Tip:
Highlight text to annotate it
X
INTERVIJA AR VAMPÎRU
Gribi dzirdçt manu dzîvesstâstu?
- Tâds ir mans darbs.
Es intervçju cilvçkus.
Strâdâju pilsçtas radio.
Tev vajadzçs daudz kaseðu. - Man
ir vesela soma pilna ar kasetçm.
Tu man uz ðejieni sekoji, vai ne?
- Jâ, laikam gan.
Ðíita, ka esi ïoti interesants.
Vai tu ðeit dzîvo? - Nç.
Ðî ir parasta istaba.
Varbût sâksim?
Ar ko tu nodarbojies?
- Es esmu vampîrs.
Tas ir kaut kas jauns.
Man tas tâ arî jâsaprot?
Tieði tâ.
Es tevi gaidîju uz tâs ielas.
Vçroju tevi, tu vçroji mani.
Un tad tu sâki runât.
Mani bûs apciemojusi veiksme.
- Varbût mûs abus tâ apciemoja.
Teici, ka esot mani gaidîjis.
Vai grasîjies mani nogalinât?
Izdzert manas asinis? - Jâ.
Taèu tev vairs nav jâuztraucas.
Tu patieðâm domâ, ka esi vampîrs?
- Tâ mçs nevaram sâkt.
Ïauj man ieslçgt gaismu.
Domâju, ka vampîriem nepatîk
gaisma. - Mçs to dievinâm.
Gribçju tevi tikai tam sagatavot.
Jçzus! - Nebaidies.
Gribu izmantot ðo iespçju.
Kâ, pie velna, tev tas izdevâs?
- Tâpat kâ tev.
Daþas vienkârðas kustîbas.
Taèu es kustçjos pârâk âtri.
Sastâvu no miesas un asinîm,
taèu neesmu cilvçks.
200 gadu neesmu bijis cilvçks.
Kâ man izdotos tevi nomierinât?
Vai sâksim tâpat kâ românâ
"Dâvids Koperfîlds" ?
Piedzimstu... es uzaugu.
Vai arî sâksim ar brîdi,
kad piedzimu tumsai?
Vajadzçtu sâkt ar to, vai ne?
Tu taèu nemelo, vai ne?
- Kâpçc lai es melotu?
Tas notika 1791 . gadâ.
Man bija 24 gadi.
Biju jaunâks par tevi.
Taèu tad viss bija citâdâk.
Tajâ laikâ es jau biju vîrs.
Es pârvaldîju lielu plantâciju
uz dienvidiem no Òûorleânas.
Mana sieva nomira dzemdîbâs.
Viòa un jaunpiedzimuðais
bija apglabâti mazâk nekâ pusgadu.
Es gribçju viòiem pievienoties.
Zaudçjuma sâpes bija nepanesamas.
Vçlçjos tikt no tâm atbrîvots.
Gribçju to visu pazaudçt:
savu bagâtîbu, îpaðumus
un veselo saprâtu.
Cik dûþu ir kârðu kavâ?
- Vai sauc mani par blçdi?
Nç, es tevi saucu par
smirdîgu sprâgoni!
Tev nepietiks drosmes. Dari to!
Es ilgojos pçc nâves.
Tagad es to zinu.
Es to uzaicinâju. Lai atbrîvo
mani no dzîvoðanas sâpçm.
Mans uzaicinâjums bija domâts
ikvienam: palaistuvei man pie sâniem,
suteneram, kas sekoja.
Taèu to pieòçma vampîrs.
Atdod naudu, vai arî mirsi!
Joprojâm gribi nâvi? Vai arî esi
gana daudz no tâs redzçjis?
Gana daudz.
Viòð mani atstâja guïam
uz Misisipi krastiem...
...kaut kur starp dzîvîbu un nâvi.
Kas tu esi?
Ko tu dari manâ mâjâ?
Esmu atnâcis uz tavâm lûgðanâm.
Dzîvei zudusi jebkâda jçga?
Vînam nav garðas.
Çdiens tev izraisa riebumu.
Vairs nekam nav jçgas.
Ja nu es varçtu tev to visu atdot?
Ja nu es iznîdçtu sâpes
un dâvâtu tev jaunu dzîvi?
Tâdu, ko nespçj iztçloties.
Tâdu, kas bûtu uz mûþu.
Ne slimîba, ne nâve tev
vairs nespçtu piekïût.
Nebaidies.
Doðu tev to, kâ man paðam
nebija - iespçju izvçlçties.
Torît es vçl nebiju vampîrs un
redzçju savu pçdçjo saullçktu.
Atceros to visâ pilnîbâ, taèu nespçju
atminçties nevienu citu saullçktu.
Pçdçjo reizi apbrînoju rîta blâzmas
krâðòumu, it kâ to redzçtu pirmoreiz.
Tad es teicu ardievas saules gaismai
un kïuvu par to, kas esmu tagad.
Vai esi atvadîjies no gaismas?
Esmu izdzçris tevi lîdz nâvei.
Ja atstâðu tevi, tu nomirsi.
Vai arî tu vari bût mûþam jauns.
Tâdi, kâdi esam ðobrîd.
Saki, tu nâksi vai nç?
Nâkðu.
Tavs íermenis mirst.
Nepievçrs tam uzmanîbu.
Tâ notiek ar mums visiem.
Tagad skaties ar savâm
vampîra acîm.
Ko tu redzçji?
To nevar izteikt vârdos.
Tikpat labi vari jautât debesîm,
ko tâs redz. Neviens cilvçks nezina.
Ðíita, ka statuja kustas,
taèu tâ nebija.
Pasaule bija izmainîjusies,
taèu palikusi tâda pati.
Biju jaundzimis vampîrs,
kas apraudâja nakts skaistumu.
Gribi vçl vienu cigareti?
- Vai tas tev netraucç?
Tu jau laikam nevari nomirt no vçþa.
Nevaru vis.
Kâ ar krucifiksiem?
- Krucifiksiem?
Vai vari uz tiem paskatîties?
- Patiesîbâ man tas ïoti patîk.
Bet sirdî iedzîts miets?
- Muïíîbas.
Un zârki?
Zârki diemþçl ir nepiecieðamîba.
Neuztraucies. Drîz tu gulçsi
tik cieði kâ vçl nekad.
Kad pamodîsies, es tevi jau gaidîðu.
Tâpat kâ visa pârçjâ pasaule...
Man nâcâs atklât,
ka arî asinis ir nepiecieðamîba.
Nâkamajâ vakarâ pamodos
ar iepriekð nepieredzçtu izsalkumu.
Ja vienreiz to nogarðosi,
uz citu krogu vairs neiesi.
Tu tâ domâ?
Bet ja nu es labâk nogarðotu
tavas lûpas? - Tâs ir vçl saldâkas.
Manam draugam jânogarðo tâs lûpas.
Vai viòa skûpsts ir tikpat dziïð kâ
tavçjais. - Dziïâks, mana dârgâ.
Es neatòemðu viòai dzîvîbu.
- Esmu jau to izdarîjis tavâ vietâ.
Viòa ir beigta un pagalam,
mans draugs.
Tas ir tik viegli,
ka gandrîz vai paliek viòu þçl.
Tu pieradîsi pie nogalinâðanas.
Aizmirsti par mirstîgo tinumu.
Tu âtri pie visa pieradîsi.
Vai neesat izsalcis?
- Gluþi pretçji, mana dârgâ.
Viòð varçtu apçst visu koloniju.
Pabeigðu çst. Atstâj mûs vienus.
Vai nespçj izlikties, muïíi?
Neatklâj visas kârtis.
Varam bût priecîgi,
ka mums ir ðâdas mâjas.
Vismaz izliecies, ka dzer.
Tik skaistam kristâlam
nevajadzçtu iet zudumâ.
Es zinu. Tâs âtri paliek aukstas.
- Vai mçs ðâdi varam dzîvot?
No dzîvnieku asinîm? - Tâ ir nevis
dzîvoðana, bet izdzîvoðana.
Labs triks, ja mçnesi dzîvo uz kuìa.
It visâ uz pasaules ir savs...
- Valdzinâjums.
Tieði tâ.
Man apnikusi ðî pïâpâðana.
- Varam dzîvot bez nogalinâðanas.
Tas ir iespçjams?
- Viss ir iespçjams.
Taèu pamçìini to vienu nedçïu.
Dodamies uz Òûorleânu,
un es tev parâdîðu îstu sportu.
Lestats nogalinâja divus,
daþkârt trîs nakts laikâ.
Vakaru viòam patika sâkt
ar svaigu, jaunu meiteni.
Kâ otros viòð izvçlçjâs
dzirkstoðu jaunîbu.
Snobiskâ daba lika viòam
medît sabiedrîbâ.
Visvairâk viòam patika
aristokrâtu asinis.
Galvenais ir par to nedomât.
Vai redzi to tur?
Svçtâ Klçra atraitne.
Viòa lika tam pievilcîgajam
ðvîtam nogalinât savu vîru.
Kâ tu to zini?
- Lasi viòas domas.
Lasi viòas domas.
Es to nevaru.
Katram tumsas dâvana ir citâdâka.
Taèu viens ir kopîgs mums visiem.
Laika gaitâ mçs kïûstam
aizvien stiprâki. Tici man.
Viòa slepkavîbâ vainoja vergu.
Iztçlojies, ko viòi ar viòu izdarîja.
Ïaundari ir vieglâki,
un viòi labâk garðo.
Enchanté.
Uz kurieni mçs ejam?
Ne uz kurieni.
Jaunais cilvçk, jûs mani pârsteidzat.
Esmu gana veca,
lai bûtu jûsu vecmâmiòa.
Tâ ir tâ melodija. Es to atceros.
Slepkava!
Mani mîïotie! Viòð tos nogalinâja!
Tu, raudulîgais gïçvais vampîr,
kas slepkavo þurkas un pûdeïus.
Tevis dçï ar mums varçja bût cauri.
Triec mani uz elli!
- Es nepazîstu elli.
Tas jau ir labâk. Dusmas! Niknums!
Tâpçc es tevi izvçlçjos.
Tu nevari mani nogalinât, Luis.
Çd, ko vien gribi.
Þurkas, câïus, pûdeïus.
Es tev to nenoteikðu
un nelikðu tev bût tâdam
kâ es. Taèu atceries:
dzîve bez manis bûtu
vçl nepanesamâka.
Uzskati sevi par laimîgu.
Parîzç vampîram ir jâbût gudram.
Parîzç? - Ðeit neko vairâk
par ilkòu pâri nevajag.
Tu esi no Parîzes?
- Arî tas, kurð mani pârvçrta.
Pastâsti par viòu.
Noteikti esi ko no viòa iemâcîjies.
Es no viòa neko neiemâcîjos.
Man neïâva izvçlçties, atceries?
Tev bûtu jâzina, ko tas viss nozîmç.
Kâpçc man tas bûtu jâzina?
Vai tu to zini?
Tas troksnis mani padara traku! Jau
nedçïâm ilgi ðeit valda tas troksnis.
Viòi par mums zina.
Skatâs, kâ çdam no tukðiem ðíîvjiem
un dzeram no tukðâm glâzçm.
Dodamies uz Òûorleânu.
Pilsçtâ ir Parîzes opera.
Nogarðosim franèu virtuvi.
Atvaino, ja man aizkavçjusies
kâda cieòa pret dzîvi.
Tev drîz izbeigsies câïi.
Luisa kungs, vai negribat
vakariòas? - Nç, dârgâ.
Mçs par jums uztraucamies.
Kad dosieties izjâdç pa lauku?
Un cik ilgi jau jûs dzîvojat
kopâ ar vergiem?
Visapkârt ir nâve.
Vai jûs vçl esat mûsu kungs?
- Tas bûs viss, Ivete.
Es nekur neieðu, ja neklausîsieties.
Jums jâsûta prom tas savs draugs.
Vergi no viòa ârkârtîgi baidâs.
Tâpat arî no jums.
Es pats no sevis baidos.
Klausieties manî!
Ðî vieta ir nolâdçta!
Nolâdçta!
Un jâ, jûsu kungs ir nelabais.
Pazûdiet, kamçr vçl varat.
Jûs visi esat brîvi!
Dzirdat mani?!
Skrieniet!
Glâbieties!
Lieliski!
Nodedzini ðo mâju!
Nodedzini visu, kas mums pieder!
Varçsim dzîvot uz lauka kâ lopi.
- Domâji, ka tas pieder tev?
Aizveries, Luis!
Kur mçs atrodamies? - Un kâ tu
domâ, mans stulbais draugs?
Mçs esam jaukâ, pretîgâ
kapsçtâ. Jûties laimîgs?
Vai ir gana piemçroti?
- Mûsu îstâ vieta ir ellç.
Un ja nu tâdas elles nemaz nav?
Vai arî viòi mûs tur negrib?
Taèu elle bija gan.
Un, lai arî kurp mçs dotos,
es vienmçr tajâ atrados.
Mçs îrçjâm istabas
Òûorleânas piekrastç.
Tava draudzene nepanes vînu.
Neuztraucies. Varu sasildît tavu
auksto âdu labâk nekâ viòa.
Tu tâ domâ?
- Tu tagad esi silts!
Taèu par to daudz jâmaksâ.
Es iztukðoju tavu jauko draudzeni.
Maiga.
Tik maiga...
Redzu tevi guïam satîna gultâ.
- Kâdus vârdus tu saki...
Vai zini, kâdâ gultâ?
Vai izslçgsim gaismu?
Un tad izdzçsîsim dzîvîbu?
Taèu, izdzçsis tavu gaismu, vairs
nespçðu dot tai dzîvîbas dvaðu.
Tai jâizgaist.
Tas ir tev, Luis.
Izliecies, ka tas ir vîns.
Viòa nav mirusi! - Tu esi
iemîlçjies savâ mirstîgajâ dabâ.
Tu pretojies tam, kas tev var dâvât
mieru. - Vai tu to sauc par mieru?
Mçs esam plçsoòas, kuru visu
redzoðâs acis padara tos savrupus.
Meitene, Lestat!
Paòem viòu, remdç izsalkumu!
- Nç.
Mans bçrns...
Tu esi piekususi.
Tu gribi gulçt!
Tas ir zârks!
Laid mani ârâ! Es neesmu mirusi!
Tas ir tavs zârks, izbaudi to.
Citi nedabû sajust, kâ tas ir.
Kâpçc tu tâ dari? - Man patîk. Dâvâ
savai estçtiskajai gaumei ko tîrâku.
Nogalini âtri, ja vçlies.
Bet nogalini!
Un neðaubies, ka esi slepkava, Luis!
Kas tas ir?
- Tas ir zârks!
Jâ. Tâtad tev jâbût miruðai.
- Es taèu neesmu mirusi, vai ne?
Tu neesi mirusi.
- Pagaidâm.
Dari tam galu!
- Pats dari to!
Izglâb mani no viòa!
Vai ïausi man iet?
Es nevaru tâ nomirt!
Man vajag mâcîtâju.
Mans draugs ir mâcîtâjs.
Viòð atlaidîs tavus grçkus.
Vai padarîðu viòu par
vienu no mums. - Nç.
Dari galu gan viòas,
gan arî savâm cieðanâm.
Nç.
Vai tagad esi laimîgs?
Vçl domâju, ka esi vienîgais,
no kura man kas jâmâcâs.
Vecajâ pasaulç
to sauca par tumsas dâvanu.
Es tev to pasniedzu.
Neejiet pa to ceïu. Tur ir mçris.
Atgriezieties, no kurienes nâkat.
- No kurienes nâku...
Mamm...
Palîdziet mums.
Tçtis mûs pameta
un vairs neatgriezâs.
Lûdzu, pamodiniet mammu.
Mans filozofs. Mans moceklis.
"Nekad neatòem cilvçka dzîvîbu."
Tas ir jânosvin.
Vecajâ dâmâ vçl ir dzîvîba.
Nâc atpakaï! Tu esi tas, kas esi!
Þçlsirdîga nâve.
Kâ tu mîli savu dârgo vainu...
Viòas asinis ritçja manâs dzîslâs
saldâk nekâ pati dzîve.
Es sapratu Lestata vârdus.
Guvu mieru, kad slepkavoju.
Kad dzirdçju viòas sirds ðausminoðo
ritmu, zinâju, ka tas nozîmç mieru.
Lai tevi atrastu, man atliek
vien sekot þurku lîíiem.
Tavas sâpes ir briesmîgas.
Neviens cits tâs tâ nesajût,
jo tu esi vampîrs.
Tu negribi tâ turpinât.
- Nç.
Rîkojies tâ, kâ pavçl tava daba,
un tu jutîsies tâpat kâ tad,
kad turçji rokâs to bçrnu.
Nelabajam ir savs skatîjums uz dzîvi.
Dievs nogalina neðíirojot,
arî mums tâ jâdara.
Nevienas citas radîbas
nelîdzinâs viòam tik ïoti kâ mçs.
Man tev ir dâvana. Nâc.
Lûdzu.
Viòa ir ðeit. - Ko tu saki?
Tev vajag sabiedrîbu -
daudz radniecîgâku par mani.
Atceries, cik ïoti viòu vçlçjies?
Viòas garðu?
- Domâju, ka viòu nogalinâju.
Neuztraucies.
Tava sirdsapziòa ir tîra.
Klaudija.
Klausies manî.
Tu esi slima, mana dârgâ.
Es tev iedoðu to,
kas tev palîdzçs atlabt.
Nç!
Vai gribi, lai viòa mirst?
Tieði tâ.
Labi.
Izbeidz!
Pârstâj!
Diezgan!
Gribu vçl!
- Protams, ka gribi vçl.
Maigi, dârgâ.
Viòi ir tik nevainîgi.
Viòiem nedrîkst likt ciest.
Labi.
Labi, tagad pietiks.
Nu bûs diezgan. Apstâjies,
pirms apstâjas sirds.
Es gribu vçl.
- Es zinu.
Taèu sâ***â vislabâk neïaut
nâvei uzveikt sevi reizç ar upuri.
Labi, Klaudij.
Ne pilîti nenopilinâji.
Kur ir mamma?
Mamma ir aizgâjusi uz debesîm
tâpat kâ tâ jaukâ dâma.
Viòi visi nokïûst debesîs.
- Visi, tikai ne mçs.
Vai gribi izbiedçt mûsu meitu?
- Es neesmu jûsu meita.
Esi gan.
Tu tagad esi mana un Luisa meita.
Luiss grasîjâs mûs pamest.
Viòð grasîjâs doties projâm.
Taèu vairs viòð nekur neies.
Tagad viòð paliks un
padarîs tevi laimîgu.
Luis.
Tu esi sâtans.
- Viena laimîga ìimene.
Viòð tâ izdarîja, lai paliec
kopâ ar viòu? - Varbût.
Viòð mani pazina. Viòð zinâja,
ka mîlçðu viòu vairâk par visu.
Taèu tur bija vçl kas.
Viòð viòai bija pieíçries.
Iespçjams, ka tâ izdarîja,
jo arî viòð bija vientuïð.
Man vajag vairâk gaismas.
Es palikðu akla.
- Viòa paliks akla.
Vai arî ïaujiet man apìçrbt
ðo bçrnu dienâ.
Nç, manas dienas ir neaizskaramas.
Viòa bija mazs bçrns.
Taèu viòa bija arî neþçlîga slepkava,
kas bçrna iegribâ dzinâs pçc asinîm.
Ïaujiet man to noskûpstît.
Klaudij!
Kurð tagad pabeigs ðût tavu kleitu?
Domâ ar prâtu!
Atceries: nenogalini mûsu mâjâ!
Vispirms viòa gulçja manâ zârkâ,
ievijusi pirkstus manos matos.
Taèu tad kâdu dienu viòa
gribçja pati savu zârku.
Taèu joprojâm, kad viòa pamodâs,
nekavçjoties ieritinâjâs mançjâ.
Viòas upuri âtri nomira,
pirms viòa iemâcîjâs ar tiem
spçlçties un paildzinât nâvi.
Kâpçc tu raudi, bçrns?
Vai esi apmaldîjusies?
Mammu!
Neraudi. Mçs viòu atradîsim.
Liec pareizi îkðíi!
Mazo pirkstiòu!
Tâs ir dârgas. lespçjams, ka pârâk
dârgas tâdai jaunai meitenei kâ tu.
Klaudij! Ko mçs tev teicâm?!
Nekad nedarît to mâjâs.
Pabîdies.
Man viòa bija bçrns.
Taèu Lestatam - skolniece,
mazs brînums ar tikpat lielu kâri
slepkavot kâ viòam paðam.
Viòi kopâ piebeidza veselas ìimenes.
Brîniðíîgi!
Tagad pamçìini kaut ko
uz drûmâkas nots.
Laiks mirstîgajiem paiet âtri,
kad viòi ir laimîgi.
Mums bija tâpat. Gadi aizlidoja
kâ minûtes. Pilsçta auga.
Burulaivas nomainîja tvaikoòi,
nogâdâdami krastâ
lielisku sveðinieku klâstu.
Mums apkârt bija radusies
Jaunâ pasaule.
Mçs visi bijâm kïuvuði
par amerikâòiem.
Derdzîgais jaunais vilnis!
Ko tik es bûtu gatavs atdot
par pilîti kreolieðu asinîm!
Tev nepatîk jeòíi? - Man neiet pie
dûðas viòu demokrâtiskâ garða.
Tâ ir tîra kreoliete.
Un Klaudija viòu atrada.
Kas ir? Vai negribi viòu?
- Gribu bût tâda kâ viòa.
Vai varçðu? Vai kâdu dienu
bûðu tâda kâ viòa?
Kârtçjâs melanholiskâs muïíîbas.
Tu kïûsti tâda pati kâ Luiss -
drîz sâksi çst þurkas.
Kad tu çdi þurkas? - Tas bija ïoti,
ïoti sen. Tu tad vçl nebiji dzimusi.
Un es tev tâs neiesaku.
Bija pagâjuði 30 gadu, taèu viòai
joprojâm bija bçrna íermenis.
Par viòas vecumu vçstîja tikai acis,
kas vîdçja zem sprogainajâm cirtâm.
Tajâs bija jautâjums, uz kuru
kâdu dienu nâksies atbildçt.
Kârtçjâ lelle.
Man jau tâdu ir duèiem.
Domâju, ka noderçs vçl viena.
- Kâpçc vienmçr tieði ðajâ naktî?
Ko? - Tu man vienmçr vienâ un
tajâ paðâ gada naktî dâvini lelli.
Nebiju to ievçrojis.
- Vai ðî ir mana dzimðanas diena?
Tu mani ìçrb kâ lelli.
Taisi manus matus kâ lellei.
Kâpçc?
Daþas no tâm ir ïoti vecas
un noplîsuðas.
Tev jâmet tâs prom.
- Tâ arî darîðu.
Ko tu esi izdarîjusi?
- To, ko tu man liki!
Atstâji ðeit lîíi sapûstam?
- Es viòu gribçju!
Gribçju bût viòa!
- Viòa ir jukusi!
Viòa piesâròo mûsu mâju!
- Gribi, lai mûþam esmu lelle?
Nedari to! - Kâpçc? Vai nevaru
pârvçrsties tâpat kâ visi citi?
Kurð no jums to izdarîja?
Kurð?
Kurð no jums mani par tâdu pataisîja?
Kas tu esi? Sajucis vampîrs,
kas apgâna paðas gultu.
Un ja nu es atkal nogriezîðu
savus matus? - Tie atkal ataugs.
Taèu agrâk tâ nebija. Man reiz
bija mamma, Luisam - sieva.
Luiss un viòa sieva bija mirstîgi.
Un es tâpat.
Tu mûs pârvçrti!
Apklusini viòu.
- Vai tu man to nodarîji?!
Kâ tu to izdarîji?
- Kâpçc man tev tas bûtu jâstâsta?
Tâ ir mana vara.
- Kâpçc tikai tev vienam?
Izstâsti, kâ tas bija! - Priecâjies,
ka es tevi par tâdu pataisîju.
Citâdâk tu jau sen bûtu mirusi.
Tâpat kâ tas lîíis. Tiec no tâ vaïâ!
Pats tiec no tâ vaïâ.
Luis, kâpçc? Tev man tas jâizstâsta.
Redzi to veco sievieti?
Ar tevi tâ nekad nenotiks.
Tu nekad nepaliksi veca.
Un tu nekad nemirsi.
Taèu tas nozîmç arî ko citu, vai ne?
Es nekad neizaugðu.
Necieðu viòu.
Izstâsti, kâpçc esmu kïuvusi tâda,
kâda tagad esmu?
30 gadu biju izvairîjies
no tâs vietas.
Taèu es tûlît pat spçju
atrast ceïu uz turieni.
Tu barojies no manis?
- Jâ.
Viòð redzçja, kâ es to daru.
Tad viòð pârgrieza savu
plaukstas locîtavu un pabaroja tevi.
Un kopð tâs nakts tu esi vampîrs.
Jûs abi to izdarîjât.
- Es paòçmu tavu dzîvîbu.
Viòð tev iedeva citu.
Un ðeit tâ ir.
Es jûs abus neieredzu.
Visu nakti gâju.
Tâpat kâ pirms daudziem gadiem,
kad pârdzîvoju par slepkavoðanu.
Domâju par visu, ko biju izdarîjis
un vairs nespçju labot.
Gribçju kaut vienu sekundi miera.
Mûs vieno naids.
Taèu es nespçju tevi ienîst, Luis.
Luis, mana mîla.
Biju mirstîga, lîdz dâvâji man
savu nemirstîgo skûpstu.
Tu kïuvi par manu mâti un tçvu.
Tâpçc esmu tava uz mûþu.
Taèu tagad laiks darît tam galu.
Ir pienâcis laiks viòu atstât.
Viòð neïaus mums aiziet.
Tieðâm?
Kas tagad? Tu mani kaitini.
Tava klâtbûtne vien jau mani kaitina.
Vai tieðâm?
Atradu kâdu, kurð bûs labâks
vampîrs par jums abiem.
Man tagad bûtu jâbaidâs? - Tu esi
samaitâta, jo esi vienîgais bçrns.
Tev vajag brâli.
Vai arî man tâdu vajag.
Jûs abi mani nogurdinât.
Mçs trijatâ varçtu pârpildît
pasauli ar vampîriem.
Tu to nevari, mana mazâ Klaudija.
Tu esi melis.
Taèu tu izbojâ manus plânus.
- Kâdus plânus?
Atnâcu salîgt ar tevi mieru.
Kaut arî tu esi melu pilns tçvs,
gribu, lai viss ir kâ senâk.
Tad izbeidz mani mocît.
- Man jâdara vçl kas vairâk.
Esmu tev sagâdâjusi dâvanu.
Tad ceru, ka tâ ir skaista
sieviete ar dotumiem,
kâdu tev nekad nebûs.
Kâpçc tu tâ saki?
Tu esi izsalcis. Redzu to
pçc tavas sejas krâsas.
Nâc un paskaties.
Nedusmojies. Kad ieraudzîju,
zinâju, ka viòi ir kâ radîti tev.
Piedzçruðies no pavisam
nedaudz brandavîna.
Tu esi pârspçjusi pati sevi.
Apsolu, ka atbrîvoðos no lîíiem.
Mçs viens otram piedodam?
- Jâ.
Absints?
Tu viòiem iedevi absintu?
- Nç. Opija tinktûru.
Opiju?
- Jâ.
Diemþçl tas viòus nogalinâja.
Taèu tas saglabâ siltas asinis.
Ïâvi man dzert beigtas asinis?
Ïâvi man...
- Tu man iemâcîji vienu lietu:
nekad nedzert no miruðajiem.
- leliec mani zârkâ.
Ieliec zârkâ!
- Es tevi ielikðu zârkâ!
Mans Dievs!
Pacel mani augðâ!
Arlabunakti, dârgais princi.
Lai sâtana spârnu vçzieni
aiznes tevi atdusçties.
Sadedzinâsim viòu? Apraksim?
Kâ viòam bûtu labâk paticis?
Purvs?
Viòð iederas pie râpuïiem.
Viòð bija pelnîjis nomirt.
Tâpat kâ mçs.
Katru sava mûþa nakti.
Viòð mani pârvçrta!
Viòð man iedeva ðo dzîvi -
lai arî kâda tâ bûtu.
Tam nevajadzçja tâ notikt.
- Es to izdarîju mûsu abu dçï.
Lai mçs varçtu bût brîvi.
Tev viòa pietrûka?
Man nekâ cita nebija.
Pavisam vienkârði.
Mçs bijâm kâ divi bâreòi,
kas atkal mâcîjâs dzîvot.
Nopirkâm biïetes uz Eiropu.
Vairâkas nedçïas, gaidot kuìi,
viòa studçja Vecâs Pasaules mîtus,
meklçdama "mums lîdzîgos" ,
kâ viòa tos sauca.
Skat, ko mçs aizmirsâm.
Palaidîsim viòus brîvîbâ.
- Labi.
Tâ ir kariete.
Nç, Luis!
Klausies, Luis,
ðajâs vecajâs rokâs
joprojâm ir dzîvîba.
Nevis îsti "furioso" ,
bet gan drîzâk "moderato cantable" .
Kâ tas ir iespçjams? - Vari pajautât
krokodilam. Viòa asinis palîdzçja.
Èûsku asinis
un viss pûstoðais Misisipi
upes ûdeòu saturs
ïâva Lestatam lçnâm
atkal kïût tâdam kâ agrâk.
Klaudij...
Tu esi ïoti,
ïoti nerâtna meitene.
Kuìis atiet bez mums!
Uguns izplatîjâs pa visu çku, taèu
stâvçju uz kuìa klâja, baidîdamies,
ka viòð atkal iznirs no upes kâ tâds
monstrs, lai mûs abus iznîcinâtu.
Es visu laiku domâju: Lestat,
esam pelnîjuði tavu atriebîbu.
Tu man pasniedzi tumsas dâvanu,
taèu es tevi otro reizi atdevu nâvei.
Lai gan uz kuìa nebija þurku,
tâ pasaþierus pâròçma dîvains mçris.
Pret to imûns biju tikai es
un Klaudija.
Turçjâmies savrupus, domâdami
par katrs saviem noslçpumiem.
Sasniedzâm Vidusjûru.
Es gribçju, lai tas ûdens ir zils.
Taèu tas bija melns. Nakts ûdens.
Cik ïoti es cietu, mçìinâdams
atcerçties jaunîbâ redzçto krâsu.
Mçs pârmeklçjâm ciematu pçc
ciemata, drupas pçc drupâm,
valsti pçc valsts.
Taèu neko neatradâm.
Sâku domât, ka esam tâdi vienîgie.
Ðî doma deva savâdu
mierinâjuma sajûtu.
Jo ko gan viens nolâdçtais
varçtu pateikt otram?
Jûs neko neatradât?
- Zemnieku baumas,
mâòticîba, ka íiplokiem
ir îpaðas spçjas, krusti
un mieta durðana sirdî.
Taèu nebija ne mazâkâs miòas
par kâdu mums lîdzîgo.
Vai Transilvânijâ nav vampîru?
Nav grâfa Drakulas?
Izdomâjumi, mans draugs.
Vulgâri plânprâtîga îra izdomâjumi.
Parîze, 1870. gada septembris.
Pilsçta, par kuru biju sapòojis.
Es biju kreolietis, un Parîze
bija Òûorleânas mâte.
Tâ bija vesela pasaule.
Mçs atkal jutâmies dzîvi.
Mçs divi vien.
Es biju tâdâ eiforijâ,
ka izdabâju katrai viòas iegribai.
Kad biju pârstâjis meklçt vampîrus,
vampîrs atrada mani.
Âksts!
Santjago!
Meklçju visâ pasaulç kâdu
nemirstîgo un atrodu ðo?
Òem mazo skaistuli sev lîdzi.
Jums neviens pâri nedarîs.
Es to nepieïauðu.
Atceries manu vârdu:
Armands.
Atceries, ka viòiem ir daþâdas
spçjas. Viòi lasîs tavas domas.
Viòð ir tas vampîrs.
Divi mîlçtâji klejo pa
savu trakojoðo ceïu.
Viòu kaislîgie satvçrieni
neïauj apcerçt iznîcîbu,
kamçr vien viòi nenonâk
manâ tuvumâ.
Vampîri izliekas par cilvçkiem,
kas izliekas par vampîriem.
Cik avangardiski.
Mûks, kura dvçsele
runâ ar debesîm
un pavada dienas svçtulîgâs apcerçs,
satiks savu râdîtâju âtrâk,
nekâ domâjis.
Jo viòa lûgðanas netiek uzklausîtas.
Un gûtâ mâcîba ir ðâda:
Ikvienam, kuru skars
manas vçsâs-mitrâs rokas,
jânoliec piere manam skûpstam.
Bet, klau!
Ðíiet, tuvojas kâds mirstîgais.
Kas mums ðeit ir?
Kas par skaistumu man lîdzâs?
Ziedoða roze, vîstoða vijolîte?
Vai tâ vçlas bût mana lîgava?
Varbût mana mâcîba vçl nav galâ?
Es negribu mirt! - Esam nâve,
esam vienmçr tâdi bijuði.
Palîgâ!
Ko esmu izdarîjusi?
- Mçs visi mirsim.
Es esmu tik jauna! - Nâve uz vecumu
neskatâs. Tâ var pienâkt jebkad.
Tagad ðî miesa ir rozâ, taèu lîdz ar
vecumu tâ kïûs pelçka un krunkaina.
Ïaujiet man dzîvot, man vienalga!
Kâpçc uztraucies, ja tagad mirsi?
Ja nâve mîlçtu un atbrîvotu tevi,
kam tâ dâvâtu savu kaisli?
Vai izvçlçsies kâdu no pûïa?
Kâdu, kurð cietîs tâ kâ tu?
Òemiet mani! Es jûs dievinu!
- Pagaidiet savu kârtu!
Vai zini, ko nozîmç
nâves mîlestîba?
Un kïût par mûsu lîgavu?
Nekâdu sâpju.
Nekâdu.
Neþçlîgi.
Mçs dzîvojam apakðâ.
Ïaujiet man jums visu izrâdît.
Neþçlîgi.
- Jâ. Un piedevâm ïoti skaisti.
Laipni lûdzu savâs mâjâs.
Pamçìini viòu.
Divi vampîri no Jaunâs pasaules
ieraduðies mûs ievest jaunâ laikmetâ,
jo viss, ko tik ïoti mîlam,
lçnâm sapûst un izzûd.
Tu esi ðîs grupas vadîtâjs?
- Ja tâds ðeit bûtu, tas bûtu es.
Tev ir atbildes?
- Tev ir jautâjumi?
Kas mçs esam?
- Nekas, tikai vampîri.
Kas mûs par tâdiem padarîja?
- Tu zini, kurð to izdarîja ar tevi?
Jâ, taèu kurð pârvçrta viòu?
Kas ir visa ðî ïaunuma avots?
Saprotu. Redzçju tevi teâtrî.
Tavas cieðanas,
tava lîdzjûtîba pret to meiteni.
Tu nomirsti, kad nogalini.
Jûti, ka esi pelnîjis nâvi,
un nekas tevi neierobeþo.
Bet vai tas tevi padara ïaunu?
Vai tas, ka saproti labo,
nepadara tevi par labu?
Tâtad nekâ tâda nav?
- Iespçjams.
Taèu iespçjams, ka ðis ir vienîgais
îstais ïaunums, kas vçl atlicis.
Tâtad Dieva nav?
- Es par Dievu nekâ nezinu.
Tâpat arî par velnu.
Neesmu redzçjis tâdu vîziju
vai uzzinâjis kâdu noslçpumu,
kas bûtu nolâdçjis
vai izglâbis manu dvçseli.
Man ir 400 gadu,
un es esmu visvecâkais
dzîvojoðais vampîrs pasaulç.
Tieði tâ, kâ jau es baidîjos.
Tu par daudz baidies.
Tik ïoti, ka ðíiet...
Jûsu radîtâjam, kurð pameta Veco
pasauli, vajadzçja jums ko pateikt.
Viòð neko nezinâja.
Viòam bija vienalga. - Nezinâja?
Nâc, mîïais. Mums laiks iet.
Esmu izsalkusi,
un pilsçta jau gaida.
Viss bija tukðs, kad aizgâjâm.
Kluss kâ kapâ.
Taustoties pa tumsu, atkal piemeklçja
doma, ka bijâm netaisni pret Lestatu.
Esmu viòu ienîdis
aplamu iemeslu dçï.
Kâ tieði biji pret viòu netaisns?
Tu pieminçji vârdu...
Es negribu to atkârtot. - Vampîru
aprindâs ir tikai viens noziegums,
kas nozîmç nâvi:
sev lîdzîgâ noslepkavoðana.
Domâ, ka es ïautu viòiem
tev nodarît pâri? - Nç.
Briesmas mani tur pie tevis.
- Mîlestîba tur tevi pie manis.
Mîlestîba? - Mîlestîba.
Tu mani pamestu, ja Armands
tevi aicinâtu? - Nç, nekad.
Viòð tevi grib tâpat kâ tu viòu.
Viòð tevi ir jau sen gaidîjis.
Viòð grib tevi par savu sabiedroto.
Viòð teâtrî vienkârði nogaida.
Arî viòam ðeit viss ðíiet tikpat
garlaicîgs kâ mums. - Varbût.
Zini, ko viòa dvçsele man teica,
nepasakot ne vârda?
"Ïauj viòam iet."
"Ïauj viòam iet."
Vai man tâ vajadzçtu darît?
Mans tçvs, mans Luis,
kurð mani uztaisîja?
Viss bûs kârtîbâ.
Tu tam tieðâm tici?
Kareivis, kas atgrieþas no kara,
domâ, ka uzvara padarîjusi
viòu izturîgu pret skumjâm,
lîdz ierodas nâve un
nogâþ viòu no zirga.
Es tevi gaidîju.
Klausies manî.
Klaudija man ir ïoti dârga.
Viòa ir mana meita.
Tava mîïâkâ.
- Nç, mana mîïotâ. Mans bçrns.
Ja tu tâ saki. Tu esi nevainîgs.
- Viòai draud briesmas, vai ne?
Jâ gan.
- Kâpçc?
Varçtu tev minçt iemeslus.
Viòas klusçðana. Viòas jaunîba.
Ir aizliegts pârvçrst kâdu,
kas ir tik jauns un bezpalîdzîgs.
Tad vaino to, kas viòu pârvçrta.
Tu nogalinâji vampîru,
kurð jûs pârvçrta?
Santjago domâ, ka nogalinâji.
Negribam sâkt strîdu.
- Tas jau ir sâcies.
Ja gribi viòu pasargât,
sûti viòu projâm.
Tad arî man jâdodas.
Tik âtri?
Nesaòçmis atbildes,
ko tik ïoti vçlçjies dzirdçt?
Teici, ka tâdu neesot.
- Tu uzdevi nepareizos jautâjumus.
Vai zini, cik patiesîbâ maz
vampîru ir nemirstîgi?
Viòi iet bojâ paði pçc
savas vçlçðanâs.
Pasaule mainâs.
Mçs ne.
Tâ arî ir tâ ironija,
kas mûs nogalina.
Gribu, lai vieno mani ar laikmetu,
kurâ dzîvojam. - Es? Vai tad neredzi?
Neesmu neviena laikmeta gars.
Esmu pretrunâ ar pilnîgi visu.
Vienmçr esmu bijis.
- Tâds arî ir tava laikmeta gars.
Pati bûtîba.
Tava kriðana neþçlastîbâ ir visa
tava gadsimta kriðana neþçlastîbâ.
Bet vampîri teâtrî?
- Dekadentiski, veltîgi.
Viòi nevar neko atspoguïot.
Taèu tu vari.
Tu atspoguïo tâ salauzto sirdi.
Vampîrs ar cilvçka dvçseli.
Nemirstîgais ar mirstîgâ kaisli.
Tu esi skaists, mans draugs.
Lestats noteikti raudâja,
tevi taisîdams.
Tu pazini Lestatu?
Jâ, es viòu pazinu.
Pietiekami labi,
lai nesçrotu par viòa nâvi.
Es beidzot sajutu mieru.
Atradu tâdu skolotâju, kâds
Lestats nekad nevarçja bût.
Es zinâju, ka Armands
nenoklusçs zinâðanas.
Tâ nonâks pie manis
kâ caur loga rûti.
Madelçna, Luiss ir kautrîgs.
Dzeriet!
Dari to. Es to nevaru.
Man nav tâdu spçju.
Tu par to parûpçjies,
kad taisîji mani.
Tu neapjaut, ko prasi!
- Nç, mans kungs. Es apjauðu.
Tu esi atradis sev jaunu sabiedroto.
Tagad uztaisi mançjo.
Kâdus tu mûs redzi?
Vai ðíietam skaisti?
Noslçpumaini?
Mûsu baltâ âda, neþçlîgâs acis?
Vai zini, par ko tu kïûsi?
Tavs ïaunums ir tas, ka nespçj bût
ïauns. Vairs nedomâju to paciest!
Neliec man to darît. Es nevaru!
- Taèu ar mani tu to izdarîji.
Pagrâbi mani no mâtes rokâm
kâ tie divi monstri pasakâ.
Un tagad tu raudi! Tev nepietiek
asaru visam, ko tu izdarîji.
Dod viòu man, Luis!
Pirms tu mani atstâj.
Es joprojâm tevi mîlu!
Tâdas ir ðîs mokas!
Kurð par mani rûpçsies,
kad bûsi aizgâjis?
Kâ tev liekas, kas viòa ir,
Madelçna? Lelle?
Bçrns, kurð nevar nomirt.
- Un kurð bçrns nomira?
Mana meita.
Kas ar viòu notiek?
- Viòa mirst.
Arî ar tevi tâ notika, tikai tu biji
pârâk jauna, lai to atcerçtos.
Ja viòa nomirs...
- Tâ ir tikai mirstîgo nâve.
Nevçli man ïaunu.
Mçs tagad esam vienâdi.
Kâ tu to domâ?
- Tajâ istabâ nenomira tâ sieviete.
Manî ir nomirusi
pçdçjâ cilvçciskâ elpa.
Jâ, tçvs.
Beidzot mçs esam vienâdi.
Laiks spriest taisnu tiesu, mazâ!
Pasauc Armandu! Viòð to nepieïautu.
- Nogaliniet pârçjos.
Tevi uz mûþu ieslçgs zârkâ
un iemûrçs cietuma sienâ.
Ar tevi kopâ bûs tavi kliedzieni.
Iespçjams, tas prasîs gadsimtus.
Aizvediet viòus!
Armand!
Nç!
Saldus sapòus!
Nç! Nç!
Palîgâ!
Mosties!
Kur ir Klaudija?
- Nevaru viòai palîdzçt.
Kur ir Klaudija?
- Nevaru viòu izglâbt.
Tâ es tikai riskçtu pazaudçt tevi.
Nedari to!
Nâc, Luis.
Ðeit ne.
Tâtad vampîrs spçj raudât?
- Vienu vai divas reizes mûþîbâ.
Iespçjams, pçc atriebðanâs manas
asaras tika apslâpçtas uz mûþu.
Apturiet viòu! Deg!
Apturiet viòu!
Tu viòus pat nebrîdinâji? - Nç.
Un tu zinâji, ko es darîðu.
- Zinâju. Es tevi izglâbu, ne tâ?
No ðausmîgâs rîtausmas.
Tu biji viòu vadonis.
Viòi tev uzticçjâs.
Tu man liki ieraudzît viòu trûkumus.
Viòi bija nolemti, iestrçguði
savâ dekadentiskajâ laikâ.
Viòi aizmirsa pirmo mâcîbu,
ka mums jâbût spçcîgiem, skaistiem
un nedrîkstam sajust noþçlu.
- Vai vari man to iemâcît?
Jâ.
- Nesajust noþçlu?
Tad mçs bûtu lielisks pâris.
Bet ja nu es negribçtu to iemâcîties?
Ko? - Ja nu man nav nekâ
cita kâ manas cieðanas?
Mana noþçla?
- Vai negribi no tâs atbrîvoties?
Lai tev bûtu arî tâ?
Sirds, kas apraud viòu,
ko sadedzinâji lîdz pelniem.
Es ne...
- Zinu, ka to izdarîji.
Es zinu. Tu neko nenoþçlo.
Tu arî neko nejûti.
Ja tas ir viss, ko man atlicis
iemâcîties, varu to apgût viens.
Es nomirðu.
- Nç, tu jau esi miris.
Gribi, lai vçl reizi tevi atdzîvinu.
Lai arî kâ mani
valdzinâtu tavs lûgums,
man diemþçl tas jânoraida.
Gadiem ilgi es klîdu pa Itâliju,
Grieíiju, visâm senajâm zemçm.
Taèu pasaule man bija kâ kaps
pilns ar salauztâm statujâm.
Un tâs visas atgâdinâja viòas seju.
Tad, ziòkârîbas, garlaicîbas
vai kaut kâ cita dzîts,
es pametu Veco pasauli
un atgriezos Amerikâ.
Ðeit mehâniskais brînums
ïâva man atkal skatît saullçktu
pirmo reizi 200 gadu laikâ.
Kâdus saullçktus!
Cilvçka acs tos tâ neredz.
Vispirms sudrabotus,
tad, gadiem ejot, purpura, sarkanus
un sen zuduði zilus.
1988. gada pavasarî
es atgriezos Òûorleânâ.
Tiklîdz paostîju gaisu,
zinâju, ka esmu mâjâs.
Tas bija bagâts, gandrîz salds.
Smarþoja gluþi kâ mûsu vecâ
pagalma jasmîni un rozes.
Staigâju pa ielâm, baudîdams
to sen zuduðo smarþu.
Tad uz Pritânijas ielas, tikai pâris
kvartâlus no Lafajetes kapsçtas,
es sajutu nâves smaku.
Tâ nenâca no kapiem.
Ar katru soli tâ kïuva spçcîgâka.
Veca nâves smaka.
Tâ ir pârâk liega smarþa,
lai to sajustu mirstîgie.
Priecâjos, ka esi ðeit.
Es sapòoju par ðo brîdi.
Klaudijai nevajadzçja
kïût par vienu no mums.
Tâ visa ir pagâtne, Lestat.
- Jâ.
Pagâtne...
Tu joprojâm esi skaists, Luis.
Tu vienmçr biji tas stiprais.
Nebaidies.
Es tev nevçlu ïaunu.
Esi atgriezies pie manis?
Atceries, kâds es biju?
Atceries to vampîru, kâds es biju?
Jâ, es atceros.
Neviens man nespçja atteikt. Pat tu.
Es mçìinâju.
- Jâ, tu mçìinâji.
Jo vairâk tu mçìinâji,
jo vairâk es tevi gribçju.
Es to nespçju panest!
Tâs gaismas un to troksni!
Tâs padara nakti ***ðâku par dienu.
Tâ ir mâkslîga gaisma.
Tâ tev neko ïaunu nenodarîs.
Ja tu paliktu pie manis,
es varçtu atkal klejot.
Kïût par veco Lestatu.
Man tagad jâiet.
Kas notika ar Lestatu, es nezinu.
Es tâ turpinu nakti pçc nakts.
Pârtieku no tiem, kas gadâs ceïâ.
Mana kaisle nomira reizç ar Klaudiju.
Esmu pârdabiskas miesas gars.
Savrups.
Nemainâms.
Tukðs.
Tukðs? Un tas viss?
Nç, tas tâ nevar beigties.
Taèu tâ ir. Vairs nav nekâ stâstâma.
Ir jâbût vçl kaut kam.
Tu sevi nesaproti. Tu neesi tukðs.
Bûtu gatavs tik daudz atdot, lai bûtu
ar tavâm spçjâm, tik daudz redzçtu.
Tu neklausîjies uzmanîgi.
- Klausîjos. Neticams stâsts.
Tas ir nepârspçjams. - Dari ar to,
ko gribi. Stâsti citiem, mâcies.
Ir tikai viens veids,
kâ to patiesi iemâcîties.
Bija konkrçts iemesls, kâpçc
tu mani ðeit atvedi, vai ne?
Kâds iemesls?
Tu gribi sabiedroto.
Saikni ar ârpasauli. Mani.
Òem mani. Es to gribu.
Negribu, lai tas viss tâ beidzas.
- Dievs, atkal esmu zaudçjis.
Neesi vis. Dievam ar to
nav nekâda sakara.
Tev tas patîk?
Gribi bût nemirstîgo çdiens?
Vai tev patîk mirt?
Izbeidz!
Tas notika 1791 . gadâ.
Man bija 24 gadi.
Biju jaunâks par tevi.
Taèu tad viss bija citâdâk.
Tajâ laikâ es jau biju vîrs.
Es pârvaldîju lielu plantâciju
uz dienvidiem no Òûorleânas.
Mana sieva nomira dzemdîbâs.
Es pieèurâju bikses...
Viòa un jaunpiedzimuðais
bija apglabâti mazâk nekâ pusgadu.
Labs materiâls.
Pieòemu, ka nav vajadzîbas
ar sevi iepazîstinât.
Uzreiz jûtos labâk.
Es ilgojos pçc nâves.
Es to uzaicinâju.
Lai atbrîvo mani no
dzîvoðanas sâpçm.
Ak, Luis...
Joprojâm raudulîgs!
Esi gana daudz dzirdçjis?
Man tajâ bija jâklausâs
gadsimtiem ilgi.
Nebaidies.
Doðu tev to, kâ man paðam
nebija - iespçju izvçlçties...
L A T V I A N