Tip:
Highlight text to annotate it
X
Skolotāj Šrī, daudzi rietumnieki uzskata sevi
par garīgi attīstītiem, garīgi pieredzējušiem un
garīgi zinošiem. Šie spirituālisti uzskata sevi
par dziedniekiem un garīgiem skolotājiem, un apgalvo,
ka ir sasnieguši augstākus apziņas stāvokļus.
Kā jūs to varat komentēt?
Brīnišķīgi.
Rietumniekiem ir
paradums pieķerties
indiešu kultūrai, un viņi
domā, ka Indija ir attīstīta zeme garīgumam.
Viņi braukā šurpu turpu.
Un viņi domā, ka viņi
mācās. Ka garīgi attīstās
un progresē.
Indija reiz bija garīgi
progresīva.
Savā laikā. Kad tur ceļoja
Buda. Kad tur dzīvoja Mahavira.
Pat pēc viņiem, gandrīz
1200 gadus vēlāk, Indija patiesi, patiesi
bija garīgi progresīva.
Visiem tā laika skolniekiem un patiesības meklētājiem mēdza būt
patiesības atskārtas. Tolaik tas viss bija īsts.
Taču pēc tam
iestājās
beigu sā***.
Bet nosaukums joprojām skanēja labi.
Rietumniekiem joprojām nav
garīguma idejas, tāpēc viņi dodas meklēt
garīgumu Indijā vai citās zemēs,
Āzijas zemēs.
Garīgi attīstīti cilvēki ir pavisam citādi,
nekā var redzēt Rietumos.
Rietumniekiem ir paradums
gribēt gūt panākumus uzreiz, viņi
negrib gaidīt.
Taču nav tādu speciālu garīgās
attīstības kursu. Pat
analfabēts, kurš nemāk rakstīt vai
lasīt, var būt garīgi attīstīts.
Taču šie rietumnieki
ir mācīti ļaudis
un cenšas atrast patiesību grāmatās:
un allaž, nokļūstot Indijā,
viņi trāpa svami slazdā,
vai sadhu slazdā. Tie iesaka viņiem
lasīt Gītu vai Upanišādas,
vai lasīt to vai citu grāmatu, un to viņi arī dara.
Pat ja tie iesaka viņiem katru dienu atkārtot Gītu:
ja katru dienu atkārtosi vienu nodaļu, varēsi nokļūt
debesīs. Lūk, šai slazdā viņi trāpa
un sāk mācīties no galvas grāmatas.
Šī mācīšanās no galvas
nepadara viņsu par garīgiem cilvēkiem.
Vai gan dators to nespēj labāk par viņiem?
Profesori labāk spēj atkārtot vārdus
nekā šie garīgi attīstītie cilvēki.
Kāda no viņiem ir jēga?
Viņi izdzird, ka kāds indiešu jogs spēj staigāt pa ūdeni,
un sagrib redzēt
šo brīnumu.
Viņus fascinē tas, ka kāds staigā pa ūdeni.
Taču īstenība ir pavisam citāda. Neviens nevar staigāt pa ūdeni.
Ja turpat ir laiva,
kāpēc gan nesamaksāt vienu dolāru par upes šķērsošanu?
Ja kāds panāk spēju staigāt pa ūdeni,
tam veltījis visu savu dzīvi:
kāda tam ir nozīme? Viņš var pāriet pāri upei?
Visu mūžu sūri grūti strādājis, lai ietaupītu vienu dolāru?
To viņi uzskata par
garīgu attīstību. Taču, taisnību sakot,
Rietumu garīgie skolnieki
ir ļoti nevainīgi.
Viņi Indijā iegūst mazliet zināšanu,
taču viņiem ir viens slikts paradums.
Viņi - vairā*** no viņiem,
es nesaku, ka visi, bet lielākā daļa - ir narkotiku atkarībā.
Viņi smēķē cigaretes, viņi smēķē
zāli.
Viņi aizbrauc uz Indiju un nokļūst sadhu slazdos, kuri dod viņiem
smēķēt sulfu, bhangas lapas.
Viņi domā, ka nokļūst augstāk.
Viņi nenokļūst nekur augstāk. Viņi ir narkotiku reibumā.
Viņi ir marihuānas vai
bhangas ietekmē.
Vai hašiša, vai citu kaņepju narkotiku ietekmē.
Viņi domā, ka viņi kaut ko redz,
taču tās ir halucinācijas.
Viņi redz dažādas lietas, redz krāsas. Tas nedara viņus
garīgi attīstītus.
Garīgi attīstīti cilvēki atmet visas šādas idejas.
Tie nelieto alkoholu. Tie nelieto nekādas narkotikas.
Nelieto nekāda veida hašišu, sulfu, bhangu vai marihuānu.
Visupirmām kārtām, viņi ir
veseli. Vesels ķermenis nozīmē veselu prātu.
Vesels prāts nozīmē veselu garu.
Lūk, ko viņiem ir jāiemācās. Plus vēl pirmo soli: būt veģetāriešiem.
Ja viņi ir uz pareizā ceļa,
tad var garīgi attīstīties.
Jo viņiem ir nepieciešamās īpašības.
Viņi nav pilnīgi analfabēti, un spēj saprast
loģiski. Viņi spēj saprast psiholoģiski.
Viņi spēj saprast zinātniski. Taču - īsts
skolotājs. Viņiem ir vajadzīgs īsts skolotājs.
Bet viņi diemžēl neatrod īstu skolotāju.
Viņi atrod viltus sadhus. Viņi atrod viltus skolotājus.
Un iekļūst viņu slazdos.
Viņiem ir nauda, viņi spēj maksāt. Tas ir viegli pieejams.
Šiem cilvēkiem ir vajadzīgā nosliece.
Viņi pieredz nelielas meditācijas, piedzīvo atskārtas meditācijā.
Vai arī piekopj to, jo šī metode pilnīgi
atšķiras no Rietumu metodes, tāpēc tā viņus saista.
Pēc tam, kad atgriežas, viņi atgriežas
arī pie narkotikām. Viņi braukā šurpu-turpu, šurpu-turpu.
Šie cilvēki uzskata sevi par garīgi
attīstītiem. Jo viņiem tagad ir divas pieredzes:
viena ir narkotiku izraisītas halucinācijas, un otra
ir vēl vairāk halucināciju no vēl stiprākas narkotikas Indijā.
Viņi ir tālu no garīguma.
Viņi nemaz nav attīstīti. Kā gan viņi var būt dziednieki?
Cilvēks, kurš lieto narkotikas, nevar izdziedēt otru.
Kāda sieviete griezās pie Mahatmas Gandija
ar lūgumu palīdzēt viņas mazdēlam.
Bapu, viņa sacīja, puika ēd
ļoti daudz saldumu. Vai tu vari paņemt no viņa solījumu, ka viņš
pārstās tos ēst? Bapu palūdza viņai atgriezties
pēc divām dienām. Pēc divām dienām
sieviete ar mazdēlu atgriezās, un Bapu lika viņam
salikt rokas un apsolīt: "Es nekad neēdīšu saldumus."
Sieviete vaicāja, kāpēc viņš neesot to izdarījis uzreiz? Viņai bijis jāmēro
tāls ceļš, bez automašīnas.
Viņš atbildēja,
Gandijs atbildēja: "Man
bija paradums ēst saldumus, tāpēc es divas dienas praktizējos,
vai varēšu bez tiem iztikt."
Šādam cilvēkam ir tiesības ņemt no citiem solījumus.
Skolotāji,
kuri lieto narkotikas, nevar skolniekiem
iemācīt meditāciju. Viņi nevar tiem iemācīt dziedināšanu.
Nevar. Tie rietumnieki,
kuri iekļūst šai slazdā, nevar būt dziednieki.
Viņi nevar būt garīgi skolotāji.
Jā gan, viņi var būt profesori. Es nešaubos par to.
Viņi var būt profesori. Var atkārtot grāmatās rakstīto.
Var iemācīties no galvas visu grāmatu, un atkārtot to, un pretendēt uz šo prasmi.
Taču šī pretenzija nepadara viņus par garīgi
attīstītiem. Viņiem ir jānonāk
uz īstā ceļa.
Viņiem ir jāsaredz īstais ceļš. Īstais ceļš ir īstais ceļš.
To māca īsts skolotājs.