Tip:
Highlight text to annotate it
X
Sagatavojis Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Starptautiskais Apmācību centrs sadarbībā ar Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru asociāciju (EUROCHAMBRES)
līguma “Uzņēmumu izpratnes par dzimumu stereotipu apkarošanu palielināšana” ietvaros, ko uzdevusi veikt Eiropas Komisija, Nodarbinātības, sociālo lietu un vienlīdzīgu iespēju ģenerāldirektorāts.
Lauziet dzimumu stereotipus,dodiet talantam iespēju
Uznemums Papyrus darbojaspapira ra˛o ana jau 126 gadus,
un uzskatam, ka diezgan labiparzinam o uznemejdarbibas jomu.
Galvenokart koncentrejamies uz visu veiduiespieddarbu papiru un ar to saistito logistiku,
ar savu pieredzi papira uznemejdarbibaun visos ar to saistitajos
jautajumos nodro inot klientiemlabako iespejamo apkalpo anu un aprupi.
Pa laik esam 58 darbinieki.
Nakamaja gada busim 60.
Mums ir stingras vertibas,
ka ari dzila parlieciba par sevi un visiem darbabiedriem.
eit ir musu sauna.
To izmantojam da˛adu veidu sabiedriskajiempasakumiem un demonstracijam.
Pec saunas ir jaiedzer kaut kas uzmundrino s,
tapec eit iekartojam nelielu baru.
Pec Valsts vienlidzibas likuma pienem anas 2006. gada sakam domat,
ka is likumdo anas izmainas attiecas uz mums.
Pienemam darba areju konsultantu.
Uznemums Papyrus, iespejams,
ir viens no labakajiem piemeriem jauna vienlidzibas plana ievie ana darbavieta.
Konsultanta pienakums bija pastaviga parraudziba,lai novertetu musu vienlidzibas stavokli,
piemeram, attieciba uz alguun savstarpejam attiecibam.
Konsultants mums vareja noradit,ja darba gaisotne nebija ipa i laba.
Gandriz bijam sasniegu i labu vienlidzibas standartu,
tomer konsultanta novertejums atklaja da˛as lietas,
kuras varejam parrunat un uzlabot.
Daudz runajam par attieksmi,izture anos un cienas izradi anu kolegiem.
is diskusijas organizejam noliktava.
Diskusijas, ka ari visparejo pamatnoteikumuapkopo ana vareja piedalities ikviens.
Varu teikt, ka tas butiski uzlaboja gaisotni darba.
Nopietni stradajam, lai nodro inatu atklatakas savstarpejas attiecibas
un nemtu vera savstarpejas at kiribas, piemeram, starp dzimumiem.
Lemums par o interviju un novertejumu organize anu ieverojami ietekmeja personala labklajibu,
un tas ari bija a vienlidzibas plana merkis.
Da˛u pedejo gadu laika ir palielinajusiespolitiska tendence nodro inat dzimumu lidztiesibu.
Daudzas dalibvalstis ir pienemu as likumus un ieviesu as lidzeklus,
ar kuru palidzibu parvaret dzimumuat kiribas un panakt sievie u un virie u vienlidzibu.
Mazo un videjo uznemumu pienakums ir o apnem anos
parverst darbiba un censties nodro inat dzimumu vienlidzibu ekonomika.
Tas attiecas uz visiem uznemuma stradajo ajiem:
darba devejiem, vaditajiem,kontrolieriem un darbiniekiem.
Lai to paveiktu, ir jazina nevienlidzibu izraiso ie faktori.
Lai nodro inatu izpratni par mehanismiem,
ka ari metodologiju un instrumentusnevienlidzibas samazina anai,
loti svarigi mazo un videjo uznemumu partneri
var but ekspertu organizacijas un konsultanti.
Vini var palidzet uznemumiem, veidojot darbavietu,
kura rupejas par labklajibu.
Uznemuma Papyrus Oy Finland ir izveidota grupa,kas laiku pa laikam izskata minetos jautajumus.
Parrunajot aktualas problemas,grupa izmanto atbilsto u terminologiju
un sarunas par vienlidzibumegina veidot konceptualu strukturu.
Saistiba ar to izveidojam grupu no cilvekiem,kuri strada da˛adas uznemuma jomas,
un i grupa laiku pa laikam satiekas,
lai parrunatu, ka praktiski istenot vienlidzibas idejasun paveikt nepiecie amas praktiskas darbibas.
Pec manam domam, mums ir laba gaisotnedarba, taja cilveku savstarpejas attiecibas,
nenemot vera at kiribas, ir iejutigas un cienas pilnas.
Meginam nodro inat patikamu strada anu ikvienam.
eit ikvienu nem vera.
Darba devejiem likums nosaka stingriieverot algu vienlidzibas politiku.
Saskana ar likumu par vienlidzibujauna algu sistema nosaka,
ka par lidzigiem darbiemir jasanem lidzigs atalgojums.
Kopa ar konsultantu izskatijamalgu sistemu un parbaudijam,
vai algu at kiribas ir pamatotas.
Uznemums Papyrus Finland Oy to cen as noteikt,
vienkar i novertejot ikviena cilveka darbu,
darba stavokla veidu un atbildibas limeni,
iznemot noliktavas darbus, par kuriem ir noteikta alga saskana ar ligumu.
Musu merkis ir nodro inat vienadu alguviena nodarbinatibas limeni stradajo ajiem.
Tas nozime, ka, vertejot darbiniekuamatus un atbilsto as algas, nevertejam cilvekus,
kuri strada ajos amatos, bet drizak pa u darbu.
Videja un ilgtermina merkis ir vienadot algas ta, lai tas butu saskanotas atbilsto i likumam.
Ja dzimumu vienlidziba klustpar uznemejdarbibas strategijas
dalu un tas isteno ana iesaistas visi darbinieki,
tiek noverstas ari sievie uun virie u atalgojuma at kiribas.
Tomer ES joprojam pastav at kiribastarp atalgojumu da˛adiem dzimumiem.
Tas visskaidrak raksturo dzimumunevienlidzibu darba tirgu.
Nav iemesla, kapec vajadzetuat kirties to sievie u un virie u algam,
kuri ienem vienadus amatus un veic to pa u darbu.
Tadejadi uznemumiem neizdodas paturet darba talantigas sievietes,
un vini zaude o sievie u potencialu un resursus.
Rupejoties par dzimumu vienlidzibu, rupejaties par savu uznemejdarbibu.
Ikviens ir atbildigs par vienlidzibu darbavieta.
Tas ir musu kopigais pienakums.
Lauziet dzimumu stereotipus,dodiet talantam iespēju
o publikaciju atbalsta saskana ar Eiropas Kopienas Nodarbinatibas un socialas solidaritates programmu 2007.–2013. gadam.
o programmu parzina Eiropas Komisijas Nodarbinatibas, socialo lietu un iespeju vienlidzibas GD.Ta tika izveidota, lai finansiali atbalstitu Eiropas Savienibas merku isteno anu nodarbinatibas un socialo lietu joma,
ka izklastits Socialaja programma, un tadejadi veicinatu Lisabonas strategijas merku sasnieg anu ajas jomas.
Mineta septinu gadu programma ir paredzeta visam ieinteresetajam personam, kas ES 27 dalibvalstis, EBTA–EEZ valstis
un ES kandidatvalstis var palidzet izstradat atbilstigus un efektivus darba un socialo tiesibu aktus, ka ari politikas virzienus.
Programmas PROGRESS misija ir stiprinat ES ieguldijumu, atbalstot dalibvalstu saistibas un centienus izveidot vairak un labakas darba vietas un veidot vienotaku sabiedribu.
Tadel programma PROGRESS bus piemerota,(1) analizejot PROGRESS politikas jomas un sniedzot ar politiku saistitus ieteikumus par to,
(2) uzraugot ES tiesibu aktu ievie anu un politikas virzienu isteno anu PROGRESS politikas jomas, ka ari sniedzot parskatus par tam,
(3) sekmejot darbibu nodo anu, apgu anu un atbalstu dalibvalstu vidu jautajumos par ES merkiem un prioritatem, un
(4) pau˛ot ieintereseto personu un visas sabiedribas uzskatus.
Pla aku informaciju skatit: http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=327&langId=en
is publikacijas informacija neatspogulo Eiropas Komisijas nostaju vai viedokli.
Ne Komisija, nedz personas, kas rikojas tas varda, nav atbildigas par informacijas izmanto anu, kas ietverta aja video.