Tip:
Highlight text to annotate it
X
Eiropas lesbiešu, geju, biseksuāļu un transseksuāļu kristīgo grupu Forums.
[mūzika un sarunas, nav saprotams]
[laipni lūdzam 2010. gada konferencē Barselonā, spāniski un angliski]
Eiropas Forums piedzima ap 1982. gadu Parīzē,
un tā iesā*** bija neliels 16 cilvēku bariņš, kuru veidoja 7 grupas no 5 valstīm.
To mērķis bija darboties lesbiešu, geju, biseksuāļu un transseksuāļu vienlīdzības
veicināšanai Eiropas kristīgajās baznīcās.
Mēs esam augošs ekumenisks tīkls, kurā ir pārstāvēta 41 grupa no 20 Eiropas valstīm.
Mēs sniedzam atbalstu viens otram un katram indivīdam, kurš saskaras ar diskrimināciju.
Tāpat arī mēs pārstāvam dalībgrupas diskusijās ar ekumeniskajām institūcijām,
nacionālajām baznīcām, sabiedriskajām un politiskajām organizācijām.
Foruma dalībnieki tiekas parasti ap Debesbraukšanas svētkiem dažādās Eiropas pilsētās,
kad notiek konference, un tās ietvaros arī Vispārējā gadskārtējā sanāksme.
Mēs lūdzam, rīkojam ekumeniskus dievkalpojumus, meditācijas, kā arī seminārus, apaļā galda diskusijas un lekcijas.
Mēs piedāvājam īpašu pieredzi sievietēm un vīriešiem kopā un atsevišķi.
Mēs esam struktūra, kas cīnās pret diskrimināciju un arī nodarbojas ar ticības un LGBT tiesību jautājumiem.
Mēs nākam no dažādām kultūrām, tradīcijām un denominācijām. Mūsu vērtības ir draudzība, mīlestība.
Pie mums ir vieta cieņai un dialogam visās veicamajās aktivitātēs.
Tāpat arī mēs uzturam oficiālus kontaktus ar Pasaules Baznīcu padomi (PBP)
Turklāt esam arī Starptautiskās lesbiešu un geju asociācijas (ILGA) Eiropas nodaļas biedri.
Mēs piedalāmies starptautiskos pasākumos.
Mums ir Agape fonds, kas atbalsta augošās grupas Austrumu un Centrālajā Eiropā.
Pastāv divas lietas, kuras ir svarīgi paveikt,
lai dotu iespēju cilvēkiem attīstīties un darboties viņu pašu tiesību jomā.
Viena no tām ir teikt savu personisko stāstu,
tāpēc esam nolēmuši, ka mums ir jādod cilvēkiem iespēja teikt viņu pašu personiskos stāstus.
Esam savākuši gandrīz simtu lesbiešu kristiešu stāstu no visas Eiropas.
Tajos sievietes stāsta par viņu pieredzi ar ticību vai šaubām
un arī par pieredzi ar baznīcu un garīdzniekiem.
Manuprāt, tas ir labs paņēmiens. Izdodot šādus stāstus, mums ir neapgāžams pierādījums, ka esam visur,
ka pastāvam visās baznīcās visapkārt Eiropai. Tas ir svarīgs vēstījums.
Otrā svarīgā lieta, mūsuprāt, ir izglītot vai trenēt cilvēkus,
lai spētu izaicināt argumentāciju, ko daudzi konservatīvie politiķi un garīdznieki
izmanto pret lesbietēm un gejiem kā baznīcās, tā arī vietējā politikā.
[dzied dziesmu “Courage (to follow the law of love)”]
Esmu Vācijas Protestantu baznīcas kvalificēta un ordinēta mācītāja,
līdz ar to man ir ārkārtīgi svarīgi apvienot garīgumu un ticības jautājumus
ar lesbiešu un geju identitātes meklējumiem.
Es gribētu izcelt divas lietas.
Viena - es esmu ļoti ieinteresēta lesbiešu un geju liturģijā un rituālu izveidē mūsu ticības izpausmei,
kā arī virzīt mūsu darbus cilvēktiesību un to aizsardzības jomā
Eiropas baznīcu ietvaros un ārpus tām.
Man bija ārkārtīgi svarīgi, ka varējām dalīties mūsu stāstos vai to mazajās daļās,
un izveidot telpu, kurā arī citi klātesošie varētu izstāstīt par
viņu dzīvi, pieredzi, cerībām, kā arī viņu sapņiem un šaubām,
un viņu priekšstatiem par to, kā apvienot atšķirīgo dzīvesveidu ar ticību
21. gadsimta, nevis kāda cita laikmeta, kontekstā.
Tātad tas bija ļoti svarīgs seminārs, esam saņēmuši daudz pozitīvu atsauksmju,
manuprāt, mēs Eiropas Forumā cenšamies likt uzsvaru tieši uz šāda veida semināriem,
mēs grasāmies to turpināt arī nākotnē.
Eiropas Forums ne tikai piedāvā cilvēkiem drošu telpu tikties vienam ar otru,
bet arī darbojas baznīcās un uztur kontaktus ar tām,
mēģina dibināt dialogus ar bīskapiem, senatoriem utt.
Dalība PBP asamblejā Hararē 1998. gadā man personīgi nozīmēja daudz.
Mēs varējām piedalīties apspriedēs un diskutēt par homoseksualitāti un arī seksualitāti.
Man dzīvē ļoti paveicies, jo Itālijā nekad neesmu pieredzējis diskrimināciju.
Esmu atradis vairākus draugus geju kristiešu grupā
un tas bija tik dabiski, labāk saprast pašam sevi caur stāstiem un dalīšanos pieredzē.
Mēs sliecamies domāt, ka baznīca ir tikai viena, Romas Katoļu baznīca,
bet pasaulē pastāv tik daudz kristiešu baznīcu
ar atšķirīgu pieredzi, dažādiem ticības paveidiem, teoloģijām un pieejām.
Daudzi lesbietes un geji, jo sevišķi jaunas lesbietes un jauni geji, pamet baznīcu.
Kristiešiem būtu jāparūpējas par jauniem LGBT cilvēkiem
tas, ko varam darīt nākotnē, ir strādāt kopā
visā LGBT kopienā, lai veicinātu reliģijas pozitīvā tēla veidošanos.
Tas ir veids, kā var mainīt mūsu baznīcas.