Tip:
Highlight text to annotate it
X
Diskusija nu pāries no TV uz tīmekli.
Ja mūs tagad skatāties, tad droši vien to darāt datorā,
viedtālrunī vai citā tamlīdzīgā ierīcē. Vēl pāris minūtes pagaidīsim, lai
mūs varētu ieraudzīt arī TV skatītāji un arī tāpēc, ka tas vajadzīgs tehniķiem.
Vēl jāpārvieto kabeļi un kameras, lai komisāres Redingas studija būtu redzama.
Kolīdz būsim gatavi, plāns ir šāds: mums pieslēgsies iedzīvotāji, kurus
ekrānā varēsit redzēt zem manis. Viņi ir sagatavojuši jautājumus komisārei
Redingai. Viņi tos paši uzdos Redingas kundzei. Mums pievienosies
kopumā 10 cilvēki. Kamēr vēl gaidām, īsi pastāstīšu,
par kādiem jautājumiem runāsim.
Uzskaitu tos nejaušā secībā. Lūk, dažas no mūsu šodienas tēmām:
dzimumu līdztiesība, sievietes biznesā, diskriminācija Eiropā, pārvietošanās
un vārda brīvība Eiropā, Eiropas Savienības loma eiropiešu dzīvē.
Pēdējos 6 mēnešos ļoti aktuāls jautājums ir datu aizsardzība un privātuma
aizsardzība tīmeklī. Par to runāsim. Ir arī jautājums par Ukrainu. Saku
jums, elektronisko cigarešu fani: esam jūs sadzirdējuši tviterī! Būtu
ļoti grūti jūs nedzirdēt! Jūs tviterī esat bijuši tiešām skaļi! Esat labi
pastrādājuši. Jūs esat vienoti. Runāsim par ļoti strīdīgo regulējumu
attiecībā uz elektroniskajām cigaretēm. Pa vidu dalībnieku jautājumiem
uzdošu jautājumus, kurus esam saņēmuši sociālajos tīklos. Joprojām varat
tos iesūtīt uz #askreding un uz #eudeb8. Tātad sūtiet
savus jautājumus, un centīsimies uzdot pēc iespējas vairāk jūsu
jautājumu. Neapsolu, ka varēsim uzdot visus... mums vienkārši
nepietiek laika! Tomēr darīsim, ko spēsim, lai mums atvēlētajā stundā uzdotu
pēc iespējas vairāk jautājumu. Droši vien jau redzat 8 dalībniekus
ekrāna apakšpusē. Pavisam būs 10, divi pievienosies vēlāk. Tam ir tikai
tehniski iemesli. Ekrānā vienlaicīgi var būt tikai 10 logi.
Mēs gan gribējām uzaicināt hangoutā piedalīties pēc iespējas vairāk cilvēku.
Man austiņā nupat pateica, ka varam sākt. Domāju, vispareizāk būtu
iepazīstināt jūs ar dalībniekiem vai lūgt, lai viņi stādās priekšā paši.
Sāksim ar Danielu. Daniela, vai mūs dzirdat?
Jā, sveiki! Lūdzu, īsi pastāstiet par sevi!
Atrodos Telavivā. Esmu gan Izraēlas, gan Amerikas pilsone.
Ikdienā nodarbojos ar mārketingu kādā jaunā Izraēlas uzņēmumā, kas apstrādā
datus. Tomēr nerunāšu par datu aizsardzību, bet par dzimumu līdztiesību un sievietēm
uzņēmumu padomēs. Man ir Francijā iegūts MBA grāds biznesa vadībā. To saņēmu
pirms 10 gadiem. Redzu, ka manām studiju biedrenēm, kuras visas ir
augsta līmeņa profesionāles, ir tā sauktie stikla griesti. Viņas tiek diskriminētas,
spiestas cīnīties pret vecmodīgiem uzskatiem. Savukārt vairumam vīriešu dzimuma studiju
biedru karjera attīstās labāk. Šķiet, viņi iederas tur, kur mēs ne. Man ir blogs, un
arī rakstu tviterī par sievietēm biznesā. Sekoju līdzi jūsu darbam šajā jomā un
kvotām uzņēmumu padomēs. Gribu jums uzdot jautājumu par šo lietu.
Skaidrs, jūs runāsit par dzimumu līdztiesību. Tagad pāriesim pie Esteres. Estere,
vai dzirdat mūs? Jā. Labvakar! Mani sauc
Estere Šosa. Esmu no Ungārijas. Esmu politoloģe. Man ir 29 gadi.
Darbā galvenokārt interesējos par Francijas politiku. Mani jautājumi
būs par Francijas politiku attiecībā uz ES. Esmu pārliecināta Eiropas
federāliste, ceru uz interesantu diskusiju. Paldies, Estere! Paul, vārds jums!
Sveiki! Esmu Pauls Budurka. Esmu Rumānijas pilsonis, bet pašlaik dzīvoju
un strādāju Īrijā. Degu nepacietībā uzdot savus jautājumus Redingas kundzei.
Paldies! Paldies jums, Paul! Nākamais ir Hjū.
Hjū? Es Hjū nedzirdu un arī neredzu. Vai tas ir Hjū?
Iesim tālāk… nākamais ir Īvs. Jā, tas esmu es. Mani sauc Īvs Lerū.
Laikam te esmu visvecākais. Kā jau dzirdat, esmu francūzis. Strādāju datordrošības
un IT privātuma jomā. Mans jautājums būs par datorjomu, datu aizsardzību un
mākoņdatošanas sekām. Nākamā ir Marija…
Sveiki! Esmu bulgāru žurnāliste un kriminoloģijas pētniece. Man ir daudz
kopīgu interešu ar pārējiem dalībniekiem. Arī es interesējos par dzimumu līdztiesību,
datu aizsardzību, tiesībām brīvi pārvietoties Eiropas Savienībā.
Vaicāšu par visām šīm tēmām. Ļoti interesanti, pie kādiem
secinājumiem nonāksim.
Paldies, Marija! Vai nākamais ir Jakubs? Jā, sveiki, esmu Jakubs. Esmu čehs, bet
pašlaik dzīvoju Francijā. Studēju politikas zinātni. Galvenokārt interesējos par Francijas
politiku, tāpat kā viena no mūsu diskusijas dalībniecēm. Ļoti interesējos
arī par politiku vispār. Gaidu Eiropas Parlamenta vēlēšanas šogad un to rezultātus.
Vaicāšu par pilsonību un par to, kā Eiropas Savienību uztver iedzīvotāji.
Paldies, Jakub! Šķiet, mēs varat redzēt Timuru ekrāna apakšpusē. Timur?
Jā, labvakar! Ļoti priecājos piedalīties šajā hangoutā.
Man ir 16 gadu, dzīvoju Ukrainas dienvidaustrumos. Šogad beigšu vidusskolu.
Šobrīd esmu norūpējies par savas valsts ekonomisko un politisko nākotni. Vaicāšu
par to. Labi! Vēl atlicis tikai Hjū.
Nezinu, vai viņš nepiedalās vai arī mēs viņu vienkārši nedzirdam. Pašlaik
Hjū vēl nav, bet mēs sāksim!
Redingas kundze, vai gribat apsveicināties ar dalībniekiem?
Sveiciens visiem! Gaidu jūsu jautājumus. Ķersimies klāt un sāksim ar
Danielas jautājumu! Sveiki! Vaicāšu par dzimumu līdztiesību,
precīzāk, par sievietēm uzņēmumu padomēs. 2012. gadā jūs, šķiet,
bijāt ļoti aktīva šajā jomā, un man likās, ka jūs dominējat globālajā
diskusijā par šiem jautājumiem. Tomēr 2013. gadā vairs neredzēju lielu aktivitāti
no jūsu puses. Man radies iespaids, ka Eiropa šajā jomā stagnē. Zinu no savas
pieredzes, ka augstskola INSEAD iesaistījusies iniciatīvā, kas atbalsta
sievietes padomēs, bet ir sajūta, ka tas viņām daudz nepalīdz un ka jācīnās tikai
pašu spēkiem. Mans jautājums ir šāds: vai jums ir jaunas iniciatīvas, kā viņām
palīdzēt pārvarēt stikla griestus. Vai 2014. gadā varam gaidīt kaut ko
jaunu, kas sievietēm palīdzētu gan uzņēmumu padomēs, gan vispār kāpt pa
karjeras kāpnēm uzņēmumos? Pilnībā piekrītu Danielas teiktajam.
Tiešām tā ir, ka 60% augstskolu absolventu ir sievietes, bet vēlāk
biznesa pasaulē viņas nesasniedz virsotni, kaut gan ir sagatavotas tur būt.
Sā***ā izmēģinājām brīvprātīgas sistēmas. Bet tās nedarbojās. Tad ierosinājām
ES regulējumu par sievietēm padomēs, lai uzņēmumu padomēs būtu vairāk sieviešu.
(Vai varu turpināt? Šķiet, mūs pārtrauca.) Šā tiesību akta projekts nu tiek izskatīts.
Eiropas Parlaments to atbalstīja ar lielu balsu vairākumu. Tagad diskutējam
ar dalībvalstu valdībām ministru sanāksmēs, lai panāktu, ka šo regulējumu atbalsta
arī dalībvalstis. Mēs strādājam ne tikai pie šā tiesību akta, bet cenšamies
uzlabot arī reālo situāciju. Jāteic, ka reālajā dzīvē notikuši brīnumi!
Kopš esam ierosinājuši jauno regulējumu, uzņēmumi sākuši meklēt talantīgas
sievietes. Kopš šā regulējuma ierosināšanas sievietes pašas kļuvušas organizētākas.
Rodas aizvien vairāk sieviešu organizāciju, kas viņām palīdz nokļūt virsotnē un kas
pārstāv sievietes, kurām ir ļoti labs CV, lai viņām būtu izredzes biznesa pasaulē.
Daniela minēja iniciatīvu attiecībā uz sievietēm, kas gatavas darbam padomēs.
Tajā viņas augstskolai INSEAD bija svarīga loma. Tā sākās kā iniciatīva no biznesa
augstskolām Francijā un Lielbritānijā. Tā pārtapusi par globālu iniciatīvu,
kas apvieno tūkstošiem biznesa augstskolu visā pasaulē. Iniciatīvai ir tīmekļa vietne,
kurā darbinieku atlases aģentūras un uzņēmumi var redzēt tūkstošiem sieviešu CV,
darbam padomēs gatavu sieviešu CV. Kā redzat, tas, ka Eiropa ir ķērusies
klāt šai problēmai, radījis kustību, kas izplatās visā pasaulē. To secinu arī
no tā, ka nu sievietes visur ieceļ augstos amatos. Tas ir tas, kas vajadzīgs, sievietes
un vīrieši kopā, vairs neizniekosim talantu! Vai drīkstu uzdot papildjautājumus? Runa
ir par Eiropas Centrālās bankas valdi, kura ietilpst šīs bankas padomē. Valdē ir
tikai vīrieši, pavisam seši. Viņu pilnvaru termiņš ir ļoti ilgs, šķiet,
tas beigsies pēc 4 gadiem. Man liekas, ka ES vārdi nesaskan ar darbiem.
Vai varam cerēt, ka kāds no šiem 6 vīriem atteiksies no amata, vai arī jāgaida,
līdz kāds aizies pensijā? Pirms šā hangouta aplūkoju bankas valdi internetā: tur ir
visas ECB vadības foto, kurā ir apmēram 20 vīri, visi baltie. Attēls izskatās tā,
it kā tā būtu 19. gs. melnbaltā fotogrāfija. Ko par to domājat jūs, un ko
varētu darīt lietas labā? Jums taisnība, banku pasaule ir
pelēka, tajā nav krāsu! Tāpēc man ir prieks, ka varu jums teikt:
tas mainās, augstākajam līmenim ir izvirzīta pirmā sieviete Daniela Nuī,
francūziete. Viņa iecelta par Eiropas Centrālās bankas uzraudzības padomes vadītāju.
Centrālās bankas valdei izvirzīta arī sieviete no Vācijas, viņa aizstās
Vācijas vīriešu dzimuma pārstāvi, kurš amatu atstāj. Tāpēc domāju, ka vēsts
ir sadzirdēta arī centrālajās bankās. Pirmās sievietes ieceļ augstos amatos, vēlu
veiksmi, lai viņas varētu parādīt, ka centrālajā bankā neatpaliek no vīriešiem.
Paldies! Paldies Danielai par jautājumiem. Līdzīgs
jautājums, kas gan nav par dzimumu līdztiesību, drīzāk par sieviešu tiesībām.
To saņēmām tviterī, droši vien jautājuma autore ir no Francijas. Ko Eiropas
Parlaments domā par to, ko viņa sauc par soli atpakaļ sieviešu tiesību jomā
Spānijā? Viņa piemin abortus.
Zinu, ka notiek ļoti aktīvas diskusijas par šo Spānijas regulējumu, un šodien
par šo jautājumu diskutēja Eiropas Parlaments. Paturiet prātā, ka lēmumi, kas
saistīti ar abortiem, un tamlīdzīgi jautājumi it nemaz nav Eiropas Savienības
kompetencē, tie jāpieņem valsts līmenī attiecīgās valsts valdībai un parlamentam.
Dosim vārdu nākamajam hangouta dalībniekam,
tā ir Estere. Jums ar Francijas valdību bija dažas
domstarpības par romu stāvokli Francijā. Es gribētu vaicāt, kas notiek Eiropas
līmenī. Cik zinu, visām dalībvalstīm bija pienā*** izstrādāt valsts stratēģijas
attiecībā uz romu integrāciju. Tās ir gatavas, un Komisija tās novērtēja
pirms 2 gadiem. Kāda pašreizējā situācijā ir politiskā reakcija uz šo
novērtējumu? Kas traucē īstenot minētās stratēģijas? Kāds, jūsuprāt, Eiropā ir
stāvoklis? Parasti par šo problēmu Eiropas līmenī runā, diskutējot
par pārvietošanās brīvību un cilvēktiesībām. Domāju, visi apzinās, ka romu problēma
ir nopietna. Ir 10 – 20 miljoni
ES pilsoņu, kas ir romi, un daudzi no viņiem dzīvo dziļā nabadzībā. Viņi mēģina izkļūt no
savas izcelsmes valsts, jo viņiem tur nav nākotnes, un mēģina doties uz citām valstīm.
Ja šajās valstīs integrācija netiek panākta, ja bērni neiet skolā, ja šiem migrantiem
nav kārtīga mājokļa, tad problēmu nevar
atrisināt arī nākamajās paaudzēs. Tāpēc Eiropas Komisija ķērās pie šā
jautājuma risināšanas. Lūdzām visu valstu valdības sagatavot valsts stratēģiju romu
integrācijai. Nu valdībām ir pienā*** īstenot šīs stratēģijas dzīvē
un sākt romu integrēšanu, palīdzēt viņiem izkļūt no nabadzības un panākt,
ka bērni iet skolā, lai nākamajai paaudzei varētu būt normāla dzīve.
Šogad mums būs samits par šo problēmu. Tajā piedalīsies ministri, romu pārstāvji,
valstu parlamenta un Eiropas Parlamenta deputāti. Tiks apspriesti pieņemtie lēmumi.
Pirmo reizi Komisija ir ierosinājusi pieņemt regulējumu, kas liek īstenot vienotus
pasākumus visās dalībvalstīs, lai panāktu šo integrāciju. ES Padome vienbalsīgi
nolēma apstiprināt šos Komisijas priekšlikumus.
Tomēr jums taisnība, vēl tāls ceļš ejams no šā ierosinājuma, regulējuma,
solījuma līdz reālām izmaiņām. Skaidrs, ka romu stāvokli nevar uzlabot pāris nedēļās,
dažos mēnešos. Mums vajadzīga stingra griba, ne tikai dalībvalstu griba integrēt,
bet arī romu kopienas griba integrēties, dzīvot normālu dzīvi tajā
sabiedrībā, kuru romi izvēlējušies.
Vai es drīkstu ātru papildjautājumu? Vai domājat, ka Austrumu un Rietumeiropas
valstīm jeb jaunajām un vecajām dalībvalstīm būtu jākoordinē divi dažādi stratēģiju
kopumi, tā kā problēmas ir atšķirīgas valstīs, uz kurām un no kurām cilvēki
migrē? Kādus jūs redzat šos ES blokus? Eiropā ir visu tautību romi.
Bet parasti mēs runājam par romiem trūcīgajās valstīs
un teritorijās, kuri savu valsti atstāj tāpēc, ka viņiem tur nav
nākotnes. Mūsu stratēģija ir divējāda: mēs cenšamies palīdzēt.
Rumānijā un Bulgārijā mēs palīdzam valdībām ieguldīt; gādājam, lai to rīcībā būtu līdzekļi
un tiktu ieguldīts mājokļos un darbvietās, lai varētu būvēt skolas,
lai varētu izveidot īpašu apmācību un izglītību romu bērniem.
Tā ir cīņa pret nabadzību, lai cilvēkiem nebūtu jāpamet sava valsts.
Bet, ja viņi savu valsti pamet, tad, protams, viņi ir jāintegrē jaunajā sabiedrībā.
Integrācija vienmēr notiek divos virzienos: uzņēmējvalsts sabiedrībai ir jāvēlas,
lai notiktu šī integrācija, un migrantiem ir jāvēlas pielāgoties jaunajai sabiedrībai,
kurā viņi nonāk. Tas ir ļoti grūti. Dažkārt to nevēlas viena puse, dažreiz — otra puse.
Ja nevēlas abas puses, tad mēs šo problēmu nevaram atrisināt.
Pirms ejam atpakaļ uz tviteri, dosimies pie Paula no Īrijas...
Labvakar, priekšsēdētāja vietniece Redinga! Vēlos zināt, kāpēc ES pacieš, ka politiķi
un mediji no Anglijas noniecina Rumānijas pilsoņus, kā dēļ darba tirgus
ir ierobežots? Paldies. Mums nav pieņemama neviena Eiropas
pilsoņa diskriminācija. Mūsu ir 507 miljoni iedzīvotāju ar vienādām tiesībām un vienādiem pienākumiem,
un tieši par to jau ir runa. Šonedēļ EP bija plaša diskusija
par Eiropas iedzīvotāju tiesībām brīvi pārvietoties. Es biju tik atvieglota, redzot, ka
pārliecinošs partiju un tautu vairā*** bija vienisprātis:
pārvietošanās brīvība ir viena no lielākajām vērtībām un svarīgākajām Eiropas iedzīvotāju
tiesībām. Tas nav apspriežams. Runāsim skaidri, tās ir Eiropas iedzīvotāju
pamattiesības. Un Eiropas iedzīvotājiem ir ne tikai tiesības,
bet arī pienākumi. Viņi var brīvi pārvietoties, lai strādātu, brīvi
pārvietoties, lai studētu vai atpūstos utt. Brīva pārvietošanās nekādā ziņā nav tam,
lai nelikumīgi izmantotu sociālās sistēmas. Un tāpēc dalībvalstis
var veikt pasākumus, lai tas nenotiktu. Es redzu, ka daudzas dalībvalstis
to dara, atraida tos, kuri krāpjas, jo krāpties nav Eiropas pilsoņu tiesības.
Valdības drīkst to pārtraukt. Taču liegt brīvu pārvietošanos ir pret
visiem ES noteikumiem, Eiropas Komisija to nepieļaus un Eiropas Parlaments arī ne.
Paul, vai jums ir kas sakāms par šo priekšsēdētājas Redingas atbildi?
Es piekrītu tam, ko Redingas kundze teica par vienprātību, bet pēdējie 6 mēneši bija
ļoti grūti, bija liels spiediens no AK politiķiem un medijiem, kuri visādi
nonievāja rumāņus. Es zinu, es neatbalstu krāpējus; es nevēlos,
lai cilvēki krāptos ar Ungārijas vai Rumānijas sistēmu, bet tas nenozīmē,
ka visi, kuri AK atpūšas vai strādā, ir romi...
Tviterī saņēmām saistītu jautājumu: kādu mehānismu varētu ieviest, lai nepieļautu,
politiķu manipulācijas un populismu pašreizējā diskusijā par pārvietošanās brīvību? Vai ir
kāds mehānisms, ko ES varētu ieviest, vai tas faktiski būtu instruments populistu rokās?
Eiropas Komisija raugās, lai ES tiesības tiktu reāli piemērotas, bet, protams,
mēs nevaram aizliegt politiķiem izteikt savas domas. Es varu vienīgi aicināt viņus
būt atbildīgākiem, turēties pie faktiem un skaitļiem un nediskriminēt, jo
diskriminācija taču ir aizliegta ar likumu. Un politiķiem jārāda piemērs, ka
likumu nedrīkst pārkāpt. Bet, atbildot uz Paula uzsvērto domu,
jums arī jāzina kāds ļoti svarīgs fakts, ko pierāda mūsu rīcībā esošā ***īze un
kas attiecas ne tikai uz Lielbritāniju, bet arī uz Vāciju un citām dalībvalstīm: ka tie
iedzīvotāji, kas izvēlas doties uz citu dalībvalsti, to dara darba dēļ. Lielākā daļa
iedzīvotāju migrē, lai dabūtu darbu un strādātu. Viņi maksā nodokļus,
sociālās apdrošināšanas iemaksas. Viņi vidēji pat maksā daudz vairāk nekā vietējie.
Tāpēc pārtrauksim diskrimināciju un risināsim problēmas, kur tās ir,
un neradīsim problēmas, kur problēmu nav!
Ejam tālāk, jo laiks ir nepielūdzams, un, man liekas, Hjū ir atpakaļ. Hjū, vai jūs mani dzirdat?
Sveiki! Labvakar, Redingas kundze! Esmu brits
un dzīvoju Briselē, šeit esmu jau 10 gadus, bet pirms tam 17 gadus nodzīvoju Francijā.
Tāpēc drīzāk esmu kontinenta iedzīvotājs. Esmu strādājis Komisijā un pāris gadus
arī Parlamentā, un tagad darbojos ārštatā. Es gribēju vaicāt, lūk, ko.
Diskusijā Stokholmā kāds no no auditorijas jautāja, vai tiešām
80% Zviedrijas likumu faktiski nav zviedru, bet gan Eiropas Savienības
(vismaz tā es izlasīju). Vai tas tā ir visā ES vai pret zviedriem
ir īpaša attieksme? Neviens nesaņem īpašu attieksmi, gan
iedzīvotāji, gan dalībvalstis ir vienlīdzīgas. Es nezinu, vai tie ir 80 vai 75%. Patiesība
ir tāda, ka likumi, kas tiek piemēroti, izpildīti un īstenoti valsts līmenī, pārsvarā ir balstīti uz
ES tiesību aktiem un direktīvām, kas pēc tam jāpārvērš par valsts likumiem.
Par lielāko daļu likumdošanas jebkurā no 28 dalībvalstīm lemj
EP, lēmumu pieņemot kopīgi ar ES Ministru padomi. Tāpēc ir tik svarīgi,
lai cilvēki apzinātos, kādu varu viņi uztic EP deputātiem,
kuri ar balsu vairākumu var lemt par likumiem, kurus vēlāk piemēro
vai nepiemēro ES dalībvalstīs. Mums tiešām jāpasteidzas. Ejam
atpakaļ uz tviteri, jo tviterī mums tik daudzi atsūtījuši tik daudz jautājumu.
Piedodiet, ja temati šķiet nedaudz haotiski, bet arī tēmas ir visdažādākās.
Mums ir jautājums no Alises Stoulmaijeras: vai Komisija veiks
adekvātu (un ar to viņa domā zinātniski pamatotu) rīcību klimata jomā, lai
drošības labad nepieļautu sasilšanu virs 2°C? Jūs zināt, ka ES bija pasaulē
pirmā, kas paziņoja, ka globālā sasilšana ir reāla problēma,
un kas izstrādāja attiecīgus tiesību aktus, lai globālo sasilšanu
ierobežotu. Tagad šie tiesību akti tiek pārbaudīti, un šī ir diskusija, kura
ir sākusies ļoti iespaidīgi, diskusija starp Eiropas Komisiju, no vienas puses,
un Parlamentu un ES Ministru padomi, no otras puses.
Personīgi es ceru, ka šī mūsu apņemšanās pasaules līmenī pārtaps
atbilstošā likumdošanā, lai Eiropa varētu uzņemties vadību, kam sekos citi.
Ceru, ka spēsim nodot pareizo vēsti arī ANO sanāksmēs par
globālo sasilšanu un arī brīdināt, ka var būt problēmas, lai rīkotos ne tikai
Eiropa, bet tai sekotu arī citi kontinenti. Pāriesim pie cita liela temata.
Tas jau tika nedaudz pieminēts agrāk intervijā ar Izabellu, proti,
datu aizsardzību. Šo jautājumu uzdos Īvs.
Jā, paldies! Vēlos jums pavaicāt šo: jūs teicāt, ka, jūsuprāt, "likumdošanas
pakete" (regula un direktīva) tiks pieņemta līdz gada beigām.
Bet tam ir divi šķēršļi: pirmais ir tas, ka jūs, kā
jūs paskaidrojāt, to iesniedzat Eiropas Parlamentam, un pēc tam
tā jāpieņem līdz 17. aprīlim, ja nemaldos, Parlamenta pēdējā sēdē.
Vienlaikus jāsaņem Padomes nostāja. Jo pēc tam pārejam pie
trialoga sistēmas. Bet problēma, manuprāt, ir tāda, ka dažas valstis, šķiet,
uzdod pārāk daudz jautājumu, dažas, acīmredzot, negrib regulējumu, bet mums
ir vajadzīgs datu aizsardzības regulējums. citādi, kā jūs skaidrojāt zviedru jautājumu,
mums atkal būs dažādas iniciatīvas un atšķirīga īstenošana, kā tas bija
ar direktīvu, un cilvēkiem tās bija šausmas. Ko jūs domājat? Vai,
mums abi akti būs laikā uz trialogu?
ES pilnīgi piekrītu Īva sacītajam. Ar jaunajiem ES tiesību aktiem
nācu klajā tāpēc, ka pasaulē, kur neeksistē robežu, un internetam, IT
robežu taču nav, nevar pastāvēt 28 dažādi, un dažkārt pretrunīgi,
noteikumi. Tāpēc es ierosināju vienotus noteikumus
visam kontinentam, kas jāpiemēro visur, lai uzņēmumiem un pilsoņiem būtu
juridiska noteiktība. ES pilsoņiem saskaņā ar ES Līgumu ir tiesības
uz privātumu, uz savu personas datu aizsardzību.
Kā jau Īvs ļoti pareizi sacīja, Eiropas Parlaments jau savu darbu ir paveicis,
jo ir iesniedzis par datu aizsardzību atbildīgo komiteju nostāju un
apsolījis balsot plenārsēdē līdz 17. aprīlim. Es šo solījumu
uztveru ļoti nopietni, un arī valdībām tas būtu jāuztver ļoti nopietni. Tāpēc
nākamnedēļ notiks 28 ministru sanāksme kopā ar Eiropas Parlamenta referentiem
un Eiropas Parlamenta komiteju priekšsēdētāju, lai nolemtu, kā
kā panākt šo datu aizsardzības noteikumu pieņemšanu,
daļēji pirms vēlēšanām. Tad trialogs jau būs sācies, un tas turpināsies
ar jauno Parlamentu. Paldies! Man ir vēl viens jautājums,
kas lielākoties skar to pašu tematu. Kā jūs paskaidrojāt, mākoņdatošanai
ir vajadzīga globāla sistēma un dažās valstīs parādās iniciatīva, ko tās sauc
par "nacionāli lokalizētu mākoni". Manuprāt, ja mēs turpināsim tādā garā, nonāksim pie
mākoņa balkanizācijas: katrai valstij būs savs aizsargāts mākonis, un
tās nevēlēsies no tā iziet. Ko jūs domājat darīt, lai nepieļautu šo manis dēvēto
balkanizāciju? Komisija ir nākusi klajā ar Eiropas
mākoņdatošanas stratēģiju, lai nepieļautu šo jūsu aprakstīto balkanizāciju un lai
Eiropas uzņēmumiem piedāvātu reālu iespēju turpināt veidot Eiropas
mākoni, nevis balkanizētu mākoni. Tagad, protams, ar NSA spiegošanu...
un arī ar [...skaņas traucējumi, sakari pārtrūkuši...]
Šķiet, ir pazudusi skaņa. Vai kāds man var pateikt, kas tur ir ar skaņu?
Es neko nedzirdu un arī nezinu, vai mani kāds var dzirdēt.
Es dzirdu jūs, bet nedzirdu komisāri Redingu.
Mums ir pazuduši sakari ar komisāri Redingu.
Es izmantošu šo pauzi, lai pateiktu: ja vēlaties uzdot jautājumu tviterī,
Domāju, ka mums ir [skaņas traucējumi.. nav sakaru] un tad cipars 8. Īv, vai jūs varat
paskaidrot, ko jūs domājat ar interneta balkanizāciju?
Mūsu novērotās problēmas tagad ir daudzās valstīs, izskan tādi
apgalvojumi kā, piemēram, "drošs" un "radīts Vācijā". Francijā ir divi uzņēmumi,
kas saviem klientiem saka, ka "visi jūsu dati paliek Francijā".
tas pats notiek daudzās valstīs, jo cilvēki saka: mēs citur tos likt negribam.
Es atceros, ka kāds no Šengenas reiz teica, jāpaliek Šengenā, jo mēs nevaram
paļauties uz citām valstīm. Tātad: ja mākonis paliek tikai vienā valstī,
ir ļoti grūti panākt, lai tas būtu starptautisks. Kas, jūsuprāt,
Komisijai būtu jādara? Viņi ar regulu cenšas panākt,
lai visā Eiropā būtu vienota datu aizsardzība un nebūtu atšķirību.
Tas pats jādara ar mākoni. Viņiem ir projekts, ko viņi vēlas virzīt, —
Eiropas mākoņdatošana, bet mums jāraugās, lai dalībvalstīm nebūtu
atšķirīga politika. Mēs turpināsim, pat ja bez
komisāres Redingas, apspriest privātuma aizsardzību. Tagad varam dzirdēt
komisāri Redingu. Turpinām! Marija, jums ir jautājums par privātuma aizsardzību.
Jā, ir! Patiesībā tas radās, pateicoties šai diskusijai un tam, cik atklāta
šajā jautājumā bija komisāre Redinga, un mans jautājums ir tāds: jā, mēs visi
esam sašutuši, mēs vēlamies uzlabot situāciju. Bet cilvēks, kas mums to visu
darīja pieejamu, Edvards Snoudens un visi, kas ir viņa situācijā, es pieņemu, tagad
dzīvo nedrošībā un tiek vajāti. Tas nemaz neiedrošina citus iespējamos ziņotājus,
kuri vēlētos izpaust rupju institucionālu ļaundarību. Vēlos jautāt, kas notiktu ar
ES pilsoni, kurš vēlētos un nolemtu izpaust tikpat vērienīgu varas ļaunprātīgu izmantošanu.
Kāda ir ES politika attiecībā uz ziņošanu? Vai varu atbildēt, pat ja neredzat mani?
ES dzirdēju jautājumu. Politika par ziņotājiem noteikti ir valsts politika,
kuru nenosaka ES līgumi. Un Eiropas Savienība var darīt tikai to,
kas noteikts līgumos. Šis jautājums nepavisam nav tikai par Snoudenu. Tas
ir jautājums par pamatlikumu, un šī problēma nav ES kompetencē.
Tomēr es gribētu pateikt dažus vārdus par Eiropas mākoni.
Īvam taisnība. Mēs esam izstrādājuši Eiropas mākoņdatošanas stratēģiju.
Mēģinājām, lai tā būtu pēc iespējas pievilcīga, lai Eiropa šajā jomā attīstītos.
Strādājam pie tiesiskā regulējuma šai attīstībai. Tomēr cilvēki netic,
ka dati globālos mākoņos ir drošībā, un tāpēc viņi baidās
nodot savus datus. Tas ir ļaunākais, kas Eiropā var notikt. Mums vajag,
lai vide būtu droša un cilvēki, kas nodod savus datus, būtu droši, ka ar tiem
rīkojas pienācīgi, saskaņā ar likumu. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc
tagad mūsu darba kārtībā ir regula par datu aizsardzību.
Man ir viens papildjautājums. Kas notiktu ar cilvēku, kurš ziņotu, piemēram,
par Eiropas Komisiju, un nebūtu pieejama nekāda ES procedūra, kas ļautu risināt
šādus jautājumus? Vēl viens jautājums. Domāju, ka mēs visi esam gandarīti, ka
Eiropas Parlaments atbalsta pārvietošanās brīvību. Būtu dīvaini, ja tas tā nebūtu,
bet mēs, bulgāri, Rietumeiropā saskaramies ar šķēršļiem, kas kavē darba atrašanu.
Cilvēki ir noraizējušies. Kā panākt, ka viņu tiesības ievēro? Kur varam vērsties,
ja domājam, ka nākamie darba devēji faktiski neievēro mūsu tiesības?
Laimīgā kārtā mums Eiropā ir demokrātija. Cilvēki, kuriem ir sūdzības,
piemēram, par Eiropas iestādēm, var personiski vērsties
pie Eiropas ombuda, kurš tad analizēs sūdzību un veiks
nepieciešamos pasākumus. Mums ir arī Eiropas lūgumrakstu komiteja
Eiropas Parlamentā, kura arī uzklausa cilvēku sūdzības. Līdz ar to
Eiropas līmenī tas darbojas ļoti labi, un jo labāk tam būtu jādarbojas
arī valstu līmenī. Tagad par nākamo brīvas pārvietošanās jautājumu.
Es saprotu, ka jauni cilvēki mēģina sev atrast pasaulē vislabāko vietu,
kur strādāt, un ja viņi neatrod darbu vai nesaņem pienācīgu atalgojumu savā reģionā,
viņi mēģinās doties uz citu valsti. Tās ir viņu tiesības,
kuras ir jāievēro. Tomēr nākotnē Eiropai,
manuprāt, ir jābūt tādai, lai nebūtu jādodas uz citu valsti un lai jaunieši varētu atrast
labi atalgotu darbu savā reģionā. Lai tiem Eiropas reģioniem, kuri nav tik attīstīti,
kur ir nabadzība, palīdzētu strauji attīstīties,
ārkārtīgi svarīgi ir solidaritātes mehānismi — reģionālās programmas,
sociālās programmas. Mums ir jāveic ieguldījumi, kas nodrošinātu nabadzīgo reģionu attīstību, darbvietu
rašanos šajos reģionos un cilvēkiem iespēju izšķirties par dzīvi mājās, ja tāda ir viņu
vēlme. Mūsu laiks izsīkst, un es aicinu
visus dalībniekus uzdot savus jautājumus, kamēr mums ir savienojums. Vai varam
dot vārdu Jakubam? Jā, sveiki, liels paldies. Mans jautājums
ir par pilsonību. Esmu no Čehijas, kur cilvēki domā, ka Brisele
ir ļoti tālu. Pat man Eiropas Savienība ir organizācija, kas apvieno
28 valstis un vēl vairāk tautu un un kultūru. Tā noteikti ir oficiāla
organizācija, bet tā vēl nav īsta valsts vai federācija. Mans jautājums varbūt ir
naivs vai vienkāršs, es gribētu zināt, kāds, Redingas kundze, ir jūsu viedoklis,
kāpēc ES dalībvalstu pilsoņiem sevi būtu jāuzskata arī par ES pilsoņiem?
Kas eiropiešus apvieno, kas viņiem ir kopīgs, kas ir galvenais elements (izņemot
to, ka dzīvojam vienā ģeogrāfiskā reģionā), kura dēļ pilsonība mums visiem viena?
ES pilsonība nepastāv tādā veidā, kādā to tagad definēja Jakubs,
tāpēc ka mums ir savas saknes. Es piedzimu Luksemburgas dienviddaļā,
kas joprojām ir rūpniecisks reģions, man ir šīs stiprās saknes, esmu luksemburgiete.
Esmu arī eiropiete, un te nav nekādas pretrunas, viss ir ļoti saskanīgi.
Šādi mums ir jāsaprot ES pilsonība. Visi esam piedzimuši, ciematā, pilsētā,
reģionā; esam piederīgi kādai valstij... un saskaņā ar līgumiem mums kopā ar
visas ES iedzīvotājiem, kuru ir 507 miljoni, ir vienādas tiesības. Šīs
tiesības ir, piemēram, brīva pārvietošanās, tiesības uz nediskriminējošu attieksmi.
ES pamatā nav tikai ekonomika. Tās pamatā lielā mērā ir vērtības, un
man tas ir dārgākais. Liels paldies! Īss papildjautājums.
Es runāju par situāciju manā valstī Čehijā, iespējams, līdzīgi domā
jaunajās dalībvalstīs. Vai šī gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas
nav iespēja cilvēkiem vēlreiz izskaidrot, kas ir ES pilsonība un ko nozīmē
viņu līdzdalība? Tiešām ceru, ka šī gada ES vēlēšanas
visās valstīs izmantos par iemeslu, lai apspriestu Eiropas Savienības lietas,
nevis valsts valdību vai valsts ministru, un lai cilvēki zinātu, ka tagad balsojam
par Eiropas Parlamenta deputātiem, kuri piedalīsies EP sēdēs un lems
par tiesību aktiem, kuri ietekmēs ikdienu 507 miljoniem iedzīvotāju. Ir ļoti svarīgi,
lai šī vēsts sasniegtu adresātu. Es arī gribētu Jakubam pateikt,
ka svarīgi ir arī, lai saprastu, ka mēs tiešām vēlamies izveidot Eiropas federāciju.
Tomēr federācija nenozīmē atteikšanos no savām saknēm vai to, ka zaudējat savu
valodu. Nē, jūsu paturat dalībvalstis, bet par jautājumiem, kuri ir ļoti svarīgi,
jūs izsakāties vienbalsīgi. Mums šodien bija piemērs ar datu aizsardzību, mums nevar būt
28 pretrunīgi viedokļi par datu aizsardzību. Šo svarīgo jautājumu sakarībā tāpat kā
jautājumā par banku savienību mūsu rīcībā ir jābūt vienotai Eiropas politikai.
Jaunajai paaudzei, kura šobrīd ir internetā, es teiktu — mums ir vajadzīga
nelokāma balss arī pasaules arēnā. Globalizētajā pasaulē ikviena Eiropas
nācija ir maza, bet visi kopā mēs varam aizstāvēt mūsu vērtības,
varam aizstāvēt mūsu tiesības, un mums var būt teikšana pasaules arēnā.
Liels paldies! Mums ir vēl trīs dalībnieki. Viens no Ukrainas,
viens no Katalonijas Spānijā. Runāsim arī par elektroniskajām cigaretēm.
Neraizējieties, neaizmirsīsim par tām. Mums ir saistīts jautājums tviterī.
To uzdevis Kriss — vai jums ir konkrētas idejas pilsoņu iesaistīšanai
politiskajā procesā, izņemot uzrunas un atsevišķas diskusijas. Vai ir konkrētas
idejas ikdienai? Ikdienā tie ir politiķi, kuriem esam pauduši savu uzticēšanos,
kuriem attiecīgajā apvidū ir jāpārņem “stafete”. Es nevaru izskaidrot visiem iedzīvotājiem visās
dalībvalstīs, visos Eiropas reģionos, ko Eiropa dara! Tas ir jāuzņemas
valstu, pašvaldību politiķiem, kuri ir arī Eiropas politiķi, jo viņu darbs
nozīmē uzņemties kopīgu atbildību mūsu teritorijā. Esmu mēģinājusi arī attīstīt
ideju par pilsoņu dialogiem pašvaldību sanāksmēs, lai tiešā veidā sazinātos
ar pilsoņiem un lai viņi paši uzdotu savus jautājumus. Esmu piedalījusies šādos dialogos
kopā ar vēlētām personām, pašvaldību un valsts politiķiem, lai parādītu,
ka ir iespējams duets, un tam ir jābūt duetam! ES komisāri no vienas puses un
no otras puses valsts ministri, kuri uzņemas savu atbildības daļu par mūsu
kopīgo Eiropas telpu un kuru nostāja varbūt ir atšķirīga, bet beigās, viņiem
ir jāstrādā kopā, lai mums būtu būtu kopīgs projekts. Šis ir tas, kas būtu jāskaidro un
arī jāīsteno ES vēlēšanu kampaņā. Paldies, tagad vārds Timuram no Ukrainas,
Tā gan nav Eiropas Savienības valsts, bet daudzi šīs valsts pilsoņi gribētu,
lai Ukraina būtu ES dalībvalsts. Paldies! Man ir ļoti svarīgi zināt,
ko domājat par situāciju Ukrainā, kur politiķi joprojām izmanto fizisku spēku
pret reportieriem, protestētājiem, NVO darbiniekiem, un miliči, kuri ir
situši cilvēkus, joprojām ir nesodīti. Ko jūs domājat par šo?
Pirmkārt, es teiktu, ka apbrīnoju Ukrainas iedzīvotājus, kuri nav padevušies un izgājuši
ielās ar Ukrainas karogu un ES karogu. Viņi faktiski pieprasa
brīvību, viņi pieprasa savas tiesības, viņi pieprasa tiesiskumu! Viņu balsis
ir skaļas, un viņu balsis ir sadzirdētas! Mēs zinām, ka ES viņiem ir sapnis, un mēs
darīsim visu, lai viņu sapnis nepaliktu tikai sapnis, bet kļūtu par realitāti visiem
tiem Ukrainas cilvēkiem, kuri cīnās par brīvību un taisnīgumu!
Paldies, man tas ir ļoti svarīgi. Man ir vēl viens jautājums. Ukrainas
jaunieši ļoti reaģē uz situāciju ES. Vai ES ir gatava tuvākajā nākotnē
ieviest bezvīzu ieceļošana režīmu Ukrainas jaunatnei?
Jums taisnība, jūsu jautājums ir vietā! Jauni cilvēki vēlas, lai viņi netiktu
diskriminēti un varētu brīvi pārvietoties! Tāpēc jūs kā Ukrainas pilsonis saprotat, kāda
neaptverama brīvība ir mūsu ES jaunatnei, jo viņi, neņemot līdzi pasi, var doties
no vienas valsts uz citu. Šobrīd ar Ukrainu norisinās dialogs par vīzu režīma atvieglošanu.
Ceram izveidot tādas attiecības, kuras ir līdzsvarā un var sniegt
brīvību tiem jauniešiem, kuriem ir svarīga pārvietošanās brīvība. Tā ir viena no
vissvarīgākajām ES pilsoņu brīvībām.
Liels paldies. Pārejam pie Ksavjera Katalonijā.
Liels paldies par uzaicinājumu piedalīties šajā sarunā.
Vai man tāpat kā citiem ir jāpasaka daži vārdi par sevi?
Jā, varat dažos vārdos iepazīstināt ar sevi un tad uzdot jautājumu.
Esmu no maza ciematiņa Katalonijā, kuru aicinu jūs apmeklēt. Man ir 25 gadi,
pēdējos gadus esmu rakstījis emuārus un tvītojis par manas valsts neatkarību,
un es meklēju darbu. Mans jautājums ir par manu valsti. Kā jūs jau, iespējams,
zināt, plānojam vistautas nobalsošanu — referendumu — lai manas valsts cilvēki
varētu pateikt, vai vēlas būt neatkarīgi. Spānijas valdība apgalvo, ka nevaram to darīt,
ka tas nav likumīgi, kaut arī mēs zinām — tas ir likumīgi. Vienkārši mēģinājām balsot.
Jautājums ir šāds. Kaut arī daži apgalvo, ka tā ir iekšēja lieta, vai ES pilsonībai
nebūtu jābūt mūsu tiesību garantam? Vai balsošanas tiesības nav pamattiesības?
Vai ES tāpēc nebūtu kataloņiem jāgarantē tiesības balsot? Paldies.
Es zinu, mana atbilde tagad būs ļoti sarežģīta, tā nebūs tieši tas,
ko sagaidāt no manis. ES līgumos visiem ES pilsoņiem noteiktas
tiesības balsot ES vēlēšanās. Eiropā ES vēlēšanu laikā varat balsot,
ja šo vēlēšanu laikā esat izbraucis no savas
valsts. Ja esat pārcēlies uz citu valsti, kādu laiku esat tur dzīvojis, jūs arī varat
balsot šīs valsts pašvaldību vēlēšanās. Bet tiesības balsot valsts vēlēšanās vai
valsts mēroga jautājumos nenosaka ES. Referendums ir Spānijas iekšēja lieta
un nav ES kompetencē. Šis jautājums regulējams saskaņā ar Spānijas noteikumiem, nevis
atbilstīgi ES noteikumiem. Mums nav daudz laika, Ksavjer, tāpēc, ja neiebilstat,
došu vārdu Martinam, kurš mums ir pievienojies. Zinu, ja neuzdosiet jautājumu par
elektroniskajām cigaretēm, man, iespējams, būs jāraizējas par paša drošību.
Martin, jūs pārstāvat elektronisko cigarešu lietotājus,
vārds jums. Esmu ārštata programmētājs no Nīderlandes, smēķēju nu jau kādus
20 gadus. E-cigaretes man ir atklājums. To smēķēšana man tiešām sagādā prieku.
Problēma ir, ka visas cigaretes aizliegs, un šīs būs vienīgās, kuras būs atļautas.
Jautājums — kāpēc nekonsultējās ar patērētājiem, kad izstrādāja likumdošanu par e-cigaretēm?
Es viņam novēlu smēķēt savas cigaretes. ES e-cigaretēm nav noteikusi aizliegumu.
Arī šī problēma ir dalībvalstu ziņā. Tagad tās var lemt,
kā risināt šo e-cigarešu jautājumu. Mēs negrasamies tās aizliegt. Dalībvalstis
var lemt, vai e-cigaretes ir atzīstamas par medicīnisku produktu vai ne. Tas, kā ir patiesībā,
ir miglā tīts! Esmu izlasījis tiesību aktus. Tiesību aktus
lasa daudzi. Daudzas otrās un trešās paaudzes e-cigaretes tiks aizliegtas.
Triloga procedūrā tika pievienoti jauni ierobežojumi, un lielās cigaretes aizliegs.
Martins zina vairāk, nekā es. Es zinu tikai to, ka ES neaizliegs e-cigaretes.
Nav bijis nodoma aizliegt e-cigaretes. Domāju, ka cilvēki ir dusmīgi tāpēc,
ka ierosinātās ES likumdošanas dēļ droši alternatīvi tabakas izstrādājumi
kļūst arvien nepieejamāki. Domāju, ka cilvēkiem rodas pārpratumi,
jo šobrīd starp Padomi un Parlamentu norisinās diskusija par e-cigaretēm,
kuru nikotīna saturs ir zemāks par noteiktu limitu un kuras ir atzīstamas par parastām
patēriņa precēm. Dalībvalstis, pienācīgi pamatojot, var atzīt tās par zālēm, t.i.,
farmaceitiskiem produktiem. Līdz ar to Eiropas Savienība noteikti nebūs tā,
kas noteiks šo klasifikāciju, un tā noteikti nebūs ES,
kas aizliegs šīs preces. Mums ir jāgaida un jāskatās. Nedomāju,
ka būs ilgi jāgaida, lai redzētu, vai šīs atbildes ir apmierinājušas
e-cigarešu smēķētājus. Pirms pabeidzam, gribētu jums, Redingas kundze, uzdot
jautājumu. Uzklausījām ap duci iedzīvotāju, un jūs tagad ilgāk par gadu
esat piedalījusies pilsoņu dialogos, esat uzklausījusi viņu stāstus. Kas
viņus uztrauc visvairāk, un kā Eiropa var apmierināt viņu vajadzības un vēlmes?
Pieredze, kuru guvu pilsoņu dialogos, bija ļoti pārsteidzoša. Biju domājusi, ka
pilsoņi man norādīs “nedariet šo” un “nedariet to”, bet galu galā cilvēkus
neinteresē, kurš ko dara, viņus vienkārši interesē, lai kāds atrisinātu
viņu problēmas! Man jāatzīst, ka daudzi cer, ka tās būs ES pārvaldes iestādes,
Eiropas Komisija, kas atrisinās viņu kopīgās problēmas. Viņi vēlētos,
lai mums patiesībā būtu vairāk pilnvaru nekā noteikts līgumos.
Turpmāk diskusija, manuprāt, būs par to, kurš par ko lemj un kādā līmenī.
Jautājumā par e-cigaretēm mēs redzējām, ka dažkārt tas var būt diezgan sarežģīti.
(savienojums ir pazudis) Domāju, ka atkal pazudis savienojums.
Nezinu, vai tas ir savienojums vienīgi ar Redingas kundzi vai ar
visiem dalībniekiem. Esam pazaudējuši skaņu. Manuprāt,
tagad līdz ar šīm tehniskajām problēmām ir laiks noslēgt šo tiešsaistes diskusiju,
jo jau ir pagājusi vairāk kā stunda. Esam uzklausījuši cilvēkus visā Eiropā un
pat aiz tās robežām. Domāju, ka man atlicis pateikties Redingas kundzei par
viņas iniciatīvu un par to, ka viņa uzklausīja jautājumus. Jāsaka paldies arī
šīs videosarunas dalībniekiem, kuri uzdeva jautājumus, uzklausīja atbildes.
Paldies visiem! Atvainojamies, ja neuzdevām jūsu jautājumu.
Cerams, ka būs vēl arī nākamā reize! Paldies! Ar labvakaru!
Paldies!