Tip:
Highlight text to annotate it
X
Sagatavojis Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Starptautiskais Apmācību centrs sadarbībā ar Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru asociāciju (EUROCHAMBRES)
līguma “Uzņēmumu izpratnes par dzimumu stereotipu apkarošanu palielināšana” ietvaros, ko uzdevusi veikt Eiropas Komisija, Nodarbinātības, sociālo lietu un vienlīdzīgu iespēju ģenerāldirektorāts.
Lauziet dzimumu stereotipus,dodiet talantam iespēju
Es esmu Despo Lefkariti. Uznemumu sauc Delema McCann Erickson.
Delema saka darbu 1985. gada.
Musu darbs ir sazina, proti, sazina a varda pla aka nozime.
Tas ir Kipras uznemums,
kas da˛u pedejo gadu laika ir kluvis par Eiropas uznemumu, un tie am ir universals…
… tas nodarbojas ar reklamu, sabiedriskajam attiecibam un veicina anu…
Kad Despo saka vadit uznemumu un kad iesaistijamies ari mes, ta bija tikai sieviete.
Mes ta negribejam ti am, ta vienkar i sanaca.
Lidzsvaram mums ir vajadzigi abi dzimumi.
Esmu parliecinata, ka tam nav nozimes, vai esi virietis vai sieviete, jo ipa i darot rado u darbu.
Svarigi ir tikai tas, vai tu esi rado s vai neesi.
Esmu stradajusi ar viniem vismaz desmit gadus, jo vini ir tie am kolosali.
Komandu veido cilveki. Ja cilveki nav apmierinati, jus vinus zaudesit, tapec mes meginam vinus noturet.
eit ir paradize, bet ari elle tepat vien ir.
Gaisotne ir loti, loti jauka.
Burvigi!
Lieliski!
eit stradat ir loti interesanti.
Nevainojami.
Esmu loti laimigs.
Loti, loti labi
Tas ir traki.
Traki!
Traki, traki, traki! Tas ir istais vards, kas raksturo Delema un ta cilvekresursus.
izofreniski.
Man tie am patik, ko es daru, un man patik atrasties starp profesionaliem.
Tie i cilveku da˛adiba padara idejas unikalas.
Labi. Un o mes uztaisijam no iek puses, bet mums vel nav zinami istie izmeri.
Darba tirgus segregacija pec dzimuma ir verojama visas Eiropas valstis.
Lai kuru valsti vai kulturu apskatitu, redzam tendenci,
ka sievietes un virie i ir sastopami lidzigas profesiju grupas un ekonomikas nozares.
Un ta, ko tas nozime?
Vai darbam ir dzimums?
Ja paskatamies uz Eiropas darba tirgu, kiet, ka ta ir.
Tomer isteniba ta nav.
Doma, ka „sievietes nav piemerotas to pa u darbu dari anai vai uzdevumu pildi anai, kurus veic virie i,
bet virie i nav piemeroti to pa u darbu dari anai vai uzdevumu pildi anai,
kurus veic sievietes” bie˛i vien liecina
par neapzinatiem un neproduktiviem stereotipiem.
Darba tirgus segregacija apdraud uznemumu.
Da˛adu dzimumu grupam ir labaki darba rezultati.
Te nav runa par kadam butiskam at kiribam vai empatiju,
vai inteligences pakapi (tie ari ir stereotipi!).
Te ir runa par at kirigu pieredzi un perspektivam, faktoriem,
kuri palielina gan inovaciju speju, gan labu lemumu pienem anas prasmi.
Ta ir piecu cilveku grupa, kas parasti lemj par uznemuma politiku.
Pirmoreiz, kad kadam no kolegiem virie iem piedzima gimene bernin , mes nolemam,
ka mums jaizturas pret tevu tapat ka izturamies pret mati.
Naudas davanu, ko es ka tevs sanemu no Delema, mes izmantojam,
lai nopirktu bernam pirmas nepiecie amibas lietas.
Es izmantoju papildu brivdienas, ko sanemu ka tevs, lai butu kopa ar bernu un sievu.
Delema vienmer cen as mudinat savus darbiniekus uz personiskiem panakumiem, ko vini var gut brivaja laika.
Tas ir Georgija, musu lidzstradnieks, kur uzkapa Kilimand˛aro kalna kopa ar alpinistu grupu.
Uznemums man daudz palidzeja gan finansiali, gan psihologiski.
Katra atsevi ka gadijuma mes cen amies atklat darbinieku stipras puses un tad piedavajam iespejas.
Pienacis laiks paraudzities uz darba un privatas dzives saskano anu pla aka perspektiva.
Virie i arvien bie˛ak ludz iespeju pavadit vairak laika kopa ar gimeni,
i iespeja viniem parak bie˛i ir liegta.
Vini var staties preti aizspriedumiem, ko izsaka darba deveji, kolegi un pat pla aka sabiedriba.
Gudri uznemumi atzist savu darbinieku vajadzibas.
Gudri uznemumi veido tadu darba vidi, kura cilveka izaugsme ir vertiba.
Noverteti cilveki strada labak, un vini palielina visa uznemuma vertibu.
Domaju, ka musu uznemumam ir svarigi pamatprincipi.
Viens no tiem ir pietate.
Lauziet dzimumu stereotipus,dodiet talantam iespēju
o publikaciju atbalsta saskana ar Eiropas Kopienas Nodarbinatibas un socialas solidaritates programmu 2007.–2013. gadam.
o programmu parzina Eiropas Komisijas Nodarbinatibas, socialo lietu un iespeju vienlidzibas GD.Ta tika izveidota, lai finansiali atbalstitu Eiropas Savienibas merku isteno anu nodarbinatibas un socialo lietu joma,
ka izklastits Socialaja programma, un tadejadi veicinatu Lisabonas strategijas merku sasnieg anu ajas jomas.
Mineta septinu gadu programma ir paredzeta visam ieinteresetajam personam, kas ES 27 dalibvalstis, EBTA–EEZ valstis
un ES kandidatvalstis var palidzet izstradat atbilstigus un efektivus darba un socialo tiesibu aktus, ka ari politikas virzienus.
Programmas PROGRESS misija ir stiprinat ES ieguldijumu, atbalstot dalibvalstu saistibas un centienus izveidot vairak un labakas darba vietas un veidot vienotaku sabiedribu.
Tadel programma PROGRESS bus piemerota,(1) analizejot PROGRESS politikas jomas un sniedzot ar politiku saistitus ieteikumus par to,
(2) uzraugot ES tiesibu aktu ievie anu un politikas virzienu isteno anu PROGRESS politikas jomas, ka ari sniedzot parskatus par tam,
(3) sekmejot darbibu nodo anu, apgu anu un atbalstu dalibvalstu vidu jautajumos par ES merkiem un prioritatem, un
(4) pau˛ot ieintereseto personu un visas sabiedribas uzskatus.
Pla aku informaciju skatit: http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=327&langId=en
Ne Komisija, nedz personas, kas rikojas tas varda, nav atbildigas par informacijas izmanto anu, kas ietverta aja video.
is publikacijas informacija neatspogulo Eiropas Komisijas nostaju vai viedokli.