Tip:
Highlight text to annotate it
X
XIII NODAĻA Alise Pyncheon
Bija ziņa, kas celta, vienu dienu, no godājams Gervayse Pyncheon ar jauniešiem
Mateja Maule, galdnieks, vēloties viņa tūlītēja klātbūtne namā
Septiņi Gables.
"Un ko tavs kungs grib ar mani?" Sacīja namdaris ar Mr Pyncheon melno
kalps. "Vai māja ir nepieciešams kāds remonts?
Nu tā var, ar šo laiku, un nav vainīgs pie mana tēva, kurš būvēts tā, ne!
Es lasīju vecā pulkveža kapa piemineklis, vairs atpakaļ par pēdējo sabatā, un,
ieskaita no minētā datuma, māja bija septiņas-un-30 gadus.
Nav brīnums, ja būtu darbu darīt uz jumta. "
"Nezinu, ko *** grib," atbildēja Scipio.
"Māja ir oga laba māja, un vecais pulkvedis Pyncheon tā domājam, es jārēķinās, -
cits, kādēļ vecais vīrs spokoties to izdarītu, un baidīt sliktu ***, kā viņš dara? "
"Nu, labi, draugs Scipio; ļaujiet jūsu kapteinis zina, ka es esmu nāk," sacīja namdaris
ar smiekliem. "Par taisnīgu, ieguldīto darbu, viņš tev atrast mani
viņa cilvēks.
Un tā māja ir vajā, ir tas? Tas prasīs stingrāku strādnieks, nekā es esmu, lai
turēt garus no Seven Gables.
Pat ja pulkvedis būtu kluss, "viņš piebilda, murminādami sev," mans vecais
vectēvs, vednis, būs diezgan pārliecināts pieturēties pie Pyncheons kamēr
viņu sienas turēsies kopā. "
"Kas tur jūs ducināt sev, Mateja Maule?" Jautāja Scipio.
"Un ko lai jums izskatīties tik melns uz mani?" "Nav svarīgi, nēģeris," teica galdnieks.
"Vai tu domā, neviens, ir meklēt melnu, bet sevi?
Doties savam kapteinim es eju, un ja jūs notikt redzēt Mistress Alise, viņa meita
dot Metjū Maule s pazemīgs cieņu viņai.
Viņa ir devusi godīgu seju no Itālijas, - godīga, un maigs, un lepns, - ir tas pats
Alise Pyncheon "!" Viņš runā par saimnieci Alise! "Iesaucās Scipio,
kā viņš atgriezās no viņa uzdevumā.
"Zemas Galdnieks vīrietis! Viņš nav bizness tik daudz, lai apskatīt viņas
Lielisks veids off! "
Šī jaunā Mateja Maule, namdaris, ir jākonstatē, bija cilvēks maz
saprotams, un nav ļoti vispārīgi patika, jo pilsētā, kur viņš uzturējās, nav tik
kaut varētu tikt vainota viņa
integritāti, vai viņa prasme un uzcītīgi, rokdarbu, kurā viņš izmantojis.
Pretīgums (kā tas varētu pamatoti saukt), ar ko daudzi cilvēki uzskata viņu bija
daļēji rezultāts viņa paša rakstura un izturēšanās, un daļēji ar mantojumu.
Viņš bija mazdēls bijušā Matthew Maule, viens no pirmajiem kolonistiem uz
pilsēta, un kurš bija slavens un šausmīgs vednis viņa dienā.
Šis vecais neģēlis bija viens no slimniekiem, ja kokvilnas Mather, un viņa brālis
ministri, un uzzināja tiesneši, un citi gudrie, kā sers Viljams Phipps,
gudrs valdnieks, kas izteikusi šādu apsveicamas
centienus vājināt lielo ienaidnieku dvēselēm, nosūtot daudzus viņa piekritējiem augšu
akmeņains ceļš karātavām Hill.
Kopš tām dienām, bez šaubām, tas bija pieaudzis turēt aizdomās, ka rezultātā
žēl pārcenšanās no darba slavējams pats par sevi, tiesvedības
pret raganas izrādījās daudz mazāk
pieņemami labdarīgs Tēva, kā vien šī ļoti Arch Enemy kam tie bija
paredzēts briesmās un pilnīgi nomākt.
Tas nav mazāk skaidrs, tomēr, ka bijība un terors izperējuši atmiņām par
Tiem, kas nomira par šo briesmīgo noziegumu burvestībās.
Viņu kapi, kas no klintīm plaisām, tika uzskatīts par nespējīgu nodrošināt saglabāt
iemītnieki, kuri bija tik steidzīgi vilces viņiem.
Vecais Metjū Maule, jo īpaši, bija zināms, ka par maz vilcināšanās vai grūti
pieaug no viņa kapa kā parasts cilvēks izkāpšana no gultas, un bija tik bieži
uzskata pusnaktī kā dzīvo cilvēki pie pusdienas laiks.
Šī iznīcinošs vednis (un kuriem viņa tikai sods, šķiet, ir darījis nekādā veidā
grozījumu) bija nelabojams paradums haunting noteiktu savrupmāju, veidoti
Māja Seven Gables, pret
īpašnieks, ko viņš izlikās rīkot nestabilais prasību par zemes nomas maksu.
Spoks, izrādās, - ar stūrgalvība, kas bija viens no viņa
atšķirīgās īpašības kamēr dzīvs, - uzsvēra, ka viņš bija taisnīgs
īpašnieks vietas, uz kuru māja bija.
Viņa jēdzienus, ka vai nu iepriekš minētais zemes nomas, no dienas, kad pagrabs
sāka zemnīca, būtu jāmaksā uz leju, vai savrupmāju pati atteikusies, citādi viņš,
spokains kreditors, būtu viņa pirkstu
visas lietas par Pyncheons, un jādara viss iet greizi ar tiem, lai gan tā
vajadzētu būt tūkstoš gadus pēc viņa nāves.
Tas bija savvaļas stāsts, varbūt, bet likās ne gluži tik neticami, lai tie, kas
varētu atcerēties to, ko neelastīgi stūrgalvīgs vecs puisis šis vednis Maule bija.
Tagad, vednis mazdēls, jaunais Mateja Maule mūsu stāsts, bija tautā
vajadzēja būt iedzimta daži no viņa neizvirzītos s apšaubāma iezīmēm.
Tas ir brīnišķīgi, cik absurdities tika izsludināti, atsaucoties uz jaunekli.
Viņš bija leģendārs, piemēram, ir dīvaina pilnvaras nokļūst Tautas
sapņi, kā arī regulētu jautājumus tur pēc viņa paša fantāzijas, diezgan daudz
kā skatuves vadītāja teātri.
Tur bija daudz runāts starp kaimiņiem, īpaši petticoated
tiem, ko viņi sauc maģija no Maule acīm.
Daži teica, ka viņš varētu apsvērt cilvēku prātos, citi, ka, brīnišķīgs
jauda šīs acs, viņš varēja izdarīt cilvēkus savā prātā, vai nosūtīt tos, ja viņš
prieks, darīt errands viņa vectēvs,
garīgajā valstībā, citi atkal, ka tas bija tas, ko sauc par ļauno aci, un
piederēja vērtīgs fakultāti blighting kukurūza, un žāvēšanas bērnus māmiņām ar
grēmas.
Bet, galu galā, kas strādāja visvairāk jaunā galdnieka trū*** bija, pirmkārt,
rezerve un sternness no tā dabas, un nākamo, tas ir viņa nav
ir baznīca-dievgaldnieks, un
aizdomas par viņa turēšanas ķecerīgu tenets lietās reliģijas un valsts iekārta.
Pēc Mr Pyncheon vēsti, galdnieks tikai tarried pabeigt neliela
darbu, kas viņam noticis, ir rokā, un tad ņēma viņa ceļu uz nama
Septiņi Gables.
Šo jāatzīmē celtne, lai gan tā stils var iegūt mazliet no modes, bija
joprojām kā respektablu ģimenes dzīvesvietu kā jebkuras kungu pilsētā.
Pašreizējais īpašnieks, Gervayse Pyncheon, bija teikt, ka noslēgusi līgumu ar nepatiku, lai
māja, rezultātā šoks viņa jūtīgumu, jo agrā bērnībā, no
pēkšņa nāve no viņa vectēva.
Pašā akta darbības kāpt pulkvedim Pyncheon klēpī, zēns atklāja
vecs puritānis ir līķis.
Ierodoties vīrišķība, Mr Pyncheon apmeklēja Angliju, kur viņš apprecēja sievieti ar
laime, un pēc tam bija pavadījis daudzus gadus, daļēji dzimtajā valstī, un
daļēji dažādās pilsētās par Eiropas kontinenta.
Šajā periodā, ģimene savrupmāju tika nosūtīti uz maksas par radinieku,
kurš bija atļauts izdarīt to viņa mājās pagaidām, apsverot saglabāt
telpas rūpīgu remontu.
Tik uzticīgi bija šis līgums ir izpildīts, ka tagad, jo namdari
tuvojās māju, viņa praktizē acs varētu atklāt neko kritizēt jo tās
nosacījums.
No septiņiem frontonu virsotņu piecēlās strauji, shingled jumts izskatījās
Rūpīgi ūdensdrošo un mirdzošs apmetuma darbi pilnībā sedz no ārpuses
sienas, un mirdzēja gada oktobra saulē, it kā tas būtu bijis jauns tikai pirms nedēļas.
Māja bija, ka patīkamu aspektu dzīvē, kas ir kā jautrs izpausme
ērta darbība cilvēka sejā.
Jūs varētu redzēt, uzreiz, ka tur bija par lielu ģimeni maisīt tajā.
Milzīgs slodzi ozola koksnes gāja caur vārteju, pret saimniecības ēkām, kas
aizmugurē; tauku pavārs - vai varbūt tā varētu būt saimniece - stāvēja malā
durvis, dažiem tītaru darījumi un
Mājputnus, kas tautietis bija celta pārdošanai.
Tagad un tad kalpone-kalps, glīti ģērbušies, un tagad spīdošs melns sejas
vergu, var uzskatīt rosīgs pāri logiem, kas apakšējā daļā no mājas.
Pie atvērta loga uz telpas otrajā stāstā, piekārtiem pār dažām skaisti podi
un delikāts ziedi, - eksotika, bet kuri nekad nav zināms daudz labsirdīgs sauli nekā
ka no New England gada rudenī, - bija
skaitlis no jauna dāma un eksotisku, piemēram, puķes un skaista un maiga kā
viņi.
Viņas klātbūtne tikusi neaprakstāmas labvēlības un vāju maģija, lai visa
celtne.
Citos aspektos, tas bija ievērojams, jautra izskata savrupmāju, un likās derīgi
uzturēšanās ar patriarhu, kurš varētu veidot savu mītnes priekšā
kore un piešķirt vienu no atlikušās līdz
katrs no viņa sešiem bērniem, bet liels skurstenis centrā vajadzētu simbolizēt
vecā puisis 's viesmīlīgi sirds, kas tur tos visus silts, un sniedza lielu visu
septiņi mazākiem uzņēmumiem.
Tur bija vertikālais Saules pulkstenis uz priekšējā frontonu un kā namdaris pagājis zem
tā, viņš paskatījās uz augšu un atzīmēja stundu. "Trīs pulksten!" Viņš teica pats sev.
"Mans tēvs man teica, ka dial bija safasēti tikai stundu pirms vecā pulkveža
nāve. Cik patiesi tas ir tur laiks šos septiņus un-
trīsdesmit gadus iepriekš!
Ēna pretekļi un pretekļi, un vienmēr meklē pār plecu uz saules! "
Tas varētu būt befitted amatnieks, piemēram, Matthew Maule, par to nosūta uz to
džentlmeņu māja, doties pie sētas durvīm, kur darbinieki un ar darbu cilvēkiem parasti bija
atļauts, vai vismaz uz sānu ieejas,
kur labāk klases amatnieki, iesniedzot pieteikumu.
Bet galdnieks bija daudz lepnums un viņa rakstura stingrību, un pēc šī
brīdis, turklāt viņa sirds bija rūgta ar to saprotot iedzimts nepareizi, jo viņš
uzskata liels Pyncheon nams būs
stāv uz zemes, kas būtu bijuši viņa paša.
Šajā pašā vietā, blakus pavasarī garšīgu ūdeni, viņa vectēvs bija nolauzti
kā priedes un uzcelta māja, kurā bērni bija piedzimuši, lai viņam, un tas
bija tikai no miroņa cietinātas
pirksti pulkvedi Pyncheon bija wrested prom virsrakstjoslas blakusproduktu darbus.
Tik jauni Maule devās taisni uz galveno ieeju, zem portāla
cirsts ozolu, un sniedza šādu rībēt no dzelzs pulgotājs, ka jūs varētu iedomāties
pakaļgala vecā vednis sevi stāv pie sliekšņa.
Melns Scipio atbildēja pavēstes tādā apbrīnojams, steigā, bet parādīja baltumu
viņa acis izbrīnu par redz tikai galdnieks.
"Kungs,-žēlastība, kas liels cilvēks viņš ir, tas galdnieks zēns!" Nomurmināju Scipio, noteikti
viņa rīkles. "Ikviens domā viņš beat pie durvīm ar viņa
Lielākais āmurs! "
"Šeit es esmu!" Sacīja Maule bargi. "Parādiet man ceļu uz sava kunga kambarī."
Kā viņš stept mājā, saldo un melanholiska mūzika piezīmi saviļņots un vibrāciju
gar tā pasāžas-virzienu, vadoties no viena no iepriekš minētajām kāpnēm telpās.
Tas bija klavesīns, kas Alise Pyncheon bija celta ar viņas no aiz jūras.
Godīgi Alise apveltīts lielākā daļa no viņas pirmslaulību atpūtai starp ziediem un mūziku, lai gan
bijušais bija spējīgs nokarāšanos, un melodijas bieži bija skumji.
Viņa bija ārvalstu izglītības, un nevarēja pieņemt laipni New England veidiem
dzīve, kurā nekas skaists jebkad izstrādāts.
Kā Mr Pyncheon bija nepacietīgi gaida Maule ierašanos, melns Scipio, no
protams, zaudēja nav laika ushering galdnieks vērā viņa maģistra klātbūtnē.
Telpa, kurā šis kungs sēdēja bija salons mērena lieluma, kas skatās uz
nama dārza, un kam tās logi daļēji aizēnojusi ar lapām
augļu kokiem.
Tas bija Mr Pyncheon s savdabīga dzīvoklis, un tika nodrošināta ar mēbelēm, kas
elegants un dārgs stils, galvenokārt no Parīzes, grīdas (kas bija neparasta tajā, ka
dienā) tiek klāta ar paklāju, lai
prasmīgi un bagātīgi sasprindzināts ka šķita kvēlot kā ar dzīviem ziediem.
Vienā stūrī stāvēja marmora sieviete, kurai viņas skaistums bija vienīgais un pietiekami
apģērbs.
Dažas bildes - ka izskatījās vecs, un bija maigu nokrāsu diffused pa visu to
viltīgs krāšņums - karājās pie sienām.
Pie kamīna bija liels un ļoti skaists kabinets no melnkoks, inkrustēts ar
ziloņkaula, gabals antikvāras mēbeles, kas Mr Pyncheon bija nopircis Venēcijā, un
ko viņš izmanto kā dārgumu vietā
medaļas, senas monētas, un neatkarīgi mazie un vērtīgs curiosities viņš pacēla
viņa dodas.
Ar visiem šīs šķirnes apdare, tomēr, telpa parādīja savu sākotnējo
raksturojums; zemais Stud, tā pārrobežu gaismu, tā skursteņu gabals, ar veco
darināts holandiešu flīzes, tāpēc ka tas bija
emblēma prātu industriously uzglabā ar ārvalstu idejām, un izstrādātas uz
mākslīgais izsmalcinātība, bet ne lielāks, ne savā pareizi sevi, vairāk elegants nekā
pirms.
Bija divi objekti, kas parādījās diezgan nevietā šajā ļoti skaisti
mēbelēts istaba.
Viens no tiem bija liela karte, vai inspektora plāns, ar zemes gabalu, kas izskatījās tā, it kā būtu
tika sagatavots labs daudziem gadiem, un tagad bija notraipīts ar dūmiem, un netīru, šeit un
tur, ar pieskārienu pirkstu.
Otrs bija portrets pakaļgala vecs vīrietis, ar Puritan apģērbt, krāsotas rupji,
bet ar drosmīgu efektu, un ārkārtīgi spēcīgu izpausmes raksturu.
Pie maza galda, pirms ugunsgrēka angļu jūras ogļu, sēdēja Mr Pyncheon, malkojot kafiju,
kas bija izaugusi par ļoti iecienīts dzēriens ar viņu Francijā.
Viņš bija pusmūža un ļoti skaists vīrietis, ar parūku plūst uz leju, viņa
pleciem, viņa mētelis bija zila samta, ar mežģīnēm par robežām un pogas,
caurumi, un Firelight mirdzēja uz
plašs platums viņa vesti, kas tika uzziedējuši visas ar zeltu.
Par ieejas Scipio, ushering par galdnieku, Mr Pyncheon pagriezās daļēji
kārta, bet atsāka savu agrāko stāvokli, un turpināja apzināti, lai pabeigtu savu kausu
kafija, bez tūlītējas paziņojuma viesa kuru viņš bija uzaicināts uz viņa klātbūtnes.
Tā nebija, ka viņš ir iecerējis jebkuru rupjību vai nepienācīgu nolaidību, - kas, patiešām, viņš
ir nosarka par vainīgu, - bet tas nekad nav noticis ar viņu, ka persona Maule 's
stacija bija prasījums par viņa laipnību, vai
varētu uztraukt sevi par to vienvirziena vai citu.
Namdaris, tomēr, pastiprināts uzreiz pie pavarda, un pagriezās sevi par to, lai
meklēt Mr Pyncheon sejā.
"Jūs nosūtījāt man," viņš teica. "Esiet priecīgi izskaidrot savu uzņēmējdarbību, kas
Es var iet atpakaļ uz savām lietām "" Ak!. atvainojiet mani, "teica Mr Pyncheon klusi.
"Es nebiju domājis nodokļu jūsu laiku bez kompensēt.
Tavs vārds, es domāju, ir Maule - Thomas vai Mateja Maule, - dēls vai mazdēls
celtnieks šīs mājas? "
"Mateja Maule," atbildēja galdnieks, - "dēls tam, kurš uzcēla māju, - mazdēls
no likumīgā īpašnieka zemes. "
"Es zinu, ka strīdu, uz kuru jūs domāt," novēroja Mr Pyncheon ar netraucēts
aukstasinība.
"Es labi apzinos, ka mans vectēvs bija spiests ķerties pie uzvalks pie likuma, kas
Lai izveidotu savu pieprasījumu dibināšanas vietas šīs celtnes.
Mēs ne, ja jūs, lūdzu, atjaunot diskusiju.
Šis jautājums tika atrisināts tajā laikā, un kompetentās iestādes, - taisnīgu, tā
tiek uzskatīts, - un visos pasākumos, neatgriezeniski.
Vēl atsevišķi pietiekami, ir nejauša atsauce uz šo ļoti pakļauts
kādā es esmu tagad gatavojas teikt jums.
Un tas pats nelabojams skaudība, - atvainojiet, es domāju ne nodarījumu, proti, šo aizkaitināmība,
ko jūs tikko redzams, nav pilnīgi malā no šo jautājumu. "
"Ja jūs varat atrast kaut ko par jūsu vajadzībām, Mr Pyncheon," sacīja namdaris, "jo
Vīrieša dabas aizvainojumu par nodarīts viņa asinis, jūs esat laipni gaidīts. "
"Es tevi pie Tava vārda un Goodman Maule," teica par Seven Gables īpašnieks, ar
smaids "un dosies uz ieteiks režīms, kurā jūsu iedzimtās aizvainojumu -
pamatoti vai citādi - varēja ietekmēt manu lietu.
Jūs esat dzirdējuši, es domāju, ka ar Pyncheon ģimenē, kopš mana
vectēva dienas, ir saukt pie atbildības par joprojām nestabilais prasījums ļoti liela
apjoms teritorijas pie austrumu virzienā? "
"Bieži vien," atbildēja Maule, - un tas ir teicis, ka smaids nāca pār viņa seju, - "ļoti
bieži! - no mana tēva "
"Šis apgalvojums," turpināja Mr Pyncheon, pēc pauzes brīdi, it kā lai noteiktu, kas
galdnieka smaids varētu nozīmēt "izrādījās par ļoti draudēja norēķinu un
pilns pabalsts, pie laika mana vectēva nāves.
Tas bija labi zināms, tiem savā pārliecību, ka viņš paredzēja ne
grūtības nedz kavēšanās.
Tagad, pulkvedis Pyncheon, man vajag gandrīz teikt, bija praktisks cilvēks, labi iepazīties ar
valsts un privātajā biznesā, un ne visas personas lolot nepamatots cerības, vai
lai mēģinātu šādu ārā no neizpildāmus shēmas.
Ir skaidrs secināt, tāpēc, ka viņš bija pamatojums, neizriet viņa mantiniekiem,
viņa pārliecību gaidot panākumus jautājumā par šīs Austrumu prasības.
Vārdu sakot, es uzskatu, - un mani juridiskie konsultanti sakrīt ar domu, kas,
turklāt ir atļauts, zināmā mērā, ar ģimenes tradīcijām, - ka mans
vectēvs bija valdījuma dažu darbos,
vai cits dokuments, būtiski šim apgalvojumam, bet kopš tā pazudusi. "
"Ļoti iespējams," sacīja Metjū Maule, - un atkal, tas ir teikts, ka bija tumšs smaids
sejā, - "bet ko var sliktu galdnieks ir sakars ar grand lietām
no Pyncheon ģimenes? "
"Varbūt nekas," atgriezās Mr Pyncheon, "iespējams, ļoti!"
Šeit tika runāts ļoti daudz vārdu starp Mateja Maule un īpašnieku
Septiņi Gables, par tēmu, kas pēdējā tādējādi bija nonākusi.
Šķiet (gan Mr Pyncheon bijusi zināma vilcināšanās, atsaucoties uz stāstiem utt
ārkārtīgi absurds savā aspektā), ka populārs uzskats norādīja uz dažiem
noslēpumaina saistība un atkarība,
pastāv starp to Maules ģimenes un šo milzīgo nerealizēto īpašumus
par Pyncheons.
Tā bija parasta teiciens, ka vecais burvis, pakāra gan viņš bija, bija ieguvis
labākais beigās kaulēties viņa konkursā ar pulkveža Pyncheon, jo viņš bija
ieguva savā īpašumā lielo Austrumu prasības,
apmaiņā pret akru vai divām dārza zemes.
Ļoti aged woman, nesen miris, bija bieži izmanto metaforisko izteiksmi, jo viņas
kamīna runāt, ka jūdzes un jūdzes Pyncheon zemju tika shoveled vērā
Maule kapa, kurš, starp bye, bija tikai
ļoti sekla kakts, starp divām klintīm, netālu virsotnē karātavām Hill.
Atkal, kad advokāti bija padarīt izmeklēšanu par trūkstošiem dokumentiem, tā bija pa-vārdu
ka tas nekad netiks atrasta, ja vednī skelets rokām.
Tik daudz svara bija gudrs advokātus norīko šīm pasakām, ka (bet kungs
Pyncheon neuzskatīja par vajadzīgu informēt galdnieka par faktu) tie bija slepeni
izraisīja Vedņa kapu jāmeklē.
Nekas tika atklāts, tomēr, izņemot, unaccountably, labās rokas
skelets bija pagājis.
Tagad, kas neapšaubāmi bija svarīgs, par šīs tautas baumas daļa varētu būt
izsekot, lai gan diezgan nedroši un neskaidri, lai laimes vārdiem un neskaidro
mājieni par izpildīta vedņa dēla un šīs tagadējās Mateja Maule tēvu.
Un šeit Mr Pyncheon varētu celt posteni viņa personisko pierādījumiem stājas play.
Lai gan, bet tajā brīdī bērns, viņš vai nu atcerējās, vai likās, ka Mateja tēvs
nācās kādu darbu veikšanai dienā pirms vai, iespējams, ka šorīt no
Pulkveža nāve, privātajā telpā
kur viņš un galdnieks bija šajā brīdī runāt.
Daži darbi, kas pieder pie pulkveža Pyncheon, kā viņa mazdēls izteikti
atcerējās, bija izklāj uz galda.
Mateja Maule saprata insinuated aizdomas.
"Mans tēvs," viņš teica, - bet vēl tur bija, ka tumšs smaids, padarot kratīklis viņa
seja, - "mans tēvs bija honester cilvēks nekā asiņainā veco pulkvedi!
Nav iegūt viņa tiesības atkal tas ir viņš iznesa vienu no šiem dokumentiem! "
"Es nevaru Bendijs vārdus ar tevi," novēroja ārvalstu audzināts kungs Pyncheon,
ar augstprātīgā nosvērtību.
"Tāpat arī tas kļūs man apvainoties jebkuru rupjību pret nu mans vectēvs vai
sevi.
Kungs, pirms meklē dzimumattiecības ar personu jūsu staciju un paradumiem,
vispirms jāapsver, vai beigu steidzamības var kompensēt
disagreeableness no līdzekļiem.
Tas tiek darīts šajā gadījumā. "
Viņš tad atjaunoja sarunas, un pielikusi lielas finansiālas piedāvājumus uz galdnieku, kas
gadījumā tai būtu jāsniedz informācija, kas izraisa atklāšanas pazaudēts
dokuments, un sekojošā panākumus Austrumu prasības.
Ilgu laiku Mateja Maule esot kļuvusi auksta auss šiem
priekšlikumi.
Beidzot, tomēr, ar dīvainu veida smieties, viņš apjautājās, vai Mr Pyncheon
būtu pie viņa vecā Vedņa sēta-zemes, kopā ar House
no Seven Gables, tagad stāv uz tā, kas
atriebība par dokumentāru pierādījumu tik steidzami vajadzīgs.
Savvaļā skursteņu stūra leģenda (kas, nekopējot visus extravagances, mans
stāstījuma būtībā izriet), šeit sniegts pārskats par kādu ļoti dīvainu uzvedību
daļa pulkveža Pyncheon portretu.
Šis attēls, ir jāsaprot, bija paredzēts tik cieši saistīts ar
liktenis no mājas, un tāpēc maģiski iebūvēts tās sienām, kas, ja reiz tas
jānovērš, ka ļoti tūlītēja
Visa celtne varētu nonākt milzīgs noteikti kaudzē putekļains drupās.
Visi ar iepriekšējā saruna starp Mr Pyncheon un galdnieks,
portrets bija drūms, clenching savu dūri, un dodot daudz šādu apliecinājumu
pārmērīgs sajukums, bet bez
piesaistot paziņojumu par abām colloquists.
Un visbeidzot, pēc Metjū Maule s pārdrošu ierosinājumu nodošanas septiņus
divslīpu struktūra, spokains portrets averred ir zaudējis pacietību, un lai
ir parādījuši sevi punktā dilstošā miesas no tā rāmja.
Bet šie neticami gadījumi ir tikai jāmin malā.
"Atdot šo māju!" Iesaucās Mr Pyncheon, ar izbrīnu pie priekšlikuma.
"Vai es to darīt, mans vectēvs nebūtu atpūsties klusā kapā!"
"Viņš nekad nav, ja visi stāsti ir taisnība," piebilda galdnieks composedly.
"Bet šis jautājums skar viņa mazdēlu vairāk nekā tas Matthew Maule.
Man nav citas noteikumus ierosināt. "
Neiespējami, jo viņš sākotnēji to domāja, ka tā atbilst Maule nosacījumos, tomēr, par
2. skatienu, Mr Pyncheon bija uzskatu, ka viņi varētu vismaz būt jautājums
diskusija.
Viņš pats nebija personīgu arestu par māju, ne arī jebkādu patīkamas asociācijas
saistīts ar viņa bērnišķīgo uzturēšanās tajā.
Gluži pretēji, pēc septiņiem un-trīsdesmit gadus, klātbūtne savu mirušo vectēvu
likās vēl izplatīties to, kā šajā rītā, kad affrighted zēns ieraudzīja
viņam, ar tik šausmīgs aspekts, stinguma savā krēslā.
Viņa ilgi mājvieta ārvalstu daļās, turklāt, un familiaritāte ar daudziem pilis
un senču zālēs Anglijā un marmora pilis Itālijas, kas radīja viņam
apskatīt nicīgi namā
Septiņi Gables, vai arī vietā krāšņumu vai ērtības.
Tas bija muižas ārkārtīgi nepietiekami, lai stilā dzīves, ko tā būtu
pienā*** Mr Pyncheon atbalstīt, pēc realizējot savas teritoriālās tiesības.
Viņa pārvaldnieks varētu labpatikt ieņemt to, bet nekad, protams, liels izkrauti
īpašnieks pats.
Kas veiksmes gadījumā, tiešām, tas bija viņa mērķis, lai atgriezties uz Angliju, nedz teikt
patiesība, tad viņš nesen ir quitted ka vairāk konģeniāls mājās, nebija viņa paša
laime, kā arī viņa mirušās sievas, sāka dot simptomus izsmelšanu.
Austrumu prasība pēc diezgan noslēgta, un likt uz stingru pamatu faktisko
glabāšanu, Mr Pyncheon īpašumi - jāmēra ar jūdzēm, nevis akriem - būtu
vērts par grāfa tituls, un būtu pamatoti
tiesības viņam prasīt, vai viņš varētu nopirkt, ka paaugstināts cieņu no
Lielbritānijas monarhs.
Kungs Pyncheon - vai no Waldo Earl -! Kā varētu magnāts sagaidīt
slēgt līgumus viņa varenību ietvaros žēls kompasu septiņu shingled frontonu?
Īsumā par paplašinātās ņemot vērā uzņēmuma, galdnieka noteikumi šķita tik
smieklīgi viegli, ka Mr Pyncheon tikko varēja iztikt smejas sejā.
Viņš bija diezgan kauns, kad iepriekšējos apsvērumus, ierosināt jebkādu samazināšanos
tāpēc vidēji par zaudējumu atlīdzību par milzīgo pakalpojumu saĦemšanu.
"Es piekrītu jūsu piedāvājumam, Maule!" Iesaucās viņš.
"Put me rīcībā ir dokuments svarīgi izveidot savas tiesības, un
Māja Seven Gables ir jūsu pašu! "
Saskaņā ar dažiem stāsta versijas, regulāri līgums ar minēto ietekmi, bija
sagatavo advokāts, un paraksta un apzīmogo ar liecinieku klātbūtnē.
Citi saka, ka Metjū Maule bija apmierināts ar privāto rakstisku vienošanos, kurā
Mr Pyncheon solījās savu godu un integritāti, lai īstenotu Līguma noteikumiem
noslēgts pēc.
Kungs vēlāk pasūtīja vīnu, ko viņš un galdnieks dzēra kopā, jo
apstiprinājums par to kaulēties.
Visā iepriekšējo diskusiju un pēc formalitāšu, vecā puritānis 's
portrets, šķiet, ir neatlaidīgi tās ēnas žesti neapstiprināšanu, bet
bez ievērības, izņemot, kā Mr
Pyncheon izlaist iztukšoto glāzi, viņš domāja, viņš redzēja viņa vectēvs skatiens.
"Šis šerijs ir pārāk spēcīgs vīns man, tā ir ietekmējusi manas smadzenes jau," viņš
novērotas pēc nedaudz pārsteigts apskatīt attēlu.
"Atgriežoties Eiropā, es aprobežošos ar smalki novecojuši pēc
Itālija un Francija, labākais no kuriem nebūs jāsedz transportu. "
"Mans Kungs Pyncheon var dzert kādu vīnu viņš būs, un kur viņš pleases," atbildēja
namdaris, it kā viņš būtu bijis ateja Mr Pyncheon vērienīgajiem projektiem.
"Bet vispirms, kungs, ja jūs vēlaties vēstis šī nozaudētā dokumenta, man ir alkst favor
par maz runāt ar savu patieso meita Alise. "
"Tu esi traks, Maule!" Iesaucās Mr Pyncheon augstprātīgi, un tagad, beidzot, tur
bija dusmas sajaukti ar savu lepnumu. "Kas var manu meitu ir sakars ar
bizness līdzīgs šim? "
Patiesi, šo jauno pieprasījumu par galdnieka daļēji pieder
Septiņi Gables ir vēl pērkons pārņemts nekā vēss piedāvājums padoties
viņa māja.
Tur bija, vismaz, ir attiecināmi motīvs pirmo noteikuma, tur parādījās
būt neviena kāds par pēdējo.
Tomēr Metjū Maule stipras uzstāja, jauna dāma tiek izsaukts,
un pat deva savu tēvu saprast, kādā mistiskā veida paskaidrojumu, - kas
veikti jautājums būtiski tumšāks nekā tajā
izskatījās pirms, - ka vienīgā iespēja iegūt vajadzīgās zināšanas bija
caur skaidro un kristāla vidē, tīras un jaunava izlūkošanas, tāpat kā
godīgi Alise.
Nevis apgrūtināt savu stāstu ar Mr Pyncheon s scruples, vai sirdsapziņas,
lepnums, vai tēva mīlestība, viņš ilgi pavēlēja savai meitai saukt.
Viņš labi zināja, ka viņa bija savā kamerā, un nodarbojas nekādā okupāciju nevarēja
uzreiz noliek, jo, kā tas ir noticis, kopš Alice vārds bija runājis,
gan viņas tēvs un namdaris dzirdējusi
skumjš un saldā mūzika viņas klavesīns, un airier skumjas par viņas
pievienotajā balsi. Tik Alise Pyncheon tika uzaicināta, un
parādījās.
Portrets šo jauno lady, krāsoti ar venēciešu mākslinieka, un atstāt viņas tēva
England, esot iekritis no šībrīža Devonshire hercoga rokās,
un kas tagad saglabāta pie Chatsworth, nav
ņemot vērā jebkādus jaunumus oriģināls apvienību, bet tās cenas kā attēlu,
un augsto raksturs skaistumu sejas.
Ja kādreiz tur bija dzimis dāma, un noteikts neatkarīgi no pasaules vulgāri masā
daži maigs un auksts stateliness, tas bija tas ļoti Alice Pyncheon.
Vēl tur bija sievišķīgs maisījumu viņā, jutīgums, vai, vismaz, konkursa
iespējas.
Lai nodrošinātu šīs pestīšanas kvalitāti, par dāsno dabu cilvēks būtu piedots
visi viņas lepnums, un ir saturs, gandrīz, apgulties savā ceļā, un ļaujiet
Alise, kas viņas tievs kāju uz viņa sirdi.
Viss, kas viņam būtu nepieciešams bija tikai apliecinājums, ka viņš patiešām bija
cilvēks, un kolēģi būtne, lieti no tiem pašiem elementiem, viņa.
Kā Alise ienāca istabā, acis krita uz galdnieku, kas stāvēja netālu
tā centrs, kas plaķēti ar zaļu vilnas jaka, pāris no brīvām biksēs, atvērta pie ceļgaliem,
un ar garu kabatu Viņa valdīšanas
gals protruded, tas bija pareizi zīme amatnieka zvana kā Mr
Pyncheon s pilna kleita zobens šī džentlmeņu aristokrātijas pretenzijām.
Mākslas apstiprinājuma svelme atdzīvojās pār Alice Pyncheon sejā, viņa iespēra ar
apbrīna - ko viņa nemēģināja slēpt - izcilā jauks izskats,
spēks, un enerģija Maule s skaitļa.
Bet admiring skatiens (kas lielākā daļa citi vīrieši, iespējams, būtu jālolo kā
salds atmiņas visā dzīves gaitā) galdnieks nekad piedeva.
Tā ir bijis velns pats, kas padarīja Maule tik izsmalcināts savā preception.
"Vai meitene skatās uz mani it kā es būtu necilvēks zvērs?" Viņš nodomāja, kurā viņa
zobi.
"Viņa ir zināt, vai man ir cilvēka gars, un sliktāks par viņu, ja tas izrādās
spēcīgāka nekā viņas pašas! "" Mans tēvs, jums nosūtīja man, "teica Alise,
viņas sweet un arfa līdzīgu balsi.
"Bet, ja jums ir bizness ar šo jaunekli, lūdzu ļaujiet man iet vēlreiz.
Tu zini, ka es nemīlu šo istabu, neskatoties uz šo Claude, ar kuru jūs mēģināt panākt
atpakaļ saulainas atmiņas. "
"Stay pirms brīža, jauna dāma, ja jūs lūdzu!" Sacīja Metjū Maule.
"Mans bizness ar savu tēvu ir beidzies. Ar sevi, tas ir tagad, lai sāktu! "
Alise izskatījās pret savu tēvu, pārsteigumā un uzziņu.
"Jā, Alise," teica Mr Pyncheon, ar dažiem traucējumiem un apjukumu.
"Šis jaunais cilvēks - viņa vārds ir Metjū Maule--sludina, ciktāl es varu saprast viņu,
lai varētu atklāt, izmantojot jūsu līdzekļiem, noteiktu papīra vai pergamenta, kas bija
Trūkst ilgi pirms jūsu dzimšanas.
No attiecīgā dokumenta nozīmīgumu padara to par vajadzīgu atstāt novārtā nē
iespējams, pat tad, ja maz ticams, metode atgūt to.
Jums būs tāpēc likt mani, mans dārgais Alise, atbildot uz šo personas
izmeklēšanu, kā arī atbilst viņa likumīgos un samērīgu pieprasījumiem, ciktāl tās var
šķiet, ir iepriekšminēto objektu skatu.
Kā es paliek telpā, jums ir nepieciešams aizturēt ne rupjš, nedz nepiedienīgs
uzvešanās, no jaunekļa puses, un, pēc Jūsu mazākās vēlmes, protams,
izmeklēšanu, vai kāds mums varētu to saucam, nekavējoties nolauž. "
"Jaunkundze Alise Pyncheon," piebilda Mateja Maule, ar vislielāko cieņu, taču vēl
1/2-slēptā sarkasms viņa izskatu un toni, "bez šaubām justies sev diezgan droši
viņas tēva klātbūtne, un zem viņa visu pietiekamu aizsardzību. "
"Es, protams, ir izklaidēt nav manieri aizturēšanas, ar manu tēvu pie rokas," teica
Alise ar maidenly cieņu.
"Arī es iedomāties, ka dāma, bet uzticīgs sev, var būt nekas jābaidās
No jebkurai personai, vai jebkuros apstākļos "Nabaga Alise!
Ar ko neapmierināti impulss bija viņa tādējādi ņem sev uzreiz uz darba izaicinājums
pret stiprumu, ko viņa nevarēja aplēst?
"Tad, jaunkundze Alise" sacīja Metjū Maule, nododot krēslu, - graciozi pietiekami, lai
amatnieks ", būs tas, lūdzu, jums tikai apsēsties, un darīt man labu (lai gan
vispār pēc kāda nabaga galdnieka tuksnešiem) noteikt acis par mīnu! "
Alise ievēroti, viņa bija ļoti lepns.
Iedibinot visas priekšrocības ranga, tas godīgi meitene uzskata sevi apzinās
jauda - kopā ar skaistumu, augstu, neaptraipīts tīrību un konservantu spēkam
sievietība - kas var dot savu sfēru
nesaprotama, ja vien pievīla nodevību ietvaros.
Viņa instinktīvi zināja, tas var būt, ka daži ļauns vai ļauns potenci tagad
cenšas nokārtot savas barjeras; tāpat arī viņa samazināsies konkursā.
Tik Alise likt sievietes varenību pret vīrieša spēku, spēles nav bieži vienāds puses
sieviete.
Viņas tēvs tikmēr bija pagriezās prom, un šķita uzsūcas nodomā
ainava ar Claude, kur ēnu un saules cauraudzis vista ienāca tik attālināti
uz senā koka, ka tas būtu
ir nav brīnums, ja viņa iedomātā bija zaudējusi sevi attēla neaprakstāmo dziļumos.
Bet, patiesībā, aina bija ne vairāk viņam tajā brīdī, nevis tukšu sienu
pret kuru tā karājās.
Viņa prāts bija Haunted ar daudziem un dīvaini stāsti, ko viņš bija dzirdējuši,
piedēvējot noslēpumains ja ne pārdabiskas dotācijām šiem Maules, kā arī
mazdēls šeit izpausties ar savām divām tiešajā priekštečiem.
Mr Pyncheon ilgā uzturēšanās ārzemēs, un ar vīriešiem asprātību un modi, sakari -
galminieki, kas worldings un brīvās domātāji, - bija darījuši daudz, lai izdzēšana baigs
Puritānis māņticību, kas nav cilvēks, jaunu
England dzimšanas šajā agrīnajā periodā varēja pilnīgi izvairīties.
Bet, no otras puses, nebija visa kopiena ticēja Maule vectēvs līdz
būt burvis?
Nebija noziegums pierādīts? Nebija vednis miris par to?
Viņš nebūtu atstātais mantojums naida pret Pyncheons šim tikai
mazdēls, kurš, kā izrādījās, bija tagad gatavojas izmantot smalku ietekmi pār
meita savu ienaidnieku mājas?
Iespējams, nav šī ietekme būs pats, kas tika saukta maģija?
Pagrieziena pusi apkārt, viņš nozvejotas ieskatu Maule s skaitli spogulītim.
Dažos no Alice tempus, ar rokām paceltu gaisā, galdnieks, kas
žests it kā vadīt leju lēni, garlaicīgs, un neredzams svaru pēc
jaunava.
"Paliec, Maule!" Iesaucās Mr Pyncheon, Izsakot.
"Es aizliegt jūsu procedūra tālāk!"
"Lūdzieties, mans mīļais tēvs, nepārtraukt jaunekli," teica Alise, nemainot
viņas stāvoklis. "Viņa centieni, es apliecinu jums, būs ļoti
nekaitīgs. "
Atkal Mr Pyncheon pagriezās acis pret Claude.
Tas bija tad viņa meitas griba, pretstatā sava, ka eksperiments
būtu pilnībā mēģinājis.
Turpmāk tādēļ viņš taču piekrišana, nevis mudināt to.
Un tas bija ne viņas dēļ daudz vairāk nekā viņa paša, ka viņš vēlas savus panākumus?
Ka zaudēja pergaments reizi atjaunots skaisto Alice Pyncheon, ar bagātīgu
pūrs, ko viņš varētu dot, var laulāt angļu hercogu vai vācu valdošo-
princis, nevis kādu Jaunanglijas garīdznieks vai advokāts!
Pie domas, ambiciozs tēvs gandrīz piekritusi, savā sirdī, ka, ja
Velna vara bija nepieciešami, lai pildītu šo lielisko objekta Maule
varētu izraisīt viņu.
Alises pašu tīrības būtu viņas aizsargātu. Ar savu prātu pilns iedomāts
krāšņums, Mr Pyncheon dzirdējuši pusi izrunāšana izsaucienus no viņa meitu.
Tas bija ļoti blāvs un zemas, tāpēc neskaidrs, ka, šķiet, bet 1/2 būs veidot
no vārdiem, un pārāk nenoteiktu jēga ir saprotams.
Taču tas bija aicinājums pēc palīdzības - viņa sirdsapziņa nekad neapšaubīja to, -! Un, nedaudz vairāk nekā
čuksti viņa auss, tas bija drūms spiegt, un ilgi reechoed tā, kas apkārtni
viņa sirds!
Bet šoreiz tēvs neieradās. Pēc turpmākas intervālu, Maule runāja.
"Redziet savu meitu," sacīja viņš. Mr Pyncheon nāca steidzīgi priekšu.
Galdnieks stāvēja taisni priekšā Alises krēsla, un norādot savu pirkstu
uz jaunava ar izpausmi triumfa varas robežas, kas varētu
nav iespējams noteikt, kā faktiski tās darbības joma
izstiepts neskaidri pret neredzēts un bezgalīgs.
Alise sēdēja attieksmi smagāka mierīgs, ar garu brūnu skropstas acs
vairāk viņas acīs.
"Tur viņa ir!" Teica galdnieks. "Runā ar viņu!"
"Alise! Mana meita "iesaucās! Mr Pyncheon.
"Mana Alise!"
Viņa vairs nekustējās. "Skaļāk!" Sacīja Maule, smaidot.
"Alise! Nomodā "sauca! Viņas tēvu.
"Tā nepatikšanām man redzēt jums tādā veidā!
Nomodā "Viņš! Runāja skaļi, ar šausmām balsī,
un tuvu šai delikātajā auss, kas vienmēr bijis tik jutīgi pret katru nesaskaņu.
Bet skaņa acīmredzot sasniedza viņai nav.
Tā ir neaprakstāma, ko izjūtu tālvadības, blāva, nesasniedzams attāluma betwixt pats
un Alise bija pārsteigts par tēva šī neiespējamība sasniegt viņu ar viņa
balss.
"Labākais viņai pieskarties!" Teica Matejs Maule "krata meiteni, un rupji, too!
Manas rokas ir sacietējušas ar pārāk daudz izmantojot cirvi, zāģi, un lidmašīna, - cits es varētu palīdzēt
tu! "
Mr Pyncheon paņēma viņas roku, un piespiež to ar nopietnību ir pārsteigts emociju.
Viņš skūpstīja viņu, ar tik lielu sirds pukstēt ar skūpstu, ka viņš domāja, viņai ir nepieciešams
sajust.
Tad, brāzma dusmas viņas bezsamaņas, viņš shook viņas pirmslaulību formu
ar vardarbības, nākamajā brīdī, tas affrighted viņam atcerēties.
Viņš atsauca savu riņķa rokas, un Alise--kura skaitlis, gan elastīgs, bija
pilnīgi vienaldzīgi - recidivējošu tajā pašā stāvoklī kā pirms šie mēģinājumi radīt
viņai.
Maule tam novirzīt savu amatu, viņas seja bija pagriezās pret viņu nedaudz, bet ar
kas šķita atsauce viņas ļoti miegs uz viņa norādījumiem.
Tad tas bija dīvaini redzi redzi kā no conventionalities cilvēks drebēja
pulveris no viņa parūka, kā rezervēto un stalts kungs aizmirsa savu cieņu;
kā zelta izšūti veste
plīvoja un mirdzēja uz Firelight ar krampji no niknuma, terors, un
bēdas cilvēka sirdī, kas tika pukst zem tā.
"Nelietis!" Iesaucās Mr Pyncheon, kratot savu sakostiem dūri pie Maule.
"Jūs un velns kopā ir laupījusi man par manu meitu.
Dot viņai atpakaļ, nārsto no vecās vedni, vai arī jūs kāpt karātavas Hill jūsu
vectēva pēdās "!" Klusi, Mr Pyncheon! "sacīja namdaris
ar nicīgi nosvērtību.
"Klusi," tā, lūdzu, savu pielūgsmi, vēl Jums būs sabojāt tos bagāts mežģīnes, Vītnes
Jūsu plaukstas!
Tas ir mans noziegums, ja Jūs pārdevāt savu meitu par vienkāršu cerību gūt
lapa dzeltenā pergamenta savā sajūgu? Tur sēž jaunkundze Alise mierīgi aizmidzis.
Tagad ļaujiet Mateja Maule izmēģināt vai viņa tik lepni kā galdnieks atradis awhile
kopš. "
Viņš runāja, un Alise atbildēja, ar mīkstu, klusinātā, aktīvā akcepta, un lieces
Viņas formas pret viņu, kā liesmu lāpu, kad tā norāda maigu projektu
no gaisa.
Viņš pamāja ar roku, un, pieaugot no sava krēsla, - akli, bet undoubtingly, kā
tiecas viņas pārliecināts un neizbēgama centrā, - lepni Alise tuvojās viņam.
Viņš pamāja viņai atpakaļ, un, atkāpjoties, Alise nogrima atkal viņas sēdekļa.
"Viņa ir mana!" Sacīja Metjū Maule. "Mine, ar tiesībām spēcīgākais
gars! "
Par turpmāko virzību uz leģendu, ir garš, groteska, un
reizēm bijību pārsteidzoša konts galdnieka buramvārdi (ja tā tos
saukt), ar mērķi atklāt zaudēto dokumentu.
Šķiet, ir bijis viņa mērķis, lai pārvērstu prātu Alise par sava veida
teleskopiskais vidēja, caur kuru Mr Pyncheon un pats var gūt ieskatu
uz garīgo pasauli.
Viņam izdevās, attiecīgi, nospriežot, nepilnīgu veida dzimumaktu, vienā
noņemt, ar izbraukušajām personāži, kuras rīcībā tik daudz vērtē noslēpums bija
veikti ārpus zemes apcirkņos.
Laikā viņas transa, Alise aprakstītas trīs summas ir klāt viņai
spiritualized uztveri.
Viens bija izturēts, cienīga, pakaļgala izskata kungs, kas plaķēti kā svinīgu festivālā
smags un dārgs apģērbs, bet ar lielu asins traips uz viņa bagātīgi kaltas joslā;
2., vecs vīrs, meanly dressed, ar
tumšs un ļauns seja, un šķelto pavada par viņa kaklu, 3., cilvēks
nav tik attīstītas dzīvē kā bijušais diviem, bet pēc vidējā vecuma, valkājot rupja
vilnas tunika un ādas bikses, un
ar galdnieka valdīšanas uzlīmēšanu no viņa sānu kabatas.
Šie trīs sapņotājs rakstzīmes rīcībā ir savstarpējās zināšanas par trūkstošiem dokumentiem.
Viens no tiem, patiesībā, - tas bija viņš ar asins traipu uz savu grupu, - likās, ja vien
viņa žesti tika pārprasti, turēt pergamentu viņa tiešā glabāšanā, bet
neļāva viņa divi partneri
mystery no disburdening sev uzticību.
Visbeidzot, kad viņš parādīja mērķi kliegšana tālāk noslēpumu skaļi pietiekami
tikt uzklausītam no viņa paša lodes stāšanās ka mirstīgie, viņa biedri cīnījās ar viņu,
un piespiež rokas pār viņa mutē, un
nekavējoties - vai viņš noslīka tās, vai ka šo noslēpumu pati bija
Crimson nokrāsu - tur bija svaiga asins plūsmu uz savu grupu.
Pēc tam abi meanly tērpti skaitļi apsmēja un jeered pie ļoti nokaunējies vecs
augsts ierēdnis, un norādīja ar pirkstiem uz traipa.
Šajā sarežģītajā situācijā, Maule pagriezās pret Mr Pyncheon.
"Tas nekad netiks atļauta," viņš teica.
"Šī noslēpuma glabāšanu, kas būtu tik bagātina viņa mantiniekiem, padara daļa no jūsu
vectēva pelnīts sods. Viņam aizrīties ar to, kamēr tas vairs nav
jebkuras vērtību.
Un uzturēt jūs nams Seven Gables! Tas ir pārāk dārgs nopirka mantojumu, un
pārāk smags ar lāstu pēc tā, kas tiks pārvietoti vēl awhile no pulkveža
pēcteči. "
Mr Pyncheon mēģināja runāt, bet - ko ar bailēm un emocijām - varētu veikt tikai
atraugas sanēšana kaklā. Galdnieks pasmaidīja.
"Aha, godājams kungs! - Tā jums ir vecā Maule asinis dzert!" Viņš teica jeeringly.
"Velns vīrieša formu! kāpēc Jebšu tu glabā valdīšana pār manu bērnu "sauca? kungs
Pyncheon, kad viņa robežstāvokļa izpausme varētu padarīt ceļu.
"Dodiet man atpakaļ manu meitu.
Tad iet Tavus ceļus; un lai mēs nekad tiksimies! "
"Tava meita!" Sacīja Metjū Maule. "Kāpēc, viņa ir diezgan mana!
Tomēr, nav pārāk grūti ar godīgu Mistress Alise, es atstāt viņu jūsu
tur, bet es negarantē jums, ka viņai nekad nebūs izdevība atcerēties
Maule, galdnieks. "
Viņš atmeta ar roku ar kustību augšup un, pēc dažu atkārtojumiem līdzīgu
žesti, skaisti Alise Pyncheon pamodās no viņas dīvaino transa.
Viņa pamodās bez mazākās atmiņas par viņas sapņotājs pieredzi;
bet kā viens zaudēt sevi ar īslaicīgs sapņainība, un atgriežas pie samaņas
faktiskās dzīves, gandrīz tikpat īss
intervāls, kas paredz, nogrimšana liesma no pavarda vajadzētu trīcēt atkal līdz skurstenī.
Gada atzīstot Mateja Maule, viņa uzņēmās ar gaisu nedaudz auksta, bet maiga cieņu,
drīzāk, jo bija zināms savdabīgs smaids uz galdnieka seja šajā
saviļņojis dzimtā lepnums patieso Alice.
Tā beidzās, uz šo laiku, meklējumi uz zaudēto īpašuma līgums par Pyncheon teritorijas
pie austrumu virzienā, ne, lai gan bieži pēc tam pagarināts, ir tas kādreiz vēl
befallen ar Pyncheon noteikt viņa acu uz šo pergamentu.
Bet, diemžēl par skaistu, maigu, vēl pārāk augstprātīgā Alice!
Spēks, kas viņa maz sapņojis bija noteikts tās satveriet pēc viņas pirmslaulību dvēseli.
Griba, lielākā atšķirībā viņas, spiesta viņai darīt groteska un fantastiska
solīšana.
Viņas tēvs, jo tas izrādījās, bija martyred savu nabaga bērnu pārmērīgi vēlēšanos
mērīšanas savu zemi ar jūdzēm, nevis akriem.
Un, tātad, savukārt Alise Pyncheon dzīvoja, viņa bija Maule s vergu, jo verdzība vairāk
pazemojošas, tūkstoš reizes, nekā tā, kas saistās savu ķēdi ap ķermeni.
Sēž viņa pazemīgs kamīna, Maule bija, bet vilnis savu roku, un, kur
lepna dāma nejauši ir, - vai viņas kamerā, vai izklaides tēva
stalts viesi, vai pielūdz baznīcā, -
neatkarīgi no viņas vieta vai nodarbošanās, viņas gars pagājis no zem viņas kontroles,
un paklanījās sevi Maule.
"Alise, smejieties!" - Galdnieks, blakus viņa pavarda, teiktu, vai varbūt intensīvi
būs tas, bez runāto vārdu.
Un, pat ja tā lūgšanu laiks, vai bērēs, Alise ir ielauzties savvaļā
smiekli.
"Alise, ir skumji!" - Un tajā mirklī, noteikti nāks asaras, slāpē visu
jautrība no tiem ap viņu kā pēkšņa lietus uz ugunskura.
"Alise, dejas." - Un dejot viņa būtu, nevis tādiem tiesa līdzīgu pasākumu, kas viņai bija
uzzināja ārzemēs, bet daži augstas paced džiga, vai apiņu-lift rigadoon, befitting ņiprs
lasses pie zemniecisks jautri pieņemšanas.
Tas šķita Maule s impulss, nevis pazudināt Alise, ne arī apmeklēt viņu ar kādu melnu
vai gigantisku ļaunums, kas būtu vainagojušies viņas bēdas ar žēlastību
traģēdija, bet dot vaļu zems, ungenerous izsmieklu pār viņu.
Tātad visi dzīvības cieņa tika zaudēts. Viņa jutās pārāk daudz abased, un
ilgojās mainīt dabu ar kādu tārpu!
Kādu vakaru, pie līgavas pusi (bet ne viņas pašas, jo, tā zaudēja no paškontroles, viņa
būtu uzskatāms tas negrēko precēties), slikta Alise bija pamāja tālāk ar viņas neredzēts
despots, un ierobežoti savā tīmeklis
balta kleita un satīna kurpes, lai paātrinātu pa ielu ar vidējo mājokli ar
laboring-cilvēks.
Tur bija smiekli un labs garastāvoklis laikā, jo Metjū Maule, ka nakts, bija precēties
par krāvēju meita, un bija izsaukts lepns Alice Pyncheon gaidīt pēc viņa
līgava.
Un tā viņa darīja, un kad TWAIN bija viens, Alise pamodās no viņas enchanted
gulēt.
Tomēr vairs lepna, - pazemīgi, un ar smaidu viss iegrimis skumjas, - viņa noskūpstīja
Maule sieva, un aizgāja savu ceļu.
Tas bija nemīlīgs nakts; dienvidaustrumu vējš brauca sajauktu sniegu un lietu uz
viņas plānās pasargāti krūtis; viņas satīna kurpes bija slapjš caur un cauri, kā
Viņa uzkāpa uz dubļainiem ietves.
Nākamajā dienā auksti, drīz, pastāvīgo klepus, tūliņ, drudžains vaiga, izšķērdēta forma, kas
sēdēja blakus klavesīns, un piepilda māju ar mūziku!
Mūzika kas no debesu choristers celms tika atkārtots!
Ak, prieks! Par Alisi bija jāsedz savu pēdējo pazemošanu!
Ak, lielāka prieka!
Uz Alice bija nožēlas no viņas vienas zemes grēku, un lepns ne vairāk!
Šā Pyncheons guvusi lielu bērēs par Alice.
Kith un radinieku bija tur, un viss cienīgums no pilsētas cits.
Bet, pēdējā gājienā, bija Metjū Maule, trīcēšana zobus, it kā viņš būtu
ir sakodis savu sirdi TWAIN, - tumšāko un wofullest vīrieti, kas kādreiz staigāja
aiz līķis!
Viņš gribēja pazemīgs Alise, nevis nogalināt viņu, bet viņš bija paņēmis sievietes maigo dvēseli
savā neapdarināts gausties, spēlēt ar - un viņa bija mirusi!