Tip:
Highlight text to annotate it
X
Sagatavojis Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Starptautiskais Apmācību centrs sadarbībā ar Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru asociāciju (EUROCHAMBRES)
līguma “Uzņēmumu izpratnes par dzimumu stereotipu apkarošanu palielināšana” ietvaros, ko uzdevusi veikt Eiropas Komisija, Nodarbinātības, sociālo lietu un vienlīdzīgu iespēju ģenerāldirektorāts.
Lauziet dzimumu stereotipus,dodiet talantam iespēju
Organizacija “Caritas Sozialis” nodro ina pakalpojumus
dzives sakuma un beigu posma.
Musu specializacija ir bernudarzi,
mazbernu novietnes un vecu cilveku aprupe.
Musu bernudarzi darbojas kop 1995. gada.
Mums ir tris bernudarza grupas
un divas mazbernu grupas.
Kopuma mums ir 105 berni.
90% musu darbinieku ir sievietes un 10% – virie i.
Vestures gaita aprupes nozare parsvara stradaja sievietes.
Pastav uzskats, ka ari bernudarzos bernus labak pieskata sievietes, nevis virie i.
Situacija mainas, un, kaut ari tas notiek leni,
tomer uzskatu, ka darbojamies pareizi.
Mani sauc Kristians Pauls.
Man ir 27 gadi, un eit, civildienesta bernudarza,
esmu vienigais pedagogs virietis.
Ja, bernudarzu pedagogi ir gan sievietes,
gan ari virie i.
Kapec izlemat klut par bernudarza pedagogu?
Apmeram pirms 14 gadiem piedzima mana masina.
Biju 13 gadus vecs
un biju pieradis visu laiku speleties ar vinu.
Tapec mamma man sacija:
“Nu, luk! Ta varetu but tava profesija!
Tu varetu stradat par pedagogu bernudarza!”
...visi kopa…
Var teikt, ka jus ka virietis izvelejaties darbu
sektora, kura parsvara strada sievietes,
un jus uznema labveligi.
Uzskatu, ka tas ir sakums.
Protams, nevar ignoret adu aspektu –
aprupes sektora ir
loti zems atalgojums,
un virie i parasti strada labak apmaksatas profesijas.
Tomer Kristians palika kopa ar mums,
un mes priecajamies un lepojamies ar to.
Interviju laika atklaju kaut ko interesantu.
Pec triju vai cetru jautajumu uzdo anas
virie iem, kuri velejas stradat
“Kadi ir jusu videja termina merki?”,
aprupes sektora, vaicaju:
un vini atbildeja:
“Es veletos vadit grupu”.
Kad o pa u jautajumu uzdevu sievietem, vinas atbildeja:
“Vispirms es veletos iegut darbu, atrast savu vietu dzive
un, kad mani berni bus paaugu ies,
es varetu domat par direktores amatu”.
Tas liecina par divam pilnigi at kirigam pieejam.
Visas Eiropas Savienibas dalibvalstis bernu, vecu cilveku un invalidu aprupi uzskata par sievie u darbu.
Cita problema ir vecaku lomas negativa ietekme uz sievie u
nodarbinatibu gan videji ES (-12,4 procentpunkti!),
gan ari gandriz katra atsevi ka valsti, tomer virie us vecaku loma ietekme pozitivi.
2007. gada virie u, kuriem ir berni vecuma lidz 12 gadiem,
nodarbinatibas limenis bija par 7,3 procentpunktiem augstaks neka parejiem.
Turklat pastav saistiba starp bernu aprupes pakalpojumu
pieejamibu un vecaku lomas ietekmi uz nodarbinatibas limeni.
Kaut ari starp ES dalibvalstim ir ieverojamas at kiribas,
visur pieaug nepiecie amiba pec aprupes pakalpojumiem.
Pieaug nodarbinatiba bernu, vecu cilveku un invalidu aprupe.
Kapec lai virie i to neizmantotu?
Ar vinu ir patikami but kopa gan ka ar kolegi, gan ari ka ar pedagogu,
un ar vinu var labi sadarboties.
Vinam ir lieliski panemieni saskarsme ar berniem, un berni vinu mil.
Vini PATIE AM vinu mil!
Parasti sakuma cilveki uz jums raugas ta, it ka
jus butu kaut kas pardabisks,
gan vecaki, gan ari kolegi.
Tomer driz vien gaisotne klust ipa i patikama,
jo ir svarigi, ka ari virie i ir pedagogi.
Lena strada bernudarza kopa ar Kristianu.
Uzskatu, ka ir loti svarigi, lai
virie i stradatu gan par bernudarza pedagogiem, gan ari par aprupetajiem,
jo vini darba ar kaut ko at kiras.
Virie i un sievietes zinamas situacijas reage loti da˛adi.
Uzskatu, ka tas ir noderigi ari berniem, vinu turpmakajai dzivei.
Viniem to vajadzetu piedzivot jau agrina vecuma.
Pedejo triju mene u laika saku ieverot,
ka Julians reage uz Kristianu un atbild uz vina jautajumiem,
un uzskatu, ka vina attistiba tam
ir liela nozime.
Domaju, ka pa laik aja profesija strada arvien vairak virie u, un tas ir apsveicami.
Vecaki vienmer gribeja, lai eit stradatu vairak virie u,
tapec vini ir sajusma.
Nemot vera o pieredzi, izlemam, ka bernudarza vajadzetu stradat trim virie iem,
jo uzskatam, ka kopuma berna attistiba ir svariga
saskarsme ar abu dzimumu personam.
Tapec uzskatu, ka darbinieku virie u skaita palielina anai
butu pozitiva un progresiva nozime.
Tomer virie u un sievie u lidzsvars nav tads, kads tas butu iespejams.
Nedomaju, ka vislabakais bernudarza modelis ir vide,
kura parsvara ir sievietes,
jo uzskatu, ka ideala bernudarza darbinieku kolektiva vajadzetu
but vienadam virie u un sievie u skaitam.
ada veida varam
reali paveikt darbu un vienlaicigi nodro inat bernu vajadzibas.
Vai sievietes jau pec savas dabas ir aprupetajas? Ne. Tas vienkar i ir stereotips.
Kas ir sievietes? Kas ir virie i?
Vini ir personibas ar savam rakstura ipa ibam, prasmem un pieredzi.
Ir virie i, kuri tapat ka daudzas sievietes, var but labi pedagogi un aprupetaji.
Ta ka daudzas profesijas izveidojas virie u un sievie u lidzsvars, pasaule klust vienlidzigaka, un,
nover ot dzimumu at kiribas, tiek nodro inata labaka darba izpilde un augstaks labklajibas limenis.
Pa laik mums ir 80% sievie u un20% virie u.
Uzskatu, ka labaka attieciba butu 50/50,
ari vado ajos amatos.
Esmu parliecinata, ka to
var panakt apmeram desmit gadu laika.
Izcili, lieliski
Lauziet dzimumu stereotipus,dodiet talantam iespēju
o publikaciju atbalsta saskana ar Eiropas Kopienas Nodarbinatibas un socialas solidaritates programmu 2007.–2013. gadam.
o programmu parzina Eiropas Komisijas Nodarbinatibas, socialo lietu un iespeju vienlidzibas GD.Ta tika izveidota, lai finansiali atbalstitu Eiropas Savienibas merku isteno anu nodarbinatibas un socialo lietu joma,
ka izklastits Socialaja programma, un tadejadi veicinatu Lisabonas strategijas merku sasnieg anu ajas jomas.
Mineta septinu gadu programma ir paredzeta visam ieinteresetajam personam, kas ES 27 dalibvalstis, EBTA–EEZ valstis
un ES kandidatvalstis var palidzet izstradat atbilstigus un efektivus darba un socialo tiesibu aktus, ka ari politikas virzienus.
Programmas PROGRESS misija ir stiprinat ES ieguldijumu, atbalstot dalibvalstu saistibas un centienus izveidot vairak un labakas darba vietas un veidot vienotaku sabiedribu.
Tadel programma PROGRESS bus piemerota,(1) analizejot PROGRESS politikas jomas un sniedzot ar politiku saistitus ieteikumus par to,
(2) uzraugot ES tiesibu aktu ievie anu un politikas virzienu isteno anu PROGRESS politikas jomas, ka ari sniedzot parskatus par tam,
(3) sekmejot darbibu nodo anu, apgu anu un atbalstu dalibvalstu vidu jautajumos par ES merkiem un prioritatem, un
(4) pau˛ot ieintereseto personu un visas sabiedribas uzskatus.
Pla aku informaciju skatit: http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=327&langId=en
is publikacijas informacija neatspogulo Eiropas Komisijas nostaju vai viedokli.
Ne Komisija, nedz personas, kas rikojas tas varda, nav atbildigas par informacijas izmanto anu, kas ietverta aja video.