Tip:
Highlight text to annotate it
X
Mani sauc Karolīna Mūra un es mācos Marvikas vidusskolas 11. klasē, Ņujorkā.
Jau kopš biju maza meitene, mani vienmēr interesēja apkārtējā pasaule,
un, manuprāt, tas lielā mērā iespaidoja manu aizraušanos ar astronomiju.
Tas ir mūsu kopējs hobijs ar manu tēti.
Kad viņa aizvien vairāk aizrāvās, es nolēmu uzcelt observatoriju, kurā
mēs varētu pastāvīgi uzstādīt visu aparatūru un sākt debess vērošanu.
Es daru to, ko citi sauc par supernovu medīšanu.
Es uzņemu nakts debesu fotoattēlus un skenēju tos, meklējot būtiskas izmaiņas.
Kādu nakti, kad pētīju uzņēmumus, pamanīju kaut ko, kas šķita interesants.
Tieši toreiz es ar Google sameklēju galaktiku, lai redzētu, ko esmu atradusi.
Kad jau kādu laiciņu biju meklējusi, atskārtu, ka, iespējams, esmu atklājusi savu pirmo supernovu.
Tā nu es nosūtīju uzņēmumu uz Starptautisko astronomijas savienību.
Un kādā vēlā vakarā viens mūsu draugs piezvanīja un gribēja runāt ar
Karolīnu,
un tad viņš viņai paziņoja jaunumu, ka viņa ir atklājusi un kļuvusi par visu laiku jaunāko personu,
kura ir atklājusi supernovu.
Un es aiz sajūsmas sāku lēkāt un kliegt, un vēl visu ko — tas bija tik kolosāli.
Man tikai vajadzēja ienākt skolā, un bērni sāka skandināt: "Supernova, supernova!"
Jā, esmu ļoti lepns, bet reizē mazliet greizsirdīgs, jo mēs esam konkurenti.
Viņš katru vakaru arī ir observatorijā, tādēļ man noteikti jāatrod vēl viena.