Nodaļa 17 - Jane Eyre Charlotte Bronte

XVII NODAĻA Nedēļa pagāja, bet nav ziņu ieradās no Mr Rochester: desmit dienas, un vēl viņš nav nāk. Mrs Fairfax sacīja, ka viņai nevajadzētu būt pārsteigtiem, ja viņš iet taisni no the Leas uz Londonu, un no turienes uz kontinentu, nevis parādīt savu seju atkal Thornfield uz gadu, lai nāk, viņš nebija unfrequently quitted to veidā, gluži kā pēkšņas un negaidītas. Kad es dzirdēju, man sāka justies dīvaini chill, un ja pie sirds. Man bija faktiski ļaujot sevi izjust sickening sajūtu vilšanās, bet rallijā manu prātu, un atmiņās mana principiem, es uzreiz ko sauc par manu sajūtas pēc pasūtījuma, un tas bija brīnišķīga kā es got over pagaidu kļūdīties - kā es noskaidroti kļūda pieņemot, Mr Rochester kustības jautājumus, kas man būtu iemesls, lai ņemtu būtiski ieinteresēta. Nav, ka es humbled sevi ar verdzisks jēdziens mazvērtības: gluži pretēji, es tikko teica - "Jums nekas nav jādara ar kapteinim Thornfield, vairāk nekā saņemt alga, viņš sniedz jums mācību viņa Protégée, un būt pateicīgiem par šādu cieņu un veida ārstēšanu, jo, ja jūs savu pienākumu, jums ir tiesības sagaidīt viņa rokās. Pārliecinieties, ka ir tikai kaklasaiti viņš nopietni apzinās starp jums un viņam tā nav padara viņu par objektu jūsu smalko jūtām, jūsu sajūsmā, izraisītām ciešanām, un tā tālāk. Viņš nav jūsu pasūtījuma: saglabāt jūsu kastas, un pārāk sevi cienošs izliet pār mīlestību ar visu sirdi, dvēseli un spēku, ja šāda dāvana šķiet nevēlama un būtu nicināja. " Es devos uz ar manu dienu biznesa mierīgi, bet kādreiz, un atkal neskaidri ieteikumi tur klīstot pa manas smadzenes no iemesliem, kāpēc man vajadzētu atmest Thornfield; un es tur piespiedu kārtā izstrādāt reklāmas un pondering minējumiem par jaunām situācijām: šādas domas es darīju nav jādomā, lai pārbaudītu, tie var uzdīgs un nesīs augļus, ja varētu. Mr Rochester bija prom augšu divām nedēļām, kad pēc celta Mrs Fairfax vēstuli. "Tā ir no kapteiņa," viņa teica, kā viņa paskatījās virzienā. "Tagad es domāju, ka mēs to nezinām, vai mēs esam gaidīt viņa atgriešanos vai ne." Un kamēr viņa lauza zīmogu un perused dokumentu, es devos uz ņemot manu kafiju (Mēs bijām pie brokastīm): tas bija karsts, un es kuru attiecina uz šo apstākli ugunīgs blāzma, kas pēkšņi pieaudzis uz manu seju. Kāpēc manas rokas drebēja, un kāpēc es neviļus izlijis pusi saturu mans tasi manā apakštase, es neesmu izvēlējusies izskatīt. "Nu, es reizēm domāju, ka mēs esam pārāk klusi, bet mēs palaist iespēja tikt aizņemts pietiekami tagad: par maz, bet vismaz, "sacīja kundze Fairfax, joprojām turot piezīmi pirms viņas brilles. Ere es atļauts sevi pieprasīt paskaidrojumu, es piesēja virkni Adele ir priekšautiņš, kas gadījās brīvs: kam viņai palīdzēja arī citu bulciņa un uzpildīt viņas krūze ar pienu, es teicu, nonchalantly - "Mr Rochester, visticamāk, atpakaļ drīz, es domāju? " "Tiešām viņš ir - trīs dienas, viņš saka: kas būs nākamā ceturtdiena, un ne tikai vai nu. Es nezinu, cik daudz naudas soda cilvēki pie lauku novadā nāk ar viņu: viņš sūta virzieni visu labāko guļamistabas, kas jāsagatavo, un bibliotēkas un zīmēšanas telpās ir iztīrīja, es esmu, lai iegūtu vairāk virtuves rokas no George Inn, pie Millcote, un no kur citur es varu, un dāmas dos savu kalpones un kungi viņu valets: tā mums būs Full House par to. " Un kundze Fairfax norīt viņas brokastis un steidzās prom uzsākt darbību. Trīs dienas bija, kā viņa bija runājis, aizņemts pietiekami. Man bija doma visiem numuriem Thornfield skaisti tīrs un labi sakārtots, bet tas šķiet, man bija kļūdaina. Trīs sievietes tika got palīdzēt; un šāda attīrīšana, piemēram, suku, piemēram, mazgāšana krāsas un piekaušanu paklāji, piemēram, ņemot nosaka un iesaiņojumu attēlus, šādu pulēšana ar spoguļiem un spīdumi, piemēram, apgaismojums ugunsgrēku guļamistabām, piemēram vēdināšana loksnes un spalvu gultām Kurtuves, es nekad ieraudzīja, vai nu pirms vai kopš. Adele bija diezgan savvaļas vidū tā: gatavošanās uzņēmumu un izredzes par to atvešanu, likās mest viņai ekstāzes. Viņai būtu Sofijai, lai apskatīt visas viņas "toilettes," viņa sauca frocks bet, lai spodrināt up jebkuru, kas bija "passees", un uz gaisa un organizēt jaunu. Attiecībā uz sevi, viņa neko nedara, bet par priekšā kamerās kaperu, lēkt uz un pie gultām, un gulēt uz matračiem un piled-up spilveni un spilveni, pirms milzīgu ugunsgrēku rūkšana in skursteņi. No skolas pienākumus viņa tika atbrīvota: Mrs Fairfax bija nospiests man viņas pakalpojumu, un es biju visu dienu noliktava, palīdzot (vai kavē) viņas un pavārs, mācīšanās padarīt olu krēms un siera kūkas un Kūkas, lai kopņu spēles un izrotāt tuksneša ēdienus. Partija tika gaidīts ierasties uz ceturtdienas pēcpusdienā, uz vakariņu laiku pie seši. Intervences periodā, man nebija laika, lai māsa himeras, un es domāju, man bija aktīva un geju, kā ikviens - Adele, izņemot. Still, tagad un tad, es saņēmu slāpēšanas pārbaudes uz manu dzīvesprieku, un bija, neskatoties par sevi, izmet atpakaļ uz reģionu šaubas un portents un tumši minējumiem. Tas bija, kad man gadījās redzēt uz trešo stāvu kāpnes durvis (kas pēdējā laikā bija vienmēr ir turētas aizslēgtas) atklātā lēni, un dot pāreja uz formu Grace Poole, jo Prim vāciņš, balts priekšauts un lakatiņu; kad es skatījos viņas slīd gar galerijā, viņas klusā protektora klusinātas sarakstā tupele; kad es redzēju viņas ieskatīties rosīgs, Topsy-turvy guļamistabas, - tikai teikt vārdu, varbūt, lai apkopēja par pareizu veids, kā polish režģa vai tīrs marmora kamīna, vai ņemt traipus no tapešu līmēšanai sienas, un pēc tam nodot tālāk. Viņa tādējādi nolaisties uz virtuvi, vienu reizi dienā, ēst viņas vakariņas, dūmi vidēji caurules uz pavarda, un iet atpakaļ, kas viņas pot porter ar viņu, par viņas privāto mierinājums, jo viņas drūms, augšējā parādīties. Tikai vienu stundu 24 viņai iet ar savu kolēģi ierēdņiem turpmāk; visu ar viņas Pārējā laikā tika iztērēti daži zema ceiled, ozola kameras otrā stāva: tur viņa sēdēja un šūts - un, iespējams, smējās drearily sev - kā companionless kā ieslodzītais viņa cietumā. Savādā lieta visiem bija, ka nav mājā dvēselē, izņemot mani, pamanījis īpatnību dēļ, vai likās, lai apbrīnotu to: neviens apsprieda savu nostāju vai nodarbinātību; nav one žēl viņas vientulības vai izolāciju. Es reiz patiešām overheard par dialogu starp Leu daļa un viens no charwomen, no kuriem Grace veido tēmu. Leah ir pateikt kaut ko man nebija nozvejotas, un apkopēja atzīmēja - "Viņa saņem labas algas, es domāju?" "Jā," teica Leah, "Es vēlos man bija tik labi, nav, ka raktuves ir sūdzēties par, - tur nav skopums pie Thornfield, bet viņi nav 1 / 5 no summas Mrs Poole saņem. Un viņa ir ar ko pēc: viņa dodas katru ceturksni līdz bankai pie Millcote. Man nevajadzētu brīnīties, bet viņai ir iekrājis, lai saglabātu viņas neatkarīgu, ja viņai patika atstāt, bet es domāju, viņa ir pieraduši vietā, un tad viņa nav forty vēl, un stipra un spēj kaut ko. Tas ir pārāk ātri, lai viņa atmest biznesu. " "Viņa ir labas kārtis, es daresay," teica apkopēja. "Ah! - Viņa saprot, ko viņa ir jādara, - neviens labāk," no jauna Leah ievērojami, "un tas ir ne katrs var aizpildīt savas kurpes - ne par visu naudu viņa kļūst. " "Tas tā nav!" Skanēja atbilde. "Nez vai kapteinis -" The apkopēja bija notiek, bet šeit Leah pagriezās un uztver mani, un viņa uzreiz viņai pavadonis iedunkāt. "Vai nav viņa zini?" Es dzirdēju, ka sieviete čukstus. Leah papurināja galvu, un saruna, protams, bija samazinājies. Visi man bija sapulcējušies no tā sasniedza to, - ka nav noslēpums pie Thornfield, un ka no dalības šajā mystery man bija apzināti izslēgts. Ceturtdiena bija: visi darbi bija pabeigti iepriekšējā vakarā, paklāji, kas uz leju, gultas segām festooned, izstarojuma balta counterpanes izplatību, tualete galdi sakārtoti, mēbeles ierīvētas, ziedi piled vāzēs: gan kamerās un saloni izskatījās tik svaigas un spilgtas kā rokās var padarīt tiem. Zālē arī bija sukāti; un liels cirsts pulksteni, kā arī pasākumus un margas no kāpnēm, bija pulēta spilgtumu stikla ar restorānvagonu istaba, bufete kārtiņu spožs ar plāksni, jo viesistabā un buduārs, vāzes eksotika ziedēja visu pusēs. Pēcpusdiena ieradās: Mrs Fairfax pieņemts viņas vislabāk melnā satīna kleita, viņas cimdi, un viņas zelta pulksteni, jo tā bija viņas daļa, lai saņemtu uzņēmuma, - lai veiktu dāmām savā istabā, & c. Adele, arī būtu ģērbies: lai gan domāju, ka viņa bija maz izredžu tikt ieviesti, lai pusei, kas dienā vismaz. Tomēr, kā to darīt, man ļāva Sofijai ar apģērbu viņas vienā no savām īstermiņa, pilna muslīna frocks. Par sevi, man nebija nepieciešams veikt nekādas izmaiņas; es nebūtu aicinātas atmest mana svētnīca par klase, jo svētnīca bija tagad man, - "ļoti patīkamu patvērums laikā nepatikšanas. " Tā bija maiga, rāms pavasara diena - viena no tām dienām, kas, tuvojoties gada beigām Martā vai aprīļa sā***ā, pieaugs spīd pār zemi kā vēstneši vasarā. Tā tuvojās beigām, tagad, bet vakars bija vēl silts, un es sēdēju darbā ar logu klase atvērts. "Tas izpaužas vēlu," sacīja kundze Fairfax, ievadot in šalkas stāvoklī. "Esmu priecīgs, es pasūtīju pusdienas stundu pēc laika Mr Rochester minēts, jo tā ir Pēdējo sešu tagad. Es nosūtīju Jānis leju līdz vārtiem, lai redzētu, ja ir kaut kas uz ceļa: var skatīt tālu no turienes virzienā Millcote. " Viņa piegāja pie loga. "Te viņš ir!" Viņa teica. "Nu, John" (leaning out), "jebkura ziņa?" "Viņi nāk, cienītā," bija atbilde. "Tās būs šeit pēc desmit minūtēm." Adele lidoja pie loga. Es sekoju, raugoties, lai stāv uz vienu pusi, tā ka, pārmeklē ar aizkars, es varēja redzēt bez redzējuši. Desmit minūšu Jānis bija devis likās ļoti ilgi, bet beidzot riteņi tika uzklausīti, četrām equestrians galloped up disku, un pēc tām nāca divos atklātos vagonos. Fluttering plīvuri un ilgviļņu spalviņas piepilda transportlīdzekļiem; divi Cavaliers jauns, brašs izskata kungi, trešā bija Mr Rochester, viņa melnais zirgs, Mesrour, Pilot iesiešana pirms viņa, viņa sānu jāja dāma, un viņš un viņa bija pirmā puse. Viņas violeta izjādes-ieradums gandrīz nes zemes, plīvuru straumēta ilgi uz vējš; sajaukšanos ar caurspīdīgo krokas, un gleaming caur viņiem, spīdēja bagāts kraukli ringlets. "Miss Ingram!" Iesaucās Mrs Fairfax, un prom viņa steidzās viņai zemākam amatam. The kavalkāde pēc sweep disku, ātri pagriezās leņķi māja, un es zaudējis redzesloka to. Adele tagad Adresāta iet uz leju, bet es viņu aizvedu uz manu ceļgalu, un deva viņai saprast ka viņa nedrīkst nekādā gadījumā domā par venturing acīs dāmas, vai nu tagad vai jebkurā citā laikā, ja vien skaidri nosūtīts: ka Mr Rochester būs ļoti dusmīgs, & c. "Dažas dabiskās asarām viņa nojume" par to pastāstīja, bet kā es sāku skatīties ļoti nopietns, Viņa piekrita beidzot susināja tās. Līksms maisīt tagad bija dzirdams zālē: kungi dziļās toņi un dāmu sudrabaini akcenti blent harmoniski kopā, un atšķirams galvenokārt, bet ne skaļi, bija retorisks balss kapteiņa Thornfield Hall, atzinīgi vērtējot viņa taisnīgas un galants viesus zem sava jumta. Tad gaisma soļi uzkāpis pa kāpnēm un tur bija pa galeriju paklupšanu, un mīksto jautrs smejas, un atvērt un aizvērt durvis, un, laiku apklust. "Elles changent de toilettes," teica Adele, kuri uzmanīgi klausījās, bija sekojuši katru kustību, un viņa nopūtās. "Chez maman," viņa teica, "quand il y avait du Monde, je le suivais partout, au salons et leurs Chambres; souvent je regardais les Femmes de Chambre coiffer et habiller les Dames, et c'etait si amusant: comme cela uz apprend ". "Vai jūs jūtaties izsalcis, Adele?" "Mais Oui, jaunkundze: voila Cinq ou six heures que nous n'avons pas mange. " "Nu tagad, bet dāmas ir savās istabās, es riska leju un saņemt jūs kaut ko ēst. " Un izsniegšanas no mana patvēruma piesardzīgi, es meklēja back-kāpnes, kas veica tieši virtuvē. Visi šajā reģionā bija uguns un nekārtības; zupa un zivju pēdējā posmā projekcijas, un pavārs karājās pār viņas tīģeļu rāmī prāta un ķermeņa draudot pašaizdegšanos. Jo kalpu zāle two coachmen un trīs kungi ir kungi bija vai Se kārta uguns, the abigails, es domāju, bija augšā ar savu mīļākās, the jauni darbinieki, kas bija nomātu no Millcote, bija rosīgs visur. Threading šo haosu, es beidzot sasniedzis pieliekamais, tur es pārņēma auksti vistas, roll maizes, dažas tortes, plāksnes vai diviem un nazi un dakšiņu: ar šis laupījums es steidzīgs atkāpties. Man bija atguvusi galerija, un bija tikai slēgtu muguras durvis aiz sevis, ja paātrināta dungot mani brīdināja, ka dāmas jau grasījās izdot no savas kameras. Es nevarēju doties uz klase, nešķērsojot daži no savas durvis, un riskējot pārsteigts ar manu kravu victualage, tāpēc es bija vēl Šajā nolūkā, kas, logiem, bija tumšs: diezgan tumšs tagad, saule tika noteikta un krēslas vākšanu. Pašlaik palātas atdeva to patiesajā īrniekiem viens pēc otra: katram iznāca jautri un bezbēdīgi, ar kleitu, kas spīdēja spožs, izmantojot krēslas stundā. Uz brīdi tie bija sagrupētas pārējās galā galerija, sarunāties ar galveno saldo vājo spars: tad viņi nokāpa kāpnes gandrīz tikpat klusi kā spilgtu migla ruļļos lejā no kalna. Viņu kolektīvā izskats bija atstājusi uz mani iespaidu dižciltīgs elegance, piemēram, kā es vēl nekad nebija saņēmusi. Es atklāju Adele peeping caur klase durvīm, kuras viņa tur pusvirus. "Kādas skaistas dāmas!" Sauca viņa angļu valodā. "Ak, es vēlos es varētu iet uz viņiem! Vai jūs domājat kungs Rochester nosūtīs mums, ko-un-atā, pēc vakariņām? " "Nē, patiešām, es nedomāju, Mr Rochester ir kaut kas cits, lai padomātu par. Nekad prātā, dāmas nakti, varbūt jūs redzēsiet viņiem rīt: šeit ir jūsu vakariņām. " Viņa bija ļoti izsalcis, tāpēc vistas un pīrāgi, kalpoja, lai novirzītu viņa uzmanību laiks. Tas bija labi es secured šo barību, vai abi viņa, es, un Sophie, kam es jānogādā daļa mūsu maltīte, būtu palaist iespēja iegūt ne vakariņas visu: katrs one lejā bija pārāk daudz nodarbojas domā par mums. Deserts nebija veikta līdz deviņiem un desmit footmen vēl turpinās šurp un turp ar paplātēm un kafijas tases. Es ļāva Adele sēdēt, līdz daudz vēlāk nekā parasti, jo viņa paziņoja, ka viņa nespēja iespējams, iet gulēt, kamēr durvis tur atvēršanu un slēgtu turpmāk, un cilvēki rosīgs par. Turklāt viņa piebilda, ziņa, iespējams, varētu nākt no Mr Rochester, kad viņa bija izģērbies, "et alors quel dommage!" Es viņai stāstu, kamēr viņa uzklausīt viņus, un tad for a change I ņēma viņas ārā galerijā. Zāle lampa tagad bija iedegta, un tas uzjautrināja viņu aplūkot pār balustrāde un skatīties darbiniekiem iet uz priekšu un atpakaļ. Kad vakars bija ievērojami pavirzījusies uz priekšu, mūzikas skaņas, kas izdotas no viesistabas, kurp klavieres bija izņemta, Adele, un es apsēdos uz augšējā pakāpiena no kāpnes klausīties. Pašlaik balss blent ar bagātīgu toņu instrumenta, tā bija dāma, kas dziedāja, , un ļoti saldas viņas piezīmes bija. Solo vairāk, sekoja duets, un pēc tam jautrība: līksms sarunvalodas piepildīta čabēt uz augšu intervāliem. Es klausījos sen: pēkšņi es atklāju, ka mana auss ir pilnīgi nodoms ***īzei jaucās skaņas, un mēģina diskriminēt amidst sajaukt akcenti tiem Mr Rochester, un kad tā nozvejotas tos, kas tas ātri darīja, tā konstatēja papildu uzdevumu izstrādē toņus, ko sniedz distance nerunīgs, vārdos. Pulkstenis nosita vienpadsmit. Es paskatījos Adele, kuru galvenais leant pret manu plecu, un viņas acis bija vaksācija smags, un tāpēc Es paņēmu viņas manā ieroču un aiznesa off gulēt. Tas bija pie viena pirms kungi un dāmas meklēja savu palātu. Nākamajā dienā bija tikpat labi kā tās priekšgājēja: tas veltīja pusi ekskursijā uz kādu vietu apkārtnē. Viņi noteikti agri priekšpusdiena, daži uz zirga, atpūtas vagonos, es pieredzējusi gan izbraukšanas un atgriešanās. Miss Ingram, kā iepriekš, bija vienīgā dāma jāšanas, un, kā iepriekš, Mr Rochester galloped viņai līdzās, abi jāja mazliet neatkarīgi no pārējiem. Es norādīju, šis apstāklis ​​kundzei Fairfax, kurš stāvēja pie loga ar mani - "Jūs teicāt, tas nav iespējams, tie būtu jādomā ir precējies," es teicu, "bet tu skatīt Mr Rochester acīmredzami dod viņai kādu citu dāmu. " "Jā, es daresay: nav šaubu, viņš apbrīno viņu." "Un viņa tam atbildēja:" Es pievienots, "skatīties, kā viņa atspiežas galvu pret viņu, it kā viņa sarunāšanās konfidenciāli, es vēlos es varētu redzēt viņas seju, man nekad nav bijušas ieskatu tas vēl. " "Jūs redzēsiet viņu šovakar," atbildēja kundze Fairfax. "Man bija piezīmi Mr Rochester, cik daudz Adele vēlējās ieviest, lai dāmas, un viņš teica: "Ak! viņai ienāk viesistabā pēc vakariņām, un pieprasa Miss Eira būt ar viņu kopā. " "Jā, viņš teica, ka no vienkārša laipnība: Man nav nepieciešams iet, es esmu pārliecināts," es atbildēju. "Nu, es norādīju viņam, ka jums bija neizmantota ar uzņēmumu, es nedomāju, ka jūs gribētu, kas piedalās tiesvedībā to geju partiju visiem svešiniekiem, un viņš atbildēja, viņa Ātrs veids -'Nonsense! Ja viņa iebilst, viņai saku man ir īpaši vēlas, un, ja viņa pretojas, ka es nāks un atnest viņas gadījumā stūrgalvība. " "Es negribu dot viņam, ka nepatikšanas," es atbildēju. "Es iešu, ja ne labāk, varētu būt, bet man tas nepatīk. Vai tad jums tur, Mrs Fairfax? " "Nē, es lūdzu off, un viņš atzina, mans lūgums. Es jums pateiks, kā pārvaldīt, lai izvairītos no apmulsums, oficiāli ieeja, kas ir visvairāk nepatīkamos uzņēmējdarbības daļa. Tev jāiet uz viesistabā, bet tas ir tukšs, pirms dāmas atstāj vakariņu galda, izvēlēties jūsu vieta kādā klusā kakts vēlaties, jums nav nepieciešams palikt vēl ilgi pēc tam kungi nāk, ja vien jūs lūdzu: tikai ļaujiet Mr Rochester redzēt jūs tur, un pēc tam nosvīst - neviens paziņojums tu "." Vai šie cilvēki paliek ilgi, jūs domā? " "Iespējams, divas vai trīs nedēļas, protams, ne vairāk. Pēc Lieldienu pārtraukuma, Sir George Lynn, kura bija nesen ievēlēts par Millcote, būs aiziet līdz pilsētai, un viņš darbojas; Es daresay kungs Rochester būs viņu pavada: tas pārsteidz mani, ka viņš ir jau tik ilgu pie Thornfield paliks. " Tā bija ar zināmu satraukumu, ka es redzēju par stundu pieeja, kad man bija remonts ar manu maksas viesistabā. Adele bija stāvoklī ekstazī visu dienu, noklausījusies viņa bija jāiesniedz lai vakarā dāmas, un tas nebija līdz Sophie uzsāka darbību mērci viņas, ka viņa sobered leju. Tad procesa nozīmi ātri steadied viņas, un līdz brīdim, kad viņa bija viņas cirtas sakārtoti labi nogludināta, acs kopas, viņas rozā satīna kleita uzvilkt viņas ilgi vērtni neizšķirts, un viņas mežģīnes koriģē dūraiņi, viņa izskatījās kā nopietns kā jebkurš tiesnesis. Nav nepieciešams brīdināt viņai nav izjauc viņas attire: kad viņa bija tērpusies, viņa sēdēja demurely noteikti viņas maz krēslā, raugoties, iepriekš pacelt atlasa svārki baidoties viņa laukumā, un droši man viņa nekustējās no turienes līdz es biju gatava. To es ātri bija: mana labākā kleita (sudraba-pelēka vienu, nopirkti Miss Temple kāzām, un nekad valkāt tā) tika ātri likts uz, mani mati bija drīz izlīdzinātas, mans vienīgais ornaments, pērļu piespraudes, drīzumā pieņemts. Mēs lejā. Par laimi tur bija vēl viens ieejas viesistabā, nekā, ka, izmantojot salonā, kur viņi visi sēdēja pie vakariņu galda. Esam atraduši dzīvoklī brīvi; liels uguns klusi marmora pavarda, un vaska sveces spīd spilgti vientulību, amid izsmalcinātas puķes, ar kurām galdi bija rotāti. Sārtināt aizkars hung pirms arch: neliela, kā tas bija atdalīšanas šo drapējums veidots no puse blakus salonā, viņi runāja tik zema, atslēga, kas nekas no viņu sarunas var nošķirt pēc nomierinošas burbuļot. Adele, kas izrādījās vēl reibumā visvairāk solemnising iespaidu, apsēdās, ne vārda par kāju paliktnis es norādīju viņai. Es pensionāram logu sēdeklis, un ņemot grāmatu no galda tuvumā, centās lasīt. Adele viņu atvedu ķebļa uz manu kājām; ere ilgi viņa pieskārās manu ceļgalu. "Kas tas ir, Adele?" "Est-ce que je ne puis pas prendrie une seule de ces fleurs magnifiques, jaunkundze? Seulement pour completer ma tualetes. " "Tu domā pārāk daudz savu 'tualetes ūdens," Adele: bet jums var būt ziedu. " Un es paņēmu piecēlās no vāzes un nostiprina to viņas vērtni. Viņa nopūtās nopūta neizsakāms apmierinātību, tā, it kā viņas tasi laimes tagad bija pilns. Es pagriezās manu seju prom, lai slēptu smaidu es nevarēju apspiest: tur bija kaut kas absurds, kā arī sāpīgs mazā Parisienne ir nopietni un iedzimtas ziedošanos jautājumiem kleita. Mīksta skaņa pieaug tagad kļuva dzirdama, aizkaru bija nes atpakaļ no arch; caur to parādījās ēdamistabu, ar savu lit spīdums ielejot leju gaisma sudraba un stikla lielisku desertu- pakalpojumiem, kas ietver garu galdu, dāmas joslas stāvēja atvēršanu; viņi ieradušies, un aizkars krita aiz tiem. Tur bija, bet astoņi; vēl kaut kā, kā viņi flocked, viņi radīja iespaidu par daudz lielāku skaitu. Dažas no tām bija ļoti augsts, daudzi bija tērpušies baltā krāsā, un visi bija slaucīšana amplitūda masīvu, kas šķita pārspīlēt savas personas, kā migla palielina mēness. Es piecēlās un curtseyed tiem: viens vai divi saliekt savas galvas, savukārt, citas tikai skatījās uz mani. Viņi izkliedētas pa istabu, atgādina mani, ar ***šumu un dzīvesprieku to pārvadājumiem, no ganāmpulka baltā spalvains putniem. Daži no viņiem metās uz pusi guļus stāvoklī uz dīvāniem un tahtas: daži noliecās pār galdu un pārbaudīja ziedi un grāmatas: pārējās pulcējās grupā ap uguns: visi runāja zemu, bet skaidru signālu, kas, šķiet pastāvīgi uz tiem. Es zināju, ka viņu vārdi pēc tās, un var arī pieminēt tos tagad. Pirmkārt, bija Mrs Eshton un viņas meitas divi. Viņa bija acīmredzami ir skaists sievietes, un bija labi saglabāta vēl. No viņas meitas, gados vecākais, Amy bija diezgan maz: naivi, un bērnu, tāpat kā sejas un veidā, un pikanto veidā, un viņas balta muslīna kleita un zila vērtnes kļuva par viņas labi. Otrais, Louisa, bija garāks un vairāk elegants attēlā; ar ļoti pretty sejas, šī rīkojuma franču termins minois chiffone: abas māsas bija taisnīgi lilijas. Lady Lynn bija liels un resns cilvēks četrdesmit apmēram, ļoti taisni, ļoti lepns- meklē, bagātīgi tērpušies satīna apsegs changeful spīdumu: viņas tumši mati spīdēja glossily ēnā debeszils strūklas, un ievērojot rokassprādze ar joslas dārgakmeņi. Kundze Pulkvedis Dent bija mazāk košs, bet, es domāju, vairāk dāma patīk. Viņa bija neliels skaitlis, bāls, maiga sejas, un ***šajos matos. Viņas melnā satīna kleita, viņas šalli bagāts ārzemju mežģīnes, un viņas pērļu rotas, patika labāk nekā varavīksnes spožums nosaukumu Dame. Bet trīs izcilāko - daļēji, iespējams, tāpēc, ka garākais cipari grupa - bija atraitne lēdija Ingram un viņas meitām, Blanche un Mary. Viņi visi trīs loftiest auguma sievietēm. The atraitne varētu būt starp forty piecdesmit: viņas forma bija vēl nē, viņas matiem (Sveču gaismas vismaz) vēl melna; zobus, arī vēl acīmredzot perfekta. Lielākā daļa cilvēku varētu būt nosaukt viņas lielisko sieviete viņas vecums: un tāpēc viņa bija, bez šaubām, fiziski runāt, bet tad tur bija gandrīz vārda neciešams augstprātība viņas gultņu un sejas. Viņa bija romiešu funkcijas un dubultzodu, izzūd uz kakla, piemēram pīlārs: šie līdzekļi izrādījās man ne tikai palielinātas, satumsa, bet pat grumbaino ar lepnumu un zods bija cietuši tāda paša principa stāvoklis gandrīz pārdabisks erectness. Viņa bija arī to, sīva, un grūti acs: tas man atgādināja kundzes Rīda, viņa kaklu viņas vārdiem runājot, viņas balss bija dziļa, tā inflections ļoti pompozs, ļoti dogmatical, - ļoti neciešami, īsi sakot. Aveņkrāsas samta tērps, un šalle turbānu daži zelta kaltas Indijas auduma, ieguldīti viņu (Es domāju, viņa nodomāja), ar patiesi impērijas cieņu. Blanche un Marija bija vienāda auguma, - taisni un garu kā papeles. Mary bija pārāk slim viņas augums, bet Blanche tika formēti kā Dian. Es par viņu, protams, ar īpašu interesi. Pirmkārt, es vēlētos, lai redzētu, vai viņas izskats saskan ar kundzi Fairfax s apraksts, otrkārt, vai tas vispār atgādināja iedomātā miniatūru man bija gleznojis no viņas, un treškārt - tā būs out - vai! tas bija, piemēram, es fancy visticamāk atbilstu Mr Rochester garšo. Ciktāl cilvēks gāja, viņa atbildēja punkts punktā, gan uz manu attēlu un kundze Fairfax apraksts. Noble krūtis, slīpi pleci, graciozs kaklu, tumšas acis un melna ringlets visi bija tur, - bet viņas seju? Viņas seja bija kā mātes, jauneklīgs unfurrowed līdzība: tās pašas zemu pieri, tad Tikpat liels iezīmes, tajā pašā lepnums. Tas nebija, tomēr, lai drūms lepnums! viņa smējās nepārtraukti; viņai smieties bija satīrisku, un tā bija parastā izpausme viņas izliekts, augstprātīgi lūpu. Genius ir teikts bikls. Es nevaru pateikt, vai Miss Ingram bija ģēnijs, bet viņa bija bikls - ļoti bikls patiešām. Viņa stājās diskursu par botānika ar Maiga Mrs Dent. Likās kundze Dent nav pētīta, ka zinātne: gan, kā viņa teica, viņa patika ziedi, "it īpaši savvaļas tiem;" Miss Ingram bija, un viņa skrēja pār saviem vārdnīca ar gaisu. Es šobrīd uztver viņa bija (kāda ir vernacularly nosaukt) trailing Mrs Dent; tas ir, spēlējoties ar viņu nezināšanu - viņas liecības varētu būt gudrs, bet tas bija neapšaubāmi nav labsirdīga. Viņa spēlēja: viņas izpilde bija izcili, viņa dziedāja: viņas balss bija labi, viņa runāja Franču, izņemot, lai viņas mamma, un viņa runāja tas ir labi, ar veiklība un ar labu akcentu. Marija bija izteikts vieglākā un daudz atklātu seju nekā Blanche; mīkstāku funkcijas too, un Ādas daži toņi godīgāku (Miss Ingram bija tumšs kā spānietis) - bet Marija bija nepilnīgi dzīvē: viņas sejā nebija izteiksme, viņas acu spīdums, viņai nebija ko teikt un kam reiz pieņemti savu vietu, palika fiksētu kā statuja savu nišu. Māsas bija gan apģērbā, kas tīrs balts. Un vai es tagad domāju, Miss Ingram šāda izvēle kā Mr Rochester varētu padarīt? Es nevaru pateikt - es nezināju, viņa gaumi sieviešu skaistumu. Ja viņš patika majestātiskie, viņa bija ļoti veidu varenības: tad viņa bija izpildīts, žirgts. Vairums kungi varētu apbrīnot viņas, es domāju, un, ka viņš apbrīnot viņas, es jau šķiet, ir iegūt pierādījumus: lai noņemtu pēdējo ēnā šaubas, tā palika, bet tos apskatīt kopā. Jūs neesat uzskatīt, lasītājs, ka Adele ir visu šo laiku sēdējis nekustīgs uz ķeblīša pie kājām: nē, un, kad dāmas ievadīti, viņa piecēlās, uzlabotas, lai apmierinātu tiem, kas stalts godbijību, un sacīja smagums - "Bon jour, mesdames." Un Miss Ingram bija paskatījās uz viņu ar dzeltenais gaisu, un iesaucās: "Ak, cik maz lelle! " Lady Lynn bija atzīmēja, "Tas ir Mr Rochester s palātā, man šķiet - mazie Franču meitene, viņš runāja par "Mrs Dent bija laipni veikti viņas roku, un. devis viņai skūpstu. Amy un Louisa Eshton būtu kliedzis vienlaicīgi - "! Kāda mīlestība bērnu" Un tad viņi bija aicinājis viņu uz dīvāna, kur viņa tagad sēdēja, ensconced starp tām, chattering pārmaiņus franču un lauzītā angļu valodā, absorbējot ne tikai jauniešiem dāmu uzmanību, bet, ka kundzes Eshton un Lady Lynn, un kļūst bojāti viņas sirds saturu. Beidzot kafija ir ievesta, un kungi ir uzaicinājis. Es sēžu ēnā - ja jebkuru toni tur būt šajā spīdoši-lit dzīvoklī; the loga aizkars half paslēpj mani. Atkal arch yawns, viņi nāk. Kolektīvā izskatu kungi, tāpat kā dāmas, ir ļoti uzspiest: tie visi tērpā melnā krāsā, vairums no tiem ir gari, daži jauni. Henry un Frederick Lynn ir ļoti brašs dzirksteles, patiešām, un pulkvedis Dent, ir naudas sods soldierly cilvēks. Mr Eshton, maģistrātu rajona, ir džentlmeņu līdzīgs: viņa mati ir diezgan balta, uzacis un ūsas vēl ir tumšs, kas dod viņam kaut izskatu "Pere noble de teātri." Kungs Ingram, tāpat kā viņa māsas, ir ļoti garš, kā viņi, arī viņš ir skaists, bet viņš piekrīt Marijas apātiski un apātisks meklēt: viņš, šķiet, ir vairāk, ekstremitāšu nekā spars asins vai smadzeņu sparu. Un kur ir Mr Rochester? Viņš nāk pēdējā: Es neesmu meklē arch, tomēr es redzu viņu ienākt. Es cenšos koncentrēties manu uzmanību tām ieskaitu adatas, par maku acu Es esmu, kas - es vēlos domāt tikai par darbu, man ir manas rokas, lai skatītu tikai sudraba pērlītes un zīda pavedieni, kas atrodas šajā manā klēpī, un tā kā es skaidri redzi savu figūru, un es neizbēgami atceros brīdi kad es pēdējo reizi redzēju, tikai pēc tam, kad man bija sniegti viņam, ko viņš uzskatīja, būtisks pakalpojumu, un viņš, turot manu roku, un skatoties uz leju par manu seju, aptaujātie mani ar acīm, kas atklāja pilnu sirdi, un vēlas pārplūdes, kuras emocijas man bija daļa. Cik tuvu bija es tuvojās viņam šajā brīdī! Kas bija noticis, jo, ko aprēķina, lai mainītu savu un savu relatīvo novietojumu? Bet tagad, cik tālu, cik tālu atsvešinājušies mēs bijām! Līdz šim atsvešinājušies, ka man nav gaidīt, lai viņš nāk un runā ar mani. Man nav brīnums, ja, neskatīdamies uz mani, viņš ieņēma vietu pie otrā pusē istaba, un sāka sarunāties ar dažiem no dāmām. Ne agrāk gan es redzu, ka viņa uzmanību kniedēta uz tiem, un ka es varētu skatiens bez novērots, nekā manas acis tika izstrādāti neviļus uz viņa sejas, es varētu neturēt to vāciņus kontrolē: viņi pieaugs, un irids varētu noteikt par viņu. Es redzēju, un bija akūta prieks, skatoties, - dārgmetālu vēl sīvs prieku; tīra zelta, ar tēraudciets punktu mokas: prieks, piemēram, to, ko slāpes bojā vīrietis varētu justies kas zina labi, ko viņš ir izlīda ir saindēta, bet nenāk, un dzērieniem dievišķo projektiem tomēr. Lielākā daļa taisnība ir tas, ka "skaistums ir acī no gazer." Mana maģistra bezkrāsains, olīvu sejas, kvadrātveida, masveida pieri, plašs un mols uzacis, dziļas acis, spēcīgu iezīmes, firma, drūms mutes, - visiem energoproduktiem, lēmums, būs, - bija nav skaisti, saskaņā ar noteikumiem, bet tie bija vairāk kā skaista man, tie bija pilna ar interesi, ietekmes, kas diezgan apguvis man, - tas bija manas sajūtas no savas varas un fettered tos viņa. Man nebija paredzēts, lai mīlēt viņu, lai lasītājs zina, man bija kaltas grūti izraut ar saknēm no manu dvēseli baktērijas mīlestības tur konstatēta, un tagad, pie pirmā atjaunotās uzskata viņu, tie spontāni ieradās, zaļš un spēcīgs! Viņš mani mīlēs, neskatoties uz mani. Es, salīdzinot viņu ar viņa viesiem. Kāds bija galants žēlastību Lynns, ka garlaicīgs elegance Kunga Ingram, - pat militāro atšķirību pulkveža Dent, kontrastēja ar viņa izskatu dzimtā pith un faktiskas tiesības? Man nebija simpātijas ar savu izskatu, to izpausmes: bet es varētu iedomāties, ka lielākā daļa novērotāju varētu viņiem piezvanīt pievilcīgs, skaists, ar ko piemēro, kamēr tie izrunāt Mr Rochester uzreiz skarbu Featured un melanholiju izskata. Es redzēju viņus smaids, smiekli - tas nebija nekas, no sveces gaisma bija tik daudz dvēsele jo to par savu smaidu, the skanēt no bell tik daudz nozīmes kā viņu smieties. Es redzēju Mr Rochester smaidu: - viņa pakaļgala iezīmes mīkstināts, viņa acīs auga gan spoža un maiga, tā ray gan meklējot un salds. Viņš runāja, brīdī, lai Louisa un Amy Eshton. Es prātoju, lai tos saņemtu ar mieru, kas izskatās, kas man likās tik iekļūst: Es gaidīju to acis krist, to krāsu celties saskaņā ar to; bet man bija priecīgs, kad es atklāju, viņi nekādas jēgas pārvietots. "Viņš nav to, ko viņš man:" Es domāju: "viņš nav to veida. Es uzskatu, ka viņš ir mans, - es esmu pārliecināta, ka viņš ir - es jūtos līdzīgi viņam - es saprotu valodā, viņa sejas un kustību: gan rank un bagātības atdalīt mūs plaši, es ir kaut kas manā prātā un sirdī, manā asins un nervu, ka pielīdzināta mani garīgi viņam. Vai es saku, dažas dienas, jo, ka man nebija nekāda sakara ar viņu, bet, lai saņemtu manu algu Viņa rokām? Vai es aizliegt sev domāt par viņu kāds cits gaismas, nevis kā kasieris? Zaimi pret dabu! Katrs labi, taisnība, enerģiska sajūta man ir apkopo impulsīvi ap viņu. Es zinu, man ir slēpt savas jūtas: Man ir noslāpēt cerību, man ir jāatceras, ka viņš nevar aprūpes daudz par mani. Jo, kad es saku, ka es viņa veida, es nedomāju, ka man ir viņa spēku, lai ietekme, un viņa burvestību, lai piesaistītu, es domāju, tikai, ka man ir zināmas gaumēm un jūtas, bieži ar viņu. Man ir, tad atkārtot nepārtraukti ka mēs mūžīgi sundered: - un vēl, kamēr es elpot un domāju, man ir viņu mīlu "Coffee ir nodota.. Dāmas, jo kungi ievadīts, ir kļuvuši par dzīvīgu kā cīruļi; saruna vaski ņiprs un priecīgi. Pulkvedis Dent un Mr Eshton apgalvo, par politikā, viņu sievas klausīties. Abi lepni dowagers, Lady Lynn un Lady Ingram, tērzēt kopā. Sir George - kam, by-the-atā, esmu aizmirsusi aprakstīt, - ļoti liels, un ļoti izskatās svaiga valstī kungs, stāv viņu sofa, kafijas tasi puses, un reizēm liek vārdu. Mr Frederick Lynn ir veikusi vietu blakus Mary Ingram, un rāda viņai gravīras un lielisks tilpums: viņa izskatās, pasmaida tagad un tad, bet acīmredzot saka maz. Garais un flegmatisks Kungu Ingram leans saliekot rokas uz krēsla aizmugurē maz un dzīvīgu Amy Eshton, viņa paskatās uz viņu, un tērzētājiem kā paceplītis: viņa patīk viņam labāk, nekā viņa to dara Mr Rochester. Henry Lynn ir pieņēmusi valdījumā dīvāns pie Louisa kājām: Adele akcijas tas ar viņu: viņš mēģina runāt franču ar viņu, un Louisa smejas par viņa Blunders. Ar ko būs Blanche Ingram pāri? Viņa stāv tikai pie galda, locīšana graciozi pāri albumu. Viņa, šķiet, gaida, ir jāmeklē, bet viņa nebūs jāgaida pārāk ilgi: viņa pati izvēlas mate. Mr Rochester, kam quitted the Eshtons, stāv uz pavarda, kā vientuļnieks, kā viņa stāv pie galda: viņa radījusi viņu, ņemot viņas stacija uz pretējo pusi kamīna. "Mr Rochester, es domāju, ka jums nebija sajūsmā par bērniem? " "Tāpat am I." "Tad ko izraisa jums, lai pārņemtu šāds maz lelle kā? " (Norādot uz Adele). "Kur tu pick viņas augšu?" "Man nav pick viņas augšu, viņa bija atstāts manas rokas." "Jums ir jābūt nosūtīja viņai uz skolu." "Es nevarēju atļauties: skolas ir tik mīļš." "Kāpēc, es domāju jums ir audzinātāja viņai: Es redzēju persona ar viņa tikai tagad - ir viņa aizgājusi? Ak, nē! Tur viņa joprojām, aiz loga aizkaru. Jūs maksājat viņai, protams, es domāju, ka tas gluži tik dārgi, - jo vairāk tāpēc, lai jums tos abus, lai saglabātu papildus. " Es baidījos - vai man teikt, cerība - Par mājienu man būtu Mr Rochester? skatiens mans veids, un es neviļus saruka dziļāk ēnā: bet viņš nekad izrādījās viņa acis. "Man nav uzskatāms tēmu," viņš teica vienaldzīgi, skatoties taisni uz priekšu viņu. "Nē, jūs, vīrieši, nekad uzskatām, ekonomiku un veselais saprāts. Jums vajadzētu dzirdēt mama uz nodaļu guvernantes: Mary un man bija, es domāju, ducis vismaz mūsu dienā; puse no tām riebīgs un pārējo smieklīgi, un visi incubi - viņi bija ne, mama "? "Vai tu runā, manu?" The jaunkundzi tādējādi apgalvoja, kā atraitne īpašo īpašumu, atkārtoja savu jautājumu ar paskaidrojumu. "Mans dārgais, nemin guvernantes, vārds liek man nervu. Man ir cietuši mocekļa no to kompetences trūkumu un nepastāvība. Es pateicos Debesu man tagad darīt ar viņiem! " Mrs Dent šeit noliecās pār dievbijīgo dāma un kaut ko pačukstēja viņai ausī, es pieņemsim, no atbildes izsauc, tas bija atgādinājums, ka viens no anathematised rases bija klāt. "Tant PI!" Teica viņas lēdija "Es ceru, ka tā varētu darīt viņas labā!" Tad, zemāks tonis, bet joprojām pietiekami skaļi, lai mani dzirdēt, "Es pamanīju viņas, es esmu A ģīmis tiesnesim, un viņas es redzu visus defektus savā klasē. " "Kas ir tie, kundze?" Jautāja M. Rochester skaļi. "Es pateikšu tev tavā privātajā auss," atbildēja viņa, wagging savu turbānu trīs reizes ar iedomīgs significancy. "Bet mana zinātkāre būs beidzies, ēstgribas zudums, tā alkst pārtika tagad." "Ask Blanche, viņa ir tuvāk jums, nekā I" "Ak, neattiecas uz viņu pie manis, mama! Man ir tikai viens vārds pateikt visu cilts, viņi ir traucēklis. Nav, ka es kādreiz ir bijusi daudz no viņiem, Es rūpējos, lai ieslēgtu tabulas. Kas ir trikiem Theodore un es izmantoti, lai atskaņotu uz mūsu Miss Wilsons, un kundze pelēko, un Madame Jouberts! Marija bija vienmēr ir pārāk miegains pievienoties gabals ar garu. Labākais jautri bija ar madame Joubert: Miss Wilson bija slikta slimīgs lieta, raudulīgs un nomākts, nav vērts nepatikšanas vanquishing, īsi sakot, ar kundzi Grey bija rupjš un bezjūtība, ne pūst stājās spēkā viņu. Bet slikta Madame Joubert! Es redzu viņas vēl viņas nikns kaislības, kad mums bija virza viņu uz āru - izlijušas mūsu tēja, sabruka mūsu maize un sviests, tossed mūsu grāmatas līdz griestiem, un spēlēja kņada ar lineālu un galda, fender un uguns dzelžiem. Theodore, vai jūs atceraties tos jautru dienu laikā? " "Yaas, lai pārliecinātos, es darīt," drawled Kungs Ingram, "un nabaga vecais stick mēdza kliegt out "Ak, jūs villains childs!" - un tad mēs sermonised viņu uz pieņēmumu par mēģina mācīt, piemēram gudrs, asmeņi, jo mēs bijām, kad viņa pati tik nezinošs. " "Mēs, un, Tedo, jūs zināt, es palīdzēja jums kriminālvajāšanu (vai vajāšanai) jūsu privātskolotājs, sūkalu saskaras Mr Vining - garīdznieks, kas PIP, kā mēs viņu dēvēja. Viņš un Miss Wilson ņēma brīvību iemīlēšanās ar otru - vismaz Tedo un es domāju, tāpēc, mēs pārsteigti, dažādi maksāšanas skatieniem un nopūšas, ko mēs jāinterpretē kā žetoni par "la belle kaislība, "un es apsolu jums sabiedrisko drīz vien bija par labu mūsu atklājumu, mēs strādā tā, kā sava veida sviras uzvilkt mūsu mirušajiem svērumu no mājas. Dear mama, tur, tiklīdz viņa ieguva inkling no biznesa, uzzināju, ka tas bija amorāla tendence. Vai jūs nav, my lady-māte? " "Protams, mans labākais. Un man bija taisnība: atkarīgas ka pastāv tūkstotis iemesli, kāpēc sakari starp guvernantes un pasniedzējiem nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut brīdi, jebkurā labi regulēta māja, pirmkārt, - " "Ak, žēlīgs, mama! Pasargā mūs skaitīšanas! Au reste, mēs visi zinām, tiem: briesmas slikts piemērs nevainību bērnības; traucējošos un sekojošu nolaidību nodokļa daļu, kas pievienots - savstarpējās alianses un paļaušanās, uzticēšanās no turienes rezultātā - nekaunība pavada - dumpis un vispārējās blow-up. Man tiesības, Baroness Ingram, no Ingram Park? " "Mana lilija ziedu, jums ir tiesības tagad, kā vienmēr." "Tad vairs nav nepieciešams, teica: mainīt tēmu." Amy Eshton, ne dzirdes vai nav heeding šo dictum, kas apvienotas ar viņas mīksto, infantine signāls: "Louisa, un es izmantoti, lai viktorīnu mūsu audzinātāja pārāk, bet viņa bija tik labs radība, viņa uzņemas visu: nekas nodot viņas out. Viņa nekad nav bijis krusts ar mums, viņa bija, Louisa "? "Nē, nekad: mēs varētu darīt to, ko mēs prāts; izkratīt viņas galda un viņas workbox, un pagrieziet viņas atvilktnes iekšpusē out, un viņa bija tik labsirdīgs, viņa dotu mums visu, ko mēs lūdza. " "Es domāju, tagad," teica Miss Ingram, sprogu viņas lūpu ironiski, ka "mums ir kopsavilkums visu guvernantes Saglabātā memuāri: lai novērstu šādu apmeklējumu, es atkal pārvietot, ieviešot jaunu tematu. Mr Rochester, jūs second manu priekšlikumu? "" Kundze, es atbalstu jūs par šo jautājumu, kā uz jebkuru citu. " "Tad uz mani, ir pienā*** celt to uz priekšu. Signior Eduardo, ir jums balss uz nakti? " "Donna Bianca, ja komanda to, es būšu." "Tad, signior, es guļu uz jums savu suverēnu novēlējums, lai spodrināt savu plaušas un citi vokāls orgānus, jo tie būs gribēja uz mana royal pakalpojumu. " "Kas nebūtu Rizzio tik dievišķā Mary?" "Par Rizzio att neteikšu," sacīja viņa, tossing galvu ar visiem tās cirtas, kā viņa pārcēlās uz klavieres. "Tas ir mans domām, vijolnieks Deivids ir bijis pliekans veida puisis, man patīk black Bothwell labāk: manuprāt, cilvēks ir nekas bez spice no velna Viņu un vēsture var pateikt, kāda tā ir James Hepburn, bet man ir jēdziens, viņš bija tikai tāda veida meža, sīva, bandītu varonis kuru es varētu būt piekritis dāvanu ar manu roku. " "Kungi, jūs dzirdat! Tagad, kurš no jums visvairāk līdzinās Bothwell "sauca? Mr Rochester. "Man jāsaka priekšroka ir ar jums," atbildēja pulkvedis Dent. "Par savu godu, es esmu ļoti pateicīgs jums," skanēja atbilde. Miss Ingram, kas bija tagad apsēdās ar lepni žēlastību pie klavierēm, izplatot no viņas sniegotā halāti in queenly amplitūdu, kas uzsākta spīdīgu prelūdija, runājot starplaikā. Viņa izrādījās par savu augsto zirgu uz nakti, abi viņas vārdiem, un viņas gaiss likās paredzēti, lai satraukt ne tikai apbrīnu, bet viņas revidentu izbrīnu: viņa acīmredzot smilga par pārsteidzoši tos kā kaut ko ļoti straujš un drosmīgs, patiešām. "Ak, es esmu tik slims, no jaunekļiem mūsdienām!" Teica viņa, grabošs prom pie instrumenta. "Sliktas, nīkulīgs lietas, ne piemērots, lai maisa soli tālāk papa parka vārtiem: ne iet pat tik šim bez mama piekrišanas un aizbildnību! Radības tik uzsūcas rūpējas par savu pretty sejas, un to balto rokās, un savas mazās kājiņas, kā kad kāds cilvēks bija kaut ko darīt ar skaistumu! Kā tad, ja jaukums nebūtu īpašo prerogatīva sieviete - viņas likumīgajām apanāža un mantojumu! Es piešķirt neglīta sieviete ir kauna traips uz taisnīgu sejas radīšanas, bet attiecībā uz kungi, ļaujiet viņiem būt gādīgs turēt tikai izturību un varonība: ļaut to moto ir: - medību, šaušanas un cīņa: pārējo nav vērts stimulēt. Šādi būtu manu ierīci, tika es cilvēks. " "Kad es precēties," viņa turpināja pēc pauzes kuru neviens pārtrauca: "Es esmu atrisināt, mans vīrs nav konkurents, bet gan folijas man. Es cietīs neviens konkurents netālu no troņa, es precīzi nedalītu cieņu: viņa lūgšanas netiek dalīta starp mani un formu, viņš redz savā spogulī. Mr Rochester, tagad dziedāt, un es spēlē par jums. " "Es esmu viss paklausību," bija atbilde. "Šeit tad ir Corsair dziesma. Zinu, ka es doat par korsāri, un šī iemesla dēļ to dzied con Spirito ". "Komandas no Miss Ingram lūpas liktu garu krūzi piena un ūdens." "Rūpēties, tad: ja jums nav, lūdzu, man, es kauns jums, parādot, cik tādas lietas būtu jādara, "", kas piedāvā prēmijas par nespēju.: Es tagad cenšas neveiksmi ". "Gardez-vous en bien! Ja jums kļūdīties apzināti, es izstrādā atbilstīgs sods. " "Miss Ingram būtu tīkams, jo viņa ir tas, kas viņas spēkos, lai nodarītu sods pēc mirstīgais izturības "" Ha.! izskaidrot! "pavēlēja dāma. "Pardon me, Madam: nevajag skaidrojumu; savu smalko izpratnē ir Jūs informēt, ka viens no jūsu frowns būtu pietiekams aizstāt nāves sodu. " "Dziedi!" Viņa teica un atkal pieskaras klavierēm, viņa sāka pavadījumu, kas enerģisks stilu. "Tagad ir mana laika, lai nosvīst," es nodomāju: bet toņus, ka pēc tam atdalīta gaisa arestēja mani. Kundze Fairfax bija teica Mr Rochester rīcībā skaista balss: viņš bija - maigu, spēcīgus basus, uz kuru viņš nometa savu sajūtu, savu spēku, meklējot izeju cauri auss uz sirdi, un tur waking sajūta dīvaini. Es gaidīju līdz pēdējam dziļu un pilnīgu vibrācijas bija beidzies - līdz ar paisumu runāt, jāpārbauda instant bija atsākusi plūsmu; es tad quitted manu pasargāti stūrī un kas manu izejai sānu durvīm, kas bija par laimi tuvumā. No turienes šaurs fragments ieveda zālē:, šķērsojot to, es redzēju manu sandales bija zaudēt, es apstājās, lai tie to, ceļos nometies šim nolūkam uz paklāja pie pamatnes kāpņu telpas. Es dzirdēju, Ēdamistabas durvis atvērt, džentlmenis iznāca, pieaugošās steigā, es stāvēju aci pret aci ar viņu: tas bija Mr Rochester. "Kā jūs darīt?" Viņš jautāja. "Es esmu ļoti labi, kungs." "Kāpēc jūs nav pienācis, un runāt ar mani telpā? " Es domāju, ka varētu būt atcirta jautājums par to, kas izvirzīti tā: bet es negribētu ņem šo brīvību. Es atbildēju - "Es negribēju traucēt jums, kā jūs likās nodarbojas, kungs." "Ko tu esi darījis laikā manā prombūtnē?" "Nekas īpaši; mācību Adele kā parasti." "Un labs darījums bālāks nekā jums - kā es redzēju no pirmā skatiena. Kas ir noticis? " "Nekas vispār, kungs." "Vai jūs veikt jebkuru aukstums naktī jūs half noslīka man "?" Not vismazāk. " "Atgriešanās viesistabā: jūs esat deserting pārāk agri." "Es esmu noguris, sir." Viņš paskatījās uz mani par minūti. "Un nomākts maz," viņš teica. "Kas par? Pastāsti man. " "Nekas - nekas, kungs. Es neesmu nomākts. " "Bet es apliecināt, ka esat: tik daudz nomākts, ka dažus vārdus dos asaras acīs - tiešām, viņi ir tur tagad, spīdošs un peldēšana un lodītes ir noslīdēja no skropstu un krities arī karoga. Ja man būtu laiks, un nebija mirstīgs bailes dažu prating zagt no kalps iet, Es gribētu zināt, ko tas viss nozīmē. Nu, uz nakti es attaisnojums jums, bet saprotu, ka tik ilgi, kamēr mans apmeklētājiem palikt, es ceru, ka Jums parādās viesistabā katru vakaru, tā ir mana vēlēšanās, nav nolaidība to. Tagad iet, un nosūtīt Adele Sophie. Ar labu nakti, mans - "Viņš apstājās, mazliet viņa lūpas, un pēkšņi mani atstāja.