Tip:
Highlight text to annotate it
X
Sagatavojis Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Starptautiskais Apmācību centrs sadarbībā ar Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru asociāciju (EUROCHAMBRES)
līguma “Uzņēmumu izpratnes par dzimumu stereotipu apkarošanu palielināšana” ietvaros, ko uzdevusi veikt Eiropas Komisija, Nodarbinātības, sociālo lietu un vienlīdzīgu iespēju ģenerāldirektorāts.
Lauziet dzimumu stereotipus,dodiet talantam iespēju
Mes darbojamies Apvienotas Karalistes otraja lielakaja pilseta,
un pedejo 50 gadu laika ta ir parvertusies no ra˛o anas centra par rado u darbnicu.
Un, ka redzat, ta ir olu krema fabrika, bet mans birojs ir tie i virs tas.
Punchrecords sakuma bija neatkarigs vietejais ierakstu veikals, kas tirgoja parsvara melno muziku.
No arpuses veikala ienaca ideologija…
…ka mes varejam izmantot hiphopa kulturas estetiku un lietot to, un stradat ar to skolas.
Tapec mes sakam rikot rado as darbnicas. Tas notika apmeram pirms desmit gadiem.
Ta sponsoru logotipus pie dibena, nevis…
Ok
Yeah yeah
Punchrecords pamatdarbiba aptver triskonkretas jomas:
izglitojo as macibas, svetku un pasakumu riko ana un ekskursijas
Punch bija pa i pirmie, kas saka darboties sava joma.
Zinat, vini patie am palidz darboties tiem muzikiem, kuri jau ir ara, un ari maksliniekiem.
Tapec tas ir patiesi vibrejo s un jauns birojs,kura izteikti domine sievietes.
Kad mes pienemam darba savu otro sievieti, taja bridi tas kluva patiesi interesanti,
jo makslinieki bija galvenokart virie i.
Muzika un ˛anri, ar kuriem mes stradajam.
… kas ir melna muzika un hiphops, to galvenokart nosaka virie i
Tapec mums te radas zinamas domstarpibas par to,
ko mes gribejam pasniegt ka uznemuma redzejumu un ko velejas makslinieki.
is parmainas radija problemas.
Tapec mes piesaistijam konsultantu, lai atbalstitu organizacijas augstako vadibu un da˛us maksliniekus.
Kad jus velaties stradat...
… hiphops ir ˛anrs, kura izteikti domine virie i, un tas rada noteiktas grutibas,
un sakuma man likas loti gruti sakt istenot savu planus aja organizacija.
Konkuretspejigi uznemumi mekle inovacijas un rado u pieeju.
Tie zina, ka talantam nav dzimuma.
Tie satriec stereotipus par virie u un sievie u izture anos, spejam un prasmem.
Tie velas, lai istaja vieta butu istie cilveki; tie noverte motivacijas speku;
un tie isteno prakse izteicienu, ka „cilveki ir musu galvena bagatiba”.
Tiklidz tie sadu ojas, lai klutu par pionieriem un lauztu stereotipus,
tos uzreiz pasludina par labakajam darbavietam, kur stradat.
Uz tiem traucas talantigi cilveki:
tie ir talanti, kas iem uznemumiem velta savu uzticibu, aizrautibu un zina anas.
Tadi uznemumi var parvaret pat pa reizejo krizi. Tie tikai rikojas pec sava prata.
Tatad, kas notika… tie bija istie cilveki, kuri ienaca uznemuma istaja laika.
Tapec uznemuma eso ie cilveki speja gut nedaudz citu ieskatu tie i par to,
ko daram, piesaistot vairak sievie u.
ajas parmainas visbrini kigakais ir uznemuma ilgtermina redzejums.
Esmu Punch projektu koordinatore
Mani sauc Keita, un es esmu Punchrecords biroja un projektu administratore
Lietas ir gaju as uz priek u. Jus zinat, es ar to domaju visas is runas…
komandas gars ir lielisks.
Punch komanda ir lieliska entuziasma pilna cilveku grupa.
Un Punchrecords valda atklatibas gaisotne.
Ta ka esam nodevu ies savai lietai un aizravu ies ar savu darbu,
mes labi saprotamies viens ar otru.
Labais cilvek, vide ir loti rado a, ta balstas uz Wiki…
Nav nekadu ierobe˛ojumu.
Valda patiesa izpratne par to, kur ir cilveka robe˛as,un domaju, ka tas ir galvenais.
Es rakstu uznemuma politikas, rupejos par darbinieku pienem anu…
lai nodro inatu, ka mes veicinam lidztiesibas kulturu sava darbinieku atlase,
pieteikuma veidlapas beigas es esmu ielikusi jaunu lapu, kura pretendenti var ierakstit,
vai vini ir virie i vai sievietes, vai nak no Afrikas vai ir baltie, un ta talak.
Tomer es vienmer parupejos, lai i papildu lapa tiktu iznemta no visiem pieteikumiem, tapec vini nezina,
kas ir pretendents, un var pilniba pieversties vina darba pieredzei.
Galvenais iemesls, kapec mums ir i veidlapa, ir nepiecie amiba parliecinaties,
vai musu darba pienem anas metodes spej atlasit visda˛adakos cilvekus.
Tas nav vajadzigs tapec, lai mes noteikti pienemtu sievietes vai etnisko minorita u parstavjus,
bet tas lauj viniem izmantot tas iespejas, kas ir mums aja organizacija.
… Mums ir loti aktivas un draudzigas, un mes visi darbu patie am cie i kopa…
Pa reizejam attistibas paleninajumam musdienas Eiropa nav precedenta tapat ka visa pareja pasaule.
Ta ir pasaules meroga pieprasijuma un nodarbinatibas krize.
Turklat ta izvirza jautajumus par musu nakotni: ka mes risinasim vides aizsardzibas un socialas problemas?
Ka mes nodro inasim dzives kvalitati un pieklajigu darbu?
Agrak vai velak tas skars mus visus – gan virie us, gan sievietes.
Lai izkultos no is krizes, vajadzes daudz stradat un domat jauna veida.
Butiski ir, lai piedalitos gan sievietes, gan virie i.
Mes varam padarit vairak, mes varam padarit labak, un mes varam to padarit profesionalak,
turklat galvenokart tas ir musu uznemuma daudzveidigas ekonomikas un darbaspeka nopelns
Uznemumiem ir iz kiro a nozime ekonomikas atjauno ana dzimumiem draudziga,
sociali un ekonomiski dzivotspejiga veida.
Ta ir unikala iespeja, kuru nedrikst palaist garam.
Lauziet dzimumu stereotipus,dodiet talantam iespēju
o publikaciju atbalsta saskana ar Eiropas Kopienas Nodarbinatibas un socialas solidaritates programmu 2007.–2013. gadam.
o programmu parzina Eiropas Komisijas Nodarbinatibas, socialo lietu un iespeju vienlidzibas GD.Ta tika izveidota, lai finansiali atbalstitu Eiropas Savienibas merku isteno anu nodarbinatibas un socialo lietu joma,
ka izklastits Socialaja programma, un tadejadi veicinatu Lisabonas strategijas merku sasnieg anu ajas jomas.
Mineta septinu gadu programma ir paredzeta visam ieinteresetajam personam, kas ES 27 dalibvalstis, EBTA–EEZ valstis
un ES kandidatvalstis var palidzet izstradat atbilstigus un efektivus darba un socialo tiesibu aktus, ka ari politikas virzienus.
Programmas PROGRESS misija ir stiprinat ES ieguldijumu, atbalstot dalibvalstu saistibas un centienus izveidot vairak un labakas darba vietas un veidot vienotaku sabiedribu.
Tadel programma PROGRESS bus piemerota,(1) analizejot PROGRESS politikas jomas un sniedzot ar politiku saistitus ieteikumus par to,
(2) uzraugot ES tiesibu aktu ievie anu un politikas virzienu isteno anu PROGRESS politikas jomas, ka ari sniedzot parskatus par tam,
(3) sekmejot darbibu nodo anu, apgu anu un atbalstu dalibvalstu vidu jautajumos par ES merkiem un prioritatem, un
(4) pau˛ot ieintereseto personu un visas sabiedribas uzskatus.
Pla aku informaciju skatit: http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=327&langId=en
is publikacijas informacija neatspogulo Eiropas Komisijas nostaju vai viedokli.
Ne Komisija, nedz personas, kas rikojas tas varda, nav atbildigas par informacijas izmanto anu, kas ietverta aja video.