Tip:
Highlight text to annotate it
X
Kur ir Eiropas Savienība? Protams, ka kaut kur šeit, bet tieši tāpat kā Eiropas
kontinentam, kura mala ir neskaidra, arī Eiropas Savienībai ir dažas nenoteiktas robežas
Iesākumam, Eiropas Savienības oficiālās dalībvalstis, dilstošā secībā pēc iedzīvotāju skaita, ir:
* Vācija * Francija
* Lielbritānija * Itālija
* Spānija * Polija
* Rumānija * Nīderlande
* Grieķija * Beļģija
* Portugāle * Čehija
* Ungārija * Zviedrija
* Austrija * Bulgārija
* Dānija * Slovākija
* Somija * Īrija
* Horvātija * Lietuva
* Latvija * Slovēnija
* Igaunija * Kipra
* Luksemburga * Malta
ES robežas visdrīzāk turpinās izplesties, jo ir citas valstis,
kas atrodas dažādās iestāšanās stadijās.
Tas, kā tieši Eiropas Savienība strādā, ir briesmīgi sarežģīti un tas ir stāsts citai reizei,
bet priekš šī video Tev ir jāzina tikai trīs lietas:
1. Valstis maksā dalības iemaksas
2. Balso par likumiem, kuriem visām valstīm jāseko, un
3. Dalības valstu pilsoņi automātiski ir arī Eiropas Savienības pilsoņi
Šis pēdējais punkts nozīmē, ka, ja Tu esi vienas no šo valstu pilsoņiem, tev ir brīvība
dzīvot, strādāt vai iet pensijā jebkurā no pārējām. Kas ir patīkami, īpaši, ja Tu domā, ka Tava valsts
ir pārāk liela vai pārāk maza, pārāk karsta vai pārāk auksta. Eiropas Savienība Tev dod izvēles iespējas.
Starp citu, vai Tu ievēroji, ka pie visiem trīs apgalvojumiem ir zvaigznīte,
kam pievienota šī nelietderīgā piezīme: lielākoties? Sāc pie tā pierast: Eiropa mīl zvaigznītes, kas pievieno izņēmumus
sarežģītiem līgumiem.
Šīs trīs, piemēram, norāda mums uz pirmo nenoteikto robežu gadījumu ar Norvēģiju
Īslandi un mazo Lihtenšteinu. Neviena no tām nav Eiropas Savienībā, bet ja Tu esi
ES pilsonis, Tu vari dzīvot šajās valstīs un norvēģi, īslandieši un lihtenšteinieši
var dzīvot Tavējā.
Kāpēc? Apmaiņā pret iedzīvotāju pārvietošanās brīvību, tām ir jāmaksā dalības iemaksas
Eiropas Savienībai -- lai gan tās nemaz nav dalībvalstis un tāpēc tām nav teikšanas
attiecībā uz likumiem, kuriem tām vienalga ir jāseko.
Šī kārtība ir Eiropas Ekonomiskā zona un tā izklausās pēc šausmīgas vienošanās,
ja vien nebūtu zvaigznītes, kas dod EEZ valstīm, bet ne ES dalībvalstīm, tiesības neievērot dažas likumu jomas,
sevišķi zemkopību un zvejniecību -- kaut ko, kas valstij kā Īslande ir īpaši svarīgi
kontrolēt pašiem.
Starp Eiropas Savienību un Eiropas Ekonomisko zonu kontinents izskatās gandrīz nosegts,
ar nozīmīgu izņēmumu -- Šveici, kura joprojām ir neitrāla un dedzīgi neatkarīga,
izņemot tās dalību Šengenas zonā.
Ja Tu nāc no valsts, kas tur savas robežas ļoti tīras un/vai labi patrulētas,
Šengenas zona ir nedaudz pārsteidzoša, jo tā ir vienošanās starp valstīm pieņemt
vienaldzīgu attieksmi pret robežām.
Šengenas zonā starptautiskās robežas izskatās šādi: bez robežsargiem vai jebkādas
pasu pārbaudes. Tu vari noiet no Lisabonas līdz Tallinai bez personas apliecības vai
vajadzības atbildēt uz jautājumu: "darījumu vai izklaides brauciens?"
Šveicei dalība Šengenā, bet ne Eiropas Savienībā, nozīmē, ka
ne-šveicieši var ierasties, kad vien to vēlas, bet tie nekad nevar palikt pavisam.
Šī vieglprātīgā attieksme pret robežām nav pa prātām visām ES valstīm: visskaļāk, Lielbritānijai
un Īrijai, kuras uzskata, ka salas atšķiras no pārējiem. Tāpēc, lai nokļūtu šajās
jaukajās salās, Tev vajadzēs pasi un labu iemeslu.
Britānijas vilcināšanās pilnībā iesaistīties ES mūs noved pie nākošās tēmas: naudas.
Eiropas Savienībai ir sava valūta -- eiro, ko izmanto lielākā daļa, bet ne visas,
Eiropas Savienības dalībvalstis. Šo ekonomisko apvienību sauc Eirozona un, lai tajā iestātos,
valstij vispirms ir jāsasniedz noteikti finansiāli rādītāji -- un melošana par šo rādītāju sasniegšanu
pilnīgi noteikti ir kaut kas, ko neviens nedarītu.
Lielākā daļa ne-Eirozonas valstu atmetīs savu vietējo valūtu, kad šie rādītāji būs sasniegti,
un ieviesīs eiro, bet trim no šīm valstīm -- Dānijai, Zviedrijai un, protams, Lielbritānijai,
ir zvaigznītes, kas pievienots eiro sadaļai to līgumos, kas dod tām pastāvīgu izņēmuma statusu.
Un, dīvainā kārtā, četrām sīciņām Eiropas valstīm: Andorai, San Marino, Monako un Vatikānam
ir zvaigznīte, kas tām dod pretējo: tiesības drukāt un lietot eiro kā to valūtu,
lai gan tās nemaz nav Eiropas Savienības dalībvalstis.
Tātad, šī ir kopējā bilde: mums ir ES, kura pieņem visus noteikumus, Eirozona tās iekšienē
ar kopēju valūtu, Eiropas Ekonomiskā zona tās ārpusē, kur cilvēki var brīvi pārvietoties,
un selektīvā Šengena valstīm, kuras uzskata, ka robežas nav pūļu vērtas.
Kā Tu vari redzēt, šīm robežām ir dažas dīvainas daļējas sakritības, bet mēs vēl neesam beiguši runāt
par sarežģījumiem, ne tuvu tam, jo: impērija.
Tātad, Portugālei un Spānijai ir salas no koloniālajām dienām, no kurām tās nav šķīrušās:
tās ir Madeira un Kanāriju salas pie Āfrikas krastiem un Azoru salas
Atlantijas okeanā. Tā kā šīs salas ir spāņu un portugāļu, tās pieder
arī Eiropas Savienībai.
Dažu salu pievienošana ES robežām nav nekas īpašs līdz jāņem vērā Francija:
neatbrīvošanas karaliene. Francijai vēl arvien pieder bariņš salu Karību jūrā, Reinjona
pie Madagaskaras krastiem un Franču Gviāna Dienvidamerikā. Pēc Francijas domām
šīs salas arī skaitās Francija, kas vienā piegājienā pagarina ES attālumu no malas līdz malai
līdz trešdaļai no Zemes apkārtmēra.
Kopā ņemtus, šos gabaliņus no Francijas, Spānijas un Portugāles sauc par ārējiem apgabaliem
un tie ir gala rezultāts vienkāršajai atbildei uz impēriju: vienkārši paturi visu.
No otras puses, mums ir Lielbritānija -- meistare sarežģītu attiecību uzturēšanā
ar tās (gandrīz) bijušajām teritorijām -- un tā nav viena šajā pašapmierināto impēriju
kontinentā.
Nīderlandei un Dānijai, un Francijai (atkal) katrai ir tas, ko ES sauc par pārjūru
teritorijām: tās nav Eiropas Savienības daļa, bet gan bezdibenīga zvaigznīšu aka
dēļ to sarežģītajām attiecībām gan ar Eiropas Savienību, gan to
saistītajām valstīm, kas apgrūtina jēgpilnu secinājumu izdarīšanu par tām kā vienu grupu.
Bet...
vispārīgi Eiropas Savienības likumi neattiecas uz šīm vietām, lai gan, vispārīgi, cilvēki,
kuri tajās dzīvo, ir Eiropas Savienības pilsoņi, jo, vispārīgi, tiem ir to saistīto valstu
pilsonība, tāpēc, vispārīgi, tie var dzīvot jebkur ES, ja to vēlas,
bet, vispārīgi, Eiropas Savienības pilsoņi nedrīkst brīvi pārcelties uz šīm teritorijām.
Tas padara šīs vietas par dīvainu, puscaurlaidīgu Eiropas Savienības membrānu un
un pēdējo daļu no tā, par ko mēs detalizēti runāsim, lai gan ir vēl daudz, daudz
vienreizēju zvaigznīšu, kam Tev var nākties uzdurties, piemēram, Menas sala, vai tās spāņu
pilsētas Ziemeļāfrikā, vai Gibraltārs, kurš reizēm izliekas par dienvidrietumu Angliju,
vai tas reģions Grieķijā ir pilnīgi legāli aizliegt ieeju sievietēm, vai Saba & draugi,
kuri ir daļa Nīderlandes un tiem tātad vajadzētu piederēt ES, bet tā nav, vai Farēru
salas, uz kurām dzīvojot Dānijas pilsoņi zaudē savu ES pilsonību,
un tā tālāk.
Šīs zvaigznītes nebeidzas gandrīz nekad, bet šim video ir jābeidzas.