Tip:
Highlight text to annotate it
X
Translator: Undīne Krievāne Reviewer: Ilze Garda
Kriss Andersons: Viljam, sveiks! Prieks tevi redzēt.
Viljams Kamkvamba: Paldies.
K.A.: Manuprāt, mums ir attēls. Kur tas ir?
V.K.: Tās ir manas mājas. Tur es dzīvoju.
K.A.: Kur? Kurā valstī?
V.K.: Malāvijā, Kasungu. Jā, Malāvijā.
K.A.: Labi. Tātad tev tagad ir 19 gadu?
V.K.: Jā. Man tagad ir 19.
K.A.: Pirms pieciem gadiem tev radās ideja. Kāda?
V.K.: Es gribēju uzbūvēt vējdzirnavas.
K.A.: Vējdzirnavas? V.K.: Jā.
K.A.: Kāpēc? Lai apgādātu... apgaismojumam un tamlīdzīgi?
V.K.: Jā.
K.A.: Ko tu izdarīji? Kā tu to īstenoji?
V.K.: Pēc tam, kad izstājos no skolas, es aizgāju uz bibliotēku,
izlasīju grāmatu "Enerģijas izmantošana"
un uzzināju, kā būvē vējdzirnavas.
Un es pamēģināju, un man sanāca.
(Smiekli)
(Aplausi)
K.A.: Tātad tu precīzi nokopēji dizainu no grāmatas.
V.K.: Nē. Es vienkārši...
K.A.: Kas notika?
V.K.: Patiesībā vējdzirnavām, kas bija grāmatā,
bija trīs spārni,
un manām ir četri spārni.
K.A.: Grāmatā bija trīs, tavām bija četri. V.K.: Jā.
K.A.: Un no kā tu tās uztaisīji?
V.K.: Es uztaisīju četrus spārnus, jo gribēju palielināt jaudu.
K.A.: Labi. V.K.: Jā.
K.A.: Tu pamēģināji ar trim un saprati, ka četri būs labāk?
V.K.: Jā. Es pamēģināju.
K.A.: Un no kā tu pagatavoji vējdzirnavas? Kādus materiālus tu izmantoji?
V.K.: Es izmantoju velosipēda rāmi, trīsi, plastmasas cauruli, kas tad velk...
K.A.: Vai mums ir attēls? Vai varam dabūt nākamo slaidu?
V.K.: Jā. Vējdzirnavas.
K.A.: Un tās vējdzirnavas... tās darbojās?
V.K.: Kad pūš vējš, tās griežas un ražo elektrību.
K.A.: Cik daudz elektrības? VK: 12 vatu.
K.A.: Un tas ienesa mājā gaismu? Cik daudz gaismas?
V.K.: Četras spuldzes un divus radio.
K.A.: Oho! V.K.: Jā.
(Aplausi)
K.A.: Nākamais slaids.
Kas ir šie cilvēki?
V.K.: Tie ir mani vecāki, turot radio.
K.A.: Tev tobrīd bija 14, 15 gadu – ko viņi par to domāja?
Viņi bija pārsteigti?
V.K.: Jā.
K.A.: Un ko tu grasies ar to darīt?
V.K.: Mmm...
K.A.: Es domāju, vai tu grasies būvēt vēl vienas?
V.K.: Jā, es gribu būvēt vēl vienas –
lai pumpētu ūdeni un apūdeņotu labību.
K.A.: Tātad tām būtu jābūt lielākām? V.K.: Jā.
K.A.: Cik lielām?
V.K.: Es domāju, ka tās ražos vairāk par 20 vatiem.
K.A.: Tātad tās apūdeņotu visu ciematu?
V.K.: Jā.
K.A.: Oho! Un tātad tu runā ar cilvēkiem šeit, TED,
lai atrastu cilvēkus, kas varētu kaut kā īstenot šo sapni?
V.K.: Jā, ja viņi var man palīdzēt ar materiāliem.
K.A.: Un, domājot par savu nākotni,
– tev tagad ir 19 –
vai tu iedomājies sevi turpinām strādāt ar enerģiju?
V.K.: Jā, es domāju turpināt strādāt ar enerģiju.
K.A.: Vareni. V.K.: Jā.
K.A.: Viljam, mums ir liels gods, ka esi šeit, TED konferencē.
Paldies, ka ieradies.
V.K.: Paldies jums.
(Aplausi)
K.A.: Viljam! Redzi?
(Aplausi)