Tip:
Highlight text to annotate it
X
SOPA bija likumprojekts, kas dotu ASV valdībai tiesības bloķēt pieeju
jebkāda veida interneta vietnēm, kuras būtu uzskatāmas par autortiesību likuma pārkāpumu.
Pret šādu ASV plānu radīt valsts kiberpoliciju
pretojās tādas internet vietnes kā Anonymous, Wikipedia, Reddit, 4chan un deviantART.
Daudzas valdības uzlūko kibertelpu kā suverēnu teritoriju, kurai būtu jābūt pakļautai zem valsts kontroles.
Tādām organizācijām kā Anonymous kibertelpa ir sabiedriskais labums, kas nedrīkst atrasties zem kāda pārvaldības vai tikt centralizēti kontrolēts.
Pirātiska rīcība vienmēr ir bijusi atbilde uz "kartē neatzīmētām” kapitālistu kontrolētajām robežām.
Pirātisms nav nejauša rīcība,
tas ir paredzams un ir balstīts kapitālisma būtībā.
Konflikts par kibertelpas kontroli ir tikai viens no jaunākajiem šo konfliktu ilgajā vēsturē.
Viss sākās 17. gadsimtā, kad kapitālisms izvērsās plašumā pirmajā neiezīmētajā teritorijā
– atklātajā jūrā.
Eiropas valstis sacentās savā starpā par pārvaldību pār tirdzniecības ceļiem.
Viņi radīja monopolus, ko nosauca par Austrumindijas uzņēmumiem, lai uzspiestu pašu radītos likumus.
Holandiešu versija, saukta par VOC,
tika izveidota, lai valdītu pār holandiešu atklātajiem tirdzniecības ceļiem.
Viņi uzskatīja - gan konkurējošie tirdzniecības uzņēmumi, gan iezemiešu tirgotāji ir pirāti.
Jautājums – kāpēc?
Valsts skatu punkts ir tāds, ka jebkurš,
kas nerespektē tās ieviestos standartus ir pirāts.
Tātad pirātisms ir perspektīvas jautājums, un tie, kas atrodas pie varas, mēdz uzspiest
paši savu skatījumu uz pārējo pasauli.
Tādēļ holandiešu valdība uzskatīja, ka nekas slikts nav noticis, kad 1603.
gadā vienā no garšvielu tirdzniecības ceļiem holandiešu admirālis uzbruka portugāļu kuģim.
Faktiski bija tā, ka holandiešu valdība nodrošināja sankcionētu uzbrukumu ar nozīmogotu vēstuli par izrēķināšanos.
Tos, kam bija piešķirtas šādas tiesības, sauca par kaperiem vai korsāriem.
Tātad tas, ko portugāļi uzskatīja par pirātisku rīcību,
holandieši uzlūkoja vienkārši par vardarbīgu soli, lai pastiprinātu kontroli pār pašu pasludinātajiem un sev piederošajiem jūras tirdzniecības ceļiem.
Daudz pirātu uzskatīja atklāto jūru par publisku labumu, ko jebkurš drīkst brīvi izmantot savām vajadzībām.
Problēma ir tāda, ka neiezīmētajās teritorijās (tirdzniecības ceļos) trūka skaidrības par to, kuri ir leģitīmie pārvaldnieki
un kuri ir pirāti.
Stāsti par pirātiem nav nekas unikāls Holivudas pasakās par kādreizējiem laikiem.
Vēsture pati par sevi atkārtojas katru reizi, kad kapitālisms izplešas neiezīmētās teritorijās –
ieskaitot arī kibertelpu un izplatījumu,
tātad Džonijs Deps tuvākajā laikā nepaliks bez darba.
20. gadsimta sā***ā
britu valdība radīja monopolu tā vārdā, lai uzspiestu likumus jaunākajā kapitālistu teritorijā – radio ēterim.
Tā dzima BBC.
BBC mērķis bija radīt noteikumus programmu veidotājiem un klausītājiem,
piemēram, atļauja raidīt tikai reliģiskas pārraides un atskaņot tikai klasisko mūziku.
Viņa majestātes norādījumi bija klausīties pārraides klusumā
tikai ar BBC atzītiem radio uztvērējiem.
Tomēr ārzonas pirātu radio popularitāte lika valdībai pārdomāt translāciju noteikumus.
Kopš BBC kā monopola beigām 1967.
gadā radio ēters ir brīvs no cenzūras un tiek uzskatīts par publisko labumu.
Interesanti ir tas,
ka katru reizi, kad kapitālisms izplešas pa jaunām teritorijām, tiek lietoti valdību monopoli, lai noteiktu likumus un gūtu varu pār šīm teritorijām.
Vai jūs tiešām ticat, ka kapitālisms un brīvais tirgus ir viens un tas pats?
Mūsdienās interneta neitralitātes jautājums kibertelpā
sasaucas ar cīņu par brīvību jūrā un radio ēterā.
Atceraties korsārus, kas uzbruka portugāļu kuģim?
2001. gadā Ķīnas valdība autorizēja desmit tūkstošus kiberpirātu par kiberkorsāriem,
lai atriebtu ASV dronu iejaukšanos Ķīnas gaisa telpā, uzbrūkot ASV mērķiem – serveriem un interneta vietnēm.
Kopš šī starpgadījuma, gan ASV gan Ķīna tiešsaistē ir
izsekojušas kiberpirātus, lai piedāvātu viņiem strādāt par kiberkorsāriem.
Pielietojot tādus kiberieročus kā, Stuxnet un liesmu vīrusus,
kiberkorsāru uzdevums ir cīnīties par kontroli pār kibertelpu –
stratēģisku teritoriju, no kuras ir atkarīgas daudzas industrijas.
Jautājums ir – kam mēs varam uzticēt kontroli pār kibertelpu?
Uz peļņu tendētai organizācijai, kā piemēram, Google, kas mēdz saņemt atbalstu no NSA?
Bezpeļņas organizācijai kā ICANN, kas saņem atbalstu no ASV valdības?
Vai arī nevalstiskam kiberaktīvistu kolektīvam, kā piemēram, Anonymous?
Skaidrs ir tas, ka mēs esam parādā vairākām organizācijām par to skatījumu uz jūru kā kopīgo labumu,
jo tādējādi tiek dota brīvība brīvām radio translācijām un tiek aizsargāta interneta neitralitāte.
Ir nostāsts, ka jūras pirāti 17. gadsimtā bija vienīgie, kas pieņēma sievietes uz kuģa –
paldies jums, puiši!
Bet stāsts ar to nebeidzas: kapitālisms ir ienācis jaunā tā izplatīšanās ērā.
Gēnu kartes un izplatījums ir 21. gadsimta jaunās, kartē neiezīmētās teritorijas.
Kam mēs varam uzticēt kontroli pār šīm teritorijām?