Tip:
Highlight text to annotate it
X
Migrantu stāsti
VOICE-OVER Ja būtu iespēja, es nedomāju, ka kāds gribētu pamest savu valsti.
VOICE-OVER Pamest savu ģimeni bija briesmīgi.
VOICE-OVER Labākais ir būt drošā valstī,
VOICE-OVER kur cilvēkiem ir vārda brīvība.
Mums bija jāpamet Irāka, nesakot par to nevienam.
Ceļojuma laikā uz ceļa pie Sīrijas-Irākas robežas
tieši pretī mūsu mašīnai bija amerikāņu tanks.
Vispirms kareivis pie tanka māja sarkanu karodziņu, un mēs apstājāmies.
Bet tad pēc brīža kareivis pacēla oranžu karodziņu,
un mēs loģiski to uztvērām par atļauju,
kā luksoforā,
un vadītājs, kas stūrēja mašīnu, sāka braukt uz priekšu.
Tā bija neapdomīga kustība,
jo tajā brīdī pretī esošais tanks sāka šaut uz mūsu mašīnu.
Es esmu Irānas kurds.
Man savā valstī bija politiskas problēmas,
un kādu dienu man steidzīgi bija jāpamet valsts.
Mēs runājām ar šoferi, un tad mēs pārvietojāmies uz smagās mašīnas aizmuguri.
Tur viducī bija vieta, un mēs tur ielīdām tā,
ka izskatījāmies paslēpušies,
neviens mūs nevarēja redzēt, kad atvēra durvis.
Reizēm mašīna apstājās un šoferis teica: "Man jāatpūšas",
viņš gulēja apmēram desmit stundas un tad mēs turpinājām braukt.
Bet tad es izkāpu no mašīnas, nezinu, kur tas bija.
Es vaicāju šoferim, viņš teica: “Tā ir Anglija”.
Es vienkārši gribēju nokļūt kaut kur drošā vietā;
es pat nemācēju runāt angliski, es biju ļoti izsalcis,
es nebiju gulējis apmēram četras vai piecas dienas.
Es pametu Filipīnas 2002.
gada janvārī kopā ar apmēram četrpadsmit cilvēku grupu.
Kad mēs sasniedzām Parīzi, es savam draugam teicu: ”Vai vari man iekniebt?”
Es tam nespēju noticēt!
Es patiešām uztraucos, jo manas angļu valodas zināšanas tajā laikā nebija labas,
tāpēc sazināties bija grūti, kad es šeit ierados.
Pirms ieradās mana sieva, es mēdzu ēst Fish&chips!
Sā***ā bija ļoti grūti iegūt draugus.
Viņi negribēja sarunāties ar mums, jo mēs bijām ļoti atšķirīgi un,
ja viņus kāds redzētu ar mums runājam, viņi tiktu uzskatīti par dīvainiem,
un viņi to apzinājās.
Nezinu, vai jūs to zināt, bet Portugālē arī ir daudz migrantu.
Mēs veidojām viedokli tad, kad mēs esam savā pašu valstī, raugoties uz migrantiem,
bet, ierodoties šeit, jūs varat iedomāties, ka mans viedoklis stipri mainījās.
Es varu redzēt un saprast iemeslus, kāpēc cilvēki to dara,
un cik neaizsargāti ir šie cilvēki tikai
tāpēc, ka tie nav vietā, kur viss notiek viņiem pazīstamā veidā.
Viņi katru dienu nevar redzēt savus paziņas.
Tagad, kad es braucu uz Portugāli,
lai gan man bija milzīgi aizspriedumi pret turienes migrantiem,
un es tikai vēlos lai viņiem veicas vislabāk. �