Tip:
Highlight text to annotate it
X
Skolotāj Šrī, vai varat, lūdzu, vairāk pastāstīt
par prātu un prāta dabu?
Tiek uzskatīts, ka prāts ir ļoti vecs.
Un patiešām, prāts ir vecs.
Jo tas savāc daudz atmiņu... Dubļus.
Dubļi ir...
Atmiņas ir dubļi.
Piedevām, prāts neeksistē:
tas jums jāsaprot vispirms.
Jo tā ir sabiedrības radīta ideoloģija.
To jums ir iedevusi sabiedrība, cilvēki.
Un tas ir...
Prāta nozīme ir tāda, ka
tas neeksistē, un tas rada lielas problēmas.
Tas valda pār cilvēci.
Tas valda pār pasauli.
Vai varat tam noticēt? Ja tas patiešām pastāv?
Kas tad notiks?
Taču, jā: prāts ir ļoti vecs.
Neviens prāts nav svaigs. Neviens prāts nav jauns.
Ja prāta nav – tad gan;
bezprāta stāvoklis ir jauns, un ir svaigs.
Bet vai tā var būt?
Vai mēs varam būt bezprāta stāvoklī?
Tas ir ļoti grūti.
Prāts var traucēt.
Tas var riņķot šeit, un šeit,
taču starpā ir zināma sprauga...
tāda, kā starp divām domām,
starp diviem prātiem.
Jo prāts nav viens.
Tas šķiet kā viens.
Tātad, ir sprauga; tur, kur ir sprauga,
tur vienkārši ir...
To sauc par "bezprāta stāvokli",
un tas ir svaigs, tas ir jauns.
Visas lietas, visi atklājumi notiek
"bezprāta stāvoklī",
un to mums ir nepieciešams saprast, šo daļu –
jo prātu saprast mēs nevaram.
Jo prāta paradums ir vākt dubļus,
vākt atmiņas, vākt visas šīs lietas.
Tāpēc prāts ir viltīgs.
To mēs par to zinām,
bet, ko mēs par to nezinām, to nezinām:
tas ir ļoti svaigs, ļoti jauns.
Un tas ļoti palīdz.
To mums ir nepieciešams saprast.
No prāta uz bezprātu.
Es to dažkārt saucu
par "bhavmanas".
"Bhavmanas" ir tas, kas ir vistuvāk dvēselei.
Taču bhavmanas nav viegli saprast.
Bhavmanas ir ļoti grūti saprotams.
Mēs to saprotam tikai tādā mērā, kādā pazīstam.
Jo tas cilvēkam ir iedots; to
iedevusi sabiedrība, cilvēki.
Kā jau minēju iepriekš.
Prātā neko nevar atklāt.
Nevar atrast neko jaunu.
Jo tas nav iespējams.
Grieķu matemātiķi un zinātnieku Arhimēdu
reiz noalgoja karalis,
lai viņš pētītu
un atklātu ko jaunu matemātikā un zinātnē.
Arhimēds centās vienu gadu, divus gadus, trīs gadus.
Viņš netika ar to galā.
Jaunu atklājumu nebija.
Tad karalis uzstādīja viņam ultimātu.
Šādu ultimātu: vai nu tu to atradīsi,
vai arī tevi sodīs ar nāvi... tevi pakārs.
Tas bija viņa galīgais lēmums.
Zinātnieks centās visiem spēkiem, bet nespēja atrast formulu.
Atklāt ko jaunu, vai izpētīt ko jaunu.
Kādu dienu tas ar viņu notika.
Arhimēds devās uz vannu.
Viņš iekāpa vannā.
Viņš sajutās ļoti noguris.
Tad, gulēdams vannā,
viņš nokļuva "bezprāta stāvoklī".
Un tad tas notika:
kad iestājās šis "bezprāta stāvoklis",
kurā viss ir aizmirsts.
Arhimēds izskrēja uz ielas, saukdams:
"Heirēka! Heirēka! Heirēka! Es to atradu!"
Viņš bija aizmirsis, ka nav apģērbies.
Viņš bija pilnīgi kails
un skrēja uz pili,
un policija viņu arestēja.
Iesēdināja aiz restēm.
Dažiem draugiem izdevās viņu... izpestīt.
Viņi teica: "Labs ir, tu to atradi, taču atceries,
ka tu esi sabiedrībā. Apģērbies."
Kad iestājas šis "bezprāta stāvoklis",
var notikt atklājums,
bet cilvēks aizmirst pat savu ķermeni,
savu prātu.
Jo prāts to nespēj.
"Bezprāta stāvoklis" ir svaigs, tas ir jauns.
Jaunumā, svaigumā var notikt atklājums.
Tāpēc es to saucu par īsto prātu.
Taču tas, ko mēs pazīstam,
ir vecais prāts, kurš vāc dubļus.
To tas zina gan: kā vākt dubļus.
Visas atmiņas, kuras mums pielipušas,
tās ir kā dubļi.
Dubļi, tas ir vecais prāts.
Un "bezprāta stāvoklis", tas ir svaigais, tas ir jaunais.
Tas pats gadījās ar Kirī kundzi.
Viņa bija pagurusi, strādājot pie sava pētījuma,
strādājot un strādājot.
Jo viņa nespēja atrast formulu. Gadiem ilgi.
Kādu dienu Marija Kirī gulēja.
Bija pilnīgi, galīgi aizmirsusi par savu pētījumu.
Par atklājumu.
Te viņa uz brīdi pamodās,
uzrakstīja formulu uz papīra lapas
un devās atpakaļ gulēt.
Viņa nespēja noticēt savām acīm,
kad daudzas stundas vēlāk pamodās un
atrada... formulu,
uzrakstītu uz papīra lapas.
Tas bija viņas rokraksts.
Viņa bija aizmirsusi. Tas arī ir "bezprāta stāvoklis".
Tajā notiek atklājumi.
Es to saucu par "apziņu".
Es nesaucu to par "prātu".
Es saucu to par "bezprātu" vai "apziņu".
Taču vistuvāk "apziņai" ir "bhavmanas".
Un bhavmanas ir ļoti grūti saprotams.
Var saprast tad, ja ir sprauga.
Tāpēc cilvēki cenšas meditēt.
Jo viņi cenšas nomierināt prātu.
Lai tas norimstas. Taču tas nenotiek.
Jo prāta daba ir pavisam cita.
Prāta daba ir veca.
Shēmas, viltus, ceļošana šur un tur.
Ja jūs patiešām gribat saprast prātu,
jums jānokļūst tai apziņas stāvoklī,
kurš ir "bezprāta" esamības stāvoklis.
Un "bezprāta" esamības stāvoklis
ir īstais, īstenais prāts.
Tas prāts, kurš atbalsta jūs meditācijā,
vai atklājuma izdarīšanā,
vai pašpilnveidē.
vai garīgajā pilnveidē.
To es vienmēr iesaku gan saviem skolniekiem,
gan citiem cilvēkiem.
Ka ir jāsasniedz šis "bezprāta" stāvoklis.
Kad to sasniegsiet,
tad jūs būsiet pazīstami ar prātu
un zināsiet prāta īsto dabu,
un man jūs nebūs jāmāca.
Īstais "bezprāta" stāvoklis
ir svaigums un jaunums.
Tas vienmēr ir ar jums.
Jautājums ir: kā to atklāt, kā to atrast.
Kad jūs reiz to izdarīsiet,
tad būsiet pārsteigti.
Jūs sāksiet iepazīt savu dvēseli.
Jūs sāksiet iepazīt sevi.
Un jūs pilnveidosieties ar katru mirkli.
Katru mirkli.