Tip:
Highlight text to annotate it
X
"Prāts ir visu noteicošais. Ko mēs domājam, par to arī kļūstam." - Buda
BRAVE ARCHER FILMS dāvina
Mēs dzīvojam laikā, kad notiek lielas pārmaiņas.
Mūsu sabiedrība ļoti strauji mainās. Tā vairs nekad nebūs tāda, kā līdz šim.
Mums vajadzētu iet līdzi šīm pārmaiņām, nevis pretoties vai baidīties no tām.
BEIGAS
Mēs visi esam dzirdējuši par 2012. gadu, kas būšot pasaules un cilvēces gals.
Daži cilvēki ir ieņēmuši galvā šo domu, ka viss apstāsies un beigsies ar katastrofu,
taču neviena no senajām zinātnēm to nav teikusi.
Kāds cenšas mums iestāstīt šausmu stāstus, lai mīlestības vietā mūs pārņemtu bailes.
Mīlestība ir Visuma saistviela.
jo vairāk mēs mīlēsim un izjutīsim harmoniju, vienotību ar šo pasauli,
jo vairāk svētības būs šim laikam, kad tas pienāks.
2012. gada 21. decembris
No rīta, kad tu piecelsies, saulīte joprojām spīdēs - gluži kā ik dienas.
Taču man ir sajūta, ka varētu būt lielas izmaiņas mūsu apziņā.
Šobrīd jūtams paātrinājums gan cilvēku apziņas paplašināšanās, gan arī tehnoloģiju attīstībā -
gluži kā tas tika pareģots maiju senajos rakstos.
Ieguvēji būsim mēs visi - katrs atbilstoši savai atmošanās pakāpei,
pat "miegā gulošie" neizpaliks, jo tā Visums paceļ mūsu dvēseles.
JEB JAUNS SĀ***
Šis laiks, kam mēs tik strauji tuvojamies, patiesībā ir pozitīvs laiks,
tas ir solis uz priekšu attīstībā, tā ir mūsu apziņas atmošanās.
Ja mēs labi pavērojam mūsu Saules sistēmu un kā tā darbojas,
redzam, ka Mēness riņķo apkārt Zemei, un Zeme rotē Saules orbītā.
Tajā pašā laikā mūsu Saule atrodas orbītā ar Sīriusu.
Mūsu divas saules, iedamas pa savu lielo orbītu, ir izvedušas mūs no tumšākā laikmeta.
Tagad tās tuvojas viena otrai, vezdamas mūs pretim augstākai apziņai.
Tātad, mums ir tiešām paveicies, ka dzīvojam šajā lieliskajā laika posmā. Šis laiks ir vienkārši aprbrīnojams.
Lielās pārmaiņas, ko pieredzēsim, būs pārsteidzošas un gandrīz vai neticamas.
Mēs tuvojamies jaunajai Mīlestības ērai.
Dzīvi uz Zemes ietekmē daudz dažādi cikli - dienas gaisma un nakts tumsa,
un mūsu četru gadalaiku cikls.
Arī zvaigznes ir saistītas ar visu dzīvību uz Zemes - un būtiski ietekmē mūsu eksistenci.
Tas, kas notiek tur augšā, notiek arī te apakšā.
"Kā augšā, tā apakšā."
Bet varbūt ir arī lielāki cikli, kas iet tūkstošiem gadu ilgi un ietekmē cilvēku apziņu?
Saskaņā ar daudzu kultūru vēstījumiem, vēl bez cikliem un gadalaikiem, kas mums ir plaši pazīstami,
cilvēce atrodas vēl viena līdzīga cikla ietekmē,
kura laikā mūsu apziņa periodiski paplašinās un sašaurinās.
Šī cikla rezultātā veidojas Lielās Apgaismības laikmeti - un tumsas, ciešanu laikmeti.
Dažādās kultūrās šo ciklu sauc dažādos vārdos,
piemēram, "Yuga cikls" - Hindu, vai "Cilvēces laikmeti" - Grieķu.
Taču varam būt pilnībā droši, ka par šiem cikliem bija zināms gandrīz katrai no senajām kultūrām.
Hindu aprakstītais Yuga cikls sastāv no četriem laikmetiem:
Kali Yuga, jeb Tumsas laikmets, Dwapara Yuga, Treta Yuga un Satya Yuga - Zelta laikmets.
Dzīvojot Zelta laikmetā, cilvēka apziņa atrodas tās virsotnē,
šajā laikā visa cilvēce ir vienotībā un visi dzīvo mierā, harmonijā un mīlestībā.
Sudraba un Bronzas laikmetos, mūsu apziņa sāk sašaurināties,
tās zemāko līmeni sasniedzot Tumsas jeb Dzelzs laikmetā,
kurā dominē ciešanas un neapzinātība, cilvēce ir sašķelta un karo savā starpā.
Šajā laikmetā arī mēs šobrīd atrodamies.
Tad šis cikls atkal iet augšup, virzienā uz Zelta Laikmetu.
Šo četru laikmetu ietekmē Zemes civilizācijas piedzīvo to pacēlumu un to kritumu.
Pastāv ticība, ka mēs šobrīd atrodamies laikā, kad Tumsas laikmets iet prom,
un tā vietā nāk Bronzas laikmets.
Un šī pāreja notiek tieši Galaktikas izkārtojumā, kāds būs 2012. gada 21. decembrī.
Pasaules vadošie mēdiji apraksta šo datumu kā pasaules galu,
kad katastrofas iznīcinās visu dzīvo uz šīs planētas.
Pasaules gala teorija ir atvasināta no Maiju Senā kalendāra,
kurš beidzas precīzi 2012. gada 21. decembrī.
Lai arī daudzi stāsta, ka maiji esot paredzējuši pasaules galu, šiem stāstiem nav nekāda pamatojuma.
Šajā laikā maiju kalendārs vienkārši sākas no jauna, jo viens cikls beidzas, un tā vietā iesākas nākamais.
Daudzi tic, ka maiju atstātās zīmes norāda uz milzīgām izmaiņām apziņā
tieši brīdī, kad mēs atstājam Zivs zodiaka zīmes laikmetu un ielidojam Ūdensvīra laikmetā.
Šis datums ir kļuvis par visvairāk gaidīto dienu mūsu vēsturē un,
lai arī daudzi to gaida ar prieku un mīlestību sirdī, citi no tā baidās.
Ko bija mēginājuši pavēstīt mūsu priekšteči?
Vai tas tiešām būtu pasaules gals?
Jeb tas ir laiks lielām pārmaiņām cilvēku apziņā?
2012. GADA PĀRIEŠANA: JAUNS SĀ***
"Cilvēk, iepazīsti pats sevi, un tu pazīsi Visumu un tā dievus."
Tātad, tiklīdz mēs saprotam, ka esam mikrokosmoss makrokosmosā,
zvaigznes, kas iet mums pāri un apkārt dažnedažādos ciklos,
tad mēs arī saprotam mūsu nesaraujamo saikni starp mums un Dievu.
Gan atsevišķi cilvēki, gan grupas, dažādi sabiedrības slāņi,
gan visas planētas noskaņojums - var tikt izmainīti,
jo ne planēta, ne grupas, ne arī sabiedrība nebūt nav tas, kas mums šķiet.
Katrs no tiem ir vienkārši kāds cits apziņas līmenis. Mēs visi esam apziņa.
Ja apziņa pārietu augstākās vibrācijās, un es jūtu, ka tieši tas notiek 2012. gadā,
tad sabiedrība, kādu to šobrīd pazīstam, drīz vien vairs neeksistēs.
Vecajam jāiet prom, jaunajam jānāk vietā.
Senās ticības un to sekotāji gaida šo laiku, jo viņi zina,
ka tas nesīs daudz miera, mīlestības, prieka un gudrības visai cilvēcei.
Tu sāc aptvert, kas Tu īstenībā esi,
ka esi vienots ar Dievu, ka tādējādi Tu pats esi Dievs.
Mēs esam atsevišķi, mazmazītiņi elementi jeb atomi no tā lielā, Dievišķā.
un, kad mēs esam ieraudzījuši Dievu paši sevī, drīz vien mēs redzam Dievu ikkatrā.
Vienkārši uzticies Mīlestībai, viss pārējais atnāk pats no sevis.
Visums zina, kas mums ir vajadzīgs, un Saules sistēma zina, kur tā iet.
Saule lido cauri debesīm un ved mūs uz mūsu jaunajām mājām,
mēs varam uz to paļauties, mēs esam labās rokās.
PIRMĀ NODAĻA: 2012. gada 12. decembris
Mēs visi esam dzirdējuši par 2012. gadu, tas būšot pasaules un cilvēces gals,
komētas kritīšot uz zemes un kas zin, kas vēl ne.
Daudz no tā, kas mums tiek stāstīts par 2012. gadu, ir diezgan "kontrastains", vai ne? Maigi izsakoties.
Cilvēki ir briesmīgu notikumu gaidās, daudzi ir turpat vai izbīlī.
Daži cilvēki ir ieņēmuši galvā šo domu, ka viss apstāsies un beigsies ar katastrofām,
taču neviena no senajām zinātnēm to nav teikusi.
Tās saka to, ka tas būs kaut kā jauna sā***.
Vislabāk būtu šīs negatīvās lietas vienkārši atmest, laist prom.
Es domāju, ka 21. decembris īstenībā būs gluži kā jebkura cita diena,
izņemot to, ka mēs visi uzelposim, tiklīdz tā būs pagājusi.
Labi, un kas tālāk? Ko nu, Ir pienācis 22. decembris.
Vai tā būtu pirmā diena kaut kam jaunam?
Jeb vai tas ir pakāpenisks process, kas īstenībā jau bija sācies?
Varbūt nav pamata tik ļoti satraukties tieši par 21. decembri.
Ir atrasti maiju raksti, kas vēsta, ka tas ir vairāk kā laika posms,
kas varētu būt sācies jau 2007. gadā un ilgt līdz pat 2015.
"...un, kad pulkstens nosita vienos naktī, pēkšņi viss bija nokārtots." - tā nekad nenotiks.
Tas ir pakāpenisks process, nekas nenotiek pēkšņi un tāpat vien.
Es apēdu šito cepumiņu, un pēkšņi - oho, viss notikās!
Muļķības. Tāpat vien, ar rokas mājienu nekas nenotiks.
Man šķiet, ka tā būs gluži kā jebkura visparastākā diena.
2012. gada 21. decembrī, kad no rīta piecelsies, saule spīdēs,
jeb varbūt arī būs mākoņains... lai vai kā, nekas daudz nebūs mainījies.
Diena būs gluži kā jebkura cita,
un tu domāsi - kur tad palika tas solītais pasaules gals ar visām komētām utt., kur tas viss?
Tā šīs lietas nenotiek. Tā būs gluži kā jebkura cita normāla diena.
Nav nekāda pamata satraukties.
Taču, man ir sajūta, ka varētu būt lielas izmaiņas mūsu apziņā.
Šis laiks, kam mēs tik strauji tuvojamies, ir pozitīvs laiks,
tas ir solis uz priekšu attīstībā, tā ir mūsu apziņas atmošanās.
Šī brīnumainā atmošanās ir visai pozitīva lieta,
tā ka tur noteikti nav nekā, no kā mums vajadzētu baidīties.
Sabiedrība, kādu to šodien pazīstam, vairs neeksistēs vai arī ļoti strauji izmainīsies.
Cilvēki vairs netic vecajai sistēmai.
Tu vairs netiecies kļūt par to, ko tev senāk centās iestāstīt, kam tev vajadzētu būt.
Patiesībā Tu sāc darīt to, ko Tev saka Tava iekšējā balss.
Cilvēki sāk aptvert kas viņi īstenībā ir,
un viņi pamazām atklāj, ka dzīve spēj sniegt vairāk un viņi patiešām gribētu vairāk,
taču nevis materiālajās vērtībās, viņi vēlas vairāk miera un mīlestības,
un izbeigt visus karus, izsalkumu un badu un visas šīs nelāgās situācijas.
Tātad, cilvēki aizvien vairāk saprot, ka pasaule ir cilvēcīga, humāna kopiena.
Pasaulei ir plāns ievest mūs īpašā apzinātībā.
Katru no mums, taču uz neilgu brīdi.
Šī īpašā apzinātība izpaustos tā, ka mēs saplūstu ar Dievišķo, ar Visuma apziņu,
Uz īsu brīdi mēs zinam un saprotam visu, mēs saplūstam vienotībā.
Mēs visi esam fasetes, šķautnes, katra ar savu pieredzi,
individuāli, maziņi elementi jeb atomi no Dievišķā.
Mēs šobrīd piedzīvojam apziņas paplašināšanās vilni, kas salīdzināms ar cunami,
un, pēc manām domām, tas jebkuru brīdi pārvērtīsies par lielu apgaismības paisuma vilni.
Maiji māca, ka mūs gaida skaisti, brīnišķīgi notikumi, lielas izmaiņas cilvēces apziņā.
Pavisam droši - šobrīd notiek pārcelšanās citā apziņas līmenī.
Šobrīd jūtams paātrinājums gan cilvēku apziņas paplašināšanās, gan arī tehnoloģiju attīstībā -
kam, saskaņā ar maiju senajiem rakstiem, tieši šobrīd arī vajadzēja notikt.
Maiji zina, ka Visums ir mīlestības pasaule - tur ir haoss, un tur ir mīlestība,
un mīlestība vienmēr izlabo haosu.
Tātad, lai kas arī notiktu 2012. gadā, tas būs par labu cilvēces attīstībai.
Ieguvēji būsim mēs visi - katrs atbilstoši savam "atmošanās līmenim",
pat "miegā esošie" neizpaliks, jo tā Visums paceļ mūsu dvēseles.
Mēs izvēlamies starp gara apziņu un matērijas apziņu
un šīs izvēles ietekmēs virzienu, kurā mēs iesim pēc pārvērtībām.
Par to, kas šobrīd notiek, ir stāstīsts visās Bībelēs un pasaules mitoloģijās.
Senās pasaules iedzīvotāji zināja par šiem cikliem,
Hindu tos sauc par 24,000 gadu Yuga cikliem,
kuros mēs ejam caur Zelta, Sudraba, Bronzas un Dzelzs laikmetiem,
gluži kā mēs ejam caur ikgadējo vasaru un ziemu, vasaru un ziemu,
un ikdienišķo dienu un nakti.
Tātad, mēs ejam šo gauso 24,000 gadu ciklu,
un esam nonākuši pie ražas laika - kā to pareģojumi sauc,
pie kārtējā cilvēces attīstības viļņa beigām,
pēc kura daudzi pakāpjas augstāk, atmostas,
atceras savu patieso esamību un atgriežas pie sava Dievišķuma.
Mums vajadzētu iet līdzi šīm pārmaiņām, nevis pretoties vai baidīties no tām.
Un, ja mēs sākam baidīties vai izjust naidu - mūsu ķermenis aizveras ciet, un arī mūsu čakras un apziņa.
Ja cilvēks ir sevi ielicis prāta rāmītī, tad viņam būs daudz grūtāk iet līdzi šīm izmaiņām.
Turpretī, ja viņš atver sirdi un pieņem šo Visuma Mīlestību,
tad viņš kļūst par daļu no brīnumainām pārvētībām,
kas notiek ikkatru brīdi, un iet aizvien lielākā plašumā.
OTRĀ NODAĻA - Galaktiskā Izlīdzināšanās
Kas patiesībā notiks ir - Galaktiskā Izlīdzināšanās.
No diviem skatījumiem:
Uzlukojot galaktisko plānu kā ļoti, ļoti plānu šķīvi debesīs -
Mūsu Saulei ir 24 000 gadu garš cikls,
ko sauc par ekvinokciju precesiju,
un šī cikla laikā Saule pavada 12 000 gadus
virs Piena ceļa galaktikas ekvatora, galaktiskā plāna,
un 12 000 gadus zem tā.
Tātad mūsu Saule šobrīd atrodas zem galaktiskā plāna
un tieši šobrīd pāriet robežu, šķērsojot galaktisko plānu,
un 2012. gada 21. decembri tā būs vairāk virs ekvatora, nekā zem tā.
Uzlūkojot to no otra griezuma -
ekvinokcijas ir pārvietojušās pa debesīm, cauri zodiaka zīmēm 24 000 gadu.
Pavasara ekvinokcijas punkts parādās 21. martā.
21. marts sanāk Zivju zīmē,
jo tieši šī zīme parādās uz horizonta 21. martā.
tā arī ir zīme, kurā mēs šobrīd esam.
Vislaik esam dzīvojuši šajā zīmē, Saules ekvinokcija ir bijusi tajā 2000 gadus.
Tagad tā ir tieši Zivju zīmes beigās un nākamā zīme pēc kārtas ir Ūdensvīrs,
kurā tad Saule būs nākamos 2000 gadus.
Katrs laikmets ilgst apmēram 2000 gadus.
Katrs laikmets atspoguļo savu apziņas līmeni,
un ar katru pāreju arī mūsu apziņa pāriet citā līmenī.
Šis ir Ūdensvīra simbols. Tātad, tagad būs Ūdensvīra laikmets.
Ūdensvīra laikmets pārstāv periodu, kur, garīgiem terminiem izsakoties,
tā vietā lai pielūgtu vienu Dievu vai guru, vai mocekli uz krusta,
vai vēl ko citu - tā vietā, lai fokusētu enerģiju šādā veidā,
Ūdensvīra laikmetā mēs tiecamies meklēt patiesību viens otrā, ikvienā būtnē, ikvienā individuālā cilvēkā.
Tas ir ievērojams mūsu apziņas lēciens, tas vienlaikus ietver tehnoloģiju attīstību,
taču cerēsim ka tās būs tīras tehnoloģijas.
Zivju laikmets ir sašķeltības laikmets.
Zivju laikmets ir atbildis savam nosaukumam, jo mēs patiešām esam dzīvojuši sašķeltībā.
Dažādas rases, dažādas valodas, dažādas kultūras,
dažādi uzskati un idejas - mēs esam tik ļoti sašķelti, tas ir briesmīgi.
Ūdensvīram nākot, mēs varam gaidīt Harmonijas laikmetu -
daudz lielāku izpratni un apziņas vienotību.
Ūdensvīrs ir gaisa zīme, tas ir fiksēts gaiss.
Tādēļ tās raksturs ir diezgan atšķirīgs no Zivīm, kas ir mainīgā ūdens zīme.
Mēs esam dzīvojuši mainīgajā krustā 2000 gadus.
Ekvinokcijas vislaik bijušas mainīgajās zīmēs - Zivis - kā marta ekvinokcija,
otra ekvinokcija – Jaunavas zīmē,
un saulgrieži bijuši Dvīņu zīmē 21. jūnijā un ziemas saulgrieži Strēlniekā, 21. decembrī.
Tātad, šobrīd ekvinokcijas griežas apkārt pa pulksteni un iet iekšā fiksētajās zīmēs.
Tā rezultātā pavasara ekvinokcija būs Ūdensvīrā,
rudens ekvinokcija Lauvā, kas ir fiksēta uguns zīme;
saulgrieži būs Vērsī - fiksēta zemes zīme,
un ziemas saulgrieži Skorpionā, fiksētā ūdens zīmē.
Šīs četras zīmes visas ir fiksētas enerģijas zīmes.
Tātad svētais krusts debesīs atradīsies savās dabiskajās mājās – fiksētajās zīmēs.
Šajā aizejošajā laikmetā tas ir bijis Zivīs, kas ir mainīga zīme,
savukārt pirms tam Aunā, kas ir kardināla zīme.
Tātad, tagad krusts būs fiksēts un iestāsies Galaktiskā Izlīdzināšanās.
Tas ir tas, kas šobrīd notiek, un šīs zīmes šajās vietās ir ļoti, ļoti spēcīgas - šīs fiksētās zīmes.
Tās ir ļoti spēcīgas cilvēka apziņas transformācijā.
Bībelē un citos svētajos rakstos, tās ir lauva, vērsis, cilvēks un ērglis.
Atklāsmes grāmatā Dievs ir aprakstīts esam ar cilvēka seju, ar vērša seju, ērgļa un lauvas seju.
Tās ir fiksētās zodiaka zīmes, tās dodas mājās,
ekvinokciju un saulgriežu punkti atgriežas mājās un tas ir tas, ko mēs gaidām.
Tas arī ir tas, kas norāda, ka 2012. gadā notiks lielas pārmaiņas.
Mēs sāksim ļoti strauji attīstīties.
Tam par iemeslu ir tas, ka galaktikas centrs pulsē un izplata viļņus.
Šie viļņi tiek izplatīti dēļ tā paša iemesla, dēļ kura mūsu ķermeņa šūna
izplata vibrāciju šūnas iekšienē,
lai pārliecinātos, ka tā darbojas kā viens veselums –
lai nodrošinātu ka ikkatrs no mums, pat galaktikas tālākajā stūrītī,
būtu saskaņā ar visas galaktikas evolūciju.
Tātad, ja mēs atskatāmies uz lielajām pārmaiņām planētas evolūcijas vēsturē,
tās vienmēr ir bijušas pozitīvas.
Nav bijis tā, ka kādā laika posmā dzīvība pēkšņi būtu sākusi degradēties
vai iet atpakaļ pretējā virzienā.
Ja ir apziņas vilnis, kas tiek izsūtūts no galaktikas centra,
un mēs tiekam ceļā vienam no tādiem viļņiem,
tad apziņa uz visas planētas kā veseluma kļūst plašāka un sāk vibrēt augstākās frekvencēs,
un attīstīties daudz ātrāk nekā iepriekš.
TREŠĀ NODAĻA - "Kā augšā, tā apakšā" jeb "Holistiskais Visums"
Eksistē tā saucamās Yugas, un Yugas nozīmē Pasaules Laikmeti.
Un tas viss sākas ar tā saukto Satya Yuga, kas nozīmē Zelta laikmets,
tad tas pāriet uz Treta Yuga, jeb sudraba laikmetu,
tad ejam zemāk uz Dwapara, kas nozīmē bronzas laikmets,
un pašlaik mēs dzīvojam Kali Yugā jeb Dzelzs laikmetā.
Un šie gadu cikli nemitīgi atkārtojas.
Zelta laikmets ilgst 1.768 miljonus gadu.
Cilvēki tajā dzīvo 100 000 gadu, un pārtiek no zelta.
Zelts šeit ir kaut kas tik pierasts kā mums papīra šķīvji.
Vārdu sakot, Zelta laikmetā jeb Satya Yugas laikā uz Zemes dzīvojošo dvēseles
ir ļoti augsti attīstītas, un šo planētu apdzīvo vienīgi mistiķi – kārtīgi jogas.
Un ir teikts, ka dēmoni šajā laikā dzīvo uz atsevišķas planētas.
Tātad, mūs no tiem atdala kosmosa telpa.
Tālāk, kad mēs pārejam Treta Yugā – Sudraba laikmetā, tas ilgst 1.296 miljonus gadu,
cilvēki dzīvo 10 000 gadu un viņi pārtiek no sudraba,
šajā laikā dēmoni jau dzīvo citā kontinentā uz šīs pašas planētas,
un vienīgais kas mūs atdala no tiem, ir okeāns.
Tad mēs pārejam uz Dwapara Yuga – Bronzas laikmetā,
kas ilgst 864, 000 gadu jeb pusi no Zelta laikmeta,
cilvēki dzīvo vairs tikai 1000 gadu,
labais un sliktais jau ir atrodams vienas ģimenes ietvaros.
Vari palūkoties Vecajā Derībā - tā ir Bronzas laikmeta kultūra jeb Dwapara Yuga,
viņi dzīvo 1000 gadus – visi Vecās Derības ļaudis – Noass vai Ādams -
viņi visi dzīvoja daudz ilgāku laiku nekā mēs.
Un tad mēs nonākam Dzelzs laikmetā, kur mēs dzīvojam vairs tikai 100 gadu,
labais un sliktais tagad ir katrā no mums - tas vairs nav atdalīts. Tas ir mūsos.
Un mums ir jābūt modriem un uzmanīgiem, lai neiesaistītos negatīvās darbībās.
Tu vari darīt ko vien vēlies uz planētas Zeme, taču, tev ir jāseko līdzi savai rīcībai,
ja tu esi patiešām apņēmies nopelnīt savu "biļeti" prom no materiālās pasaules.
Lai arī daudziem no mums patīk dzīvot uz šīs planētas - īstenībā tas ir cietums.
2012. gadā mēs varam sagaidīt pāreju uz daudz harmoniskāku pasauli un augstāku apziņu,
tāpēc, ka saule savā 24 000 gadu cikla ietvaros ved mūs atpakaļ uz Dwapara Juga.
Daži hinduistu zintnieki apgalvo, ka mēs esam pārgājuši Dwapara Yuga jau 18. gadsimtā,
kas ir aptuveni 200 līdz 300 gadu atpakaļ,
taču citi saka ka Dwapara Yuga vēl nav sākusies, ka mēs joprojām esam Kali Yugas beigās.
Lai vai kā, visas tradīcijās atzīst, ka mēs esam lielu pārmaiņu laikā.
Tā ir brīnumaina pāreja, un cilvēki no dažādām ticībām un tradīcijām gaida šo brīdi,
jo viņi zina, ka šis laiks ienesīs daudz miera, mīlestības,
prieka un gudrības visai cilvēcei.
Šis ir aplis, kurš nemitīgi turpinās savā dabiskajā procesā,
taču nekad neatgriežas vienā un tajā pasā vietā.
Tātad, mēs vienmēr augam ar šo procesu,
spalvotā čūska - mūsu saules sistēma - mums atliek vienīgi ticēt,
ka šī spalvotā čūska mūs aiznesīs uz zaļākiem plašumiem,
faktiski maiji ir teikuši, ka tas notiks 2012. gada 21. decembrī,
brīdī kad iestājas Galaktiskā Izlīdzināšanās,
pēc kuras tad mēs būsim jaunu ietekmju iespaidā,
kuras mēs neesam piedzīvojuši ilgu laiku - jo esam bijuši "miegā", taču nu mēs sākam atmosties.
"Un mirušie tad atkal celsies" - kur svētajos rakstos tas tiek aprunāts -
nav domāts, ka miroņi vārda tiešā nozīmē līdīs no kapiem laukā,
kā kristietība mūs mēģina mācīt,
patiesībā tur ir domāts - ka mēs esam gulējuši kā miroņi, mēs esam bijuši miegā.
Un tagad, kad mēs apgūstam šīs gudrības, mēs atceramies simbolus, jo nu mēs varam tos iztulkot.
Tie bija gulējuši apslēpti tumsonības laimetā tūkstošiem gadu,
un daudz ko no šīm vērtībām romieši iznīcināja -
Ēģiptes tempļus, pieminekļus un hieroglifus, ko viņi nespēja saprast.
Kristieši iznīcināja vidusjūras tautu kultūrālās un svētās vērtības.
Aleksandrijas lielā bibliotēka tika nodedzināta,
un Jeruzalemē tika iznīcināts Iesvētīto templis.
Kartāga, kā jau zināt, atņēma cilvēkiem visu gaismu,
lai varētu pārvaldīt pakļautās tautas, kas dzīvoja tās uzburtajā pasaulē, tūkstošiem gadu garumā
Tagad kad mēs esam atmodošies un atgūstam grožus savās rokās, šī zinātne ir īpaši būtiska.
Astroloģija ir zinātne par "Holistisko Visumu".
Un tas ir sā*** sapratnei par to, kas Tu esi.
Kad Tu saproti, ka tu esi šis... un tu paskaties augšup un sāc dziedāt:
"Mirgo, mirgo, mazo zvaigznīt, kā es brīnos kas tu esi"
un tu saproti, kas viņas tādas ir - viņas ir dzīvības avotiņi.
Pirmkārt, mums ir šī Saules sistēma, kur Sol ir Saule,
un Saulē mīt vīrišķā enerģija,
savukārt visas planētas skaitās sievišķā dzimuma, un dejo apkārt vīrišķajam (Saulei).
Mēs, cilvēki - varam ar aci saskatīt tikai septiņas planētas.
Īstenībā tās ir piecas planētas, plus Saule un Mēness.
Ārējās planētas, jeb planētas ārējā Saules sistēmā,
nevar ieraudzīt ar cilvēka aci bez kāda optiskā instrumenta palīdzības.
Šīs septiņas planētas mūs ietekmē ikdienas,
un ja tu vēlies tam pierādījumu, paņem savu ziņu avīzi un Tu redzēsi laika ziņu sadaļā:
Saule lec - Saule riet, Mēness lec - Mēness riet.
Un atsevišķā nelielā kastītē lēkšanas laiks Venērai, Marsam, Saturnam, Jupiteram...
Tas tur ir uzrādīts.
Valdošie cilvēki ir mēģinājuši izskaust astroloģiju un novērst no tās uzmanību,
jo kristietība to neatzīst.
Bet patiesībā viņi ir vienīgais grupējums pasaulē, kurš to neatzīst.
Ebreju ticības zināšanas ir balstītas uz astroloģiju
un kaut kādas atliekas no tām ir atrodamas arī kristiešu baznīcā -
ar divpadsmit apustuļiem, taču Zodiaka mājas ir nomainītas.
Un ja tu ieietu Hindu templī, tad vispirms dodies pa kreisi
un tu pamanīsi divpadsmit zvaigznājus kā dievības,
tad paveroties visapkārt, redzēsi templī pārējās personas ar visām septiņām planētām.
Ja ir laukā ir ***ša, saulaina diena, kad tu pamosties, tas rada pozitīvu efektu.
Ja savelkas mākoņi un nostājas saulei priekšā, tie izfiltrē šo pozitīvo efektu.
Runājot par augu valsti uz zemes vai ūdens un plūdmaiņas uzvedību -
visu planētas sievišķo dzīvību regulē Mēness.
Tā arī menstruālais cikls ir ieguvis savu nosaukumu - no vārda "Moonstral",
un otrs vārds, ko izmantojam - "lunatiķis", no "Luna" cikla.
Un visas kārtību uzturošās iestādes zina ka,
pilnmēness rada ezotērisku efektu cilvēkos.
Tieši pilnmēness laikā parasti tiek sastrādāts īpaši daudz visādu muļķību.
Tātad, vai varam secināt, ka planētas mūs iespaido?
Pilnīgi notekiti. Jo īpaši Saule un Mēness.
Sirius B riņķo apkārt Siriusam A un tas aizņem 49.9 gadus.
Tā ir tik smaga, ka vien tējkarotīte no tās svērtu simtiem tonnu.
Tā griežas ap savu asi 23 reizes minūtē.
Šī ir saule, šī ir zvaigzne, tikpat smaga kā zvaigzne... iedomājies cik smaga tā ir!
Un magnētiski tā ir tik spēcīga, ka tās ietekme uz mūsu planētu Zemi ir pavisam tieša.
1989 gadā, kad šis mazais brīnums, šis tik ļoti smagais, cietais, mazais brīnums –
kad tas šķērsoja līniju starp Siriusu A un mūsu Sauli, ar tās Zemi riņķojam tai apkārt,
Zemes griešanās ātrums samazinājās 1989. gadā,
zaudējot veselu sekundi dienā vairāku nedēļu garumā pirms šī notikuma,
un atkal paātrinājās par veselu sekundi dienā uz vairākām nedēļām pēc šī notikuma.
Paturiet prātā šo brīnumu - tā ir zvaigzne, kas atrodas 8 gaismas gadu attālumā –
un tā palēlināja un paātrināja mūsu planētu.
Ja mēs labi pavērojam mūsu Saules sistēmu un kā tā darbojas,
redzam, ka Mēness riņķo apkārt Zemei, un Zeme rotē Saules orbītā.
Zemei paiet 365 dienas, lai tikt apkārt Saulei.
Tajā pašā laikā mūsu Saule atrodas orbītā ar Sīriusu.
Sīriusam esot spožākajai zvaigznei debesīs
un atrodoties Vēža sektorā, tieši blakus Dvīņiem,
tas ir sasaitē ar mūsu zvaigzni,
un reizi 24 000 gados mēs apvijamies viens otram apkārt pulksteņrādītāja kustībā.
Siriuss un mūsu Saule pēdējos pāris tūkstošus gadu ir attālinājušies viens no otra,
un nu tie ir izņēmuši stūra līkumu un atkal tuvojas viens otram.
Kad tiek sasniegta šīs orbītas ārējā robeža,
šīs eliptiskās orbītas, kas ir mūsu saulei un Siriusam, ārējā robeža -
tā ir vieta, kur atrodas dzelzs laikmets,
savukārt Zelta laikmets ir tad, kad tie ir tuvu viens otram,
un savstarpēji attālinoties, tie iet cauri Sudraba un Bronzas laikmetiem,
galu galā atkal atgriežoties Dzelzs laikmetā.
Un šis cikls ietekmē cilvēces apziņu.
Tā kā mums ir 100% apziņas laikā, kad zvaigznes ir tuvu viena otrai,
zvaigznēm attālinoties, apziņa krītas uz 75%, 50% un 25%.
Mums nav bijusi iespēja izbaudīt pilnu apziņu jau ļoti ilgu laiku.
Nedz arī daudz dažādas dotības, spējas un spēkus, kas mums reiz piemituši.
Taču nu mēs esam iznākuši no tumšā kakta,
un mūsu divas saules - Sīriuss un mūsu Saule,
savā varenajā orbītā traucas viena otrai pretim un ved mūs laukā no tumsas laikmeta.
Šīs divas saules ilgu laiku bijušas atdalītas viena no otras,
un tādējādi viņu ietekme bijusi vājināta,
līdz ar to mūsu apziņa bija kritusies un rezultātā mēs dzīvojām tumšajā laikmetā.
Tagad tās atkal tuvojas viena otrai, nesdamas mūs augstākā apziņā.
Un tas ir viens no dabas procesiem.
Daba mūs nes, ceļ, palīdz mums, un iznes mūs cauri šim augšupejas procesam,
un to visu caurvij dabas mīlestība.
Kaut arī ir pasaulē vietas, kur plosās haoss, bailes un ciešanas,
haotiski notikumi visapkārt mūsu pasaulē - tās ir tikai paliekas no tumšā laikmeta,
un skaistais atmošanās process nav apstādināms.
Tātad, mēs esam ārā no tumšā kakta...
Abas saules traucas pretī viena otrai lielos ātrumos
un tas ir tas skaistākais moments šajā laikā.
Mēs esam ceļā uz gaismu...
Tātad, mēs dzīvojam ļoti nozīmīgā, vēsturiskā brīdī, šis ir vienkārši apbrīnojams laiks.
Šīs lielās pārmaiņas, kuras mēs redzēsim paši ar savām acīm, būs gluži vienkārši pārsteidzošas.
Mēs vienkārši esam ieslēgti ciklu virknēs.
Un katra cilvēka pienā*** ir - kad pienācis īstais brīdis -
atklāt pašam savu apziņu, ņemt pilnu kontroli pār sevi.
Daniela grāmatā no Bībeles ir teikts,
ka šajā laikā draudzi atradīs pareizās zināšanas par patiesību un
"izmazgās savus apmetņus", un tie nonāks uz patiesības ceļa.
Taču ir arī minēts, ka daudzi izvēlēsies turpināt tumsas ceļu, kā to līdz šim gājuši.
Mēs patiešām šobrīd atrodamies tumšajā laikmetā,
taču nupat jau gatavojamies to atstāt.
Un tie, kuri identificē sevi ar tumsu, tie kas tur jūtas konfortabli un kā mājās -
bez šaubām, viņi vēlas lai pasaule paliktu, kāda bijusi, viņi nevēlas nekādas izmaiņas.
Viņi baidās no gaismas, kas spraucas iekšā, viņi baidās no cilvēku atmošanās.
Ja visi sāks saprast kas īstenībā notiek notiek 2012. gadā,
tad tas paātrinās mūsu atmošanās procesu vēl jo vairāk,
tādēļ Tumšajiem ir plāns - neļaut pozitīvās informācijas izplatīšanos,
un tā vietā izplatīt cilvēkos bailes.
CETURTĀ NODAĻA: Baiļu verdzībā
Plašsaziņas līdzekļi runā par 2012. kā pastaro dienu.
Pasaulei un cilvēcei pienākšot gals, komētas kritīšot no gaisa, un kas tik vēl ne.
Izskatās, ka Tumšie spēki cenšas radīt negatīvu priekšstatu par to, kas gaidāms.
"Tupini dejot, līdz pasaulei pienāk gals, ja to jūti, ļauj tam notikt..."
"turpini dejot, līdz pasaulei pienāk gals..."
"Izskatās, ka esam izdzīvojuši..."
"Uzpūt to par godu Pasaules galam. Jaunais Lynx 2012: Pēdējais Izdevums."
"Arvien vairāk amerikāņu gatavojas sagaidīt pasaules galu. Jums tas šķiet ārprāts?
Uzreiz pēc neliela pārtraukuma, uzklausiet, kas sakāms mūsu nākamajam viesim,
un redzēsim, vai joprojām tā domāsiet."
"Nebūtu nekāds brīnums, ja jūsu garāžā būtu jūsu auto, zāles pļāvējs un kaudze ar visādām grabažām,
taču kādam vīram no Arizonas tā ir vieta, kur sagatavoties pasaules galam,
un viņš tāds nav vienīgais.
Visi krājumi un darbarīki, kas nepieciešami, lai pārdzīvotu apokalipsi,
lai arī kādā veidā tā nāktu."
"Cilvēki, kas gatavojas, būtībā, pēdējai stundiņai,
ar ekstrēmām patvertēm, kur pārlaist pastaro dienu.
Mums pievienosies Džeiks Džokabi, lai pastāstītu mums ko vairāk."
"Šobrīd vērojams, ka cilvēki arvien nopietnāk piedomā,
lai nodrošinātos pret apokaliptiskām katastrofām, jo īpaši dēļ baumām par 2012.gadu"
"Tūkstošiem cilvēku šobrīd dzīvo trauksmes stāvoklī,
veidojot pārtikas krājumus un būvējot pazemes bunkurus - pat Austrālijā.
Un uzņēmēji no tā tikai iegūst, pārdodot kataklizmu pārdzīvošanai nepieciešamās preces -
gāzmaskas, pretradiācijas tērpus, un pat pārtikas un ūdens tabletes."
Acīmredzamais jautājums - kālab kāds vēlētos
radīt tik negatīvu priekšstatu par ko tādu, kas nemaz nav negatīvs,
vēl jo vairāk - tas īstenībā ved uz labu, un parādīt to kā kaut ko ļaunu?
Un izmantotu to, lai mīlestības vietā uz šīs planētas sētu bailes?
Šie cilvēki ir dabūjuši savus nagus šajā informācijā
un pārvērš to dezinformācijā,
lai mūs muļķotu un bremzētu cilvēces progresu.
Piemēram, filma "2012" ir pārsātināta ar bailēm un briesmām,
un tam nav nekāda sakara ar patieso potenciālu, ko šis gads mums nes.
Ja pasaulē izplatītos bailes,
tās pazeminātu cilvēku uztveres frekvenci,
tādējādi kalpojot Tumšo spēku nolūkiem - turēt mūs pakļautībā
Atklāti sakot, mediji nav tā labākā vieta,
kur smelties informāciju par 2012. gada patieso nozīmi -
tā vietā saņemsiet dezinformāciju, turklāt negatīvu.
Un, protams, tos uztur un virza bailes, un tie mīl bailes,
un cilvēki, kas kontrolē šīs raidstacijas un mēdiju tīklus,
ar lielāko prieku rada un izplata bailes.
Videoklipi, kas brīdina skatītājus par 2012. gada 21. decembri -
dienu, kad pastarās dienas sludinātāji sola ka pasaule, kādu to pazīstam šobrīd, beigsies.
Mūsu nākamis viesis, Džims Durdans, darbojas izdzīvotāju grupā, kas gatavojas šai apokalipsei."
Džim, kā tas notiks - vai tas būs sadursme ar kādu debess ķermeni,
vai mēs paši iznīcināsim sevi kodolkarā? Kas īsti mūs sagaida 2012. gadā?"
"Nu, balstoties uz maiju kalendāru un Drēzdenes kodeksu,
ēģiptieši un maiji paredzēja apokaliptiskus notikumus 2012. gada nogalē."
"Viņu kalendārs paredz, ka 21. decembrī pasaule pārstās eksistēt.
Un kaut arī tas neatturēs vairumu no mums gatavoties Ziemassvētkiem,
desmitiem tūkstoši cilvēku tic, ka ir jābūt gataviem uz pašu ļaunāko."
"Saskaņā ar kādu seno pareģojumu,
no pasaules gala mūs šķir nu jau vairs tikai dažas nedēļas - vai tu esi tam gatavs?
Senais kalendārs beidzas šī gada 21. decembrī, citiem vārdiem - pastarā diena."
Ne jau maiji mums stāsta šīs muļķības,
tie ir daži rietumnieki kas tā izskaidro to, ko viņuprāt, maiji ir teikuši.
"Viņi ierauga koka grebumu un sāk to tulkot pa savam. Kas par varenu joku. Jokdari tādi!"
Ir pieejams daudz apzināti safabricētas un sagrozītas informācijas.
Lielie mēdiji iznīcina informāciju.
Ja vadošie plašsaziņas līdzekļi kaut vai nelielā mērā
darbotos saskaņā vārda "žurnālisms" patieso nozīmi, nekas tāds nebūtu iespējams.
Bet mēdiji pieder tiem pašiem cilvēkiem, kuri kontrolē politiķus.
Tātad, arī mēdiji, gluži tāpat kā valdības, NAV savā vietā,
lai kalpotu sabiedrības interesēm un informētu cilvēkus.
Mediji kalpo, lai liktu cilvēkiem ticēt tam, ko mediju īpašnieki vēlas.
Viņi redz, kā cilvēkos aug apzinātība, un mēģina to apkarot ar visiem iespējamajiem līdzekļiem.
Un tādēļ tie mēģina attēlot pozitīvos notikumus, kas šobrīd notiek, pavisam negatīvā gaismā.
Ja palūkojamies no maiju skata punkta, tad varam ieraudzīt ko gluži pretēju tam, ko esam ieraduši domāt, un tam, kas mums ir mācīts.
Viņuprāt, mums priekšā stāv pavisam ***ši notikumi.
"Maiji neko nav teikuši par pasaules galu -
pirmais cilvēks, kas sāka izplatīt šīs baumas ar savu 1988. gada grāmatu "Maiju Faktors" bija Jose Arguelles,
kurš vēlāk pārsauca sevi par Valum Votan - seno maiju dievu,
jo viņš esot tā nākamā reinkarnācija, tādēļ esot pieņēmis tā vārdu.
Taču maiji paši ir atstājuši ziņas par gluži pretējo -
ir atrasti akmenī iekalti vēstījumi par labiem notikumiem nākotnē,
piemēram, tādā un tādā dienā pēc 21. decembra."
Un visu cilvēces baiļu saknē guļ bailes no nāves, kurām nemaz nevajadzētu mūsos būt -
jo, ja mēs būtu turpinājuši sekot mūsu senču dzīvesziņai, kas bija saskaņā ar dabu,
un kristietības ieviešana to nebūtu pārtraukusi,
mūsos joprojām būtu šī zināšana,
ka miesas nāve ir nebūtisks notikums, jo dvēsele ir nemirstīga.
Tomēr mēs esam zaudējuši šo gudrību un patieso mācību par dvēseli
un tās nemirstīgo dabu, un esam to iemainījuši pret mākslīgi radītām reliģijām,
un tā rezultātā mūsos mīt bailes no nāves.
Līdz tam cilvēki nebaidījās nedz nāves, nedz arī kā cita.
Bailes rada nebeidzamu apli, kurā iesaistīts upuris, vainīgais un glābējs,
un mēs identificējamies ar kādu no šīm lomām un iesprūstam tajā,
un galu galā glābējs kļūst par nākamo upuri.
Un nav nekā novājinošāka, kontrolējošāka un ierobežojāka par "upura mentalitāti".
Ar šo manipulāciju palīdzību mūs visas dzīves garumā radina saskatīt sevi upura lomā un vainot kādu citu:
"Ai, atkal jau esmu upuris, esmu šājā situācijā, dēļ a, b, c un d...", un tā tas arvien turpinās.
Un, ja mēs esam nonākuši šajā stāvoklī, mēs tajā arī paliksim, jo, kamēr vien paši sevi uztveram kā upuri,
mēs izstarojam upura vibrācijas, kuras neizbēgami piesauc attiecīgos notikumus.
Kad Tu saki "Hei, es neesmu nekāds upuris! Es pats vadu savu dzīvi,
pats esmu radījis šos apstākļus, kas man nepatīk, un tikpat labi varu radīt tādus, kas man patīk".
Brīdī, kad Tu sāc šādi domāt, upura mentalitāte ir prom,
tu vairs nepievelc apstākļus, kas tevi noliktu upura lomā,
un piepeši tavā dzīvē ienāk tieši tie cilvēki, kas tev vajadzīgi,
lai tiktu laukā no apstākļiem, kas tev nepatika, kuros pats sevi biji ieslodzījis.
Un, ja mēs neizprotam, kas notiek, un lielākā daļa no mums tajā momentā neizprot,
mēs sakām - "Jēziņ, kā man paveicās - šis cilvēks ienāca manā dzīvē tieši īstajā brīdī...
Neticami, kāda apbrīnojama sagadīšanās!" Nav tiesa.
Tu pats piesaistīji šos cilvēkus, jo tavs iekšējās esamības stāvoklis bija izmainījes
un tu saskaņojies ar cilvēkiem un notikumiem, kas bija nepieciešami, lai izkļūtu no situācijas.
Patiesībā mēs varam kontrolēt paši savu likteni tik, TIK lielā mērā, ka tam pat ir grūti noticēt.
Taču, par spīti tam, miljardiem cilvēku tiek pārliecināti par pretējo,
un rezultātā, to neapzinādamies, viņi veido sev gluži citu realitāti.
Tātad, ja mēs dzīvojam bailēs,
tad arī varam ievilkt baiļu atspulgu savās dzīves situācijās.
Bailes rodas no nespējas būt visvareniem,
tātad, tiklīdz mēs izejam no absolūtās, bezgalīgās mīlestības stāvokļa, mēs sākam baidīties.
Viena no pirmajām lietām, kam varam tikt pakļauti, ir bailes.
"Tu vari nokrist un savainoties!" "Ja nu es sāku asiņot?"
"Neliec rokas tajā katlā - applaucēsies!" "Ūdenī dzīvo haizivis!"
Visi šie argumenti ir baiļu radīti.
Un bailes ir efektīvākais līdzeklis, ko kādam varētu iedot,
lai kontrolētu cilvēciskas būtnes. To sauc par vergturību.
To, protams, varētu nodēvēt arī citādi, taču, ja cilvēkam nav brīvības,
tad, gribot vai negribot, viņš nokļūst sava veida verdzības gūstā.
Visļaunākais ir kļūt par vergu plašsaziņas līdzekļiem.
Tā ir vesela mašinērija, kas ik dienas izspļauj jaunu porciju.
Tiek lēsts, ka ir tikai divas lietas, kurās varam paļauties attiecībā uz laikrakstiem -
tās ir cena un izdevuma datums.
Tikai šīs divas lietas, un pat tad vēl kādreiz dzirdam brīdinājumu - "Tu labāk pārbaudi datumu!"
Lūk, kādi mēs esam kļuvuši, mūsu apziņa tiek kontrolēta -
no rīta modinātājs izrauj mūs no miega,
mums ir tik un tik laika līdz brīdim, kad jābūt darbā.
Mēs zinām - ja mēs dosimies laukā no mājas pāris minūtes agrāk, būs vieglāk paspēt laikā.
Tās visas ir bailes. Bez izņēmuma!
"Es negribu pazaudēt darbu. Ja mani atlaidīs, palikšu bez dzīvesvietas
un sieva ar visiem bērniem mani atstās... Tas viss ir bailes.
Ja mēs atkāptos soli atpakaļ no pasaules, kurā dzīvojam,
ievilktu dziļi elpu un palūkotos uz to vēlreiz,
mūsu acīm pavērtos absolūti un sasodīti vājprātīga aina.
Un mums vēl grib iestāstīt, ka mūsu cilvēces evolūcija
esot sasniegusi nebijušus augstumus, un liela daļa tam arī notic.
Īstenībā mēs neesam ne tuvu tam,
uz ko mēs patiesībā būtu spējīgi un ko vēl varētu atklāt un izzināt.
Taču pieņemtās "sabiedrības normas" ir ļoti spēcīgas.
Īpaši tad, kad no šūpuļa līdz kapa malai mēs tiekam nepārtraukti manipulēti un mulsināti
ar pretrunīgu informāciju, un tiekam piespiesti tai noticēt,
pretējā gadījumā tiekam izsmieti vai nosodīti par to, ka esam atšķirīgi.
"Tikai paskatieties uz mums. Viss ir ačgārni un kājām gaisā.
Ārsti grauj veselību, juristi - likumību, universitātes iznīcina zināšanas,
valdības atņem brīvību, lielākie mēdiji sakropļo informāciju
un reliģijas iznīdē garīgumu." TIK zemu mēs esam nokrituši!!
Ja tu ļauj mēdijiem un runām par masu iznīcināšanas ieročiem ievilkt tevi bailēs,
ja tu pievienojies citiem pastāvīgās bailēs dzīvojošajiem,
tad tas nozīmē, ka mijiedarbību ar Visumu tu veic saur savu Ego,
kas ir ļoti viegli kontrolējams un maldināms.
Ja mēs ļausim turēt sevi šajos baiļu grožos,
mums būs ļoti grūti paaugties - kā mēdz izteikties.
Cilvēki, kas kontrolē mūs sabiedrību, nevēlas, lai mēs nonāktu svētlaimē,
jo, ja mūsu čakras, Kundalini enerģija un viss pārējais, būtu aktīvs un nomodā,
un mēs sāktu vairāk apzināties dievišķo un sevi kā vienotās apziņas izpausmi,
viņiem vairs nebūtu varas pār mums.
Ja nav nekā cita no kā baidīties, izņemot pašas bailes,
un tu nomet šīs bailes, tad tu nonāc svētlaimes stāvoklī.
Kad tu izvēlies mīlestību, ego norimst, tu atmosties
un sāc saskatīt realitāti un to, kas patiesībā ap tevi notiek.
Ego redzesloks ir ļoti šaurs
un ļoti daudz kas no tā, kas patiesībā notiek, paliek nepamanīts,
tādējādi indivīds, kurš dzīvē vadās pēc sava ego, ir ļoti viegli kontrolējams.
Bet nav iespējams kontrolēt personu, kura garīgi mostas, kura kļūst apskaidrota -
ir pat sens teiciens, ka apskaidrota būtne rotaļājas ar Visumu
gluži tāpat kā bērns rotaļājas ar bumbu.
šie cilvēki visas lietas redz tādas, kādas tās patiesībā ir,
tādēļ viņus nevar ne apmānīt, ne piemuļķot.
Tās ir gluži kā burvestība, kas uzlikta cilvēku prātiem,
lai mūs atdalītu no mūsu patiesajām spējām.
Bet labā ziņa ir tāda, ka katrs no mums pats var šo burvestību salauzt -
nevis kāds ārējs spēks, bet Mēs. T ā ir tikai mūsu izvēle.
Mēs dzīvojam tajā brīnišķīgajā laikā, kad pasaulē atgriežas līdzsvars.
Tev tikai jātic - jāuzticas mīlestībai -
izvēlēties mīlestību un būt uzticīgam mīlestībai.
Un tādējādi tava dzīve kļūs daudz labāka.
Ja turpināsi rīkoties baiļu un ego vadībā,
tad arī turpmāk tiksi raustīts uz visām pusēm kā lupatu lelle un turpināsi dzīvot izbīlī,
un tā arī nesapratīsi ne nieka no tā,
kas notiek pasaulē un tev apkārt, ne arī to, kas notiek tevī pašā.
Jo vairāk mēs kļūstam atbildīgi par savām darbībām, jo pasaule kļūst harmoniskāka.
Cilvēkiem sākot atmosties un uzņemties atbildību,
mēs varam cerēt ieraudzīt daudz harmoniskāku pasauli.
Vienīgā lieta, no kā patiešām vajadzētu baidīties, ir pašas bailes.
Ja tu tiec ierauts bailēs, tās var tevi izsist ārā no harmonijas ar patiesajām norisēm.
Ja tu vēlies būt un palikt daļa no patiesās realitātes, tad tu neļausi sev nonākt baiļu jūgā.
Valdības atņem tautai brīvību. Šo momentu ir būtiski saprast.
Ja nu kādam tas ir jaunums, tad šis ir pirmais solis pretī mīklas atrisinājumam:
Valdības nav ieviestas, lai kalpotu tautai -
valdības ir izveidotas, lai kalpotu tiem, kas kontrolē šīs valdības
un paverdzina tautu - tāds ir to īstenais nolūks!
Tiklīdz mēs sākam to sajēgt, daudzas sakarības kļūst saskatāmas
un daudzi jautājumi pamazām sāk rast atbildes.
PIEKTĀ NODAĻA: T umšie spēki
"Pats Vārds Slepenība ir pretrunīgs brīvā un atvērtā sabiedrībā,
un mums, kā jau cilvēkiem raksturīgi un arī redzams vēsturē,
vienmēr ir bijusi pretestība pret slepenām biedrībām, ar slepeniem zvērestiem un slepenu rīcību."
"To gatavošanās darbi tiek slēpti, nevi publicēti.
To kļūdas tiek apraktas, nevis parādītas virsrakstos.
To disidenti tiek apklusināti, nevis uzslavēti.
Par viņu tēriņiem netiek prašņāts, neviena bauma netiek publicēta, neviens noslēpums netiek atklāts."
"Jo visapkārt pasaulei mums pretdarbojas monolīta un cietsirdīga sazvērestība,
kas balstās, galvenokārt, uz slepenām ietekmes sfēras paplašināšanas metodēm -
ar iefiltrēšanos - nevis iebrukumu, ar apvērsumu - nevis vēlēšanām, ar iebiedēšanu - nevis brīvu izvēli."
"Tā ir sistēma, kas ir savākusi plašus cilvēku un materiālos resursus,
un rezultātā izveidojusi labi nocietinātu, ļoti efektīvu mašīnu,
kas apvieno militārās, diplomātiskās, intelektuālās, ekonomiskās, zinātniskās un politiskās darbības." - Džons F. Kenedijs
Tā pēc būtības ir slepena elite, kurai pieder, un kura pārvalda korporācijas, viņiem pieder bankas,
viņiem pieder mediji, tāpēc viņi ir ieguvuši pilnīgu un absolūtu kontroli par visu - gandrīz.
Viņi kontrolē visas lielākās nozīmīgās institūcijas pasaulē.
Viņi gāž organizācijas, viņi iefiltrējas organizācijās,
viņi ir ļoti, ļoti aktīvi, viņi izsūta spiegus pa visu pasauli.
Viņi ielaužas mūsu telefonu līnijās un noklausās mūsu sarunas – šīs ģimenes mūs izspiego.
Tagad es runāju par reālajiem īpašniekiem, īstajiem īpašniekiem -
lielo turīgo biznesa intereses, kas kontrolē lietas un veic visus svarīgos lēmumus.
Aizmirstiet par politiķiem - tie ir ielikti savās vietās, lai radītu jums priekšstatu, ka jums ir izvēles brīvība.
Jums tādas nav. Jums nav izvēles brīvības. Jums ir īpašnieki.
Jūs piederat viņiem. Viņiem pieder viss.
Viņiem pieder visi svarīgie zemes gabali, viņiem pieder un viņi kontrolē korporācijas,
viņi jau sen ir nopirkuši un samaksājuši par senātu, kongresu, valsts ēkām, pilsētas hallēm,
viņi tur tiesnešus savā aizmugures kabatā, un viņiem pieder visi lielie mediju uzņēmumi,
tātad, viņi kontrolē turpat vai visas ziņas un informāciju, ko jūs dabūjat dzirdēt, viņi ir saķēruši jūs aiz visām četrām.
Viņi katru gadu tērē miljardiem dolāru aģitācijās lai panāktu to, ko viņi grib.
Un mēs jau zinām, ko viņi grib - vairāk priekš sevis un mazāk visiem pārējiem.
Šie cilvēki neiet uzmanības centrā, tā sakot,
viņi nav tie pasaules līderi, ko mēs redzam, bet viņi ir kautkas aiz tā.
Līderi nāk un iet, vai ne? Viņi vienmēr ir īslaicīgi.
Bet šie cilvēki nemainās, viņi vienmēr ir tur,
un viņi darbina zobratus un mašīnas augstākajā līmenī – no paaudzes paaudzē.
Viņu iesā*** meklējams jau sen, sen atpakaļ.
Un tā viņi uztur savu asinsradniecību un pārmanto visu to varu un bagātību,
un, saprecoties ar citām ģimenēm, viņi iegūst vēl vairāk bagātības un varas - attiecībā pret citām ģimenēm.
Viņi ir pievākuši šo nabaga planētu, tas ir viens liels klubs, un jūs neesat ielūgti!
Jūs un es neesam lielajā klubā.
Starp citu, tas ir tas pats lielais klubs, kas jums cauru dienu borē galvā stāstot kam ticēt,
visas dienas garumā skalo jums smadzenes par to, kam jums vajadzētu ticēt, ko domāt un ko iegādāties.
Galdiņš ir sašķiebts, draugi, spēle vairs nav godīga,
un šķiet, ka neviens to nemana, šķiet, nevienam nerūp.
Labi, godīgi, uzcītīgi cilvēki, baltā krāsā, zilā krāsā - nav svarīgi, kādas krāsas krekls jums ir mugurā.
Labi, godīgi, uzcītīgi cilvēki, šīs vienkāršas būtnes,
turpina ievēlēt šos bagātos smerdeļus, kam nospļauties par viņiem,
nospļauties par jums, viņiem ir nospļauties par jums,
jūs viņiem vispār nerūpat, nemaz, nemaz, nemaz.
Šīs elites ģimenes sauc sevi par Illuminati.
Viņu simboli vienmēr ir acs vai piramīda, vai kaut kas tamlīdzīgs.
Tie nemaz nav slikti simboli - tie ir skaisti simboli,
bet, izmantojot šos skaistos simbolus, viņi ir devuši tiem sliktu vārdu.
Tāpēc cilvēkiem pentagramma un heksagramma asociējas ar sātaniskiem simboliem,
patiesībā tie ir tikai dabas simboli.
Mēs zinām, ka jūs esat cietsirdīgi, mēs zinām, ka jūs esat ļauni.
Deividam Rokefelleram, Rothsčailda pārstāvjiem, kas šeit atrodas,
un Nīderlandes karalienei - jums visiem.
Mēs jums sakām, ka jūs neesat mūsu karalienes, jūs neesat mūsu karaļi,
jūs neesat mūsu dievi, mēs jums nepiederam. Mēs neesam jūsu vergi.
Mēs pastāvam brīvi cilvēki, kā esam pastāvējuši kopš laika gala,
pret stipriem vīriem, pret slepkavām, pret huligāniem.
Mēs pieveiksim jūsu pasaules valdību.
Illuminati vēlas iegūt pilnīgu kontroli pār pasauli. Viņi vēlas Jauno Pasaules Kārtību.
Jauna Pasaules Kārtība - pasaule, kurā tautas pārvalda likuma vara, nevis džungļu likums.
Kad mēs sekmīgi paveiksim savus uzdevumus, un mēs noteikti tos paveiksim,
tad mums tiešām būs iespēja tikt pie šīs Jaunās Pasaules Kārtības.
Kārtība, kurā uzticama nāciju organizācija varētu izmantot tās "miera uzturēšanas" lomu,
lai piepildītu ANO dibinātāju solījumu un vīziju.
Biju plānojis noslēgumā teikt ko citu, bet es jūtos spiests pateikt to, ko teikšu.
Tagad es riskēju izklausīties pēc sazvērestības teorētiķa.
Bet tā vairs nav tikai teorija - tas, ko es vēlos teikt, ir fakts.
Pasaules elites slepenās organizācijas vairs nav nekāds noslēpums.
Viņi ir plānojuši ieviest pasaulē komunistisku vispasaules valdību, uz kuru mūs jau sen ved.
Tas ir terorisms vārda visļaunākajā nozīmē, pie tam, tas nāk no mūsu pašu valdību rokām.
Un tā nebūs jauka Jaunā Pasaules Kārtība.
Tā būs fašistiska oligarhu diktatūra. Tā būs elle zemes virsū.
Kara stāvoklis, koncentrācijas nometnes, bet viņi vēlas tikai savus strādnieciņus.
Viņi vēlas ļoti, ļoti pārtikušu bagātnieku klasi un strādniekus.
Bez gudriem cilvēkiem, nekādas apakšējās klases, tikai vergus un viņus.
Bet es jums pateikšu arī ko viņi nevēlas.
Viņi nevēlas pilsoņu sabiedrību, kas spētu kritiski domāt paši ar savu galvu.
Viņi nevēlas labi informētus, labi izglītotus un kritiski domāt spējīgus cilvēkus.
Viņi nav tajā nav ieinteresēti. Tas viņiem neko nedod. Tas ir pret viņu interesēm!
Ja govs kādreiz atmostos ganībās un apzinātos savu likteni -
ka vienudien tā nonāks McDonalds hamburgerā -
ja tai būtu šī saprašana, vai jūs domājat, ka tā turpinātu pļaviņā ēst zāli?
Vai jebko citu ko viņas lopkopis gribētu lai tā dara? Protams, ka ne!
Taču, kamēr vien tas lauksaimnieks spēj turēt šo govi govs apziņā, tikmēr tas nenotiks.
Viņi vēlas saglabāt status quo, paturēt visu kā tas ir,
tāpēc ka viņiem jau ir kontrole un viņi vēlas to paturēt.
Mēs dzirdam ļoti daudz par sazvērestībām, un daudz kas no tām ir patiesība.
Kā, piemēram, stāsti par fluorīdu jūsu ūdenī - tas ietekmē čiekurveidīgo dziedzeri.
Iespējams, tā bija apzināta stratēģija, lai apturētu cilvēku augšanu apzinātībā.
Es varētu jums iedot veselu sarakstu, taču īsumā - gan ēdiens, ko mēs ēdam,
veids, kādā tiekam izglītoti, viss, kam mums ir mācījuši ticēt - tas viss spēlē nozīmīgu lomu.
Viņi mūs tur maldos un tumsonībā. Viņi mūs tur neziņā.
Pasaule ir pārvērsta par apjukuma labirintu.
Un tas ir izdarīts, lai vestu mūs projām no vienkāršajām patiesībām,
jo sarežģītība kalpo, lai neļautu mums atrast šīs vienkāršās patiesības.
Bet, kad tu savieno punktus, starp šķietami nesaistītiem cilvēkiem,
situācijām, organizācijām, pasaules notikumiem - tu sāc redzēt, kā tie saiet kopā.
Pēkšņi šī mulsinoši neskaidrā pasaule sāk pieņemt daudz skaidrāku dimensiju.
Jo, tikai savienojot kopā punktus, kā jūs šodien redzēsiet -
plašu klāstu ar priekšmetiem, situācijām un cilvēkiem,
jūs varēsiet sākt redzēt, kādēļ pasaule ir kājām gaisā,
kādēļ tā ir tāda, kāda tā ir, un pats galvenais, aiz šīs sarežģītības,
aiz šiem sarežģītības dūmu ekrāniem, ir pārsteidzoša atklāsme
par to, kas mēs esam, un kāda ir dzīvības daba.
Kad mēs sākam saprast,
ka īstenībā esam kas daudz vairāk, kā tikai Liene Bērziņa vai Pēteris Kalniņš -
tad mēs esam "viss, kas ir, ir bijis, un jelkad būs."
Tā ir tā atšķirība starp to, kas mēs patiešām esam,
un to, ko viņi grib mums par mums iestāstīt.
Un, bez šaubām, mēs ciešam no defektiem, ko mums uzlicis tumšais laikmets un apziņas pazaudēšana,
bet šajos laikos mēs atmostamies, jo spirālējošā saule ved mūs uz "zaļākiem ganību laukiem".
Es nedomāju, ka populārie plašsaziņas mediji vēlētos, lai ikviens saprastu, ka notiek masveida atmošanās.
Taču, neskatoties uz to, visur, kur es eju, un viss, ko es redzu, uz to norāda.
Visur, kur es dodos, ir milzīgs entuziasms
un interese par jogu, meditāciju - ne tikai austrumu lietām, bet filozofiju.
Semināri un citas lietas par sevis apzināšanos.
Cilvēki atver acis un saredz to, kas tiek ar tiem darīts.
Viņi beidzot redz, ka tik ilgu laiku ir tikuši mocīti un turēti verdzībā. Un mēs neesam brīvi!
Tāpēc vien, ka varam izvēlēties, kādas krāsas kokteili mēs pērkam, un ar kādu garšu,
nenozīmē, ka mēs būtu brīvi. Tā ir ilūzija, tu neesi brīvs, tā ir policejiska valsts.
Tagad cilvēki sāk atjēgties, jo viņi saprot, ka tas ir tikai pakalpojums.
Bankām ir pakalpojums, un šis pakalpojums ir - karš.
Zinātniekiem un lielajām farmācijām ir pakalpojums, un tas ir - sazāļošana.
Jo zāles maksā daudz naudas, un viņi grib naudu.
Valdību uzdevums ir tevi krāpt un pievākt tavu naudu, izmantojot "nodokļus".
Pasaule ir apgriezta kājām gaisā un cilvēki ir apjukuši,
un iemesls tam visam ir šīs Illuminati ģimenes.
Tās ir mūs maldinājušas un krāpušas visu šo laiku.
Sabiedrība ir ļāvusi sevi piemuļķot.
Es domāju, mēs esam tikpat vainīgi cik viņi, jo mēs esam ļāvuši tam notikt.
Bet par laimi, tagad cilvēki sāk mosties un saprast, kas notiek.
Cilvēki arvien vairāk apzinās to, ka mums ir nepieciešams mainīt mūsu ieradumus
un pilnveidoties, un uzņemties atbildību.
Tas spēks, kurš mēģina samazināt mūsu informētību un apziņu,
es domāju, ka tas sāk palikt mazliet satraukts un nobijies.
Tas ir noraizējies un, šķiet, tādēļ tas paplašina savas darbības.
Līdz ar šīs apziņas revolūcijas iesākšanos, tas sāk palielināt ietekmi arī savā svaru pusē.
Tas saskata, ka šī atmoda notiek un tas ir ļoti apdraudēts,
un tas nevēlas, lai tā notiktu. Tāpēc viņi veic arvien lielākus pasākumus.
Elites un pie varas esošās ģimenes saprot, ka viņi sāk zaudēt kontroli pār savu sistēmu,
tā pamazām brūk kopā.
Tāpēc viņi, tāpat kā jebkurš organisms, cenšas paildzināt savu eksistēšanu,
tādēļ viņi dara ko vien spēj, lai tikai bailes turpinātu mūs vadīt,
bet daudzi cilvēki tik vienkārši vairs uz tā neuzķeras,
jo mūsu saule ceļ mūs augstākās esencēs, augstākā apziņā,
un tāpēc mēs atsakāmies iet atpakaļ, mēs nevaram, tagad mēs varam tikai kāpt augšup.
Kas agrāk bija labprātīga, pašapmierināta ļaušanās iedzīšanai muļķībā,
tagad gatavojas kļūt par lielu konfliktu starp kontrolējošajiem spēkiem,
kas vēlas saglabāt visus, kādi tie bija, un šo apziņas revolūciju,
jo šī muļķošana vairs nevar turpināties tagad, kad cilvēkiem acis veras vaļā.
Mums nav nepieciešami viņu pakalpojumi - karš, kaitīgie medikamenti;
terorisms nāk no šiem cilvēkiem, tas nenāk no "teroristiem" - viņi paši ir tie teroristi.
Illuminati ģimenes ir teroristi.
Tāpēc labāk vienkārši pateiksim - NĒ - visām šīm lietām un to pakalpojumiem.
Bet, ja jūs noraidāt to, ja jūs sakāt nē tam,
un tu saki - nē es izvēlos kaut ko labāku, es izvēlos kaut ko augstāku,
un tu sāc sevi attīrīt, tu sāc dzīvot Mīlestībā, un bailes aiziet.
Un, ja pietiekami daudz cilvēku pievienotos un sāktu darīt to pašu,
tad mēs atkal pārvērtīsim pasauli Ēdenes dārzā.
Mēs pieveiksim jūsu pasaules valdību.
Es stāvu Visuma radītāja priekšā, un es lūdzu Visuma radītājam,
kā mūsu tēvi to darīja 1776. gadā, mūs vadīt, pamācīt un virzīt,
un dot mums spēku un tālredzību, un sapratni, un gribu stāvēt pret visiem jūsu mērķiem,
tostarp, jūsu beidzamo plānu par pasaules iedzīvotāju samazināšanu par 80% -
kāpēc jūs ievietojat dzīvsudrabu vakcīnās, un alvas nātrija fluorīdu ūdenī?
Kāpēc? Kāpēc jūs liekat vēža vīrusus vakcīnās,
kāpēc jūs tagad lietojat urāna atliekas nu jau četrās atsevišķās valstīs?
Jūs esat uzpūtīgi, jums piemīt slimība, kas elitēm bijusi visos laikos.
Tumšie spēki tiešām baidās no cilvēka, kurš ir saskaņā ar savu īsteno patiesību,
un dzīvo tās vadībā, jo tad viņi vairs nevar tevi kontrolēt.
Nu, viņi patiešām varētu zaudēt savas varas pamatu, mums pamostoties,
un tāpēc, lai mēģinātu saglabāt kontroli pār mums, tie izplata bailes.
Viņi reaģē uz to, jo īstenībā ir viņi ir nobijušies.
Illuminati baidās zaudēt visu savu spēku,
un zina, ka 2012. gadā viņu enerģijas tīkls, ļaunās, negatīvās enerģijas režģis,
kas viņus vislaik bija stiprinājis, nu būs prom.
Viņi stāv paisuma viļņa priekšā un saka - "Es nekļūšu slapjš." Bet, viņi kļūs slapji.
Un šī apziņas maiņa skars arī viņus - vai viņiem patīk tas, vai ne.
Šajā brīdī mums vairs nav jāuztraucas par Illuminati,
mums vajag veltīt savu uzmanību, lai piepildītu mūsu dzīves ar svētlaimi un mīlestību,
jo viņu laiks ir iztecējis. Tas ir beidzies, un tas ir acīmredzami.
Tas ir skaidrs arī cilvēku pulkiem, kas jau ir pamodušies.
Viņi laižas lapās, izmisīgi mēģinādami turēties pie savas impērijas,
taču mēs varam viņus uzvarēt, kā Dāvids pieveica Goliātu, pieceļoties kājās un pretojoties.
Jūsu vara tiks gāzta, un tā jau krīt.
Jūsu Jaunā Pasaules Kārtība ir nolemta neveiksmei. Cilvēcība jūs pieveiks.
Džons F. Kenedijs: Pārliecināts, ka ar jūsu palīdzību
cilvēks būs, kādam tam vajadzēja būt kopš dzimšanas: brīvs un neatkarīgs.
SESTĀ NODAĻA: Apziņa
Mēs katrs dzīvojam savā individuālajā pieredzē.
Katrs no mums, neatkarīgi no tā, cik niecīgi šķietam, salīdzinājumā ar visumu,
mēs nesam šo visumu sevī.
Katram no mums ir sava ilūzija par to, kas mēs esam,
taču īstenībā mēs esam apziņa, kas nepārtraukti novēro dažādas apziņas izpausmes - deju mūsu acu priekšā.
Mēs visi esam viena un tā pati persona, taču katrs skatamies uz sevi no citiem skata punktiem,
ar citādu attieksmi, no atšķirīgām vidēm.
Viss tiek radīts no vienas un tās pašas enerģijas, un šī enerģija ir Apziņa. Energija - Apziņa.
Tātad, mēs skatāmies uz visu radīšanas procesu kā milzīgu apziņas lauku, vienu gigantisku prātu,
no kura katrs esam maza daļiņa, kā ūdens lāsīte apziņas okeānā.
Mēs esam idividualitātes līdz noteiktai pakāpei, taču to veselumu mēs veidojam visi kopā.
Nav nekā ko darīt šajā trakajā pasaulē, bet katram vajadzīgs vaļasprieks.
Tu esi šeit lai piedzīvotu, tu labi pavadi laiku, vai ne?
Bet ilūzija, kurā mēs iegrimstam, var būt tik spēcīga, ka mēs varam tajā apmaldīties.
Ikkatrs cilvēks ir pats Dievs,
bet vairums no tiem neizprot savu patieso būtību,
un ir pastāvīgā sava prāta un intelekta ietekmē, ko mēs saucam par lielo maldīšanos.
Cilvēks pastāvīgi dzīvo maldos un ir šo maldu vadīts.
Pasaule un dzīve ir kā brauciens atrakciju parkā,
un kad tu tajā iekāp, tev var šķist, ka tas ir pa īstam - mūsu prāts ir tik spēcīgs,
un ceļojums turpinās augšup un lejup, un apkārt un apkārt.
Tur ir trīsas un drebuļi, tas ir tik krāsains, un ļoti skaļš, un tur ir jautri - kādu laiku.
Daži cilvēki tajā braukuši jau ilgi, un sāk šaubīties – vai tas ir pa īstam, vai tikai brauciens?
Un daži ir atcerējušies, un nāk atpakaļ pie mums un saka:
"Hei, neuztraucieties, nebaidieties ne nieka, jo šis ir tikai brauciens,"
un mēs.. nogalinam šos cilvēkus.
"Apklusiniet viņu! Mēs esam daudz ieguldījuši šajā braucienā, apklusiniet viņu!"
"Paskatieties uz manām rūpju rievām,
paskatieties uz manu bankas kontu un ģimeni – tam jābūt pa īstam."
Bet tas ir tikai izbrauciens.
Vienotā enerģija vēlas sevi pieredzēt.
Bet, kad tā ir vienotībā, tā nevar sevi pieredzēt, tā tikai zina to kā jēdzienu.
Un tad tā dara labāko, ko tā spēj – tā aizmirst savu būtību.
Apzināti aizmirstot, kas un kāds tu esi, tu vari piedzīvot atcerēšanos.
Mēs esam apziņa.
Neiemiesota, bezformas apzināšanās, kas atrodas piedzīvošanā.
Kā viens centrālamerikas šamanis teica: "Mēs esam uztvērēji, mēs esam apzināšanās;
mēs neesam objekti; mums nav blīvuma. Mēs esam bez robežām...
Mēs, jeb drīzāk, mūsu saprāts, to aizmirst,
un tā mēs iesprostojam visu savu būtību apburtajā lokā,
no kura mēs savas dzīves laikā reti kad izkāpjam."
Un šis apburtais aplis ir tas, kurā mūs grib noturēt kontroles sistēma,
jo tad mēs esam kontrolējami!
Kad mēs sakām, ka praktizējam kādu garīgo mācību, vai ejam garīgo ceļu,
tas patiesībā nozīmē savas patiesās esības izzināšanu. Kas es esmu?
Kāds es esmu? No kurienes es nāku? Ko es daru šeit uz planētas Zeme? Kurp es dodos?
Tu patiesībā pats atklāj šos noslēpumus, apjaušot, kas tu patiesībā esi.
Galu galā, tu nonāksi punktā, kad piedzīvosi savu patieso būtību,
nevis vairs tikai ilūziju par sevi, kurai visu laiku esi ticējis.
Tev varbūt šķiet, ka esi šis fiziskais ķermenis, vai ka esi domas, ko domā, vai tamlīdzīgi.
Taču patiesība ir tā, tu esi avots visām šīm lietām ka – tu esi savu domu avots,
tu esi sava ķermeņa avots, tu esi savu emociju avots.
Tu esi tas, no kurienes tas viss nāk, bet mēs esam piemuļķoti,
nez kāpēc liekot mums noticēt, ka mēs paši esam šīs lietas.
Bet mēs neesam šīs lietas, bet gan to radītāji.
Mēs esam dievišķi. Mēs esam vienota apziņa.
Atceroties, kas mēs esam, un atgūstot arvien vairāk spēku,
mēs apjaušam, ka esam šīs pieredzes un visa notiekošā līdzradītāji.
Vārda "apgaismība" īstā nozīme - tu apzinies kas tu patiesībā esi,
tu apzinies, ka esi vienots ar Dievu, ka tu esi Dievs.
Gluži kā piliens ir okeānam –
tu iepilini ūdens lāsi okeānā, un tā kļūst par okeānu – tas ir tas, kas mēs esam.
Dievišķā vienības. Mēs esam dievišķi atomi – Dieva daļiņas.
To pašu saka arī svētie raksti – mēs esam Dieva dēli un Saules meitas.
No šī skatpunkta, tas ir tik brīnišķīgi!
Mēs esam unikālas un neaizstājamas lāses šajā lielajā apziņas okeānā,
ko mēs dēvējam par Dievu vai Radītāju, šis Dievs - kā mēs to saucam,
nav kāds vīrs ar bārdu, kas sēž tronī, teikdams: "jūs esat grēkojuši un tiksiet sodīti,"
vai kaut kas ārpus mums – tas ir mūsos, tas ir visapkārt mums, tas ir Viss,
tā ir Pati Apziņa, kas izpauž un pieredz pati sevi bezgalīgā formu daudzveidībā, ko mēs redzam.
Protams, ka mēs esam citā apziņas līmenī attiecībā pret sienu,
bet arī šī siena joprojām ir Dievs, no cita apziņas līmeņa, tas viss ir tas pats veselums.
Nav nozīmes, kādos kultūras ierobežojumos katrs ir sevi ielicis -
neatkarīgi no tā, tas pats Dievs, kas ir manī, atrodas ikvienā.
Un kad cilvēks apzinās Dievu sevī, viņš redz Dievu ikvienā un visur.
Ziņās nerunā par pozitīvām narkotisko vielu pieredzēm, vai ne?
Vai tas nav savādi, ņemot vērā, ka lielākā daļa manas narkotiku pieredzes ir vairāk nekā pozitīva.
Kur viņi atrod tos plānprātiņus, es nesaprotu.
Kā būtu ar pozitīvu LSD stāstiņu, vai nebūtu vērts tādu ielikt ziņās, kaut vienreiz,
lai pieņemtu savu lēmumu uz informācijas bāzes, nevis iebiedēšanas taktikas, māņticības un meliem?
Kaut vienreiz... Man šķiet, tas būtu tā vērts.
"Šodien kāds jaunietis, būdams LSD ietekmē,
atjēdzās, ka visa matērija ir tikai enerģija, kas sabiezināta, palēninot tās vibrācijas,
ka mēs visi esam viena apziņa, kas piedzīvo sevi subjektīvi.
Tāda lieta kā nāve neeksistē, dzīve ir tikai sapnis, un mēs neesam nekas vairāk kā sevis pašu iztēle.
Un tālāk Toms ar laika ziņām.
Fiziskais ķermenis ir veids, kā apziņa pieredz šo realitāti.
Ja es vēlos mijiedarboties ar šo realitāti, kas ir sava veida frekvenču diapazons,
man vajadzīga šī čaula, kas ikkatram no mums ir, kas vibrētu šajā attiecīgajā frekvenču diapazonā,
jo mūsu apziņa vibrē daudz par ātru – gluži kā Radio 1 censtos sazināties ar Radio 2 -
taču tiem ir atšķirīgas frekvences - tāpēc tas nekad neizdosies.
Tāpēc mēs pieņemam šo ārējo projekciju, ko mēs saucam par fizisko ķermeni,
un caur to es varu mijiedarboties ar šo realitāti.
Taču kontroles sistēma grib likt mums noticēt, ka šī projekcija,
ka šis ķermenis, ar kuru mēs tikai pieredzam šo realitāti - ir mūsu patiesā būtība,
jo tad mēs ejam no "Es esmu viss, kas eksistē, ir bijis un jelkad būs"
uz "Es esmu tikai Andris Liepiņš, es esmu Pēteris Nieciņš un esmu bezspēcīgs."
Tā ir atslēga visam!
Amerikas Savienotajām Valstīm ir 2 satelīti, kurus sauc par GOES.
To uzdevums ir mērīt Zemes magnētisko laukus un nosūtīt savus lasījumus ik pa 30 minūtēm,
un šie lasījumi parasti iekļaujas zināmā mērījumu diapazonā, pie kā zinātnieki ir pieraduši.
Taču ar 2001. gada septembri zinātnieki sāka redzēt lasījumus, kas bija neparasti,
ārpus skalas salīdzinot ar to, ko viņi bija redzējuši pirms tam.
Tad tie sāka vaicāt - kas notiek, kas ir tas, kas varētu ietekmēt
visas planētas magnētiskos laukus tādā mērā, ka mēs redzam šīs pēkšņās smailes lasījumos.
Ko tādu redz šie satelīti, ko mēs neesam redzējuši iepriekš?
2001. gada 11. septembrī pasauli pārsteidz satricinošas ziņas, bailes visapkārt pasaulei
No satelītiem iegūtie dati tika izklāti pa kalendāra mēnešiem un dienām, un tika atklāts,
ka lielā smaile izveidousies tieši 2001. gada 11. septembrī,
un pat vēl precīzāk – pirmā smaile parādījās 15 minūtes pēc tam,
kad pirmā lidmašīna ietriecās pirmajā Pasaules Tirdzniecības centra tornī.
Iemesls, kādēļ šī informācija ir tik svarīga zinātniekiem, ir tas,
ka pēdējos 300 gadus oficiālā zinātne ir bijusi balstīta uz diviem nepareiziem pieņēmumiem.
Pirmais nepareizais pieņēmums - "Viss ir nošķirts no visa pārējā,
tas, kas notiek vienā vietā, neatstāj nekādu iespaidu uz to, kas notiek jebkur citur,
un gadījumā, ja tomēr izskatās ka atstāj, tad tā ir tikai sagadīšanās."
Otrs nepareizais pieņēmums - "Mūsu iekšējās pieredzes – domas, jūtas, emocijas un ticība -
neatstāj nekādu iespaidu uz pasauli ārpus mūsu ķermeņiem."
Skatoties uz šiem diviem nepareizajiem pieņēmumiem,
uz kuriem zinātnieki balstījušies veselus 300 gadus,
es redzu, kādēļ tie nav ieraudzījuši sakarības,
vērojot Zemes magnētiskā lauka īpaši augsto rādījumu tieši brīdī,
kad planētas iedzīvotāju emocijas bija fokusētas uz katastofu.
Mēs dzīvojam Austrālijā, un nesen šeit bija divi cikloni vienā gadā Ziemeļu Kvīnslendā.
Un, skatoties ziņas laika ziņu kanālā, es ievēroju, ka vīrietis un sieviete,
kas lasīja šīs ziņas publikai – teica, ka šie cikloni varētu pārvērsties daudz lielākā vētrā.
Tādējādi TV skatītāju domas tika piesaistītas idejai,
ka no tiem radīsies daudz lielāka vētra.
Un viņi turpināja to apgalvot vēl un vēl, līdz cilvēki, kas bija fokusējuši savas domas uz šo vētru,
to patiešām izaudzēja lielāku.
Ja kāds domā, ka tā nav patiesība, tad mums jāpaskatās, kā Dr. Masaru Emoto paņēma trauku ar ūdeni,
teica tam pozitīvus vārdus un uzlika nelielu zīmīti ar uzrakstu "Mīlestība",
kā rezultātā ūdens molekulārā struktūra harmoniski sakārtojās.
Un tad viņš ielēja to pašu ūdeni citā traukā, uzlika tam zīmīti "Iznīcība",
un molekulas izveidoja haotisku, neglītu veidojumu.
Tagad ir pat zinātniski pamatots, ka zinātniekam,
veicot eksperimentu, būtu jāpamet ēka, rajons – viss.
Jo viņa apziņa ietekmēs eksperimenta iznākumu.
Tātad, lai gūtu zinātniski precīzu rezultātu, eksperiments būtu jāveic, kamēr viņš pats nav klāt.
Domām piemīt ļoti liels spēks.
Ja tā ir pozitīva doma, tā pievienosies pozitīvo domu apkopojumam,
ja tu raidi negatīvu domu, tā pievienosies pasaules negatīvo domu apkopojumam
un atstās negatīvu efektu uz mūsu planētu.
Senie raksti un tradīcijas no visas pasaules ir atgādinājušas mums,
ka mēs visi esam saistīti – tie ir teikuši, ka mēs esam viens,
ka mēs esam daļa no mūsu pasaules, ka mēs esam daļa viens no otra,
esam daļa no Zemes un daļa no izmaiņām uz planētas Zeme.
Un, pēdējo 22 gadu laikā, apceļodams gandrīz katru kontinentu uz šīs planētas,
un runājoties ar cilvēkiem no tik daudzām dažādām tradīcijām un kultūrām,
esmu atklājis, ka cilvēki tik tiešām vēlas tam ticēt,
vēlas ticēt un viņiem patīk ticēt, ka mēs esam patiesi saistīti,
bet viņiem nepieciešams iemesls šai ticībai.
Nu zinātne mums dod šo iemeslu – priekš mūsu loģiskā prāta,
lai veidotu šo saikni, lai parādītu, kā mēs esam saistīti un kā ietekmējam pasauli,
un kā, turot godā šo saistību caur mūsu sirdīm,
mums vārda tiešā nozīmē ir spēks ietekmēt šīs planētas laukus,
lai spēcinātu dzīvību pasaulē, stiprinātu veselību, mūsu ķermeņa dziedināšanos un labklājību,
un tas viss ir saistīts ar Zemes magnētiskajiem laukiem.
Reiz Vašingtonas apgabalā sapulcējās cilvēki no visām pasaules malām, lai meditētu,
un tajā laikā noziedzības rādītāji apgabalā dramatiski samazinājās,
proporcionāli meditējošo skaitam - pilnīgi precīzās proporcijās.
Es strādāju ļoti daudz šajā centrā,
lai uzturētu šīs istabas vibrācijas augstā līmenī.
Nu jau tā ir sasniegusi tādu punktu,
ka cilvēki, kuriem pat nav intereses par meditāciju, gūst jaunas atskārsmes.
Pavisam nesen viens cilvēks, kuram nebija nekādas intereses par meditāciju un līdzīgām lietām -
viņš pavadīja šeit nakti, un no rīta viņā bija atmodusies Kundalīni enerģija.
Viņam nebija nekādas sajēgas par to kas notika,
un viņš nekad iepriekš šo vārdu nebija dzirdējis.
Tā nu tas notika - vienkārši atrodoties telpā, kas tiek uzturēta tīra.
Tagad pavērsiet to lielākā mērogā – ja mūsu sabiedrība izdarītu to ar visu planētu -
mums pat sapņos nerādās, kādi brīnumi tad būtu iespējami uz Zemes virsas šādā scenārijā.
Cilvēkam, kurš klusi sēž un meditē, ir ļoti spēcīga gravitācija –
viņi izveido tādu gravitācijas lauku, ka tos nevarētu izkustināt pat, ja māja bruktu.
Šādi atsevišķi cilvēki var aizstāt vairāku cilvēku radīto negativitāti.
cilvēks, kurš atrodas negativitātes varā,
ieiet istabā ar vienkāršiem cilvēkiem, un nekavējoties enerģijas līmenis krītas,
un cilvēki īsti nezina, kas tas ir un kāpēc, bet tā notiek.
Un tas pats notiek arī pretējā virzienā –
kādā cilvēku grupā, kas nepārtraukti sūdzas un strīdas viens ar otru,
ienāk cilvēks, kurš atrodas brīnišķīgā apziņas stāvoklī,
un pēc brīža visa grupa smejas, priecājas un labi pavada laiku.
Vispārīgi runājot, apziņa mainās atkarībā no izpratnes,
kaut gan, ja mēs runājam par kolektīvo apziņu - to ietekmē mediji.
No kanāla uz kanālu - ziņās, filmās un gandrīz katrā citā TV raidījumā -
viss, ko tur rāda, ir lielākoties tikai smadzeņu skalošana un demonizācija.
Gandrīz katrs cilvēks tiek cauru dienu pastāvīgi bombardēts ar negribētām domām,
kas pamazām izsmeļ viņa mentālo enerģiju.
Kad cilvēka mentālā enerģija ir noplakusi,
tas izraisa cilvēka mentālo resursu trūkumu un vienlaikus arī fiziskā spēka trūkumu.
Tā rezultātā samazinās arī mūsu spēja uztvērt informāciju un domāt,
samazinās cilvēka efektivitāte arī citās nozarēs.
Bet, kad tu nodarbojies ar kaut ko garīgu vai ar garīgumu saistītu,
tu pastāvīgi tiec piepildīts ar pozitīvo enerģiju,
līdz ar to, arī personības vājībām ir mazākas iespējas parādīties.
Visļaunākais ierocis pasaulē mūsdienās ir televīzija.
Un tā nav videokameras vaina - tas tiek izdarīts rediģēšanas procesā.
Tas ir izdarīts ieskaņošanā un apstrādes procesā.
Kamera nemelo, tā vienmēr rāda tikai patiesību.
Kolektīvā apziņa var būt liela problēma, ja vien tā nav fokusēta vislabākajiem uzdevumiem.
Pieņemsim, tu atrodies kaujas laukā, teikdams: "Es esmu francūzis."
Un otrs iet pretī – "es esmu brits".
Pag, vispirms vēl palūgsim savu Dievu, un tad nogalināsim viens otru.
Redziet? To sauc par kolektīvo apziņu. Individuālā apziņa ir zudusi.
Tā aizbēga no kara lauka, tā negribēja šajā piedalīties.
Atsevišķi cilvēki, grupas, dažādi sabiedrības slāņi,
un visas planēta kopumā - to noskaņojums ir ietekmējams, izmaināms -
jo ne planēta, ne grupas, ne arī sabiedrība nav tikai tas, pēc kā tie izskatās.
Tie visi ir tikai dažāda līmeņa apziņa. Mēs visi esam apziņa.
Ja mūsu apziņa pacelsies augstākās vibrācijās,
un man ir sajūta, ka tieši tas aktivizējas 2012. gadā,
tad sabiedrība, kādu mēs to zinām, vairs nepastāvēs.
Vecajam ir jāiet prom. Jaunajam jānāk vietā.
Es nedomāju, ka kāda lieta varētu attīstīties pilnīgi neatkarīgi no kādas citas.
Es jūtu, ka šajā apziņas laukā, kurā mēs dzīvojam,
viss notiek vienmērīgi, un mēs šobrīd ejam cauri periodam, kurā notiek apziņas paplašināšanās.
Saules nesti, mēs ierodamies labākos, smalkākos apziņas līmeņos, no kuriem ieguvēji būsim mēs visi.
Zeme pati ir apzināta, dzīva esamība,
un, ja būtnes, kas to apdzīvo, izvēlas paaugstināt savu frekvenci,
tās izvēlas dzīvot mīlestībā, nevis bailēs.
Visa daba kļūs zaļāka, skābeklis gaisā atjaunosies, piesārņojums pamazām izzudīs –
dzīve kļūs par utopiju – Paradīzi Zemes virsū.
Šīs realitātes radīšana ir atkarīga tikai no mums pašiem - no mūsu domām un rīcības.
Taču mums ir jāsaprot - kurš un kas jaucas mūsu prātos.
Mūsu prāts ir mūsu lielākā problēma, kad vien tas nav mūsu pakļautībā. Mūsu Pašu pakļautībā.
Kaut kā mums ir radies šis nepareizais iespaids, ka mums jāceļ pasaule, ejot kaut kur ārā un būvējot to.
Taču īstenībā, lai to celtu, Mums nav jādodas nekur ārā, bet gan pašiem savā iekšienē.
Tu atrodi šo ideālo pasauli savā Sirdī, un tad ļauj tai starot laukā no sevis,
un viss pārējais tad vienkārši notiek kā pats no sevis.
Kad cilvēki sāks atmosties un uzņemties atbildību,
mēs drīz vien varēsim sagaidīt daudz harmoniskāku pasauli.
Tas ir tikai ceļojums, un mēs varam to izmainīt katrā laikā, kad vien vēlamies.
Tā ir tikai izvēle. Nekādas piepūles, nekāda darba, nekādu naudas ietaupījumu,
tikai izvēle - šajā brīdī: BAILES vai MĪLESTĪBA.
SEPTĪTĀ NODAĻA: Mīlestības spēks
Tie, kas stāv aiz mēdijiem, droši vien gribētu, lai mēs ticam,
ka mīlestība ir tāda, kādu to redzam Holivudas filmās.
Taču patiesībā mīlestība ir esamības stāvoklis.
Tas nav kaut kas, ko tu dari kādam citam.
Ja kāds mīl tevi, bet tu viņu nemīli, tad tu arī neko no tā nejūti.
Tu jūti mīlestību tikai tad, kad pats to izstaro, kad pats to dod.
Ja tu mīli sevi, tad tu jūties laimīgs.
Ja tu ienīsti sevi, tu jūties riebīgi.
Un kāpēc gan tu gribētu justies riebīgi?
Kāpēc gan tu gribētu būt nožēlojams?
Kāpēc lai tu gribētu justies slikti? Vai tas tev kā nāk par labu?
Raizes ir tā pati lūgšana, tikai lūgšana pēc tā, ko tu nevēlies.
Ja tu vēlies radīt to, ko patiesi vēlies,
koncentrējies uz lieliskāko vīziju vislabākajā versijā, ko vien tu spēj iedomāties.
Un, lai ko tu darītu - vienmēr dari to dēļ prieka, nevis dēļ bailēm.
Ja tu jūties negatīvi, tev trūkst enerģijas;
ja tu jūties pozitīvi - tev ir daudz vairāk enerģijas,
un tu vari izdarīt daudz labu lietu, tu vari palīdzēt sev un daudziem citiem.
Dot priekšroku mīlestībai pār bailēm, nozīmē izvēlēties apziņas stāvokli kurā dzīvot,
kurā būt kā savā realitātē.
Un pat tad, kad tumšie spēki nāk pie tevis un cenšas tevi izvilkt laukā no šī stāvokļa,
tu tik un tā mīli arī viņus. Viņiem, protams, tas ļoti nepatiks.
Un tas nav nekas cits kā tikai izvēle - kā jau vienmēr -
izvēle starp bailēm un Mīlestību. Tas arī viss!
Mēs varam izvēlēties būt nobijušies. Mēs varam izvēlēties ienīst.
Tikai izvēle. Vai arī mēs varam izvēlēties nebaidīties un tā vietā mīlēt.
Nevis tādu mīlestību kā "Es mīlu tevi, jo tu man ieptatikies, dārgā," bet es mīlu tevi, jo tu esi.
Es mīlu tevi tādu, kāds tu esi. Es mīlu tevi, bez nosacījumiem.
Mīlestībai pamazām izplatoties, tā iekustina aizvien vairāk un vairāk cilvēkus,
un pamazām pasaule kļūst par arvien mīlošāku vietu.
Cilvēku daudzums, kas dzīvo mīlestībā, aizvien pieaug.
Ja tu vēlies izmainīt pasauli, tev jāsāk pašam ar sevi.
Bailes, dusmas, naids, nosodījums, diktēšana ko citiem vajadzētu darīt –
tā ir pasaule, kurā esam. Un tas ir cietums.
Bet paradīze mūs gaida. Tā ir vienas domas, tikai attieksmes attālumā, un ne vairāk - tikai vienas izvēles attālumā.
Mīlestība. Mēs mīlam viens otru, mēs mīlam pasauli, mūsu dzīves pilnībā izmainās,
un mūsu pasaule pilnībā izmainās.
Un mēs esam tās paaudzes, lai cik neticami tas nešķistu, paskatoties uz pasauli, kāda tā šobrīd ir,
es kaislīgi ticu, ka mēs esam tās paaudzes, kas ar savu mīlestību pārvērtīs pasauli paradīzē -
kādai tai vajadzētu būt, kāda tā bija paredzēta.
Cilvēkiem pēc būtības vajadzētu būt mūžīgiem, pildītiem ar viedumu un ekstāzi -
un es nerunāju par narkotisko reibumu, bet gan par garīgu svētlaimi,
kas ir visaugstākās frekvences, ko var piedzīvot, atrodoties cilvēka ķermenī.
Mums ir tiesības uz svētlaimi kopš dzimšanas.
Mēs tikām radīti, lai izbaudītu mīlestību un laimi.
Šī svētlaime vienmēr varētu būt mums blakām, visapkārt ir tik potenciāla mūsu svētlaimei. Vai ne?
Tas ir kā ar gaismas slēdzīti – tu to ieslēdz, un zini,
ka nākamajā brīdī gaisma parādīsies un piepildīs visu telpu.
Tieši tāpat ir ar svētlaimi - tā vislaik ir tepat, tā vienkārši gaida kad tu to ieslēgsi,
un tu vari smelties to, cik vien daudz vēlies.
Cilvēkiem tas netiek atgādināts.
Tieši otrādi - tie visu laiku tiek iztraucēti un aizrauti prom:
"Ej uz darbu." "Ej uz skolu." "Dari to, dari šito." "Ej karjerā.
Un spēj tik brīnīties - laime tā arī tiek atstāta novārtā, dienu pēc dienas.
Laimei netiek dota iespēja. Kādēļ tā? Viņa taču tepat vien ir...
Dievs ir Absolūtā Mīlestība, un tas ietver visu.
Un Mīlestība ir spēks, kas satur kopā visumu.
Ir pienācis laiks ielaist mīlestību un atstāt bailes aiz muguras. Tas ir tik vienkārši.
Jo bailes nozīmē, ka tev ir bailes kaut ko zaudēt. Ko gan var zaudēt?
Īpašumus un priekšmetus? Visas tās materiālās ilūzijas, vai ķermeni?
Ķermenis tāpat kaut kad nomirs. Tas ir tikai laika jautājums.
Bet tas, kurš dzīvo mīlestībā - zina, ka viņš nekad nevar neko zaudēt.
Un, kad tu atrodi šo mīlestības stāvokli un dzīvo tajā, tad, lai kas arī nenotiktu –
vai tas būtu fiziskais sabrukums, vispārējs haoss un bailes, vai ciešanas visapkārt -
ja tu paliec mīlestībā, tu saņem visu debesu svētību, un tāpēc nav nekā,
no kā baidīties saistībā ar 2012. gadu un to, kas notiks pēc tam.
Baiļu acis grib, lai mēs uzliktu durvīm lielākas slēdzenes, pirktu ieročus un aizvērtu sevi Mīlestībai,
tā vietā, lai redzētu mūs visus kā vienu veselumu.
Lūk, ko mēs varētu tagad darīt, lai pārvērstu pasaui par jaukāku piedzīvojumu -
visu to naudu, ko katru gadu iztērējam ieročiem un aizsardzībai,
izlietot to, lai pabarotu, apģērbtu un izglītotu pasaules nabadzīgos - šī nauda to segtu daudzkārt,
un neviens pats cilvēks netiktu aizmirsts, un mēs kopā varam kosmosu izpētīt -
gan iekšēji, gan ārēji. Mūžīgi.
Mēs esam neatkarīgi no visiem kalendāriem, notikumiem, kā arī no visa cita.
Katrs lēmums, ko tu pieņem, pagriež tevi kādā virzienā.
Kad tu pieņem labus lēmumus, nesteidzies, dod sev brīdi ieelpot,
ienāc tagadnē, un pieņem apzinātu lēmumu. Un viss ir mainījies.
Vissvarīgākās lietas, ko es gribētu cilvēkiem pateikt, ir -
uzziniet kas jūs esat, atgūstiet savu suverenitāti
un iemācieties zinības par "Kā augšā, tā apakšā" - makrokosmosu un mikrokosmosu,
jo mēs esam mikrokosmosi Visumā, visā izplatījumā.
Mūsu ķermenis ir visums - pilns ar atomiem, triljoniem atomu - kuri ir mūsu zvaigznes.
Es domāju, mēs esam daļa no lielākas gudrības, kā jelkad spēsim aptvert,
no augstākiem slāņiem - sauciet to, kā gribiet.
Ziniet, kā es to saucu? Lielais Elektrons! Lielais Elektrons.
Bzzzzzz... Bzzzzz... Tas nesoda, tas neapbalvo, tas netiesā itin nemaz.
Tas vienkārši IR, un tāpat arī mēs. Uz kādu brīdi.
Un, tiklīdz mēs šo uzzinam un saprotam, kas MĒS patiesībā esam,
mēs ceļamies augšā un ignorējam šo baiļu dzīto sistēmu - vienkārši ignorējam to,
un ielaižam sevī Mīlestību, un nekas, itin nekas vairs nevar mūs apturēt,
nekas vairs nevar mums nodarīt pāri, nekas vairs nevar mums likt baidīties.
Lai vai ko mēs dzīvē darītu, būtu ļoti labi, ja mēs tam "uzbirdinātu" nedaudz garīguma.
Jo līdz ar to mēs iegūstam iekšējo mieru, iekšējo klusumu,
bez kura mēs tik ļoti apmaldāmies šajā pasaulē, ka vairs nezinām ko mēs patiešām vēlamies,
un tas būtu ļotu nelabs stāvoklis.
Tādēļ katru dienu vajadzētu praktizēt kādu garīgu nodarbi,
lai tas tev palīdzētu audzināt tavu prātu, tavu intelektu, nomierinātu tavu prātu.
Esi apzināta persona šajā bezapziņas pasaulē!
Esi laimīgais cilvēks, lai tu varētu palīdzēt arī citiem atrast viņu laimi.
Pretējā gadījumā tu pats esi daļa no šīs problēmas, un tas ir pats nelabākais stāvoklis.
Mēs atnācām no vietas, kur viss ir no tīras apziņas,
un mūsu dzīves mērķis ir iet cauri šim vajadzību aplim,
gūt pieredzi un gudrību, cik vien daudz spējam,
un atgriezties mājās daudz, daudz pilnīgākiem, kā pirms tam.
Cilvēkiem, kas bijuši propagandas upuri -
kas tikuši ierauti baiļu virpuļos sistībā ar 2012. gadu u.c. -
labākais, ko varu ieteikt, ir netapt to apmuļķotiem,
un atcerēties, ka mūsu ļaunākais ienaidnieks ir pašas bailes.
Tāpēc vienkārši uzticieties Mīlestībai.
Tu esi tas, ko tu domā. Ko tu domā, par to arī kļūsi.
Kad Buda sacīja, ka mēs esam tas, ko mēs domājam -
viņš gribēja mūs rosināt turēt sevī vispozitīvāko un lieliskāko skatu par sevi, kādu vien varam iedomāties,
jo, par ko tu domāsi - to arī radīsi.
Tādēļ radi katru savu dienu svētlaimīgu un garīgu,
un dalies ar to, dalies līdzjūtībā, mīlestībā, un nomet bailes.
Jo nav nekā no kā baidīties, izņemot pašas bailes.
To ir teicis mans guru un citi skolotāji, un tā ir tīra patiesība -
ja Tu vēlies izmainīt pasauli, tad Tev jāsāk pašam ar sevi.
Pasaules pārveidošana vairs nav nekāda nākotne - "Ak, mūsu bērniem tas labāk izdotos."
Tā jau sen ir sākusies, un mēs to redzēsim savā acu priekšā.
Jo vairāk mēs mīlēsim un izjutīsim harmoniju, vienotību ar šo pasauli,
jo vairāk svētības būs šim laikam, kad tas pienāks.
Un tas laiks nāk, un tas pienāks, un brīnišķīgas balvas sasniegs visus, kas būs gatavi tās pieņemt.
Tas viss jau ir ceļā. Jaunā Mīlestības pasaule tuvojas.
Šim laikam tuvojoties, aizvien vairāk un vairāk cilvēku sāk aptvērt tā nozīmīgumu.
Vai tas patiešām ir laika posms lielām izmaiņām mūsu apziņā?
Vai to mums gribēja pateikt mūsu tēvu tēvi?
Kad mēs paskatamies pasaules vēsturē, mēs esam redzējuši ieilgušas diktatūras sabrūkam,
cilvēcībai apvienojoties un izejot Tunisijas, Jemenas un Ēģiptes ielās,
Netaisnības, kā piemēram "Afgāņu Kara piezīmes", tikušas izpaustas sabiedrībā ar WikiLeaks palīdzību,
tādējādi atklājot korupciju, mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu
un neskaitāmas ASV militārās operācijas un melus.
"Patiesa informācija dara labu" - Julians Assange
Vispasaules apzināšanās un patiesības tīkls vieno cilvēci caur tehnoloģijām un internetu -
vienīgo kanālu, kas pagaidām vēl netiek pilnībā kontrolēts.
Zināšanām izplatoties, cilvēki mostās,
un mēs sākam skaidrāk saskatīt pasauli, kurā dzīvojam.
Cilvēces apziņa aug mūsu acu priekšā.
Cilvēki, kas ir pie varas, varbūt mēģinās negatīvi ietekmēt tuvojošos pārmaiņu rezultātus,
piemēram, izraisot pasaules karu vai kārtējo reizi sagāžot globālo finanšu sistēmu.
Varbūt viņiem izdosies izplatīt gana daudz baiļu, lai atvērtu vārtus viņu "Jaunajai Pasaules Kārtībai".
Ja tā diena pienāk - mums jāatceras viņu patiesie nolūki,
visiem jākļūst par vienu, un jāaug mīlestībā un līdzjūtībā.
"Karaspēku prom! Karaspēku prom! Karaspēku prom!......."
"11. Septembra patiesību tagad!"
"Cilvēki saliedētībā nekad nebūs pakļautībā! Cilvēki saliedētībā nekad nebūs pakļautībā!"
"NĒ Jaunajai Pasaules Kārtībai!"
"Saliedēti mēs turamies. Sašķelti mēs krītam." - Ēzops
Kāds ir mūsu nākotnes ceļš? Varbūt tieši šobrīd tas brīdis, kad mums tas jāizlemj?
Vai tad tas nav mūsu pašu rokās - rīkoties kopā un celt labāku nākotni?
Pasauli bez ciešanām?
Mēs esam uzzinājuši, ka galaktiskā pāreja mums dod spēku, lai viestu pasaulē lielas izmaiņas,
un elites mēģina apspiest šīs izmaiņas ar baiļu izplatīšanu.
Mēs esam uzzinājuši, ka esam daļiņas no veselās apziņas pieredzam sevi pašu,
un ar mūsu kopējo spēku mēs varam izmainīt mūsu pieredzi jebkurā laikā.
Kad mēs fokusēsim visu mūsu būtību un iztēli jaunam sākumam,
mēs radīsim pasauli, kurā valda miers, mīlestība un saticība.
Un tieši tagad ir īstais laiks.
Debesis vai elle uz zemes - tā ir mūsu izvēle.
Un tā ir tikai izvēle starp bailēm un mīlestību.
Kā mums tas izdosies - to parādīs laiks,
mums tuvojoties 2012. gada 21. decembrim, un pēc tam.
"Esi tās izmaiņas, ko vēlies redzēt pasaulē." - Gandijs
Svētā Lukasa grāmatas 17. nodaļā ir rakstīts: "Dieva valstība ir cilvēkā" -
nevis vienā noteiktā cilvēkā vai cilvēku grupā, bet visos cilvēkos! Tevī!
Jums, cilvēki, ir spēks - spēks radīt mašīnas un spēks radīt laimi uz zemes virsas!
Jums, cilvēki, ir tas spēks padarīt šo dzīvi brīvu un skaistu,
un padarīt šo dzīvi par brīnišķīgu piedzīvojumu.
Nu mēs cīnīsimies, lai piepildītu šos vārdus, šo solījumu!
Cīnīsimies, lai pasaule kļūtu brīva! Nost ar nacionālajām barjerām!
Nost ar alkatību, naidu un neiecietību! Cīnīsimies par saprātīgu, apzinātu pasauli,
tādu, kur zinātne un progress vestu uz visas cilvēces laimi!
VIENOSIMIES VESELUMĀ!!!
Filmu no angļu valodas tulkoja radošā draugu apvienība no biedrībām Rezonanse(.lv) un Tava Skola(.lv)
Tulkošanā piedalījās: A. Gailītis, M. Vilne, E. Hlavickis, R. G. un V. Vītols
Subtitrus sastādīja V. Vītols
Esi pats šīs izmaiņas pasaulē.
Ieskats filmai "Garīgā atmošanās, Kundalīni atdzimšana"
Ja tev ir laime, tad tev ir it viss: būt laimīgam nozīmē būt saskaņā ar Dievu.
Tas ir bezgalīgs svētlaimes okeāns.
Daļa no tā neizmērojamā dzīvības enerģijas okeāna.
Tā ir enerģija, tas ir spēks, tas ir Dieva spēks.
Garīgā atmošanās, Kundalīni atdzimšana
Ir jābūt saskarsmē ar šo enerģiju, tā ir jāsaprot.
Tā skubina mūs doties pretim izaugsmei un augstākai attīstībai.
Gluži kā elektrība, Kundalīni uzskrēja uz augšu pa manu mugurkaulu.
Es jutos savienots ar katru dzīvu būtni, vēl vairāk, es jutos savienots ar pilnīgi visu,
visa kosmosa plašumā - es jutos kā viens vesels ar to.
Milzīgs daudzums mīlestības un miera, pilnīga pieņemšana, pilnīga mīlestība, pilnīgs viss...
Absolūta patiesība, absolūta apziņa un absolūta svētlaime.
Tā ir mūsu daba. Mūsu daba ir svētlaime.
Kad to vienreiz būsi piedzīvojis, tu vairs nekad nebūsi tāds pats kā senāk.
Neļauj nevienam sev stāstīt kas ir Dievs. Izzini to pats.
Katrā no mums ir aprakts noslēpums.
Esmu drošs, ka tas ir tas mūsu būtnes, kas ievietota šajā ķermenī, iedzimtais svētums un bezgalība.