Tip:
Highlight text to annotate it
X
In Transition/Pāreja/Pārmaiņas 2.0
"Pāreja" veicina cilvēkos radošo dzirksti,
sanākt kopā par spīti savstarpējām atšķīrībām,
rast veidu kā vislabāk izmantot savus resursus, enerģiju, garu.
Galvenais nav mēģināt izmainīt cilvēku uzvedību,
bet izveidot struktūras, kas būtu pieejamas,
kad pēc tām rodas vajadzība.
Man "Pāreja" nozīmē veidot ekonomiku, kurā ikvienam
ir vieta, vērtība, kur ikkatrs atrod jēgu un piepildījumu.
Dabai un videi ir nozīme, tāpat arī cilvēkiem.
Manuprāt, "Pāreja" ir iesaistīt savu kopienu, būvēt kopienu
palīdzēt tai un saviem līdzcilvēkiem.
Visiem rūp sava kopiena, tāpēc ikvienam ir kaut kas ko piedāvāt.
Mīlu to, ka pārejas iniciatīvas iesaista visus, novērtē ikviena devumu.
Manuprāt "Pāreja" nozīmē iedomāties kā mūsu kopiena
izskatīsies pēc 20, 30, vai 50 gadiem,
kad mums būs izdevies radīt kaut ko iekļaujošu, plaukstošu,
kur cilvēki ir laimīgi un mūsu dzīvesveids ir ilgtspējīgs.
Un šodien mēs mēģinam atklāt, kas var mums palīdzēt nokļūt tur, kur vēlamies būt.
PEAK OIL. Naftas izsīkšana.
Cilvēki, atklājuši naftu nodomāja: "Oho tā gan ir noderīga"
Ar laiku naftas ieguves apjomi
arvien pieauga, bet tai pat laikā
nafta krājumi sāka strauji izsīkt
Nafta rada arī citas problēmas
siltumnīcas gāzes - kā CO2,
kuras izdalās atmosfērā, kad to dedzina
CO2 notur saules siltumu un neļauj tam atstaroties
atpakaļ kosmosā, tādejādi zemeslode uzkarst
un izraisa nepastāvīgus laikapstākļus, vispārēju temperatūras celšanos.
Polārais ledus kūst, ūdenslīmenis okeānos ceļas un appludina zemi
tas viss kopā radīs klimata haosu.
Naftas izsīkšana/Peak oil ir saistīta ar vēl kādu problēmu - Ekonomisko Krīzi
tas ir kad ekonomika ilgstoši sarūk
Lai ekonomika augtu ir vajadzīgi patērētāji,
tad ir vajadzīgas lietas, ko patērētājiem pirkt.
Šīs lietas ražo rūpnīcās,
un tām ir vajadzīgs lēts enerģijas avots, piemēram, nafta
kad lēts enerģijas avots nav pieejams, jo nafta izsīkst
lietas kļūst dārgākas, pātērētāji pērk mazāk
un ekonomika sarūk.
"Pārejas" iniciatīvas ļaudis grib, lai mums būtu ilgtspējīga ekonomika
nevis tāda, kura pastāvīgi iet cauri izaugsmes un pagrimuma cikliem,
burbuļekonomika, kāda tā mums ir pašlaik
var pārsprāgt un pazust kurā katrā mirklī
ar Ilgtspējīgu ekonomiku tā nenotiktu.
Mums katram savā veidā ir vajadzīga "Pāreja" no vecās uz jauno ekonomiku, priekš tam ir vajadzīgs ceļvedis.
Mūsu kultūra ir vērsta uz to, lai mēs būt patērētāji,
lai mēs nezinātu un neinteresētos par to, kas pasaulē notiek.
Lai veiktu pārmaiņas ir vajadzīgs atbalsts.
Pārejas pilsētu iniciatīva ir starptautiska kopiena, kas to sniedz.
Veids kā mēs dzīvojam nav ilgtspējīgs.
Tāpēc šī ir alternatīva paterētāju sabiedrības domāšanas veidam
un paradigmai, kas kļūst jo dienas jo neilgtspējīgāka.
"Pāreja" ir veids, kā veidot pasauli, kurā cilvēki ir ciešāk saistīti kopā.
Savienoti ne tikai ar sevi un līdzcilvēkiem, bet arī ar dabu.
Katrs var justies līdzdalīgs, var ko dot un līdzdarboties
nav jābūt ekspertam, lai piedalītos.
Tiešām jūtos, ka tā man iedevusi dzenuli, patiesu jēgu manā dzīvē.
Un tas ir tik jautri, sniedz tādu piepildījumu
ļoti labi iepazīt cilvēkus un pārrunāt reālas lietas.
Man patīk runāties ar cilvēkiem, palīdzēt, būvēt savu kopienu.
Pārejas iniciatīvas Pasaulē.
900 reģistrētas iniciatīvas Lielbritānijā un kopā visā pasaulē vairāk kā 1800.
Pāreja sākās, kad cilvēku grupa sanāk kopā
no dažādām vietām un pozīcijām.
Tā var būt grupa, kas satiekas kādu citu iemeslu dēļ,
tie var būt cilvēki, kuri pazīst viens otru, bet vēl formāli nesadarbojas.
Tā var būt grupa, kuri satikušies kādā pasā***ā vai krogā un vienkārši izlemj sākt Pārejas iniciatīvu.
Tā sākotnējā kopā sanākšana un grupas formēšana
ir visa procesa sēkla.
Pirmais pasā*** bija 3. aprīlī, atnāca 8 cilvēki,
uz otro atnāca 1 cilvēks.
Atceros, kad pārnācu mājās vīrs juta man līdz, ka tik maz cilvēki atnākuši.
Es paskatījos uz viņu un teicu: "Tu kļūdies."
Visi, kuri ieradās bija pareizie cilvēki.
Mums "Pārejā" ir teiciens: "Ikviens, kurš atnāk ir pareizais cilvēks."
Es pati sā***ā par to biju skeptiska,
bet tas izrādījās pilnīga taisnība.
No tiem 8 cilvēkiem, kuri atnāca uz pirmo tikšanos
4 ir "Transition Wayland" iniciatīvas formācijas kodolgrupā.
tas 1 cilvēks, kurš ieradās uz otro tikšanos arī ir kodolgrupas biedrs.
Pēdējajā tikšanās reizē bibliotēkā ieradās 10 cilvēku.
Mēs runājam līdz vēlai naktij.
Bibliotekārei bija mūs jāpalūdz aiziet, jo bija jau tik vēls.
Es aizgāju no turienes zinādama, ka tas bija pasā***, ko pati biju plānojusi,
staigāju kā uz mākoņiem, jo zināju, ka mums ir izveidojusies grupa.
Ko esam novērojuši Pārejas grupu darbībā,
šī piecus gadus ilgušā eksperimenta laikā
ir tas, ka grupas iet cauri vairākām stadijām.
1. STADIJA: Starting out/IESĀ***
Pirmā stadija, kuru mēs saucam 'starting out', ir tā radošā, rotaļīgā, vētrainā daļa,
Kad rādām filmas, izliekam plakātus, organizējam pasākumus, ceļam informētības līmeni.
Ieliekam pamatu, tam kas kļūs par Pārejas, Latvijā sauktu arī par Pārmaiņu iniciatīvu.
Šajā stadijā to pat varētu nesaukt par Pāreja/Transition Kautkuriene.
Moss Side ir īsts iekšpilsētas rajons.
Tas ir biezi apdzīvots un ļoti multikulturāls
un tam ir tik slikta reputācija, ka nodēvēts par Lielbritānijas Bronksu.
Tāpēc, ka Moss Side ir tik biezi apdzīvots rajons
iespējams pieklauvēt pie daudzām durvīm īsā laikā.
Ja redz, ka neviens neatbild var veikli doties tālāk
Strādājot pakešlogu firmā, es daudz klauvēju pie durvīm.
Esmu strādājis arī energokompānijā.
Tā esmu apguvis durvju klauvēšanas prasmi.
Es varu pieklauvēt pie durvīm, pārliecināt cilvēkus, atstāt uz viņiem labu iespaidu.
Ticu Pārejas iniciatīvām vairāk kā tām citām lietām.
Tas palielināja manu pārliecību, ka
es varētu klauvēt pie cilvēku durvīm un iepazīstināt viņus ar Pāreju.
Domāju, ka var saņemt pilnīgi savādāku reakciju ar klauvēšanu
kā ar citām informēšanas akcijām.
Tā ir skaitļu spēle.
Lielākā daļa nepierakstās, bet vajag tikai turpināt
'Kāds ir labākais veids, lai ar tevi sakontaktētos?"
'Es vienmēr esmu šeit. Katru dienu.'
'OK forši, pierakstīšu.'
Vienu no mūsu kodolgrupas biedriem Ali Mohamed satiku pieklauvējot pie viņa durvīm.
Viņš līdz šim nav bijis saistīts ar dabas aizsardzības lietām.
Kad pirmoreiz satiku Joel, Nedomāju, ka tas, ko viņš dara ir lieliski.
Bet es biju atvērts, klausījos viņa sacītajā, īpaši kad viņš pieminēja 'Moss Side'.
Viņš runāja par mūsu kopienu, tas mani ieintriģēja.
Man liekas, ka klauvēšana pie durvīm ir aizraujošs veids kā uzrunāt cilvēkus,
kuri nav bijuši iesaistīti vides un eko aktivitātēs.
Arī ir labi pazīt savus kaimiņus,
jo, ja tev kas atgadītos, kaimiņš varētu palīdzēt.
Caur durvju klauvēšanu mēs veidojam attiecības ar savu kopienu - ar līdzcilvēkiem.
Ja mēs izveidojam šīs attiecības, tas nozīmē, ka mūsu kopiena ir pasargāta.
Cilvēki zin viens otru un var viens otram palīdzēt.
Joel ir pieklauvējis pie 1420 durvīm.
Transition Moss Side kontaktu listē ir 237 cilvēki.
2/3 no tiem piesaistīti ar durvju klauvēšanu.
Nav pareizā veida kā "Pāriet".
Dažreiz formējas kodolgrupa un tā sāk ar
informēšanas kampaņu.
Tās būtu dažādas brošūras, plakāti vai filmu seansi utt.
Cits veids ir, kad varbūt daži vai pat viens cilvēks
sāk informēšanas kampaņu,
iet ielās, rāda filmas, sastrādājas ar citām organizācijām,
iesaista citus.
Caur šo informēšanas kampaņu parādās kodolgrupa/formācijas gr.
Nav pareizās pieejas, tā jāpiemēro vietējiem apstākļiem.
Zeme pieder mūsu mazbērniem.
Mums jādzīvo no tā, ko viņa dod, neizpostot to un neesot atkarīgiem no citiem reģioniem.
Aldeia das Amoreiras ir mūsu zeme, mums tā jāapsaimnieko ilgtspējīgi.
Pirmais solis ir sapņot.
Kāds ir tavs sapnis priekš sava ciema, kāds ir tavs sapņu ciemats?
Ciems nav mazs, bet ir gandrīz tukšs.
Vecie ļaudis nomirst un jaunie meklē laimi citur.
Palicis vien pusducis veco laužu un tas ir viss.
Mana vēlēšanās ir, lai mums būtu labas attiecības savā starpā.
Tas mums pietrūkst. Lai visi labi sadzīvotu,
palīdzētu cits citam itvisā, kur un kā vien varam
Mans sapnis? Zini kāds tas ir?
Tā ir vieta, kur dakterim atbraukt.
Drīz pats vairs nevarēšu nekur aizbraukt.
Tāds bija mans sapnis.
Lai mums būtu, kas vairāk priekš mūsu bērniem.
Piemēram parks vai rotaļlaukums.
Ā! Jau domāju par bērnu! Ahaha!
Gribētu, ka būtu kāds veikals, lai cilvēkiem nav jāmēro gari gabali
uz Ourique.
Vai gribētu vairāk tirgošanos uz vietas ciemā?
Jā. Mazliet tirgošanās būtu labi.
Lai viss būtu tīrs.
Tīri pagalmi.
Būtu lieliski, ja tikai dažus no sapņiem
par mūsu ciemu izdotos sasniegt.
šim ciemam tas patiešām ir vajadzīgs...
būt dinamiskākam un ilgtspējīgākam.
Tas ir dziļi nepieciešams.
Amoreiras ilgtspējīgais ciemats jau ir sasniedzis dažus no saviem sapņiem.
Viņi ir iztīrījuši un pārkrāsojuši visu ciemu,
nodibinājuši vietējo tirdziņu,
notiek regulāras sapulces,
lai diskutētu par nodrošinājumiem priekš bērniem un veselības aprūpes uzlabojumiem.
Nākotnes vīzijas esamība kļūst par itkā magnēta iemešanu atvarā,
ar laiku tā sāk tevi pavilkt savā virzienā.
Es domāju, ka tur ir reāls spēks.
Ja tava vīzija ir kopiena/pilsēta, kura plaukst, kur cilvēki jūtas līdzdalīgi,
kur ir īstas labklājības sajūta, ir vajadzīgs, lai mūsu dzīves pamatsistēmas uz to tiektos.
Bet es domāju, ka lielākais ceļojums, visnopietnākā "Pāreja"
ir jāveic iekšienē.
Lai saprastu, kā cilvēkos radīt labklājības sajūtu,
jo tā nenāk no tā, ka tev pieder milzums lietu.
Patiesība ir vajadzīga kultūra, kas palīdz ievest cilvēkus īstas labklājības stāvoklī.
Tas ir mūsu iekšējais ceļojums, kas notiek mūsu apziņā.
Tādējādi mēs kļūstam uztverīgāki arī pret notiekošo, ko tik labi neapzināmies.
Kādā mērā iekšienē notiekošais
ietekmē to, kādi esam attiecībās viens ar otru,
ko mēs šai pasaulē darām.
Tas ir veids kā ieskatīties cilvēka iekšējo procesu darbībā.
Mēs esam izveidojuši pasauli, kur cilvēki savā starpā konkurē,
mēģina sev iegūt cik daudz vien var,
cenšas turēt līdzi tiem, kuriem ir kas vairāk,
un bieži skatās uz citiem, īpaši uz citādākajiem
kā uz draudu.
Tas rodas no mūsu apziņas stāvokļiem, ko diktē mūsu iekšējie procesi.
līdz kamēr mēs to jūtam, to paturam,
redzam, kas mūsos notiek un neko nedaram,
šis negatīvais turpinās sevi izpaust uz āru.
Otrā stadija: Deepening/Padziļināšana
Otro stadiju mēs saucam par 'Padziļināšanu',
kad mēs pēkšņi apzināmies,
Esam kļuvuši par "Kautkurienes Pārejas iniciatīvu", kļūstam par organizāciju un
mums ir jākļūst mazliet strukturētākiem un formālākiem
Sajūtas ir daudz savādākas nekā uzsākšanas fāzē, mēs kļūstam par organizāciju.
Nav nepieciešams kļūt par organizāciju, lai izmainītu savu rajonu...
Whitney Avenue Urbānā Ferma pie Pittsburgas rada pārmaiņas neesot "Pārmaiņu iniciatīva".
Meklēju vietu, kur blogot. Kad uzdūros Pārejai,
šķita, ka viņi izmantoja visas metodes un rīkus, ko es mēģināju ieviest. 00:16:36,895 --> 00:16:42,034 Pāreja ir uzkrājusi daudz zināšanu un es gribēju šos resursus izmantot.
Pamanīju, ka mājaslapā ir daudz materiālu par permakultūru,
par kuru es interesējos un vēlējos tās principus integrēt urbanajā vidē.
Pāreja ir kā vainagojums visam, kas mani interesē, izklāstīts vienā vietnē.
Ir sarežģīti atrast domubiedrus.
agrāk domāju, ka nav neviena manā vecumā, kuram interesētu dārzkopība.
bet Transition Pittsburgh vietnē atklāju, ka 217 00:17:11,196 --> 00:17:17,069 ir tādi cilvēki, lai gan agrāk dārzkopība tika uzskatīta par sievišķīgu hobiju.
Tagad es varu klausīties Smago Metālu, ģerbties kā panks un kopt dārziņu. Tas ir forši! 219 00:17:26,712 --> 00:17:30,682 Mēs esam Wilkinsburg, Pennsylvania, Pittsburgas priekšpilsētā.
visādi citādi drūma vieta.
Pirmais, ko no rīta darām, ir parbaudām vai pamestajās mājās
nav iemitinājušies skvateri, lai mēs šeit varētu droši darboties.
Iesim uz dzelteno māju. 20% no visām ēkām ir aizsistas un zemesgabali pamesti.
Hallo? Hallo? Vai kāds mājās?
UZRAKSTS: (Tu kļūsi par ko brīnišķīgu. Tā turpini).
Labās ziņas ir tādas, ka šeit neviena nav.
Šī ir Whitney Avenue Urbānā Ferma.
Šiet pirms kādiem 5-6 gadiem bija mājās, līdz tās nodega.
Gandrīz visu, ko izaudzējam atdodam par velti vai ziedojam zupas virtuvēm.
Rajona cilvēki arī zin, ka var vienkārši nākt
un paņemt augļus vai dārzeņus, ja ir tāda vēlēšanās. 00:18:26,338 --> 00:18:29,541 Kad Chris un Carly atnāca uz Whitney Avenīju,
tā bija galvenokārt iela ar pamestām mājām un degradētu teritoriju.
un viņi abi šo ielu paskaistināja.
Cilvēki sāka novertēt, ko viņi ēd.
Daži cilvēki uz šīs ielas bija izsalkuši,
nu viņi varēja iet uz dārzu un dabūt ēdamo.
Mēs darbojāmies kopā ar apkaimes bērniem, lai iekoptu šo dārzu.
Bija kādi bērni, kuri bija iekļuvuši nepatikšanās
un viņiem vajadzēja kaut ko darīt, būt nodarbinātiem. Šis bija mūsu pieeja.
Kad es pirmoreiz šeit sāku strādāt, teicu "Tas ir tizli!"
tas vēl mazliet tā ir, bet tā es izvairos no nepatikšanām.
Citi bērni uz šīs ielas Brendonu slikti ietekmēja.
Viņš sekoja nepareizam piemēram.
Tad Chris and Carly viņam iedeva projektus ko darīt,
viņš kļuva par mazu jauku puiku.
Kadu tu novāc ražu, ko tu ar to dari?
Domā kukurūzu?
Visu.
Ā, mēs to pārdodam.
Ak tā? Kur jūs to pārdodat?
Tur tajā vietā.
Aizvedīsi mani tur?
Labi.
Mēs gaidam, kad cilvēki šeit atnāks.
Tad mēs viņiem piedevājam nopirkt dažus tomātus, cukīni vai kukurūzu.
Ja viņi saka nē, vienkārši atbildam: "Paldies, lai jums jauka diena!"
Mēs mīlam šo bērnu. Viņš man ir kā dēls.
Es gribu viņam iemācīt visu, ko viņš nevar apgūt mājās.
Kas šeit notika? Viens no Wilkinsburg pagrimuma iemesliem
ir tēvu pazaudēšana.
Daudziem bērniem šeit tēvi ir vai nu cietumā, vai ir nogalināti,
vai vienkārši kaut kur nozuduši.
Agrāk šeit uzdarbojās bandas, kad ieradās FIB un tās izformēja,
vienā reizē cietumā uz 20 gadiem tika iemesti 60, 70 cilvēki,
visi vīrieši, lielākā daļa ģimenes tēvi.
ZĪME: (APTURIET TIESĀŠANU!)
Mans mērķis ir izveidot vairākus šāda veida dārzus visapkārt Wilkinsburg,
lai cilvēki varētu sevi pabarot.
Šāds modelis, kādu esmu izveidojis, varētu darboties katrā Wilkinsburgas ielā.
Uz katras ielā ir kāds pleķītis, kur kādreiz ir bijusi māja.
Tas ir ļoti vienkārši izdarāms.
Katrā vismazākajā Wilkinsburgas rajonā vajadzētu būt mazdārziņam.
Iespējams es šādi viņiem parādu kas ir ilgtspēja.
Nezinu vai kāds uz šīs ielas pirms 2 gadiem jums varētu
pateikt, kas ir ilgtspēja.
Tas ir izmainījis mūsu bloku, tagad visi Wilkinsburgā apskauž mūsu ieliņu.
Visi vēlas atnākt uz Whitney Avenue. Tā ir labāka iela Wilkinsburgā.
Es raudu, tu mani saraudināji!
Es jūtos lepns par paveikto.
Jo kad ģimene sanāk kopā, varu justies lepns par vietu, kur dzīvoju.
Šis projekts ir mani izmainījis.
No praktiskajiem projektiem pārtika ir tas ar ko daudzas Pārejas grupas sāk.
Jo nav uz neko jāgaida, lai to uzsāktu.
Nav vajadzīga arī atļauja vai finansējums, lai to darītu,
piemēram, ja gribi uzbūvēt vēja ģenerātoru pilsētas malā, tas var prasīt 5-6 gadus.
Bet samērā ātri un viegli iespējams sākt dārzu dalīšanas shēmu, audzēt pārtiku, izveidot dobes
vai kastes zem logiem. Tāpēc esam vairākkārt pārliecinājušies, ka
vietējās pārtikas audzēšanas projekti ir pirmais ko Pārejas iniciatīvas dara,
un tur tās gūst pirmo impulsu un atbalstu tālākai darbībai.
Mēs atrodamie Kilburn stacijā uz Jubilee līnijas.
Pirms 4 mēnešiem, šajās dobēs nekā nebija.
Tad mums ienāca prāta pajautāt Metro, vai mēs šeit ko varam iedēstīt?
Konkrēti mēs gribējām augļus un dārzeņus, lai cilvēkiem parādītu cik viegli tos jebkurā vietā ir izaudzēt.
Mēs domājam, ka šī ir vienīgā Metro platforma Londonā, kur aug dārzeņi un augļi.
Pat viena ābelīte.
Mums šis lauciņš ir īpaši svarīgā vietā, šajā stacijā katru dienu apgrozās 12,000 cilvēki.
Mums patīk šī ideja, ka cilvēks var izkāpt no vilciena
un paņemt kādu zemeni vai mājupceļā pagrauzt kādu tomātu. Tas ir fantastiski!
Mēs aizgājām pie "Londonas Transporta" un prasījām vai šeit varam audzēt pārtiku.
Domāju, ka viņu pirmā reakcija bija mazliet nervoza. 3 02 00:23:35,113 --> 00:23:38,150 "Mēs negribam tur audzēt pārtiku, bet jūs drīkstat iestādīt puķes."
Tā ka mūsu pirmais mēģinājums nebija diez ko iedrošinošs.
Kad mums bija pirmā tikšanās, viņi ierosināja ideju "Ziedošais Metro",
tad viņi piebilda, ka mēs varētu ko darīt Ziedošā Metro konkursa ietvaros.
Mēs izgājām cauri visām konkursa kategorijām, lai noskaidrotu, kur mēs varētu startēt,
Viņi bija patiesi pārsteigti, ka tur bija "Izaudzē sev pārtiku pats" kategorija.
Mēs uz to norādījām un teicām, ka gribētu šajā kategorijā piedalīties. Mums bija ābelīte un mazliet dārzeņu sēklu.
Viņi paši pat nezināja, ka uz peroniem drīkst audzēt pārtiku.
Skat, Neatlaidība dažreiz atmaksājas!
Procesi bieži ir atkarīgi arī no iesaistītajām personībām.
Daži, piemēram, negrib uzņemties liekus riskus, citus turpretī aizrauj viss jaunais. 313 00:24:24,396 --> 00:24:28,099 Tāpēc ir no svara, kuru personu tu uzrunā. Jebkurā organizācijā.
Tas ir pilnīgi citādāks veids kā paskatīties uz kādu vietu.
Es šeit dzīvoju jau 10 gadus un tagad redzu šo vietu pilnīgi citā gaismā.
Šī ir pirmā reize, kad esmu izdarījusi ko tādu, kas manī ir izveidojis tik dziļu saikni ar šo vietu.
Tagad jūtos patiesi līdzdalīgs un piederīgs šai vietai. Tas ir aizraujoši.
Kad esam "Pārejas" procesā ir svarīgi izveidot vietu un atbrīvot laiku svinēšanai.
Ir šis sapņošanas un plānošanas cikls, pēc tam notiek darbība,
un noslēgumā svarīgi neaizmirst nosvinēt padarīto pirms mēs ieejam jaunā ciklā.
Pārejas pilsēta Tooting svinēja Trashcatchers/Atkritumķērāju karnevālu.
Vairāk kā 1 miljons plastmasas pudeļu un veikala maisiņu...
pusmiljons čipsu paku...
un tonna citu materiālu...
Mēs vācām vairāk kā 6 mēnešus, lai radītu šo ekstravaganzu!
Svinēšana, ieguldītā darba novērtēšana - u.c. pozitīva komunikācija palīdz cilvēkiem
justies apmierinātiem ar sevi, justies vajadzīgiem.
Ja mēs rodam iespēju svinēt vienam otra sasniegumus,
novērtēt talantus un kvalitātes mēs saredzam cits citā,
tad veidojam uzticības saites un gūstam prieku kopā būšanā.
Bet ja esam pastāvīgā spiediena un trauksmes stāvoklī, ātri metamies no vienas lietas
pie otras, tam visam nepietiek laika. Mēs riskējam ātri pārdegt.
Laipni lūdzam Tooting Karnevālā!
Pāreja ir vairāk kā Ballīte nekā protesta maršs.
Katrā sapulcē, vajadzētu atzīmēt un nosvinēt notikušo,
kā arī organizēt pasākumus, lai nosvinētu kopā paveiktos darbus.
Tas būtu mānīgi, ja šī filma rādītu iespaidu,
ka Pāreja vienmēr nostrādā un vienmēr ir arkārtīgi veiksmīga.
Dažreiz atsevišķi projekti, dažādas iniciatīvas vai pat visa organizācija
sabruks vai varbūt zaudēs jaudu un attīstības dzinuli.
Transition Lancaster izgāzās 1 gada laikā.
Mums var būt rožaina vīzija, ka ja visiem būs vienāds sapnis, tad mēs labi sastrādāsimies.
Tā patiesībā nenotiek. Atšķirības un konflikti vienmēr grupās uzpeldēs.
Atklāti runājot, tas bija briesmīgi.
Neieiešu detaļās, jo dažas no tām ir privātas, bet beigas tam visam bija briesmīgas.
Dažas tur izteiktās lietas un savstarpējie uzbrukumi manī atstāja dziļas rētas.
Esmu vīlies sevī, ka beigās biju tikpat gatavs iesaistīties notiekošajās nejaucībās.
Ak vai, ja šie cilvēki ir sanākuši kopā, lai glābtu pasauli,
dabūniet mani prom no šīs planētas. Nevēlos šeit būt, jo mums nav nekādu cerību.
Iespējams, ka mēs visi esam maldos, naivi un mazliet neaptēsti.
Bet, ja mēs spējam tam tikt cauri, esam atvērti, gatavi mācīties. Tas var būt transformējoši.
Nākošajā reizē tas palīdzēs izdarīt labāk.
Kad izveidojās grupa, mēs apjautām, ka pati svarīgākā lieta,
neskatoties uz visu planētas glābšanu un naftas izsīkšanu utt.,
bija Komunikācija - Spēja sadzirdēt citus un respektēt vienam otra viedokli un redzējumu.
Nav nepieciešams tam piekrist vai spēt izteikt viedokļu atšķīrības,
bet būt iecietīgam un uztvert attiecības starp cilvēkiem, kā svarīgāko lietu.
Jaunājā Transition City Lancaster tagad ir gandrīz 450 vietējo biedru.
Pēc neskaitāmu filmu noskatīšanās, sarunām, diskusijām, tirdziņiem, maltītēm un festivāliem...
bija oficiālā Pārejas iniciatīvas atklāšana 2010. gada aprīlī.
viens no veidiem kā "Iekšējā Pāreja"/"inner Transition" cilvēkiem palīdz
ir nodrošinot dažādas atbalsta struktūras,
izveidojot vietas, kur iespējams pārrunāt, kā tas ir nest atbildību par savas pilsētas Pārejas procesu.
Jo mēs neesam Transition Town korporācija, kur menedžeri visu uzrauga un diktē.
Tā kā Pāreju vadam mēs paši, ir labi, ja ir līdzcilvēku atbalsts,
citu cilvēku tādu pašu kā tu, kuri tevi uzklausa un saprot problēmas, kuras tu risini.
Ir ļoti nogurdinoši būt vai justies esam darbības pirmajā frontē.
Tu vari aizmirst kāpēc tu to vispār dari.
Bet aizejot atpakaļ pie šo emociju avota var smelties jaunu spēkus un enerģiju,
tas atgādina kāpēc tu to dari, un atdod atpakaļ dzinuli virzīties uz priekšu.
Tu atkal esi priecīgs par to ko dari, nevis pārskrējies.
Tas ir ļoti būtiski. Pāreja aicina ikvienu uzņemties uzņemties līdera lomu dažādos līmeņos un formās.
Dažādu projektu vadītāji var sanākt kopā, cits citu abalstīt, veidot sadarbības tīklus,
kā arī apgūt jaunas prasmes, kuras tālāk pārnest uz savām darba grupām.
Tajā ir kau kas maģisks, es atkal saprotu kāpēc es vispār šeit esmu un ko daru.
Tagad es jūtu, ka man ir tiešām stiprs atbalsta tīkls.
Pāreja ir kļuvusi par ko vairāk nekā sā***ā domāju.
Trešā stadija: Connecting/kontaktu veidošana/Savienošanās
Trešā stadija ir sakontaktēšanās, tad kad Pāreja jau ir iesākusies
un mēs sākam pa īstam iesaistīt plašāku sabiedrību,
tās organizācijas un cilvēkus ar kuriem vēl nav izveidojies kontakts un sadarbība.
Pašvaldība, vietējie uzņēmumi, plašāka kopienas daļa.
Caur šo kontaktu izveidošanu ieguldam projektu dziļāk mūsu kopienā
un padaram to relevantu pēc iespējas vairāk cilvēkiem.
2008. gada vasarā es noturēju pirmo sarunu par Pāreju Monteveglio. 00:31:35,960 --> 00:31:41,332 Visi atnākušie gribēja vairāk par to uzzināt.
Pirmajā satikšanās reizē dzirdētā informācija mani absolūti šokēja.
Pēc dažiem mēnešiem mēs jau sapratām daudz vairāk.
Daži no mums izlēma aktīvi iesaistīties Pārejas grupā.
Citi, kā Umberto un Daniele izlēma piedalīties pašvaldības vēlēšanās.
Viņi uzvarēja un kļuva par mēru un vides aizsardzības komisijas vadītāju.
Tādējādi mēs ieguvām 2 cilvēkus pašvaldībā, kuri daudz zināja par Pārejas iniciatīvu.
un citiem bija skaidri tie izaicinājumi ar kuriem tuvākajos gados būs jasaskaras.
Kā pašvaldība, pilsētiņā ar 5000 iedzīvotājiem, lai risina neierobežotas izaugsmes krīzi,
lētas naftas izzušanu un izveido atbilstošu politiku?
Sā***ā mēs visu pierakstijām.
un tad dzima rezolūcija,
kurā prioritāte ir fosīlo kurināmo patēriņa samazināšana, samazinot vispārējo enerģijas patēriņu.
Mums bieži taujā, kā mēs piespiedām mūsu politiķus pieņemt šādus radikālus lēmumus.
Vislabākais bija tas, ka mums nevienu nevajadzēja pārliecināt.
Mēs jau bijām sasnieguši daudzus svarīgus mērķus.
Pirmais veicām radikālas izmaiņas mūsu pilsētas attīstības plānā.
Strādājot kopā ar pašvaldību mēs sasniedzām to, kas savādāk nebūtu iespējams
Piemēram, Enescom projekts paredz, ka 6 ciemi šajā ielejā
parakstīs līgumu, lai izveidotu enerģijas patēriņas samazināšanas plānu visam reģionam.
Kad politikas pamatā ir saprātīgi apsvērumi,
tas palielinu mūsu visu noturību, palīdzot atstāt naftas ekonomiku aiz muguras.
Fakts, ka viss reģions pieņems šo vienošanos padara to vēl iedarbīgāku.
Tā ir iekļauta arī ES CO2 izmešu samazināšanas un atjaunojamās
enerģijas attīstīšanas programmā.
Tā ir labs rīks priekš Pārejas,
jo liek pilsoņiem un administratoriem vairāk koncentrēties.
Monteveglio notiek tas pats, kas citās Pārejas pilsētās,
bet vietējo institūciju iesaistīšana palīdz paātrināt pārmaiņu procesu.
Ir fascinējoši novērot, kas notiek, kad tāda "Bottom-up" pieeja kā Pāreja
sastop proaktīvu vietējo vadību, kura arī domā par Lokalizāciju un kopienas noturības palielināšanu.
Šī mijiedarbība ir ļoti svarīga.
Kā pašvaldība var atbalstīt Pārejas procesu neuzņemoties tā vadību?
Kā viņi var veicināt informētību par "peak oil" un palīdzēt stiprināt kopienas noturību neskaidrā pasaulē?
Kā tas izskatās kad šis divas lietas sanāk kopā?
Transition Together/Pāreju kopā sākotnēji izdomāja šeit Transition town Totnes iniciatīva
kā veidu kā pakāpeniski iesaistīt cilvēkus vienu ielu pēc otras.
Grupa parasti sāk formēties, kad kāds ienāk mūsu birojā vai apzvana citus
sakot, ka viņiem ir interese sākt grupu savā rajonā.
Tad viņi iet un angažē visus savus kaimiņus.
Tas mazliet atšķir mūsu projektu no citiem. Mēs neejam klauvēt pie cilvēku durvīm.
Viņi dara to paši.
Viņi parasti sapulcina 6-10 kaimiņus un iziet cauri 7 sesijām.
Visi sanāk kopā uz 7 sapulcēm. Pirmo noorganizējam mēs.
Mēs palīdzam procesu iesākt uz pareizās nots
un sastādam nākamo sanāksmju sarakstu.
Otrajā sesijā tiek apspriests enerģijas patēriņš mājās,
ir apmēram 10-12 praktiski ieteikumi, kurus var īstenot ar minimāliem naudas ieguldījumiem.
Mēs fokusējamies tieši uz bezmaksas vai zemas izmaksas risinājumiem.
Sesijas beigās viņi izveido mazu darba plānu.
Katra persona apņemās izdarīt 2 vai 3 darbiņus līdz nākošai tikšanās reizei.
Daudz lietas mēs varam ieviest praksē,
par to kā taupīt enerģiju un labāk izmantot šīs planētas resursus,
bez spaidiem un ciešanam.
Bez ciešanām, nezaudējot komforta līmeni, to darīt patiesībā ir jautri.
Mēs risinām to ielu līmenī, tas nozīmē kā cilvēki sāk iztēloties
kā pēc-naftas un zemu oglekļa izmešu pasaule
varētu izskatīsies vietējā mērogā.
Tātad mēs neiztēlojamies kā pilnībā izmainīt pasauli,
bet iztēlojamies, kā to varētu izdarīt mūsu mazajā daļiņā pasaules.
Tas ir rieksts ko varam pārkost, to kā transformēt mūsu kopienu?
Pielietojot to, ko esam izlasījuši un pārrunājuši darba grupās panācām lielas izmaiņas.
Svarīgāk ir tas kādi esam, nevis ko darām.
Vairāk apzināmies kā dzīvojam, vai taupām energoresursus, vai gluži otrādi izlietojam tos nelietderīgi.
Cenšamies cik spējam.
Manuprāt, svarīgākais "Pārejas" grupu dinamikas ilgtermiņa devums ir Sabiedrības Saliedēšana.
Tie ir cilvēki ar kuriem man citādi nebūtu nekā kopīga.
Mēs esam sanākuši kopā.
Ir ōti jauki, ka mēs esam tik atšķirīgi cilvēki,
kurus kopā saista viena misija. Tas notur mūsu kopā un liek atkal un atkal satikties.
"Pāreja" ir ienesusi mūsos lielu kopības sajūtu.
Līdz šim ir izveidotas 56 grupas
aptverot 468 mājsaimniecības,
pavisam 1100 cilvēkus.
Katra mājsaimniecība gadā ir ietaupījusi vidēji £600
un panākusi, ka aptuveni 1.2 tonnas CO2 nenonāk atmosfērā.
Jūs redziet šo radošuma dzirksti. Cilvēki savādāk skatās cits uz cita dārziņiem,
arī redz, viens otra jumtu kā potenciālu resursu.
Manuprāt, šīs izmaiņas skatījumā, būs tā paliekošā vērtība.
Visai sabiedrībai ir vajadzība dzīvot drošā pasaulē.
un, manuprāt, šis ir sākumposms šajā ceļā.
4. stadija: Building/Būvēšana
4. stadija ir būvēšana. Tā ir sā*** stratēģiskai domāšanai.
par savas pilsētas ekonomisko Lokalizāciju.
Šajā stadijā sāk veidot kopienas energokompānijas, vietējās valūtas, sociālos uzņēmumus u.c.
Notiek pāreja no idejām uz taustāmu jaunas vietējās infrastruktūras radīšanu.
Šeit jau ilgu laiku atrodas šis zaļās ekopārtikas veikals.
Es šeit iepērkos jau vairāk kā 50 gadu.
Tas šeit atvērās jau pēc 2. pasaules kara.
Ekopārtikas veikalam gāja grūti. Izskatījās, ka tas varētu tikt slēgts.
Tāpēc sākām pārrunas ar īpašnieku, par iespējām pārņemt veikalu un padarīt to par kopienas biznesu.
Kopienas īpašumtiesības bija apzināta, ētisku un arī praktisku iemeslu
dēļ izvelēta pieeja. Mēs gribējām, lai cilvēki iepērkas veikalā.
Vai ir labāks veids, kā to izdarīt, nekā, dodot iespēju, būt par tā īpašniekiem?
Pirms tam mēs nenodarbojāmies ar vietējo pārtiku. Tas tagad mums ir visvarīgākais.
Cilvēki vienkārši ienāk veikalā un saka: "Man ir 6 puķkāposti, vai jūs tos gribat?"
Ja puķkāposti ir labas kvalitātes, mēs tos ņemam.
Tas ir vienkārši brīnišķīgi!
vietējie rabarberi! We love this!
Ir tādi pircēji, kuri ienāk veikalā un prasa tieši vietējos, "Diggle rabarberus".
Mūsu pilsēta ietilpst "rabarberu trijstūrī"
Mēs gribam iedrošināt cilvēkus audzēt vairāk pašiem, attīstīt vietējo pārtikas audzēšanu.
un tādējādi padarīt kopienu noturīgāku pret tirgus svārstībām.
Mēs šeit dabūjām £13.50 par mūsu pārtiku, mēs to šeit pat arī iztērēsim.
Droši iztērēsim vairāk. Tā tas parasti notiek.
Mēs šādi esam radījuši vērtību kopienai.
Radījuši darbavietas, nodrošinājuši, ka cilvēkiem ir iespēja pirkt vairāk vietējās produkcijas.
No mūsu atrašanās šeit, arī atkārtesošajiem veikaliem klājas daudz labāk,
jo arvien vairāk cilvēku izvēlās iepirkties vietējos veikalos nevis supermārketos.
Nauda vairāk apgrozās uz vietas nevis aizplūst prom.
Esmu ļoti apmierināts, ka viss izdevies tik veiksmīgi.
Lietas varēja izvērsties arī daudz savādāk.
Tas ir tiešām īpaši, jau no paša sākuma mums bija arī maizes ceptuve.
Kopā veidojas debešķīgi forša komanda. Abi uzņēmumi ir kooperatīvi.
Maiznīca ir strādnieku kooperatīvs mēs esam patērētāju kooperatīvs.
Strādnieku kooperatīvs nozīme, ka tu esi ciešāk saistīts ar saviem darba biedriem.
Man visu dzīvi ir bijuši kolēģi, bet tas nav tā pat.
Šis ir pavisam cits savstarpējās sasaistes līmenis.
MAIZES ABONĒŠANA. Mēs sākām maiznīcu pirms 3 gadiem.
Mēs savedām kopā apmēram 60 ģimenes,
kuras nopirka maizi priekšapmaksā, dažreiz līdz pat 12 mēnešiem uz priekšu.
jo uz ilgāku periodu ir abonoments, jo lielākas atlaides.
Entuziasms kopienā bija tik liels, ka sapratām Šī ideja būs ejoša.
Pēc īsa laika mūsu mazā 15m2 istabiņa kļuva par mazu,
tā mēs tikām iedrošināti meklēt paši savas telpas.
Taču mums vēl nebija uzkrāts kapitāls, kas ļautu pašfinansēt jaunu telpu iegādi. Mēs sākām domāt kā to iegūt.
Ideja, kā to izdarīt nenāca no mums pašiem, bet no Andrew Whitley. Tā pirms tam tika iemēģināta citās vietās.
Tā radās "Maizes vērtspapīra" koncepts. Mūsu klienti un citi kopienas cilvēki izsniedz individuālus aizdevumus
par kuriem mēs maksāsim labus (6.25%) procentus - MAIZĒ,
iznāk £2.50 nedēļā, kas ir viens klaips nedēļā.
Tādējādi aizdeva tikai tie, kuri bija tiešām ieinteresēti palīdzēt šim uzņēmumam.
Mums tika lēts aizdevums un mūsu klientiem pienācīga atmaksa.
Nevienā bankā nevar gūt tik labu atdevi no šādas mazas investīcījas.
Atgriešanās pie pārtikas audzēšanas iedvesmo cilvēkus arī cita veida radošai darbībai, veicina atgriešanos pie saknēm savā dzīvē
Pašlaik, kad apmaksājām elektrības un siltuma rēķinus, visa šī nauda atstāj mūsu kopienu.
Tiek zaudēta iespēja, to likt lietā, veicināt Pāreju/Lokalizāciju.
Ir tiešām aizraujoši vērot, kā vairākas kopienas ir izveidojušas savas enerģijas kompānijas
tādā veidā kopienas kļūst drošākas un neatkarīgākas, un atgriež vietējā apritē lielus finansiālus līdzekļus.
Mēs esam pirmā kopienai piederošā Saules Enerģijas Stacija Lielbritānijā.
Mēs ar to ļoti lepojamies.
Kaut gan Saules enerģijas stacija ir pārāk grandiozs apzīmējums 98 kilovatu PV sistēmai.
vadoties pēc pašreizēja patēriņā aprēķinājām, ka ar to pietiks apmēram 40 mājsaimniecībām.
Ar solārajiem paneļiem neizdosies apgādāt ar enerģiju visu Lewes,
bet ir daudz citādu veidu kā to izdarīt.
Paneļu priekšrocība ir lētums, ātrums, uzstādīšanas vieglums, viss notiek uzreiz, ir viegli saplānot.
Mēs prasījām Harveys brūzim, vai viņi mums varētu aizlēnēt savu jumtu.
Viņi piekrita ar noteikumu, ka sakārtojam visu juridisko dokumentāciju.
Mēs šo projektu oficiāli palaidām pilsētā.
Plaši reklamējāmies vietējā presē, lai pārliecinātos, ka visi par to zin.
Tad sāka ieplūst nauda. Mums pienāca čeki ar pieteikuma formām.
Un īsā laikā, aptuveni 3 nedēļās
mums bija vairāk kā vajadzīgs, lai nofinansētu paneļu instalāciju.
Tā ir īsta kopienas investīcija, jo tā arī reāli nāk par labu
ne tikai mūsu kopienai, bet arī videi kopumā. Tā tiek samazināti
oglekļa izmeši. Viss pieder vietējiem, vienkārši līdzcilvēki sanāk kopā un lietas notiek.
Tiek uzstādīts ļoti intriģējošs precedents, jo tas parāda,
ka līdzcilvēku spēks ir efektīvs - iespējams realizēt kopienu projektus bez ES vai birokrātijas iesaistes.
Tā ir tik laba sēkla citām topošajām kopienas aktivitātēm.
Tiek parādīts, kā kopiena - vienkārši cilvēki sanāk kopā veidos, kas nebūtu iedomājami vēl pirms 10 gadiem.
Ja jums ir jebkāda veida atjaunojamās enerģijas instalācija,
valsts maksā par katru saražoto elekrības vienību.
Mēs šadi no valsts obligātā iepirkuma (feed-in) tarifiem uzkrājam
naudu, par ko atmaksājam cilvēku sākotnējās investīcijas.
Tas mums ir ļoti sarežģīts process.
Es esmu komponists, nevis biznesmenis, nenodarbojos ar finansēm.
Man īsā laikā bija ļoti daudz jāiemācās. Pārējiem tā pat.
Nevajadzētu iedomāties, ka tas būs viegli, lai to paveiktu jāieliek daudz laika un pūļu.
Tas ir grūti.
Bet Noturīgas/Resilient Kopienas tā ir nakotne un uz to mēs ejam.
Galvenais, lai būtu izveidotas vietējās struktūras, kas spētu ilgtspējīgi risināt kopienas vajadzības.
Modeļus, kurus mēs šeit izveidojam pēc tam varēs izmantot
citās kopienās, citās pasaules daļās.
Varat iedomāties, ka jūs dzīvesvietas ekonomika
ir kā Liels Spainis.
Šajā spainī ir iepildītas Pensijas, algas, u.c. kapitāls.
Pašlaik iznāk, ka lielveikali, elektrības rēķini, iepirkšanās internetā Urbj caurumus šajā Spainī.
Tas nozīmē, ka uzkrātā bagātība un viss tās potenciāls tiek izliets Zemē.
visur, kur ir kāds caurums spainī
ir iespēja nodrošināt iztiku vietējiem cilvēkiem, potenciāls vietējiem uzņēmumiem, iespēja mācīties jauniešiem.
tādas lietas kā Vietējo energokompāniju atbalstīšana,
vietējās pārtikas audzēšana,
un lokālās valūtas izmantošana,
ir dažādi labi veidi, kā aiztaisīt caurumus šajā ekonomikas Spainī.
Brixton ir kulturāli visdaudzveidīgākā vieta UK. Tā ir unikāla.
Mums ir ļaudis no visām tautām.
Mēs sākām Brixton £ paundu 2009. gadā.
Tagad to oficiāli pieņem aptuveni 200 uzņēmumi.
Šovakar, mēs mūsu paunds pieejams elektroniski. Esam pirmā vieta UK ar savu e-valūtu.
Vai tas ir labi?
Mēs oficiāli ieejam digitālajā laikmetā ar savu £paundu.
Es domāju šī ir vēl viena brīnišķīga iniciatīva, lai cilvēki atnāktu Brikstonas tirgu.
un vispār atbrauktu uz Brikstonu un iztērētu šeit savu naudiņu.
The New Economics Foundation, Holandiešu organizācija "COIN" kopā ar Transition Network
veido programmatūru, lai palaistu šādu elektronisko valūtu.
Brixton ir pirmā vieta, kur tā tiek praksē notestēta.
ZĪME: (Pulksteņu ārsts!!)
Sveiki. Sveiki, kā klājas? Neslikti!
Gribētu, lai jūs aplūkotu manu pulksteni.
Gribiet, lai es to jums salaboju? Izvilkšu savu īpašo pulksteņlabojamo darbarīku!
Labi, paskatīšos, kas par lietu. Liekas, ka vajadzēs nomainīt bateriju.
Lūgtum, tas strādā! Tas būs £2.50.
£2.50. Drīkstu maksāt ar SMS?
Protams drīkstat. Pavisam noteikti.
Aiziešu uz Brikstonas £paundu banku. un jūs esat Stuart the Watchman - STW. Saņēmu ziņojumu. Jauki. Viss labi.
Saņēmāt manu īsziņu? Lieta darīta! Jauki, fantastiski! Uz redzīti.
Uz redzīti. Paldies. Atā.
Mēs esam izveidojuši "maksā ar SMS sistēmu", to var lietot ikviens, bez īpašām ierīcēm.
Nav vajadzīga karšu nolasīšanas mašīna, vajadzīgs tikai mobilais telefons. 00:50:49,883 --> 00:50:52,681 Tam nav jābūt viedtelefonam, derēs visparastākais mobilais.
Ja vari nosūtīt īsziņu, tev ir viss nepieciešamais.
Varu maksāt ar SMS? Jā variet.
Kāds ir jūsu lietotājvārds? Sana Foods.
Tieši vietējie, neatkarīgie uzņēmumi ir ārkārtīgi svarīgi, lai atrisinātu pašreizējās ekonomiskās problēmas,
jo mazie un vidējie uzņēmumi ir Britu ekonomikas dzinējspēks.
Brikstonas £paunda ētoss ir Naudas terēšana Lokāli,
tas tā uzladē vietējos biznesus, ka tie plaukst un zeļ
Brikstonas £paunda nozīme un svarīgums neslēpjas naudas pārcelšanā no Ziemeļ- uz Dienvidlondonu,
bet pavisam cita veida ekonomikas radīšanā.
Kura uzdod tādus jautājumus kā - "Vai un Ko mēs varam sagādāt lokāli?"
Vai šeit, uz vietas ir cilvēki, kuri var izpildīt šo lomu? Ko varam darīt savādāk? Kādi lokālie resursi ir mūsu rīcībā?
Gribam lai mums būtu tāda ekonomika, kurā ikvienam ir sava loma, uzdevums, darbs,
vienvārdsakot, lai mums būtu plaukstoša, daudzveidīga, stipra vietējā ekonomika.
Fantastiski! Es saņemu apstiprinājuma SMS. Fantastiski. Lai jums jauka diena. Uz redzēšanos.
Un te jums ir, Brixton £paunds. Elektronisks! Fantastisks!
Transition tika radīta, lai detoksificētu/attīrītu Rietumus, ???
veids kā turīgākie rietumi var samazināt savus izmešus un vidusceļa sastapt attīstības valstis, kuras iet pretējā virzienā.
Pēdēja gada laikā ir fascinējoši redzēt, ka arī attīstības valstīs parādās Pārejas iniciatīvas.
2011. gada martā Heal the Soil (Dziedē augsni) izlēma pieņemt Pārejas modeli.
Mēs sākām ar pirmo ciematu, mūsu dzīvesvietu - Kottakarai.
tādējādi izveidojām pirmo Pārejas iniciatīvu Indijā.
Mūsu projekta mērķis ir, lai ciemā ģimenēm būtu pieejama kvalitatīva,
ar uzturvielām bagāta pārtika.
visiem vajadzētu būt pieejama kvalitatīva pārtika.
Mēs ejam pa mājām un piedāvājam cilvēkiem izveidot dārzeņu dobes.
Mēs sagādājam sēklas un parādām kā dārzu apkopt.
un kad tu to uzsāc, sarosās kaimiņi un saka: "Vai mēs varētu darīt to pašu?"
Tā šis koncepts turpina augt.
Līdz šim viņi izveidojuši virtuves dārziņus 100+ mājsaimniecībās 4 ciemos Tamil Nadu štatā.
Indijas laukos šādi var sasniegt ļoti labus rezultātus.
Piemēram, ja salīdzinām ASV iedzīvotāja, Indijas pilsētu un lauku iedzīvotāja
oglekļa pēdu jeb carbon footprint, t.i. oglekļa izmešus uz 1 cilvēku,
tad saprotam, ka mums nav jākāpj lejā no ASV pārmērīgajiem augstumiem
Mēs jau atrodamies optimāla izmešu daudzuma robežās.
Mēs vienkārši pielietojam praksē tos modeļus, kuri ir zaļi, ilgtspējīgi, balstīti uz atjaunojamiem resursiem,
tādējādi mēs noturam cilvēkus Indijas laukos, tiek apstādināta migrācija.
Mēs ieviešam pāreju no vecā, tradicionālā ciema modeļa uz attīstīto, moderno Indiju
un atrodam balansu, tā lai cilvēki nejūtās, ko zaudējuši tāpēc, ka nedzīvo pilsētā.
Mēs esam ļoti priecīgi redzēt smaidu ciemu iedzīvotāju sejās.
Viņi mūs laipni uzņem, atver savas sirdis un mājas.
Uzsākot Pāreju, visu laiku pieturējāmas pie idejas, ka būtu forši, ja tā
iesakņotos vietējā kultūrā, šīs vietas asinīs un kļūtu par daļu no lokālā DNS,
lai saskaroties ar grūtībām un neskaidrību,
cilvēki izmantotu Pārejas modeļus, kā veidu risinājumu meklēšanai.
Tas ir patiešām intriģējoši redzēt kā pēdējā gada laikā, nonākot dziļās grūtībās
Pāreja ir kļuvusi par gandrīz instinktīvu kopienas risinājuma meklēšanas daļu.
Pat pirms katastrofas
es domāju, ka Pāreja ir visbrīnišķīgākā lieta, ko es savā dzīvē varētu darīt.
Pēc nelaimes, tas ir kļuvis vēl izteiktāk,
ka Pāreja mums ir jāveic, man ir jāveic.
Fujino Elektrības kompānija sastāv no 80 - 90 biedriem, kuri ir mūsu apziņošanas listē.
Tā izveidojās pēc 3.11 kodolkatastrofas Fukušimā.
Mēs sanācām kopā, lai diskutētu, kā mēs iegūstam elektroenerģiju un cik droši un ilgtspējīgi tas ir.
Mums bija vairākas sanāksmes, pārrunājām, ko vēlamies darīt, bet vēl netaisijāmies sākt aktīvi darboties.
Kad 3.11 notika kāds ieteica sniegt palīdzību cietušajiem.
un tad mūsu kompānija pa īstam pacēlās.
Organizējām Gaismas Festivālu, kas bija katalizātors, lai mēs skaidri noformulētu savus plānus.
Mēs darbojamies jau 8 gadus un tagad esam izlēmuši saražot Visu elektrību tikai no atjaunojamiem enerģijas avotiem.
Trijās dienās ieradās 5000 apmeklētāji.
Pēc tam, kad festivāls bija sevi pierādījis, biedri izlēma to aizvest uz Tohoku, vietu, kuru skāra katastrofa
un mēs nodrošinājām elektrību stihijas skartajam apgabalam.
Mēs arī gribētu, lai enerģija mūsu novadā būtu pavisam ZAĻA.
Mēs domājām kādi resursi mums šeit Fujino ir pieejami, pirmais, ko apsvērām bija šie meži
un mazas hidroelektriskās stacijas izveide.
Šeit ielejā ir dažas stipras straumes.
Pašlaik apsveram, kā mēs varētu šos sapņus par nākotni pārvērst konkrētā, kopīgā darbībā.
Transition ir tikai viens no rīkiem, ko lieto Projekts Lyttelton iekš Christchurch, Jaunzēlandē.
Viņu Time Bank/Laika Bankas projekts ir iedvesmojošs piemērs kopienas noturībai krīzes laikos.
Lytteltonu, Jaunzēlande, pilsētiņu, kurā es kādreiz dzīvoju, skāra postoša zemestrīce.
Atgriežoties tur man salūza sirds. "Breathe" "Elpo"
Liela daļa no pilsētiņas bija drupās.
Taču šīs postažas vidū atklājās kopienas patiesā sirds,
cilvēku cēlsirdība un patiesa sirsnība.
Es biju Lytteltonas Laika Bankas Koordinātors.
Pēdējos pāris gadus kopš strādāju par koordinātoru es būvēju un vienoju kopienu.
Laika Banka tika izveidota kā papildus valūta,
tā cilvēki atrod veidu kā dzīvot arī bez naudas.
tai pat laikā, tas ir arī apbrīnojams kopienas stiprināšanas instruments.
jo cilvēki var tirgoties ar savām prasmēm, iepazīt viens otru, satikt kaimiņus.
Tad 2010. gada septembrī notika šī briesmīgā zemestrīce.
"Civilā Aizsardzība" tika izsaukta uz Christchurch,
jo tika uzskatīts, ka šeit Lytteltonā pēc tās nav īpašas vajadzības.
Bet šeit bija cita veida vajadzības.
Mums piezvanīja ugunsdzēsēji un teica "Mēs zinām, ka tu esi iesaistīts kopienas darbā.
Vēl nezinām, ko tu varētu darīt, bet vai vari mums palīdzēt?"
Mēs izveidojām bāzi mūsu birojā, kur drudžaini un citīgi strādājām vairākas nedēļas,
palīdzot atrisināt kopienas vajadzības, piegādājām ūdeni un pārtiku, palīdzējām veikt steidzamos labošanas darbus.
Mēs sākām jau iemanīties darbos 2 nedēļas pirms otrās, februāra zemestrīces.
Tā bija savādāka, ātrāka, postošāka. Visas ēkas nobruka.
Tagad septembris šķita vien kā mēģinājums.
Mēs kā kopiena sanācām kopā.
Mēs noskaidrojām, ko vajadzēja darīt un kā to paveikt, caur Laika Bankas brīvprātīgo datubāzi.
Tad tur bija mazliet vairāk nekā 400 cilvēku.
Mēs iesākām izsūtot e-pastus: 'Te mēs esam un to mums vajag.'
un cilvēki nāca bariem, viņi pārsūtīja šos epastus uz savām datubāzēm, ielika Facebookā,
un pietiecās neiedomājami daudz brīvprātīgo, tas bija tik brīnumaini.
Nedomāju, ka kopienai būtu izdevies mobilizēties
tik ātri, ja nebūtu šīs Laika Bankas.
Šis ir priekš ikviena, kurš kaut ko ir zaudējis, bet ir atradis viens otru,
atradis savus cilvēkus, jo kopienas patiesā sirds ir tās ļaudis.
Jautrs Disklaimers
Transition/Pāreja/Pārmaiņas ir plašs sociāls eksperiments. Mēs nezinām vai tā nostrādās. Bet mēs esam pārliecināti...
ja mēs gaidīsim uz valdību, būs mazliet par vēlu.
ja mēs rīkosimies individuāli, būs mazliet par vēlu.
Bet, ja rīkosimies kā kopiena, tas varētu izdoties tieši laikā.
Šī filma tika uzņemta bez pārlidojumiem apkārt pasaulei.