cilvēkiem liekas.
Tā vienkārši šķiet, jo esam pieraduši dzīvot citādāk.
Neuztraukties par produktu izcelsmi,
neuztraukties par to, kas notiek ar citiem dzīvniekiem un citiem cilvēkiem.
Kurā valstī jums ir aizliegts iebraukt?
Kanāda mani pievienoja "melnajam sarakstam" 1999. gadā.
Tas notika tādēļ, ka 1997. gadā es izlēmu, ka gribu darīt ko vairāk, nevis tikai būt vegāns.
Es gribēju atbrīvot dzīvniekus, kuri tiek turēti nebrīvē.
Tāpēc es devos uz ūdeļu koncentrācijas nometni – kažokzvēru fermu "Eberts Fur Farm" Blenemā, Ontārio.
Es dzīvoju Mičiganā, un Kanāda ir turpat blakus – aptuveni 30–45 min brauciena attālumā.
Tādēļ es devos uz šo fermu un atvēru 1542 ūdeļu būrus.
Ūdeles kažokādu nozarē var nogalināt divos veidos.
Viņu kakli tiek ar rokām pārlauzti.
Ūdeli izņem no būra un salauž tās kaklu pret celi.
Vai arī nogalina ar gāzi – gluži kā koncentrācijas nometnē.
Tovakar nepaveicās,
un mani arestēja.
Piebildīšu, ka tonakt izbēga 540 ūdeles.
Fermas žogā tika izgriezti caurumi; tur bija šaurs ceļš un aiz tā – 240 ha meža.
Ūdelēm tikai vajadzēja tikt pāri ceļam, atrast izeju.
Diemžēl tūkstoš ūdeļu tā arī neizbēga no fermas teritorijas,
un līdz ar to viņas nevarēja glābt.
Viss, ko varētu dot viņām vai jebkuram citam, būtu iespēja būt brīvam.
Domāsim reāli – ja jūs tiktu turēti nebrīvē un gaidītu, kad jums pārlauzīs sprandu,
novilks ādu, lai kāds cits sev varētu uztaisīt čību pāri...
Jūs visi domātu: "Bāc, ceru, ka šovakar ieradīsies Gērijs,
atvērs šo sasodīto būri un dos man iespēju!"
Tonakt mani arestēja.
Un, starp citu, mani ielika īpaši stingra režīma cietumā.
Man tika piespriesti seši mēneši ieslodzījumā.
Cietumā nosēdēju 77 dienas; tad mani deportēja un ielika "melnajā sarakstā".
Ātri izstāstīšu vēl ko.
Cietumā bija diezgan slikti cilvēki:
bērnu izmantotāji, izvarotāji, slepkavas, uzbrucēji...
Ieliekot mani vienā no šausmīgākajām vietām, viņi mani mēģināja pārmācīt.
Pirmajā dienā es atrados aizturēšanas blokā – pirms tiku pārcelts uz savu kameru.
Un tur bija televizors,
un viens kārtīgs mačo spaidīja TV pulti un
skatījās ziņu speciālizlaidumus.
Galvenais sižets Kanādā tovakar:
"Starptautiskais terorists Gērijs Jurovskis šovakar apcietināts",
"Gērijs Jurovskis – starptautiskais terorists ieslodzīts..."
Mani pie katras izdevības sauca par starptautisko teroristu.
Esmu no Mičiganas, atrodos Kanādā, tātad es esmu starptautisks.
Tātad – pirmajā dienā nevienu tur nepazinu.
Es stāvēju kameras aizmugurē, un pārējie bija sapulcējušies ap televizoru.
Un tad beidzot viņi saprata, kas es esmu.
Viens čalis stāvēja kaut kā šādi... skatījās apkārt...
"Hei! Tas džeks tur... tas ir..."
"Tas taču ir viņš."
Tad piecēlās tas mačo, pienāca pie manis – viņš bija diezgan iespaidīgs vīrs – un teica:
"Tu esi starptautisks terorists?"
Es atbildu:
"Jā."
"Jocīgi – tu neizskaties pēc starptautiska terorista."
Es atbildēju: "Varbūt tas tāpēc, ka neesmu arī.
Es atbrīvoju dažas ūdeles, kurām taisījās pārlauzt sprandu..."
Pirmā lieta, ko viņš man teica...
Cietumā es daudz runāju, un pirmā lieta, ko visi man teica, bija:
"Kas, pie velna, ir ūdele?"
"Tāds kā liels sesks, grauzējs..."
Un nākamā lieta, ko es vienmēr dzirdēju... Tas nav citāts, bet intonācija bija precīzi tāda.
Tas bija aptuveni tā:
"Paga, tevi ielika šeit pie mums...
jo tu atbrīvoji dažas žurkas?"
Viņi vienmēr teica "pie mums", jo zināja, ka ir noziedznieki. "Pie mums?"
Es teicu: "Nē, nē, nē, mani ielika šeit pie jums, jo es ūdeļu fermai radīju 2,1 milj. dolāru zaudējumus,
un fermas īpašnieks kopš tā laika ar to vairs nenodarbojas.
Un mūsu sabiedrībā ekonomiskā sabotāža netiek paciesta."
Vēl kas, par ko jums būtu jāpadomā.
Kad mani arestēja, tiesa atteicās noteikt drošības naudu.
Viņi domāja, ka to nomaksās un es atgriezīšos Mičiganā.
Un tur ūdeļu atbrīvotājus neizdod citai valstij.
Jautājumu par drošības naudu izskatīja 10 dienas.
Es to pieminu, jo aicinu ikvienu klātesošo
parādīt gadījumu, kad izvarotājam vai slepkavam ir bijusi 10 dienu ilga izskatīšana par drošības naudu.
Neizdosies. Taču ūdeļu atbrīvotājam jāgaida 10 dienas.
Desmitajā dienā mans advokāts Stīvs Rougans
uzzināja, ka šī tiesnese Ileina Bebkoka, kas 10 dienas man nevarēja noteikt drošības naudu,
pirms 3 nedēļām kādam vīrietim no Mičiganas
noteica 1000 dolāru drošības naudu par 2. pakāpes seksuālu uzmākšanos.
Jūs zināt, kādi kļūst tiesneši,
kad tiesas zālē nevēlas ko dzirdēt.
Viņa piesarka un kliegdama teica:
"Stīv, neuzdrošinies to pieminēt manā tiesas zālē!"
"Tam ar šo lietu nav nekāda sakara, un tu to sasodīti labi zini!"
Es sēdēju apsūdzētā vietā un tobrīd nevarēju sarunāties ar savu advokātu,
un viņš tur soļoja,
bet savā prātā es domāju: "Nepiekāpies, nepiekāpies, nepiekāpies..."
Tātad viņš soļoja un soļoja, un es domāju: "Saņemies, Stīv..."
Un pēc 30 sekundēm viņš pagriezās un teica:
"Zināt ko, jūsu godība? Un kā vēl tam ir sakars ar šo lietu!
Mans klients mēģināja pārtraukt nežēlību,
un viņš var doties cietumā un iestāties par dzīvniekiem.
Tam vīrietim no Mičiganas jūs noteicāt drošības naudu par seksuālu uzbrukumu sievietei,
un negribat to noteikt manam klientam?”
Viņa paskatījās uz mani pirmoreiz to 10 dienu laikā,
un es tikai noplātīju rokas.
"Nu... 10 000 dolāru galvojums."
Lai arī ko jūs domātu par likumpārkāpumiem,
es ceru, ka saprotat:
cilvēki, ko sabiedrība apbrīno, –
M. L. Kings, Gandi, Rouza Pārksa, Henrijs Deivids Toro, Jēzus –
bija radikāli likumpārkāpēji.
Ikviens cilvēks, kas ir panācis būtiskas izmaiņas, ir bijis radikāls likumpārkāpējs.
Pat ja kāda iemesla dēļ jums liekas, ka man nevajadzētu pārkāpt likumu
vai ka cilvēkiem nevajadzētu pārkāpt likumus,
jūs nevarat teikt, ka par seksuālu uzbrukumu drošības naudai jābūt 1000 dolāriem,
bet par dažu žurku atbrīvošanu – 10 000 dolāriem.
Galvenais šo lēmumu apsvērums:
seksuāls uzbrukums neietekmē ekonomiku.
Un cilvēkiem nerūp lietas, kas neietekmē visa ļaunuma sakni –
naudu.
Jautājums?
Kā jūs sākāt ar to nodarboties, un kas ir uztetovēts uz jūsu rokas?
Tetovējumā esmu attēlots es maskā, un rokās man ir trusis.
Tur ir rakstīts "Praesti et Persto", kas latīņu valodā nozīmē "Es stāvu pārliecināts un drošs".
Tur ir rakstīts "ALF – Animal Liberation Front".
Tā ir organizācija bez oficiāliem biedriem,
bet ikviens, kas atbrīvo dzīvnieku vai iznīcina vietu, kur viņus spīdzina, tiek uzskatīts par ALF biedru.
Bet sākās viss ar to, ka mans patēvs bija klauns cirkā "Shrine".
Kad man bija 23 gadu, es nokļuvu aizkulisēs.
Uzsvēršu, ka arī man tad bija klapes uz acīm
un man nerūpēja dzīvnieki, izņemot manus suņus.
Ja burunduks pie manis pieskrietu, es teiktu: "Re! Burunduks!"
Bet es biju kā visi citi – es ēdu mirušus dzīvniekus.
Man nerūpēja govis un cūkas, un viņu dzīve.
Un viņš aizveda mani aizkulisēs un teica: "Gribi redzēt ziloņus?"
"Bet skaidrs, ka es gribu redzēt ziloņus! Joko, vai?"
"Vai varu ņemt līdzi arī Vendiju?" Tā bija mana draudzene.
Viņš teica: "Jā! Ved Vendiju šurp."
Mēs ar Vendiju priecīgi nokļuvām aizkulisēs
un rotaļīgi grūstījāmies: "Es pirmais... pirmais..."
Līdz mēs tur patiešām nokļuvām
un apstājāmies kā iemieti.
Kad savā acu priekšā redzi nežēlību, nav vajadzīgi nekādi paskaidrojumi.
Es zināju, ka tas, ko redzu, ir ļaunums.
Trīs ziloņi bija saķēdēti
pie kreisās priekškājas
un labās pakaļkājas.
Viņi bija pieķēdēti pie Mičiganas gadatirgus noliktavas cementa grīdas.
Pa kreisi es redzēju pērtiķi, kas kliedza un turējās pie sava būra restēm.
Pa labi es redzēju divus tīģerus skumji soļojam.
Es pagriezos pret Vendiju un teicu:
"Ko, pie velna, zilonis vispār dara pilsētā?"
Un viņa teica: "Es nezinu."
Un mēs nostājāmies pretī šiem ziloņiem.
Pievēršot uzmanību enerģijai...
Un, lūdzu, nedomājiet, ka tas ir dīvaini, jo mēs visi to darām.
Piemēram, zīdaiņi un mazi bērni nerunā un nesazinās,
bet, ja bērns sāk raudāt...
"Nu neraudi... Tev slāpst? Esi izsalcis? Nomainīt autiņus?"
Jūs spriestu pēc viņu acīm un kustībām.
Tie ziloņi šūpojās šādi – neirotiski.
Neesmu ziloņu speciālists, bet zinu, ka dabā ziloņi tā neuzvedas.
Vēlāk uzzināju, ka ikviens cirka zilonis uzvedas neirotiski,
jo ir pieķēdēts. Savvaļā ziloņi dienā nostaigā 30–80 kilometru.
Es ieskatījos viņu acīs.
Es redzēju tikai bezcerību un bailes,
un es zināju, ka tas nav pareizi.
Tad es sāku domāt, kāda ir mana ēdiena izcelsme.
Kā tiek ražoti mani apavi?
Kas notiek eksperimenti dzīvnieku laboratorijā?
Un tad es sāku to pētīt.
Iepriekš jau minēju, ka devos uz "Thorn Apple Valley" cūku kautuvi.
Devos uz dzīvnieku eksperimentu laboratorijām.
Un sā***ā es domāju kā jau vairums cilvēku.
Es negribēju pārstāt ēst dzīvniekus – ko tad citu es ēdīšu? Tikai salātus?
Pastāv mīts,
ka vegāni pārtiek no salātlapām un tomātiem.
Tā nav taisnība, bet agrāk tā domāju arī es.
Jo vairāk es par to domāju, jo vairāk es sapratu, ka esmu liekulis.
Gribu, lai jūs padomātu par šādu paradoksu:
kāpēc daži dzīvnieki ir mūsu mīļdzīvnieki,
bet daži – pusdienas?
Kādēļ mēs cīnāmies par noteiktu sugu tiesībām
uz labsajūtu, mīlestību un drošību?
Par suņiem un kaķiem... Bet kā ar citiem?
"Griezt nost viņu knābjus!
Tās sasodītās vistas, griez nost. Kamēr ir pie pilnas apziņas!
Tās cūkas, sivēni...
raut nost viņu sēkliniekus!"
Sabiedrībā valda liekulība.
Jūs redzat, kādu izvēli esmu izdarījis.
Es tikai varu cerēt, ka jūs katru vakaru dosities gulēt
ar apziņu, ka neesat atbildīgi par apzinātu nežēlību.
Pasaulē iet grūti visiem, bet jo īpaši – dzīvniekiem.
Kāpēc stāvoklis jāpasliktina, viņus ēdot?
Mūsdienās nav nekādas vajadzības
patērēt jebkuru dzīvnieku izcelsmes produktu.
Laiks to visu mest pie malas.
Dzirdēju, ka jūs neesat PETA biedrs – kādēļ?
Ā... iekritu.
Teikšu visu, kā ir.
No 2002. gada līdz 2005. gada novembrim PETA finansēja manas lekcijas.
Es nekad neesmu bijis PETA darbinieks.
Es no viņiem ņēmu naudu kā no sponsora. Es biju neatkarīgs darbinieks.
Es ņemu naudu no jebkura, lai ar to paveiktu labas lietas.
Man nešķiet, ka ir nepareizi ņemt "ļaunu" naudu un ar to paveikt labas lietas.
PETA pārstāja mani sponsorēt 2005. gada novembrī, jo manas lekcijas neesot svarīgas.
Vai tiešām?
Vienīgais, kas pasauli var padarīt labāku,
ir paskaidrošana citiem, kādēļ nevajadzētu diskriminēt kādu citu vai kaitēt citiem.
Bet pats galvenais par PETA. Tāda korporācija kā PETA,
kam galvenais birojs ir Norfolkā, Virdžīnijā...
Es naudu "neradu", bet saņemu.
To es teicu runas laikā un tā arī domāju.
Es nevienai skolai neesmu pieprasījis maksu par lekciju.
Es nekad neesmu pieprasījis no pasniedzējiem maksu par to, ka vadu nodarbības.
Es nekad neesmu studentiem lūdzis ziedojumus.
Es neuzskatu, ka par patiesības uzzināšanu ir jāmaksā.
Bet PETA...
Gadā šīs lekcijas man izmaksā aptuveni 64 000 dolāru.
35 000–40 000 ir izdevumi par transportu, viesnīcām, pārtiku, degvielu...
Tas nav lēti, jo esmu ceļā septiņarpus mēnešus gadā.
Pārējā nauda ir paredzēta ikdienas tēriņiem un rēķinu apmaksai,
un tā ir maza alga, ko saņemu par šo darbu.
Bet tad PETA birojā ieradās grāmatveži.
Ingrīdas Ņūkērkas birojā. Viņa ir PETA dibinātāja un prezidente.
Un viņi teica: "Trīs gadus esam Gērijam devuši 64 000 dolāru gadā –
kopā 192 000 dolāru.
Piešķīrām viņam arī 20 000 dolāru par viņa lekcijas DVD izdošanu,
ko viņš bez maksas izdalīja studentiem, lai gan bija paredzēts prasīt 10 dolāru."
Kad man bija šie DVD, cilvēki man teica:
"Es gribētu šo parādīt savam draugam,
draudzenei, tētim, māsai..."
Un es teicu: "Nu lieliski, man ir DVD. Cena – 10 dolāri."
Un pārsvarā studenti teica:
"Man nav naudas, esmu students. Kādi vēl 10 dolāri?"
Es teicu: "Ā, nu labi... ņem tāpat."
Tā tas beidzās. Es par velti atdevu vismaz 95% no visiem DVD.
Kad PETA to uzzināja, viņi bija nikni, bet es atbildēju:
"Jūs gadā nopelnāt 25 miljonus dolāru,
bet nevarat par brīvu atdot pāris tūkstošus DVD cilvēkiem, kas izmisīgi grib
uzzināt vairāk par dzīvnieku tiesībām un vegānismu?"
Tātad ar to, protams, beidzās mūsu attiecības,
un viņi beidza mani sponsorēt. Bet vēl kas...
Es vienmēr esmu nosodījis PETA – pašā sā***ā, kad vēl ņēmu viņu naudu,
un arī tagad, kad naudu vairs neņemu.
Viņi ekspluatē sievietes. Viņu metodes ir smieklīgas.
PETA reklāmās vienmēr ir kailas sievietes. Piemēram, Pamela Andersone.
Viņiem patīk izkarināt milzīgus plakātus ar Andersones krūtīm.
Tas ir forši, ka Pamelai Andersonei rūp dzīvnieki, patiešām.
Bet viņas krūtis nevienu nepadara par vegānu!
Kad es par to mēģināju runāt ar Ingrīdu, viņa teica:
"Vai tu zini, cik daudz cilvēku redz tos plakātus, bet cik noklausās tavu runu?"
Es atbildēju: "Nu, to nevar salīdzināt – miljoniem vairāk cilvēku."
Vai gribat teikt, ka cilvēki pastaigājas pa Ņujorkas ielām,
ierauga plakātu ar Pamelu un saka:
"Velns parāvis, paskaties uz tām krūtīm!
Nopirksim tofu!"
Tam nav nekādas saistības.
Es saprotu, kādēļ izmanto seksu un sievietes, lai pārdotu produktus.
Man tas nepatīk.
Bet, ja jūs vīrietim teiktu: "Uzsmidzini šo,
un 12 sievietes tev metīsies virsū un gribēs nodarboties ar seksu!"
Tad viņi teiktu: "Dod šurp "AXE", smidzini tik virsū!"
Pasakot vīrietim: "Tu dabūsi meiteni gultā, ja nopirksi motociklu!"
Tad arī visi gribēs pirkt motociklus!
Bet, parādot Pamelas Andersones krūtis...
Nekādas jēgas.
Absolūti nekādas. Tas neko nemaina.
Un PETA dara vēl drausmīgākas lietas.
Manā vietnē ir eseja –
noklikšķiniet uz sadaļas "Citi dzīvnieku tiesību jautājumi",
un tur ir esejas "Kas vainas organizācijai PETA?"
un "Kas vainas organizācijai "Humane Society of the US"?"
Tā ir dzīvnieku labturības organizācija, kas nemaz nevēlas atbrīvot dzīvniekus.
Nākamais jautājums.
Jūs pieminējāt mājdzīvniekus –
ko jūs domājat par mājdzīvnieku barošanu ar gaļu?
Slikta doma!
Paskaidrošu sīkāk.
Es negribu pārbaudīt jūsu mīlestību pret jūsu suņiem un kaķiem.
Ja jūs esat saprātīgi cilvēki,
kam ir suņi un kaķi, jūs pret tiem izturaties kā pret ģimenes locekļiem.
Atšķirībā no Maikla Vika...
Bet ar dzīvniekiem ir viena problēma.
Pirmkārt, viņi ir gaļēdāji.
Tas nozīmē, ka mums ir jāpaverdzina un jānogalina vēl vairāk govju, cūku, vistu, tītaru un zivju,
lai pabarotu suņus un kaķus, kas mums patīk vairāk nekā govis un cūkas.
Viss, ko es gribu teikt...
Man nerūp, ka gaļēdāji savvaļā tā rīkojas. Vai nav vienalga...
TV raidījumā "Planet Earth",
ko es skatos kanālā "National Geographic",
es varu noskatīties, kā lauva saplosa zebru – tas mani nesatrauc.
Bet mums nav tiesību nogalināt viņu vārdā.
Pamatojums ir ļoti vienkāršs.
Kuram ir kaķis? Kādam taču noteikti ir kaķis?
Vai jūs dodaties nogalināt putnus savam kaķim?
– Nē, viņš pats tos atnes... – Paldies!
Kaķis to dara pats.
Neviens sava kaķa dēļ nenogalina putnu.
Bet jūs maksājat lopkautuvju darbiniekiem, lai viņi nogalinātu putnus,
lai saražotu mājdzīvnieku barību.
Tāpat mēs maksājam cilvēkiem par vistu un cūku nogalināšanu, jo
vairums cilvēku nevar iedurt nazi kāda cita rīklē.
Tādēļ gaļēdāji mājdzīvnieki ir slikta doma.
Bet labās ziņas ir tādas, ka tagad
ir pieejama vegāniska suņu un kaķu barība.
Līdz ar to...
Es nevēlos padarīt jūsu suņus un kaķus par vegāniem.
Mani neizmeta no piecām valstīm...
starp citu, pārējās četras valstis ir
Anglija, Ziemeļīrija, Velsa un Skotija.
Lai arī es nekad neesmu šajās teritorijās spēris savu kāju,
man jau laikus liedza tur iebraukt, jo viņiem nepatika manas aktivitātes.
Bet mani nearestēja 13 reizes par mēģinājumiem padarīt jūsu suņus un kaķus par vegāniem.
Bet, ja jūs zinātu, kas ir suņu un kaķu barībā...
Pieminēšu vēl kādu ar suņiem un kaķiem saistītu problēmu –
mēs tos pavairojam pārlieku lielā skaitā.
Katru gadu mēs nogalinām 5–10 miljonus patversmju suņu un kaķu.
Tagad patversmes ir kautuves.
Tādēļ arī tas ir jāpārtrauc – līdz visi krātiņi būs tukši.
Bet šie 5–10 miljoni patversmju suņu un kaķu, ko mēs katru gadu nogalinām –
paceliet roku, ja domājat, ka viņi nonāk izgāztuvē.
Nepareizi.
Reizi nedēļā
automašīna visus savāc,
samaļ un pārdod
mājdzīvnieku barības ražotājiem.
Tātad mēs padarām savus suņus un kaķus par kanibāliem,
un viņi pat neēd īstu gaļu, ko ēstu normālos apstākļos.
Es tā arī nepieminēju ķimikālijas gaļā, ko cilvēki ēd...
Tas attiecas arī uz jums.
Šī ir vesela problēma, bet es vairāk koncentrējos uz ētiku.
Bet mājdzīvnieki ēd ar ķīmiju piegrūstu gaļu.
Viņi ēd to, kas savākts no lopkautuvju grīdām – to, ko mēs neēdam.
Ikreiz, kad no veikaliem izņem gaļu
vai spinātus – E. coli dēļ...
Jūs taču nedomājat, ka tas viss nonāk izgāztuvē?
Mājdzīvnieku barības ražotāji...
Tādēļ vegāniska barība viņiem būs piemērotāka.
Es gribu jums ātri kaut ko parādīt. Patiesībā es zināju, ka šovasar tas notiks.
Nekad iepriekš šo neesmu rādījis, bet...
Mans suns Rekss nomira 2004. gadā 15 gadu vecumā.
Un Rekss bija vegāns pēdejos 9 savas dzīves gadus.
"Nature's Recipe" – vegāniska suņu barība.
Nesakiet, ka Rekss neizskatās brīnišķīgi, jo izskatās gan.
Kad es ar viņu kopā devos ceļā – es bieži ņēmu viņu līdzi –,
reizēm nācās viņu vest arī pie vetārstiem.
Un visi vetārsti šausmās teica: "Ak dievs!
Gērij, tavs suns nevar būt vegāns tikai tāpēc, ka tu esi vegāns! Viņš ir gaļēdājs."
Es atbildēju: "Aiziet, uztaisiet asins ***īzes."
Viņi veica visas ***īzes, pēc 3 vai 4 dienām piezvanīja un teica:
"Jurovska kungs, visi vetārsti šobrīd te ir sapulcējušies, un mēs esam pārsteigti.
Jūsu sunim ir izcila veselība."
Es teicu: "Jā, jo mans suns neēd atkritumus."
Un runājot par atkritumiem...
Sešas nedēļas pavadot "Thorn Apple Valley" kautuvē,
katru dienu es redzēju, kā pie kautuves piebrauc mašīna,
kam uz sāniem rakstīts "Gaļa, kas nav piemērota cilvēku uzturam".
Katru dienu es redzēju, kā šī mašīna atbrauc, savāc trīs atkritumu konteinerus.
Atkritumu konteinerus.
Pa taisno pie mājdzīvnieku barības ražotājiem.
To nebija grūti noskaidrot.
Tādēļ vegāniska barība ir labāka.
Bet vegānisku kaķu barību nevar nopirkt parastos veikalos.
Tā jāpērk internetā, adrese ir vegancats.com
vai evolution.com.
Bet vegāniska suņu barība ir visos zooveikalos, kuros esmu bijis.
Ražotājs ir "Nature's Recipe".
Jautājums?
Atvainojos, mums vairs nav laika.
Liels paldies, ka klausījāties manī, es to novērtēju.