Tip:
Highlight text to annotate it
X
Dārgie brāļi un māsas Romā un visā pasaulē!
«Surrexit Christus, spes mea» – «Augšāmcēlies Kristus, mana cerība!»
Lai mūs visus sasniedz gaviļpilnā Baznīcas balss,
kopā ar šiem vārdiem, ko senā himna liek uz Marijas Magdalēnas lūpām,
kura pirmā Lieldienu rītā sastapa augšāmcēlušos Kristu.
Viņa skrēja pie pārējiem mācekļiem un, sirdij iepukstoties straujāk, viņiem paziņoja:
„Es redzēju Kungu!” (Jņ 20,18).
Arī mēs, kas esam šķērsojuši Gavēņa laika tuksnesi un sāpju pilnās Kristus Ciešanu dienas,
šodien ļaujamies uzvaras saucienam: “Viņš ir augšāmcēlies! Patiesi ir augšāmcēlies!”
Katrs kristietis pārdzīvo Marijas Magdalēnas pieredzi.
Tā ir tikšanās, kas izmaina dzīvi: tikšanās ar to vienīgo Cilvēku,
kas ļauj izjust visu Dieva labestību un patiesumu, kas atbrīvo no ļaunuma nevis virspusēji,
īslaicīgi, bet gan visā pilnībā, kas dziedina visu, un kas atjauno mūsu cieņu.
Lūk, kāpēc Magdalēna sauc Jēzu "mana cerība": tāpēc, ka Viņš tai ļāva piedzīvot atgriešanos,
pavēra viņai jaunus nākotnes apvāršņus, atbrīvoja no ļaunuma.
"Kristus mana cerība" nozīmē, ka katras manas ilgas pēc labā Viņā rod reālu piepildījumu:
kopā ar Viņu varu cerēt, ka mana dzīve būs laba, piepildīta un mūžīga,
jo Dievs pats ir labvēlējies kļūt mums tuvs līdz pat tādam mēram, ka ienāca mūsu cilvēcībā.
Bet pati Marija Magdalēna, tāpat kā citi Jēzus mācekļi,
bija spiesti noskatīties, kā Jēzu noraida tautas vecākie, kā Viņu apcietina, šausta, notiesā uz nāvi un piesit krustā.
Bija neizturami redzēt kā pati iemiesotā Dieva Labestība tiek padota cilvēku ļaunprātībai.
Patiesību izsmej meli, Dieva Žēlsirdību apvaino atriebība.
Ar Jēzus nāvi varēja likties, ka ir izgāzušās visu to cerības, kas paļāvās uz Viņu.
Taču ticība arī tad nenodzisa pavisam: pirmām kārtām Jaunavas Marijas,
Jēzus mātes, sirdī ticības liesma dzīvi kvēloja arī šajā nakts tumsā
Šajā pasaulē cerībai ir jārēķinās ar ļaunuma skarbumu.
Cerībai liek šķēršļus ne tikai nāves mūris, bet vēl vairāk tai ir jāsaduras ar skaudību un augstprātību,
ar meliem un varmācību.
Jēzus pārvarēja šos nāves pinekļus, lai mums atvērtu vārtus uz Dzīvības valstību.
Bija mirklis, kad likās, ka Jēzus ir zaudējis: tumsības pārņēmušas visu zemi,
Dievs pilnībā klusē un cerības vārds, šķita kā tukša skaņa.
Bet, lūk, nākošajā dienā pēc sabata, rītausmā, kaps tiek atrasts tukšs.
Pēc tam Jēzus parādās Magadalēnai, pārējām sievietēm, saviem mācekļiem.
Ticība atdzimst daudz dzīvāka un spēcīgāka nekā jebkad agrāk, tagad tā ir neuzvarama ticība, jo balstās uz izšķirošu pieredzi:
«Dzīvība un nāve sastapās brīnumainā cīņā. Dzīvības Valdnieks, kaut krita, bet tagad dzīvo un valda».
Augšāmcelšanās zīmes liecina par dzīvības uzvaru pār nāvi, mīlestības uzvaru pār naidu, žēlsirdības uzvaru pār atriebību:
«Dzīvā Kristus kaps, augšāmceltā Kristus godība, eņģeļi – augšāmcelšanās liecinieki, sviedrauts un Viņa drānas».
Dārgie brāļi un māsas! Ja Jēzus ir augšāmcēlies, tad - un tikai tad - ir noticis kaut kas patiesi jauns,
kaut kas tāds, kas izmaina cilvēka un pasaules stāvokli.
Tad Viņš, Jēzus, ir tas, uz kuru varam paļauties vispilnīgākajā veidā, un ne tikai uz Viņa vēsti,
bet paļauties tieši uz Viņu, jo Augšāmceltais nepieder pagātnei, bet ir klātesošs šodien, Viņš ir dzīvs.
Kristus ir cerība un stiprinājums tām kristiešu kopienām
kas savas ticības dēļ cieš diskrimināciju un vajāšanas.
Viņš ir klātesošs kā cerības spēks savā Baznīcā,
Viņš mums ir tuvs jebkurā cilvēcīgo ciešanu un netaisnības pārdzīvojumā.
Lai Augšāmcēlies Kristus dāvā cerību Tuvajiem Austrumiem un dara iespējamu visām etniskajām,
kulturas un reliģiskajām grupām sadarboties un panākt kopīgu labumu un cilvēktiesību respektu.
Lai Sīrijā izbeidzas asinsizliešana un nekavējoties tiek uzsākts savstarpējās cieņas, dialoga un samierināšanās ceļš,
kā to sagaida arī pasaules tautu saime.
Lai daudzie Sīrijas bēgļi, kuriem nepieciešama humanitārā palīdzība,
var izbaudīt viesmīlību un solidaritāti, kurai jāmazina viņu sāpju pilnie pārdzīvojumi.
Lai Lieldienu uzvaras vēsts iedrošina Irākas tautu nežēlot spēkus stabilitātes un attīstības ceļā.
Lai Svētajā Zemē izraēlieši un palestīnieši drosmīgi atsāk miera procesu.
Lai Kungs, kas ir uzvarējis nāvi un ļaunumu, dāvā spēkus Āfrikas kontinenta kristiešu kopienām,
lai dāvā tām cerību uzvarēt pārbaudījumus, dara tās par miera un attīstības celmlaužiem tajā sabiedrībā, kurai pieder.
Lai Augšāmcēlies Jēzus stiprina Āfrikas Raga cietušās tautas un veicina izlīgšanas ceļus;
palīdz Lielo Ezeru reģionā, Sudānā un Dienvidsudānā, dāvājot šo valstu iedzīvotājiem spēkus piedot.
Lai Kristus Uzvarētājs dāvā mieru un stabilitāti Mali, kas nonākusi sarežģītā politiskā situācijā.
Lai Nigērijai, kas iepriekšējos mēnešos bija kļuvusi par skatuvi asiņainām teroristiskām sadursmēm,
Lieldienu prieks piešķir nepieciešamo sparu atsākt veidot miermīlīgu
un savu pilsoņu reliģisko brīvību respektējošu sabiedrību.
Priecīgas Lieldienas visiem!