Tip:
Highlight text to annotate it
X
Skolotāj Šrī, kad cilvēks dzīvē sastopas ar grūtībām,
kā lai viņš saglabā garīgumu?
Patiešām, šo jautājumu
vajadzēja uzdot jau sen.
Īstenībā grūtības
vai problēmas
nevis atņem mūsu dzīvei vērtību,
bet gan
to piešķir. Jo tas ir izaicinājums.
Ja cilvēku ielenc grūtības, vai problēmas,
tas dod viņam
drosmi cīnīties ar šīm problēmām,
ar grūtībām.
Es allaž saku cilvēkiem:
nebaidieties no problēmām,
jo problēmas jūs pārbauda.
Problēmas ir jūsu eksāmeni, jūsu īstenais pārbaudījums.
Dzīvē ir problēmas.
Cilvēks, kurš problēmu dēļ
bēg no garīguma,
nav īsts cilvēks.
Es teiktu, ka viņš ir gļēvulis. Viņš nav drosmīgs.
Tikai drosmīgs cilvēks var iet garīgo ceļu.
Un, ja cilvēks jau ir garīgs,
bet mazas problēmas vai grūtības
nepadara viņu vēl
garīgāku, tas nozīmē, ka īstenībā viņš
nav iepazinis garīgumu. Ja cilvēks reiz iepazīst
garīgumu, kaut vai mazliet,
tas paliek
ar viņu uz visiem laikiem.
Ja rodas grūtības vai problēmas,
arī finansiālas problēmas,
problēmas ar bērniem vai problēmas ar ģimeni,
problēmas ar darbu –
tām vajadzētu likt cilvēkam starot.
Jo tas nozīmē – paplašināt savas robežas,
tas līdzinās viesuļvētrai,
ļoti spēcīgam vējam,
varbūt 200 km/h.
Ja puķe izdzīvo tādā vējā,
cīnās ar vēju un izdzīvo tajā,
pēc tam tā ir tik skaista!
Tas mums jāmācās no maziem augiem. Tie spēj izdzīvot.
Tie cīnās ar sniegu. Tie cīnās ar vēju.
Cīnās ar vētru. Ar viesuļvētrām,
lietusgāzēm, negaisiem –
taču arvien izdzīvo, turpina augt. Tie ir īsti augi.
Cilvēka īstais
pārbaudījums nav
ļaut, lai problēmas vai grūtības viņu sakauj.
Viņam tās ir jāuzvar.
Jo grūtības nav īstas. Tās rada
cilvēka prāts. Vienkārši
dažreiz cilvēks domā, ka viņam ir problēma,
un šo problēmu dēļ viņš nevar sekot
garīgumam. Manuprāt, viņi aizbildinās.
Tā ir aizbildināšanās. Minēšu piemēru.
Kādam ir divi mazi bērni,
un viņš saka:
šie divi bērni mani visu dienu tracina,
man nekam neatliek laika.
Viņi nāk un traucē, viņi grib rotaļāties, grib skraidīt riņķī,
un es nevaru praktizēt savu garīgumu.
Jā, es jums piekrītu.
Taču jums jāprot atrast laiks, kad bērni
guļ. Varbūt uzreiz pēc tam, kad tie nolikti gulēt. Atrodiet dažas minūtes.
Apsveriet to. Dzīve jau tāpat ir īsa.
Ja jūs šīs problēmas dēļ
nemeditēsiet, neveiksiet garīgas prakses,
nepraktizēsiet sādhanu –
kā gan jūs izzināsiet savu dzīvi? Dzīve ir ļoti īsa.
Cilvēkam šķiet, ka viņš dzīvos 100 gadus -
taču arī 100 gadi paiet ļoti ātri.
Tāpēc atcerieties pašu svarīgāko: ka dzīve nav garantēta.
Tā jebkurā brīdī var izbeigties. Tāpēc dariet, kas jādara,
ikreiz, kad jums ir laiks. Pat ja jūs ielenc tūkstotis problēmu.
Minēšu vienu piemēru.
Jūsu problēmas nav nekas.
Varbūt šis piemērs to paskaidros. Kāds vīrs
atnāca pie svētā, vārdā
Kabira.
Vīrs teica viņam: "Man ir milzums problēmu.
Es nezinu, kā lai izpilda visas prakses.
Es agrāk mēdzu celties četros no rīta,
meditēt, skandēt mantras, skaitīt
lūgšanas – visu ko!
Taču problēmu ir tūkstošiem, es nespēju tikt galā.
Kā lai es atbrīvojos no tām?
Kā lai atkal kļūstu tāds, kā agrāk, lai mans garīgums
turpinātos?" Kabira tikai pasmaida un
palūdz sievai atnest
divas krūzes piena. Sieva
atnes viņiem divas krūzes piena.
Kabira izdzer
visu uzreiz, bet viesim,
kad tas sāk dzert,
saka:
"Pagaidi mazliet," ieber
pienā šķipsniņu pelnu un saka:
"Tagad dzer!"
Viesis izdzēra pienu, un Kabira tam jautāja: "Vai
piens tagad garšo citādi?" Tas atbildēja: nē,
garša mazliet atšķiras,
bet nebūtiski." – "Labi, tad izdzer to!"
Viesis izdzēra pienu, un Kabira sacīja: "Redzi, dzīve līdzinās
piena krūzei. Tas ir nektārs;
Amritas nektārs, un problēmas dzīvē
ir maza pelnu šķipsniņa.
Pelni, ko tu ieber nektāra krūzē,
neizmaina tā garšu. Padomā par to!"
Problēmas ir šķipsniņa pelnu.
Tās joprojām ir ar jums,
taču nebaidieties no tām, cīnieties ar tām, esiet drosmīgi:
ja būsiet drosmīgi, ar drošu sirdi,
tad patiešām kļūsiet
par cilvēkiem, kuri nekad nenogriežas no sava ceļa.
Jo problēmas nevar jūs piespiest atkāpties.
Problēmas jūs padara vēl
drosmīgākus. Tās dod jums vēl vairāk
drosmes. Tās liek dzīvei
atspīdēt spožāk. Tās pat dara dzīvi daudz labāku.
Es domāju, ka problēmas ir
svētīgas. Ar to negribu teikt, ka jums pastāvīgi jābūt
problēmu un grūtību ielenktiem. Taču savā ziņā
tās ir svētīgas. Tas ir jūsu pārbaudījums. Nemeklējiet
aizbildinājumus garīguma zaudēšanai.
Vienmēr saglabājiet garīgumu.
Uztveriet problēmas un visu veidu grūtības citādi, nevis
kā šķēršļus. Tās neaizšķērsos jūsu garīgo
ceļu, bet gan palīdzēs jums. Tās ir labi palīgi.