Tip:
Highlight text to annotate it
X
Leap Year
Garais gads
– Labrīt, kungi.
– Kājas!
Devenportas dzīvokļu kooperatīvs
Pieteikuma veidlapa.
Cik jauki, ka esi šeit.
Šī jau ir trešais pārdodamais dzīvoklis un nekādas intereses.
Paskatīsimies ...
Neraizējies.
Es visu kontrolēju.
Anna, vai esat nekustamo īpašumu aģente?
Es esmu scenogrāfe – es izveidoju dzīvokļus pārdošanai.
Es pārvēršu tos no parastām vietā par kaut ko īpašu.
Lielākā daļa cilvēku paši nezin ko īsti vēlas līdz es viņiem to parādu.
Tik daudzām vietām vajag manu gādību.
Ak tā!
Protams, ne jau Devenportai.
Ir tik trausla robeža starp eleganci un nevīžību.
Varbūt vajag puscentimeru augstāk.
Vēl kādus milimetrus klāt? Tā būs labi.
Ai!
Jūs to izdarījāt tīšām. Pārtrauciet.
Esmu pārliecināta, ka jūs zināt,
ka dzīvokļi Devenportā ne pārāk bieži atbrīvojas
un tiem cer daudzi. Kāpēc Jūs?
Es visu mūžu esmu nodzīvojusi Bostonā
un vienmēr esmu sapņojusi šeit dzīvot.
Man ir paveicies ka esmu atradusi kādu, kas dalās ar šo sapni.
Esmu pārliecināta, ka neradīsiet divus cilvēkus,
kui ir piemēroti jūsu augstajām prasībām un,
atļaušos teikt, Jūsu gaumei.
Pateicos.
Ooo!
Ja mums paveiksies, mums būs daži piedāvājumi.
Izbeidz, Čārlij.
Tu labi zini, ka runa nav veiksmi, bet par sagatavošanos.
Ieliec tos plīti uz pusotru stundu pirms atvēršanas
un tev būs pieci piedāvājumi jau pirms pusdienām.
Nav jāpaļaujas uz veiksmi.
Labi atkārto kopā ar mani.
Trīs guļamistabas.
Trīs guļamistabas.
– Durvju sardze.
– Durvju sardze.
Izcila treniņzāle un peldbaseins. Vai nav lieliski.
Nekļūsti pašpārliecināts.
Kāpēc, vai tad mēs viņiem nepatīkam?
Man patīk kādi esam. Tev patīk?
– Mēs esam saskanīgi.
– Labi.
Uzmanību. Gatava? Un ...
– Briesmīgi!
– Kā lūdzu?
Ne jau tu, mīļumiņ. Tas bija par Šeinbauma kungu,
kurš atsūtīja uz e-pastu jaunumus par savu sirds operāciju.
Man prieks. Es nebiju pusdienās.
Nē, nē, tas ir labi. Tas ir labi,
, jo tad man jātgriežas darbā. Mēs varētu iet vakariņās.
Jauniekārtotajam dzīvoklim jau divi piedāvājumi.
Tādēļ, ka tu esi ģēnijs.
Vai esi jau sakrāmējies? Tav lidojums ir 11:00.
Ar mani vis kārtība, tikai tu nenokavē.
Jāreģistrējas 8:00 un tur ļoti stigra kārtība.
Kad es esmu nokavējusies?
Kad tavs tēvs, atgriezies no meža darbiem,
grib satikt savu meitu, – tad tu kavē.
Džeri, man jāiet. Es neesmu satikusi viņu nedēļām,
Labi, jau labi, negribu tikai lai tu izjauc mūsu īpašās vakariņas.
Tu zini, ka man nepatīk pārsteigumi.
Tev šis patiks.
Uz tikšanos.
Ei Anna, man ir satriecoši jaunumi!
Ko esi nopirkusi?
Daudz ko, esmu sapirkusi daudz ko, bet tas nav svarīgi.
Man Tev kas jāpastāsta.
Uzmini, ko redzēju iznākam no Depresora juvilierdarbnīcas?
– Ko tad?
– Džeremiju!
Tu redzēji? Kad tad?
Pa ceļam uz šejieni.
Taksis bija iestrēdzis sastrēgumā un es nolēmu nākt kājām.
Viņš iznāca no veikala
nesot mazu sarkanu maisiņu.
– Maisiņu?
Ir tikai viens iemesls, kādēļ ļaudis apmeklē Depresora juvilierdarbnīcu.
Tev būs labāks saderināšanās gredzens kā man, tu muļķe tāda.
– Ak mans dievs.
– Tu zināji?
Nē. Es gribēju teikt, ka ieliku viņa vārdu adrešu sarakstā jau pirms pāris mēnešiem,
cerot, ka viņs sapratīs mājienu, bet ...
A! Viņš saprata mājienu. Es domāju, ka viņš saprata mājienu.
Labi. Mums tagad jāpiestrādā pie tava pārsteiguma sejā,
jo tu negribi, lai viņš zinātu, ka es tev pateicu.
Labi, pajautā man.
Gatava? Vai tu mani precēsi?
Kas tas bija? Vai tu esi pārbiedēta? Tas bija briesmīgi. Mēģini vēlreiz.
– Labi.
– Mēģini vēlreiz.
Nu...
Lielākas acis. Un varbūt mazliet „Vai es?”
Labās ziņa ir tā, ka tev vēl ir laiks pavingrināties.
Vai varu ar tevi apprecēt?
Nē, paldies.
Jau precējusies vai?
Taisos saderināties.
– Saderināties?
– Tēt.
Mana meita ir saderinājusies?
Viesmīl! Šampānieti!
Izdzersim pa aliņam.
– Es paņemšu.
– Johaidī
Tu taisies precēties.
Džeks Bredijs – imports/eksports, nekustāmie īpašumi. Prieks tevi satikt.
Viņa četrus gadus ir kopā ar to zēnu. Ko gan viņš domā?
Es bildināju māti jau pēc nedēļas!
Es viņu bildināju pēc pusstundas.
Taisni tā!
Kur ir šis lamīgais zēns?
Kravājas. Viņam ir kardiologu seminārs Dublinā.
Tā laba lieta, ar ko Džeremijs nācis klajā.
Tu šajā nedēļas nogalē varētu viņam doties līdzi uz Īriju.
Tu taču zini, ka ir garais gads.
Tēt, tu taču atkal nestāstīsi to stāstu.
Kādēļ ne?
Tas ir ģimenes mīts.
Dieva dēl, tā ir taisnība!
Tas ir tas, ko vecmāmiņa Džeina izdarīja ar vectētiņu Tomu.
Viņi jau kādu laiku satikās un viņš vislaik vilcinājās.
Galu galā viņa vēlējās kopā doties uz senču zemi.
29. februāri Dublinā, Īrijā, viņa viņu ar to pārsteidza.
Apgredzenots, parakstīts, apzīmogots, piegādāts.
Labi, es nedomāju, ka man vajadzēs atkārtot vecmāmiņu Džeinu.
Tā ir mana meita. Beidzot man būs mazbērni.
Tēt, man jāiet.
Vaiii... Es tikko kā ierados.
Tā sanāk, redzi, tu nokavējies. Mēs sarunājām 7:00.
Ak tā!
Es laimīga, ka mēs vēlamies vienu un to pašu.
Tu jau zini, ka tev visu bija jānokārto par mums abiem.
Es domāja, pat ar manu saspringto grafiku un ...
Tu jau zini, ka es to novērtēju.
Nu tad tā ...
Tas ir Tev.
Džeremij.
– Auskari.
– Jā.
Manām ausīm.
Atvaino, piedod.
Ak dievs. Dakteris Slouns. Sveiks, Bil.
Ak. Izklausās, ka tev nāksies iekļūt no mugurpuses.
Atsūti foto. Es apskatīšos. Labi? Atvaino.
Kādēļ nepielaiko?
Ak. Jā, atvaino, protams.
ak. Te ir aprakstīšanas vērta aorta. Palūkojies.
Mīļais, ne šeit.
Vareni.
Nu tad es ... es ...
Tas nenostrādāja.
Anna, es ļoti atvainojos. Bils grib lai es iekļūstu aortā.
Skaties. Viņš to uzrakstīja „aorta”.
Es savākšu savu somu un došos taisnā ceļa uz lidostu, kad būšu beidzis.
Atvainosi mani?
– Protams.
– Labi.
Es jūtos tik vainīgs. Es mīlu tevi.
– Es tevi mīlu.
– Mīlu tevi.
Labi
Tavs skrējien aortā.
Labi ka Džeremijs beidzot saņēmās.
Tev nāktos sekot viņam uz Īriju šajā nedēļas nogalē
un atkārtot vecmāmiņu Džeinu. Tu jau zini, ir garais gads.
„Garā gada bildināšana ir sena tautas paraža,
kura aizsākusies vismaz 5. gs.”
Īrijā ir paraža,
ka garajā gadā, sieviete var bildināt vīrieti 29. februārī,
vienu dienu reizi četros gados.
Vai tu mani precēsi>
Jā
Tas ir smieklīgi.
Ceļo darba darīšanās vai sava prieka pēc?
Taisos bildināt savu puisi februāra pēdējā dienā.
Tiešām? Apsveicu.
Pateicos.
Mans draugs Džeremijs jau tur ir darba darīšanās.
Mēs jau esam kopā četrus gadus. Četrus gadus.
Tas ir ilgs laiks.
Zini, es negribu sateikt notikumus.
Viņš nopirka man auskarus. Nepārproti mani, tie ir skaisti,
bet auskari neuzliek saistības.
Ne jau par saistībām es runāju.
Es gribēju teikt, mēs iegādājamies kopīgu dzīvokli un tas ir labi.
Es droši zinu, kā es to iekārtošu.
Mēs izgāzīsim sienu.
Redzi, mēs mazliet paplašināsim virtuvi.
Labāk kā tā ir apvienota ar ēšanas telpu.
Rada daudz brīvāku skatu.
Dāmas un kungi, ar jums runā lidmašīnas komandieris.
Izskatā, ka mūs sagaida nedaudz slikti laika apstākļi,
tādēļ, iespējams, ka sajutīsim nelielu kratīšanos.
Es saderināšos. Es saderināšos.
Es nemiršu nesaderinājusies.
Te atkal runā kapteinis. Dāmas un kungi,
iespējams, ka nedaudz nenovērtēju vētras spēku,
bet, diemžēl, mums nāksies nosēsties Kārdifā, Velsā,
jo Dublinas lidosta ir slēgta.
Kad piezemēsimies, lidostā jūs reģistrēs uz papildus lidojumu,
lai jūs sekmīgi sasniegtu savu galamērķi.
Velsa. Mēs nedrīkstam nosēsties Velsā.
Vismaz mēs nosēžamies.
Jā, bet esmu laika trū***ā.
Atvainojiet, man jātiek cauri.
Kardifa Velsā ar nožēlu paziņo,
ka slikto laika apstākļu dēļ,
visi lidojumi šodien ir atcelti.
Es atvainojos, es nekādi nevaru jums palīdzēt.
Man ļoti žēl.
Vai jūs varētu pavirzīties?
Līdz rītdienai nebūs neviena lidojuma.
Neviena lidojuma līdz rītdienai?
Rītdienai, kundze.
Rītdienai.
Liekas, ka to es arī teicu, vai ne Beri?
Tieši to tu teici.
Bet tas man neder.
Redziet. Es taisos bildināt savu draugu Dublinā 29. februārī.
Sena īru paraža un man vajag iegādāties kleitu
un atrast gredzenu un noīrēt restorānu.
Starp mums meitenēm runājot,
jūs taču saprotat kādēļ man noteikti tur jānokļūst šodien.
– Labi.
– Labi!
Beril, vai vari pazvanīt uz Dublinas starptautisko lidostu,
lai viņi atver skrejceļu speciāli šai dāmai?
Tūliņ pat.
Ar nožēlu paziņojam, ka visi pasažieru prāmji uz Īriju
ir tikuši atcelti.
Visi pasažieri, kas reģistrējušies braucienam uz Rinnaskidiju,
piesakieties informācijas birojā.
Man nepieciešama biļete uz Korku, lūdzu.
Prāmis atcelts.
Kas notiek ar šo valsti.
Es parasti vainoju valdību,
bet šoreiz pie vainas ir laika apstākļi. Vētra taču.
Labi, apskatīsimies ko darīt. Es atradīšu pati savu laivu.
Mums būs jāpiestāj Dinglā.
Bet es samaksāju par Korku!
Labi. Lai būtu Dingla.
Tu vari izvilkt vīru no zivs,
bet tu nevar izvilkt zivi no ūdens.
Tas bija labais, Dekko.
Sveiki.
Vai te ir atvērts?
Austrāliete.
Dienvidāfrikāniete.
Patiesībā – Amerikāniete. Anna no Bostonas.
Vai kāds man nevarētu pateikt kā no šejienes nokļūt Dublinā?
Varbūt ir kāds autobus?
1987.
Atvainojiet, nesapratu.
Tas ir gads, kurā pēdējais Dublinas autobus aizbrauca no Dinglas.
Nē, nē, nē. Tas bija vilciens, kas pārstāja kursēt 87-ajā.
Autobus pārstāja iet 1989-jā.
Tas bija 1987-jā.
Labi.
Vai te piejami taksometri vai kas tamlīdzīgs.
Jauki, paldies.
Man tūliņ beigsies baterijas.
Jaunkundz.
Ā, paldies.
Sveika.
Sveiks.
Hallo
Hallo, man vajadzētu taksometru uz Dublinu.
Jā, no kurienes jūs zvanāt.
Tas ir mazs jocīgs krodziņš saukts par Karaku vai, ai nezinu, Kragu.
Kragu.
Lai nu būtu.
Mēs nepārvadājam Amerikāņu rudmates.
Kā jūs to domājat, ka jūs nepārvadājat Amerikāņu rudmates?
Kā jūs zināt manu matu krāsu?
Nu protams, jūs esat taksometra vadītājs. Labi, man vajag jūs ...
Man vajag lai jūs aizvestu mani uz Dublinu.
Uz Dublinu?
Mhm.
Es tev ko pastāstīšu par Dublinu, Anna no Bostonas.
Dublina ir krāpnieku, blēžu un uzglūnošu čūsku pilsēta.
Tā ir vieta kur savācas vis cilvēces ļaunums, lai indētu šo valsti.
Es nevestu Tevi uz Dublinu pat par €500.
Jēziņ, es pārdotu savu sievu par €500.
Tici man, maz būtu gribētāju.
Labi, vai vēl kāds grib doties uz Dublinu par €500?
Esmu jūsu rīcībā, kundze!
Tas ir neveiksmi sākt ceļojumu piektdienā.
Sestdienā. Tas ir neveiksmi sākt ceļojumu sestdienā.
Otrdienā!
Nē, tā pilnīgi noteikti ir Svētdiena.
Jauki. Ir vēls.
Atradīšu kādu, kas mani aizvedīs, rīt no rīta.
Kāds man var parādīt ceļu uz tuvāko viesnīcu?
Vai vienkārši naktsmājām.
Nu protams, protams. Šī ir arī viesnīca.
Vannasistaba ir tur tālāk. Ūdens jānorauj divreiz. Nopietni – divreiz.
Kā „četru gadalaiku” viesnīca.
Labi.
Es ievēroju bārā ēdienkarti.
– Tas ir slēgts.
– Slēgts.
Bet ņemot vērā izslavēto Īru
viesmīlība un dāsnums ...
Es uztaisīšu šķītu sviestmaizi.
Kas ir „šķīt”?
„Šķīt” ir darbības vārds. Tā nav sviestmaize.
Es nomiršu, protams.
Mhm!
Vai!
Kas gan te notiekas.
Nu tad beidzot.
Āā...
Ei, elektrība pazuda.
Jēziņ, atkal elektrība pazuda.
Sievietes!
Atkal beigts.
Dieva dēļ!
Ko tu te elle ratā dari.
Iespraužu kontaktā.
Atdod. Tas ir personīgi.
Jūs uzspridzināji manu Blekberiju.
Tu uzspridzināji visu ciemu, muļķe tāda.
Ēzelis
Tu esi šeit, Īrijā?
Jā
Gribēju tevi pārsteigt, bet tas izvērtās par īstu katastrofu.
Šobrīd man ir prieks, ka kāds zina kur esmu,
nopietni, tu nevari pat iedomāties kas te tiek piedāvāts viesnīcas vietā
vai kāda te „viesmīlība”.
Nespēju vien sagaidīt, kad redzēšu tevi.
Es arī gaidu ar nepacietību.
Labi, kad tu te ieradīsies?
Domāju, ka jau šo pēcpusdienu. Jāatrod tikai braucamais.
Tas bija pārsteigums, mīļā. Es mīlu tevi.
Es arī tevi mīlu. Atā.
Piedod, Deklan, tev bija gana laika atmaksāt savu parādus.
Es jau gandrīz esmu atmaksājis. Palikuši vēl beidzamie nolāpītie procenti.
Izbeidz, Tom, esi saprātīgs.
Tu nevari man atņemt svēto virtuvi!
Tu sagrausi manu uzņēmumu.
Vispār tava virtuve ietilpst furgonā.
Dod vēl man mēnesi.
Mēnesi? Nedēļu.
Nedēļu? Ak dievs!
Desmit dienas un atdošu €900.
Tūkstoti, Dekko.
Tie ir veci parādu procenti.
Procenti no procentiem, kas ir no ... nu beidz.
Desmit dienas, €1000. Labi jau labi.
Dabūsi, dodu savu vārdu.
Darīts.
– Uz redzi.
– Labi, puiši.
Labi, tad darīsim to, bet tikai tādēļ, ka esi izmisumā.
– Ko?
– Es aizvedīšu tevi uz Dublinu.
Vai iziesi ārā?
€500 kā teci – Jā vai nē.
Tev nepatīk Dublina.
Tu tu teici gana skaidri. Negribu tevi apgrūtināt.
Tas nebūs nekāds apgrūtinājums.
Kuru daļu no „izej ārā” tu nesaprati?
Pasaki „jā” vai „nē”.
Jā vari mani aizvest, bet tagad ...
Labi. Esi ārā pēc 10 minūtēm.
Ak dievs!
Esmu kaila.
Starp citu – 100 par istabu
un tajā iekļauts grautiņš.
Es atstāju tevi vienu.
Esmu kaila.
Beidzot, Grasīt. Lēc iekšā.
Lūdz saki, ka šī mašina
aizvedīs mūs līdz taksometram.
Tev jāzina, ka tas ir Reno 4. Tā ir klasika.
Sliktākie aizdomas piepildījušās.
Viņa ir izturīga. Skaista. Nāc šurp.
Un netraucē neviena jokainā gaisa spilvena.
Neklausies viņu. Viņa nejēdz ko runā.
Neiebildīsi?
Jā, protams.
Paldies.
Kā tas darbojas?
Vai nevari apieties saudzīgāk? Tā ir dāvana no mana drauga.
Viņš nopirka tev koferi?
Tas ir „Vutons”.
Kas?
„Luis Vutons”
Nu beidz.
Vai tas esi tu, Lui? Vai varu palīdzēt tev iekāpt mašīnā, Lui?
Viņa devusi vārdu savam koferim. Viņa ir ķerta.
Jūs nevarat tagad brukt, kundzīt.
Kādēļ ne?
Melns kaķis šķērsoja tavu ceļu.
Tu nevari sākt ceļu, kad esi satikusi melnu kaķi.
Desmit gadus neveiksmes.
Nē, ne kaķis, to izraisa žagata.
Lai kā ar būtu, tie 15 gadu neveiksmes.
Trīspadsmit!
Tie ir 12, pavisam noteikti 12.
Tad es pieņemu, ka tas ir labi, ka es neticu veiksmei, tādēļ ...
Tev vajadzētu gan, ja tu tajā gribi kāpt.
Laimīgu ceļu.
Lai ceļš izlokas pie tavām kājām.
Uz tikšanos, veči.
Veiksmi, Deklan!
Uz redzi!
Es tev ko teikšu.
Viņi viens otru nogalinās.
Nu tā, esam ceļā.
Aha.
Ir tikai 27. februāris, tā kā man ir divas dienas lai tiktu galā ...
Mhm.
Kur mēs esam.
Man vajadzētu tur nokļūt pirms veikalu slēgšanas, man jāiepērkas.
Tad galvenais iemesls, lai dotos uz Dublinu, ir iepirkšanās?
Nē, es ...
Ja tevi tas interesē – es taisos tur bildināt savu puisi.
Viņš tur ir mediķu konferencē. Viņš ir kardiologs.
Mēs taisāmies ievākties visjaukākajā dzīvoklī
un es domāju, ka viņš mani bildinās,
bet viņš to neizdarīja.
Tiešām?
Jā un jums te ir tāda lieliska paraža,
ka sieviete var bildināt vīrieti
gara gada 29. februārī.
– Tiešām?
– Tiešām.
Mhm.
Tad es padomāju: „Kādēļ gan ne?”
Jā!
Jā.
Es domāju ...
Tas pats stulbākais, ko esmu dzirdējis.
Nē, tā nav.
Nē, ir gan.
Nē, tā ir paražā. Tā ir ļoti romantiska paraža.
Tā ir diena, kad izmisušas sievietes, cenšas pašas noķert vīriešus,
kuri, pavisam skaidri, negrib precēties.
Tev būtu jāzin, ka, ja tavs puisis gribētu tevi bildināt,
viņš to būtu jau izdarījis. Tā nu tas ir.
Neviens nedrīkst aiztikt manu mūziku.
Tu esi jucis. Tu nezin nekā par mani un Džeremiju!
Zini, kas tu esi? – ciniķis.
Tu esi vientuļš, sarūgtināts ciniķis.
Labāk nekā būt stulbenim. „Garais gads, mīļumiņ!
Vai tu mani precēsi, mīļumiņ?
Man ir koferis vārdā Luis, mīļumiņ!”
Kas tad tu esi – laimes un pievilcības gariņš?
Zini ko? Mēs esam beiguši. Mēs vairāk nesarunāsimies.
Es nemaksāju tev par runāšanu, es nemaksāju par tavu viedokli.
Es maksāju par braukšanu, tā kā kāp mašīnā un brauc.
Iesūdzi mani, Grasīt.
Un kas tas par Grasīti?
Vai tu ko darīsi?
Darīšu – es gaidīšu līdz viņas aizies.
Žēlīgas Dievs.
Sveikas, govis.
Klausieties, es pēdējās 24 stundas esmu pabijusi visos elles priekškambaros
un es netaisos kad jūsu melnbaltās pakaļas
ievilktu vēl kaut kur, un jums tas nāktu tikai par labu, ja pavāktos malā.
Tas man bija paties pārsteigums, ka runājat tekoši goviski.
Tagad!
Tā ir labi. Jaukas gotiņas.
Kustieties. Nu kustieties taču. Nu, gotiņas.
Kādēļ tu viņām ko nepiedāvā?
Jā, tā ir labi ... Vai, tu gan esi liela.
Vēl mazliet ...
O, jā. Tagad viņas kustas.
Droši vien tava personība.
Tavējā ir nedaudz atbaidošāka,
tā kā, ja gribi pamēģināt ...
Tā ir labi. Tā tas jādara.
Labas meitenes.
Tā ir labi. Tā tas jādara.
Nevis jāsēž kā tādam Īru ķirbim no biezokņa.
Tā lūk.
Tu varētu skatīties, kur liec
kāju.
Tās maksāja $600.
Ieliec veļasmašīnā, tās būs kā jaunas.
Ielikt veļasmašīnā? Veļasmašīnā?
Šādas kurpes neliek veļasmašīnā.
– Ei! Ei!
– Ei!
– Stāvi!
– Ei! Gaidi!
– Apturi to.
– Ko lai es daru?
Ielec mašīnā un nospied bremzi!
Mazulīt! Es tevi noķēru, Mazulīt! Es tevi turu.
Mazulīt!
Nesavaino sevi!
Apturi to! Tur ir mana somiņa.
Ak, dārgumiņ! Ak, Jēzus.
Mans Reno 4! Skaties, ko esi izdarījusi.
Ko ES esmu izdarījusi
Nevarēji vienkārši pagaidīt līdz govis pašas aizietu?
Nevarēji man palīdzēt?
Tas maksās vismaz 200, lai viņu izvilktu.
Es to nemaksāšu. To to segsi.
Pie velna. Tev būs mani jānogalina, lai dabūtu kaut šiliņu.
Tas ir risinājums.
Kurp tu dodies?
Uz Dublinu.
Pagaidi, pagaidi, pagaidi, pagaidi. Ir vienkāršs risinājums.
Mums tik jāatrod tālrunis,
jāsazvana serviss, jādabū vilcējs, jāizrauj mašīna,
atpakaļ uz ceļa un esam jau Dublinā –
kā ar raķeti, vai ne?
Pagaidiet! Ei!
Es jau nu gan tur nekāptu ja es būtu tu.
Man neinteresē tavs viedoklis, jo ...
Jauki, ej vien.
– Tev vis kārtība, sirsniņ?
– Sveiks.
Gribi, lai aizved?
– Man jānokļūst Dublinā.
– Āā.
Dublina jaukā, kur meitenes skaistās.
– Jā.
– Kāda sagadīšanās.
Tādēļ. ka es ar tur dodos.
Ļauj man tev palīdzēt iecelt šo veco koferi.
Ļoti jauki no jums.
Nekas.
Man pat tas nebija jālūdz.
Lai jauks tev rīts!
O! Labrīt!
Neapšaubāmi tas ir brīnišķīgs čemodāns.
Tas ir kvalitatīvs. Vai zini, tas redzams tikai uz to paskatoties.
Mhm.
Nu, man būtu bijis jāsaka, ka bija jauki,
bet, domāju, mēs abi zinām, ka ...
Pagaidiet! Nē! Pagaidiet! Pagaidiet! Atgriezieties! Jūs nevarat tā vienkārši ...
Viņi ...
Te tu esi ...
Kad beigšu šo kausu, izsaukšu mums vilcēju.
Mums? Nav tādu „mums”.
Es dabūšu sev īstu taksometru. Un tu liksi mani mierā.
Labi, Grasīt.
Atvainojiet.
Eogan?
Ovan.
Aa.
Vai jums lūdzu ir tālrunis? Lūdzu.
Pateicos.
Lai veicas.
Jā, jā.
Jauki, ka pieskatījāt manu koferi,
bet nu es to paņemšu atpakaļ. Paldies.
Kas vainas, kundzīt?
Es pazvanīšu Amerikas vēstniecībai.
Tas gan ir.
Labi, es tikai ...
Es ...
Puišii, prieki beigušies.
Atdodiet meitenei viņas mantas.
Pie velna, kas tu tāds.
Neviens. Tikai uzturu kārtību.
Ak tā, vari uzturēt kārtību kur citur.
Tas bija
iespaidīgi.
Ai!
Ārā!
Gana taisnīgi.
Sveiki, man tikai ...
jāsavāc savas mantas pirms eju.
Jābūt kam īpašam.
Kam.
Tavam puisim.
A.
Džeremijs. Viņš ir.
Viņš ir ...
Viņš ir kardiologs.
Sveiki, kad ir nākamais vilciens uz Dublinu.
Jūs esat tieši laikā.
Nākamais vilciens atties pēc 2 stundām un 43 minūtēm.
Lieliski.
Tie būs daži graši līdz Dublina, ja neiebilsti.
„Grāši”?
Skaidrā.
Nauda, vai zini.
Mmm.
Sveiks, draudziņ.
Balikarbi.
Mmm. Tev arī.
Tur. Balikarbi pils.
Kā runā, tā ir viena no desmit Īrijas brīnumiem.
Augšā varētu nokļūt kādās 15 minūtēs.
Negribu nokavēt vilcienu.
Jā, protams. Nenokavēt vilcienu.
Jā.
Tikai divarpus stundas.
Laiks paskries vēja spārniem.
Es pailkšu šeit.
Tad paliec ar'.
Palikšu.
Sveiks.
Sveiks.
Deklan?
Pagaidi, man patīk pilis.
Tā ir skaista.
Man žēl, ka netiksi Dublinā pirms veikalu slēgšanas.
Man interesē ne tikai iepirkšanās.
Man ir sava dzīve. Man ir darbs.
Ko tad tu dari?
Es veidoju dzīvokļus.
Veido dzīvokļus, tas ir ...
Tas ir ...
Kas tas ir?
Nu, kad kāds grib pārdot dzīvokli vai māju,
es to iekārtoju ar dažādām mantām, lai tas izskatīties pēc iespējas skaistāks.
Un viņiem vis tas jāsaglabā, kad to nopērk?
Nē, es visu izvācu. Es tikai parādu iespējas.
Es tos uzskaistinu.
Pagaidi. Tu padari savu darbu, ja?
Jā.
Viņi nopērk māju, ja?
Jā.
Un tad tu atkal ierodies aizvāc visu, ko biji izveidojusi, ja?
Jā.
Tu esi krāpniece.
Nē, es neesmu krāp ...
Tas tev ir raksturīgi.
Tu domā par citiem vissliktāko.
Nē.
Ak tad ne? Gribētu gan zināt, par kur tu teiktu ko labu.
Varu izdomāt pāris labus vārdus tev.
Apgaismo mani.
Ja tas dzīvoklis aizdegtos, tav skaistais dzīvoklis,
ko tu paņemtu.
Ko?
Ja tava māja degtu un tev būtu 60 sekundes laika,
ko tu paņemtu sev līdz? Nu.
Es ...
Nu. Vai tas būtu Čau-čau uz dūnu segas?
Netaisos ar tevi spēlēt šitas spēlītes.
Te nu tu esi.
Un ko tu ņemtu.
– Ko tu ņemtu? Ja tavs burvīgais krodziņš būtu liesmās.
– Hmm.
Ko tad tu ņemtu? Nu, savu ....
Liesmas pārņemtu trepes. Tev ir tikai 60 sekundes.
Vai!
Alkohola pudeles krogā sprāgst.
Ko taisies savākt?
Es zinu pavisam noteikt, ko „savākt”.
Tiešām? Ko tad?
Es tev to neteikšu.
Tu to vari lietot, bet nevari paņemt, vai ne?
Tā tiešām ...
Tā ir pils!
Es teicu tev.
Un kāds ir šis vietas stāsts?
Tad klausies. Sensenos laikos
dzīvoja skaista meitene vārdā Grana.
Viņa bija apsolīta puisi vārdā Fions,
kurš bija vecs, untumains karavīrs,
pieteikoši vecs,lai būtu viņai tēvs, pietiekoši vecs, lai būtu viņas vectēvs,
un tādēļ
viņa viņu nemīlēja.
Lai nu kā, viņu kāzu vakarā
viņa netīšam satika izskatīgu jaunu karavīru Derimodu.
Viņi neprātigi iemīlējās no pirmā acu skatu, bet ko gan viņa varēja iesākt?
Tad viņa iebēra miegazāles visu dzērienos,
un abi kopā aizbēga pāri Šanonai.
Fions pamodās un atklāja, ka Grana ir aizbēgusi. Viņš satrakojās.
Viņs sapulceja savus karavīrus un dzinās pakaļ.
Bet ļaudis, tu zini, Īrijas ciemu ļaudis,
iežēlojās par Derimodu un Granu.
Viņi slēpa viņus mežos, šķūņos un pilīs,
kur viņi pārlaida vienu nakti lai dotos tālāk.
Nāc.
Vai te ir droši?
Protams.
Viņi vienkārši gulēja, jo godavīrs Darimods
jutās vainīgs divreiz vecākā Fiona priekšā,
un aiz cieņas pret viņu, tu saproti, nemēģināja tuvoties.
– Sapratu.
– Kā tad.
Tad viņi ieradās šajā pilī
un šis skats ...
Ooo.
Kā redzi, grūtu pretoties šādam skaistumam,
kāds ir šeit,
šajā vietā, viņi ...
Viņi piepildīja savu mīlestību.
Ak vai, tu man centies piecirst kanti.
Es, ko?
Esmu jauna sieviete, kura taisās saderināties,
kura nespēj pretoties izskatīgam svešiniekam. Izbeidz
Esmu kas?
Tu taču necerēji, ka tas nostrādās, vai ne?
Neglaimo sev. Stāts bija patiess,
bet tas pilnīgi noteikti nebija par tevi.
– Nē?
– Nē, iedomīgā ...
Iedomīga par ko?
Smags gadījums. Tas ir Amerikāniski?
Ak nē, vilciens.
Pagaidiet! Pagaidiet, man ir biļete!
Es esmu ...
Vai tev tiešam bija jāved mani šeit augšā?
Viens no septiņiem Īrijas brīnumiem.
Aiziet.
Ak nē.
Labi, tas nedaudz paātrināja ceļu.
Es tevi ienīstu.
Agrāk es būtu varējis tev to aizturēt,
bet mūsdienās visur tas „laiks ir nauda”.
Nāc šurp. Nāc un nesatraucies.
Mēs tevi nogādāsim kur tev jānokļūst.
Laika ziņās solīja saulainu.
Te nu mēs esam. Pašas labākās naktsmājas Tiperijā.
Nāk nu. Nāk iekšā.
Re kādi mums ciemiņi gadījušies.
Vai! Ak tu nabadziņi.
Jums ir paveicies, tā tas ir.
Tikai pirms pusstundas te divi ceļinieki
gribēja naktsmājas.
Bet viņi nebija precējušies.
Pateica bez kautrēšanās. Ne kāda goda.
Aizsūtīju tos tālāk.
Kārtībai jābūt. Ir lietos vai nav.
Mhm.
Tātad, jūs esat ...
– Breidi.
– O'Kalans.
Breidikalans.
O'Breidikalans.
Mēs ne pārāk sen kā esam precējušies un tas ir mēlesmežģis Amerikānietei.
Nāku no senas Dinglu dzimtas
O'Breidijikalani.
Mēs ceram, ka kādu dienu
mums būs dēls kur turpinās nest dzimtas vārdu.
Anna un Deklāns jūsu priekšā.
Jauki. Tagad parādīšu jums istabu.
Paldies.
Pēc jums, pumpuriņ.
Paldies tev, saulstariņ.
Vai paņemt tavu somu, ķirbucīt.
Tā, tu negulēsi šajā gultā kopā ar mani, O'Bredikalana kungs.
Varbūt tu negulēsi kopā ar mani šajā gultā.
– Ļoti galanti.
– Galanti?
Laipni lūgta vienlīdzības laikmetā.
Gribējāt balsošanas tiesības. Tagad samierinies ar to.
Ērti.
Mēs to mainīsim, dārgais.
Labi, tas tikai taisnīgi.
Skaitlis – es uzvaru, ģerbonis – tu zaudē.
Skaitlis.
Tiešām skaitlis.
Žēl. Tu vari
vannā.
Tur ir duša.
Vari gulēt dušā.
Labi.
Ka tik nebūtu jāguļ tavā tuvumā.
Mazgājos es dušā
un dubļi zūd, kā tīk karsts ūdens man.
Zilums šeit un zilums šeit.
Pagaidi brītiņu. Tu krāpies, blēdīgais kuc ...
Augšā! Augšā. Augšā.
Kas ir?
Ak tā! „Skaitlis – es uzvaru, ģerbonis – tu zaudē.”
Ak tad beidzot pielēca?
Tavā labā.
Augšā! Celies augšā! Tā ir mana gulta. Sods par melošanu.
Un nomazgājieties.
To od.
M-m.
Tu redzēsi cauri priekškaram.
Vai tiešām?
Tu redzēji.
Labi, ja sods melim, tad sods melim.
Nekādu lūrēšanu.
Ienāciet.
Sveika, dārgā. Vai vis kārtībā.
Vakariņās mums būs ķidas. Mājas gatavotām. Dzimtas recepte.
Ķidas.
Lietainā laikā nekas nav tik labs kā govs kuņģis.
Ņammi. Dzirdēji, dārgā. Ķidas!
Kā ta, ķidas.
Es tik domāju, O'Dokerti kundze,
pateicība par šo pēkšņo uzņemšanu,
vai neļausiet man gatavot?
Nē, dārgais, es to nevaru.
O, jūs varat. Viņš ir pavārs. Labs pavārs.
Tā ir taisnība.
Tiešām? Tas ir vienreizēji.
Mums te ir arī divi Itāļi. Vai tas neapgrūtinās?
Nepavisam ne!
Milzīgs paldies.
Labs uznāciens.
Ko, ellē ratā, tu tagad dari?
Receptē teikts, ka vajag trīs vidējus burkānus,
un es domāju, ka šis ir par lielu, lai būtu vidēja izmēra.
Un ja tu apskatītos uz šiem diviem,
tad skaidri redzētu, ka tie ir vidēji lieli, turpretī trešais ir mazliet ...
Skaties.
Trīs vidēja lieluma burkāni.
Zini ko, nedomāju ka tas ir kas slikts būt precīzam.
Labi.
Tad jau tu esi ļoti,
ļoti precīza.
Kalusies.
Kāpēc nu nevarētu pārtraukt kontrolēt visu visumu.
Tās ir vakariņas. Vairāk paļāvības.
Gan vis izdosies.
Esmu jau to dzirdējusi agrāk.
Varbūt tev vajadzēja klausīt.
Tiešām? Tu tā domā.
Gan vis izdosies. Man tēvs bija „gan vis izdosies” karalis.
Laika akcijas Bahāmās, pārvietojamie video veikali,
lai ar kas būtu nākamais lielais nekas,
mūsu nauda aizgāja tur.
Bet nesatraucies, gan jau viss izdosies.
Man nācās piestrādāt pēc skolas divos darbos
un mūs izlika no mājas Ziemassvētku priekšvakarā. Ha, ha , ha.
Tā kā piedod man, ja es tajā neklausos.
Man žēl.
Man tiešām žēl.
Tēvi ir tie, uz kuriem mums vajadzētu paļauties, vai ne?
Lai nu kā – vakariņas.
Mums ir kāposti, puravi,
trīs vidēja izmēra burkāni.
Tu taču neesi viena no tie veģetāriešiem, vai ne?
Nē.
Labi.
Deklans ir viens, cāļa nav.
Jauks.
Sautēts cālis ar sēnēm?
Kas ir?
Ak, dod man spēku.
Nesāc man stāstīt, ka nekad neesi taisījusi cāļa sautējumu.
Protams, esmu.
Kā tev šķiet, no kurienes nāk cāļi.
No saldētavas.
Es zinu, es zinu ...
Tas bija vienkārši negaidīti.
Tu turpini to darīt.
Iedod man burkānus.
Jā, burkānus.
Atvaino.
Nedaudz jāpaaugstina temperatūra.
Tev nevajag tos sakapāt. Būs grūti noturēt.
Smaržo vienreizēji.
Laba meitene. Un ...
Tas ir tas, ko tu dēvē par iekārtošanu, vai ne?
Apmēram.
Neslikti.
– Šeit?
– Jā.
Nevainojams.
Cālis bija brīnišķīgs.
Tiešām. Man parasti cālis nepadodas.
Džeremijs vienmēr saka, ka es taisu cāli pārāk sausu.
Džeremijs.
Ak!
Džeremijs. Mūsu ...
Mūsu kaimiņš.
Kurš pareizei ierodas uz pusdienām.
Vai ne, Deklan?
– Mm. Jā, jā. Viņš ir lāga dvēsele.
– Jā.
Mazliet ar dīvainībām, ziniet.
Visiem stāsta, ka esot kardiologs. Jocīgs cilvēks.
Bet viņš ir laimīgs puisis.
Viņa ir viņam pieķērusies.
Senatnīgi, Frenk?
Senatnīgi – jā. Kā es.
Tā bija kāzu dāvana.
Tie ir tikai 44 gadi, tu nekaunīgais resgali.
Priekā!
edziet. Tas ir tas, kas ļauj būt precētam 44 gadus.
Skūpsts.
Kāt reiz skūpstīt tā, it kā tā būtu pirmā un pēdējā reize.
Vareni.
Nu, saņemies dēls.
Parādi vecajiem, kā tas jādara.
Atvainojiet?
Nu, es noskūpstīju savu sievu.
Stefamo noskūpstīja savu sievu.
Nē, mums ir labi. Mēs jau saskūpstījāmies agrāk.
Tas ir padarīts.
Vairāk bruņnieciskumu, zēn. Tu saproti, ko es saku?
Ak, ir jau labi.
Ja tas bija skūpsts, es brīnos, ka tu vēl aizvien esi ar viņu precējusies.
Nē, nē, viņi tikai kautrējas.
Jā, kautrējamies.
Jūs esat starp draugiem.
Jūs esat jauni, tikko kā precējušies, iemīlējušies.
Ikviens to var redzēt.
Pie velna, zēn.
Noskūpsti meiteni.
– Bravo!
– Te nu tas ir.
Tas nu bija skūpsts!
Tur ir diezgan slapjš.
Izrādīsi kaut nedaudz līdzcietības?
Labi.
Bet viens krāciens un būsi atpakaļ dušā.
Labi.
Kurš varēja iedomāties, ka nepieciešamas divas dienas, lai nokļūtu līdz Dublinai.
No tevis pienākas arī maksa par nakti.
Kāds pārsteigums.
– €100.
– 50.
Lai būtu 75, kopā tas būs €675.
Labi. Ja tevi interesē tikai nauda, lai būtu 675.
Ar labu nakti.
B'nakti.
Atvaino. Es aizvien neesmu galā.
Tu pat nevari iedomāties, kas man bija jāpiedzīvo.
Vēl sliktāk, kā tad, kad tu pazaudēji Barbadosā bagāžu?
Desmitreiz ļaunāk.
Nevaru vien sagaidīt, kad tevi redzēšu.
Nu, varbūt tas tevi iepriecēs.
Līdz manīm atnāca ziņa, ka esam dabūjuši dzīvokli.
– Tiešām?
– Jā.
Man tikko zvanīja Edīte. Tas ir mūsu.
Ak, Džeremij!
Tas bija tieši tas ko man vajadzēja dzirdēt šorīt.
Mums vis nokārtosies. Es tu priecīga.
Mums būs tas jānosvin, kad tu šeit ieradīsies.
Mēs to noteikti izdarīsim.
Pasteidzies. Man tevis trūkst.
Man tevis arī trūkst.
Labrīt.
Aha.
Ak, vai tas ir man?
Jā.
Labrīt, mīlas balodīši.
Vai labi gulējāt?
Jā, paldies.
Tātad, kādi šodienas plāni?
Mmm. Man uz Dublinu.
To to tagad nevari darīt.
Kādēļ ne?
Ir Svētdiena.
Nekad nesāc ceļojumu svētdienā vai pilnmēnesī.
Es gan neticu šīm māņticībām.
Un kā ir ar vilcienu sarakstiem? Vai tu viņiem tici?
Ir svētdiena.
Vilcieni nekursē.
– Nav vilcienu?
– Nē.
Ak, dieva dēļ.
Man jānokļūst Dublinā 29-ā. Tas ir rīt.
Kādēļ gan, dārgā.
Labi jau labi.
Frenk, tev taču ir mašīna.
– Ir gan.
– Labi.
Labi, es ...
Vai tas būtu iespējams par saprātīgu samaksu
aizvest mani.
Nē.
Ak. Ne jau nauda, meitēn. Ailīna.
Viņa to paņēma. Aizdevās uz Masu.
Saproti, iknedēļas iepirkšanās.
Labi, bet kad viņa atgriezīsies, vai tu ...
Viņa tik drīz vis nebūs atpakaļ.
Kādēļ?
Vecai, jaukais izklaides brauciens uz Dublinu.
Kur viņa ir?
Dublinā.
Bingo.
Kas ir?
Autobusu pietura ir uz to pusi.
Kas ir?
Izbeidz!
Tā ir krusa.
Tu to nopietni?
– Ai!
– Skrien!
Nu taču. Tie ir neapgāžamie Merfija likumi.
Nāc.
– Luis ir pie manis. Nesatraucies.
– Ai,
Tas ir sāpīgi!
Tie ir golfa bumbiņas lielumā!
Ak Jēzus!
Ir Dievs.
Vai jums ir kādi iebildumi vai zināmi iemesli, ļai šo vīrieti un šo sievieti
nevarētu savienot svētajām laulības saitēm?
Nē, nē, Tēvs. Turpiniet.
Es pārliecināts, ka viņi zina, ko dara.
Labi. Tādā gadījumā esat laipni lūgti. Piesēdiet lūdzu.
Nāc šurp. Dublina. Mums jādodas ceļā.
Nē. Svētais tēvs mūs aizvedīs
uz autobusu pietura, kad būs beidzis.
Mēs varam iet.
Es netaisos iet vēl četras stundas ar šim kurpēm.
Piedevām, apskaties, cik šeit skaisti.
Es neciešu kāzas.
Kādēļ? Tādēļ ka cilvēki ir iemīlējušies? Tas tevi tā tracina?
Jā.
Zini,
visas tās tavas pēkšņas iedomas un nicīgā attieksme.
Ko tu vispār zini? Tu pa visam noteikti neesi precējies
un, acīm redzot, nekad neesi bijis saderinājies.
Īstenībā biju.
Vienreiz.
Sveiki. Negribu pārtraukt jaukās svinības,
bet gribu pateikties savam vīram.
Es gribu novēlēt lai tev nekad nebūtu jāzog, jāiestieg un jākrāpjas.
Bet ja tev nākas zagt,
tad nozodz manas bēdas.
Un ja tev ir jāiestieg,
tad iestiedz katru nakti manās skavās visu mūžu.
U ja tev ir jākrāpjas, tad, lūdzu, piekrāp nāvi,
jo nespēšu dzīvot bez tevis ne vienu dienu.
Priekā.
Vai tev vis kārtībā?
Lieliski. Tur iekšā bija pārāk karsts.
Vai gribi par to parunāt?
Kalusies,
Grasīt
Tu neesi pašlaik Amerikā.
Tu esi Īrija. Ej ko iedzer.
Un aizveries.
Gribēju tikai tev palīdzēt.
– Palīdzēt?
– Jā.
Tas nu gan ir jautri.
Sieviete, kura ir tik izmisusi, ka viņa traucas uz Dublinu,
lai pieņemtu svarīgāko lēmumu savā dzīvē
balstoties uz smieklīgas paražas,
kura, ja pa visam godīgi, ir pilnīgs sviests.
Tā kā – paldies, bet tā esi tu, kurai vajag palīdzību, ne es, labi?
Tas nav sviests.
Tā ir romantiska.
Tā tik tiešām ir romantiska.
Man nepatīk kāzās.
Tās kļūst labākas ar pāris Martini glāzēm.
Labi, Liels jums paldies.
Mēs izpildīsim līgavas māsu īpašo lūgumu.
Vēlies?
Nē, nē, es ... es nemāku tautas dejas.
Vai tu nekad neatslābinies?
Jā.
Es to daru pa savam.
Labi.
Tā. Šī ir viegla. Tu to apgūsi, tik dari kā viņi.
Mēs iesim pa apli šajā virzienā.
Nē, nē, noliec mani!
Man no tiesas žēl.
Es griezos.
Aizmirsti. Vismaz tas nebija mans vīrs.
Jā. Protams. Vismaz tas nebija viņš.
Es ...
Un es domāju, ka es slikti uzvedos kāzās.
Vai tad tev nebija mani jānogādā Dublinā?
Nu tad saki tik kad. Kā parasti, tavs padevīgais kalps gaida.
Zini ko, Deklan?
Vai zini, kas tu esi?
Mhm.
Tu esi briesmonis.
Tu esi pavisam īsts
briesmonis.
Hmm.
Un es nespēju tevi izturēt.
– Tiešām?
– Mhm.
Bet zini ko?
Tu piesaisti.
Vai patiesi?
Visa tava briesmonība ir kā ...
Tā ir kā spēle.
Tā ir kā biezas bruņas.
Un tu rūc, un tu cērt, bet tev
Tev sāp.
Tu esi ...
Tu esi iedūris ērkšķi savā briesmīgajā ķepā.
Kā lauva.
Kā mīļa, mīļa lauva.
– Lieliski.
– Es atvainojos.
Tas ir romantiski.
Nāc nu. Celies.
Ak dievs, tu esi smaga.
Mans koferis.
Neuztraucies par Lui. Es viņu paņemšu.
Tu joko.
Izcili.
Tu vari atrēķināt kafiju no mana rēķina.
Atrēķināšu. Neaizmirsti pieskaitīt par jaunu kurpju pāri.
Mazā.
Ieliec veļasmašīnā, tās būs kā jaunas.
Tu nokavēji savu autobusu.
Nākamais ir pēc 20 minūtēm.
Ak Dievs. Man aizvien tev jādodas līdzi?
Es tev maksāju, lai tu mani nogādā Dublinā
un tu mani nogādāsi Dublinā.
Tas jauki. Paldies.
Viņš ir izgājis.
Es atstāju viņam zīmīti uzņemšanā.
Nu tā, esam Dublinā.
Tieši laikā.
Es ieņemu, ka man tev jāsamaksā.
Es domāju, ka jā.
Viesnīca jābūt bankomātam.
Un man tevi atkal jāpavada, vai ne?
Tev tas nav jādara, ja tu to negribi.
Es to neteicu.
Mēs varētu paņemt taksi.
Tev taču ir kājas, meitēn.
Runā, ka mana labākā īpašība.
Kurš to tev iestāstījis.
Skaista pilsēta.
Un neesmu redzējusi nevienu uzglūnošu čūsku.
Jā, tev gan jāuzmanās no krāpniekiem un blēžiem.
Viņa ir šeit, vai ne?
Dublinā. Viena no blēžiem un krāpniekiem.
***šmate fotogrāfijā.
Kas bija puisis.
Ak!.
Tad viņš un viņa ...
Nu ja.
Atvaino.
Mēs kopā strādājām Kragā – es, Kelija un Raiens.
Tad mēs nopirkām krodziņu un izveidojām to no nekā.
Mums izdevās. Mums labi sanāca.
es domāju, ka mēs abi ar Keliju esam neprātīgi iemīlējušies viens otrā.
Acīmredzot jau nebijām
Tā lieta, ko es savāktu 60 sekundēs,
ir manas mātes gredzens.
Tāds ar divām rokām, kuras tur kronētu sirdi.
Mmm.
Tagad tas ir pie viņas.
Labi, tu esi tagad šeit. Atrodi viņu un atdabū gredzenu.
Nu nezinu.
Tas ir tavas mātes gredzens.
Lai nu kā, man domāt tas ir tavs gredzens,
par kuru tagad vajadzētu uztraukties.
Mīļumiņ.
Ak jā, pareizi.
Man prieks, ka beidzot tas tevi interesē.
Tam nav nekāda sakara ar mani. Esmu tikai vecu somu stiepējs.
Kādēļ man būtu par to jāuztraucas.
Tātad neinteresē?
Vai tas ko mainīs?
Nāc.
Tad.
Tad.
– Ņem.
– Nevajag, tāpat ir labi.
Deklain, ņem lūdzu. Mums bija darījums.
Teikšu to. Iedod man tikai to grasi un nosauksim to par dienu.
Kuru grasi?
To, kuru metām gultai.
Labi.
Melis.
– La sokas.
– Labi.
Ar dievu, Luī.
Anna.
Jā.
Anna. Anna.
Sveika. Ak Dievs, beidzot.
Es domāju, ka nāksies tev sūtīt pēc tevis helikopteru glābšanas vienību.
– Kur tu biji? Svieka.
-Sveiks.
– Garš stāsts.
– Atvaino.
Ir jauki tevi satikt.
– Tev vis kārtībā? Ja?
– Mhm. Jā.
Sveiks.
Atvaino, vai esam pazīstami.
Ak!
Džeremij, šis ir Deklan. Deklans atveda ...
Viņš palīdzēja nokļut no Dinglas Dublinā.
Ak! Labi. Jā, jā. Jā labi. Neapsakužu šo pienākumu.
Šī dāma nav radusi piedzīvojumiem.
Nav gan.
Jauki tevi satikt, draugs.
– Jauki bija satikt.
– Jā, jā.
Vai viņa par tevi rūpējās.
Vai tu devi viņam norādījumus?
Ak es.
Viņa man samaksāja.
Lieliski. Labi, paldies ka atgādāji sveiku un veselu.
Ak Dievs. Kā man tevis trūka. Kā man tevis trūka. Kā man tevis trūka. Kā man tevis trūka.
Man arī tevis trūka.
Ne, patiesi man tevis trūka.
Tiešām, un ...
un tas man lika padomāt.
Kādēļ gan neesam precējušies.
Vai tu mani precēsi?
Tu to nopietni?
Vai es to nopietni. Jā labi. Metoties ceļos, es ...
Man ir šis.
Nekādas steigas, bet mūs bildē.
Dārgā. Dārgā.
Dārgumiņ?
Es ... Kad Tu dosi atbildi?
Jā, protams.
– Jā?
– Jā.
Jauki. Pielaikosim to.
Ak! Tas der!
Man ir blakus istabā šampānietis,
mēs varētu iet uz turieni.
– Lieliski.
Paldies jums.
Nedomāju kādreiz tevi satikt Dublinā.
Deklan.
Kelei.
Te būs. Un te būs alus. Un būs vēl.
Paldies jums! Jūs glābjat krodziņu.
Jūs ļaujat palikt pannām virtuvē. Es jūs nobučošu vēlāk.
Apsveikumi no manis! Sveika!
Parādi!
Oooo!
Mmm.
Dekko.
To. Te būs.
Te pietrūkst.
Bet ne pārāk daudz.
Atvaino. Nāciet, zēni!
Ak man Dievs. Apskati vien šo vietu.
– Tev patīk?
– Vai man patīk?
Es labprāt izmestu tevi pa logu un to paņemtu.
Pagaidi mazliet.
Pārmaiņas pec tu mums varētu parādīt sava maka krāsu.
Nu ir viss.
Dzērieni ir iekšā.
jūtu, ka laimīgās beigas
ir īsts pārbaudījums tavai draudzībai.
Es domāja, ka viņa būtu gana priecīga
par dzīvokli. Nedomāju, ka tev bija viņu jābildina.
Ak!. Tas bija kā darījuma pakete.
Tiešām? Kas tad – nopērc dzīvokli, dabū gredzenu kā piedevu.
Drīzāk gan, ka otrādi.
Kā tu to domā.
Domāju, ka tā bija Edīte no pārvaldes.
Viņa man piezvanīja uz Dublinu, lai pārliecinātos par mūsu kopdzīves statusu.
Varat noticēt? Tikai tāpat vien painteresējās.
kā iedzīvotāji, viņiem ir vecmodīgi priekšstati,
kad runa ir par šādām lietām. Tādi visādi nieki.
Man lika saprast. Esi precējies – vari ievākties. Neesi precējies – vari iet.
Tā nu pateicu, ka pēc pāris stundām taisāmies saderināties.
Es tā to vienkārši pateicu
un es nezinu, kā man tas iešāvās prātā,
bet es gandrīz vai dzirdēju, ka nožvadz mūsu atslēgas.
Tā nu es noliku klausuli un padomāju: „Labi,
pie velna, kāpēc tad ne?”
– Tiešām?
– Protams, es gribēju teikt,
mēs pie tā tāpat būtu kaut kad nonākuši, vai ne?
– Nu ja. Protams.
– Jā.
– Jā.
– Ak, Libbi, es tev parādīšu šo skatu.
– Jā.
– Jā.
– Tas ir krāšņs.
– Labi.
Vai tā tiešam ir ugunsgrēka trauksme?
Uzmanību visu, domāju mums labāk visiem pulcēties lejā.
Tālruņi.
Kur gan tam ir tālvadības pults?
Tās ir nelietojamas, ja nav tālvadības pultis. Anna!
Vai tev ir viss, kas vajadzīgs.
Nevari apskatīties, vai nav palicis, kas vērtīgs.
Datori, kameras vai kas tamlīdzīgs.
Es domāju kameras ... Labi, te būs videokamera.
Neesmu ievietojis bildinājumu vēl Feisbukā,
tā kā jāpaņem šo.
Mīļumiņ, vai tu vari paņemt ...
Anna?
Anna?
Te ir viena dārzeņu zupa, divi pildīti olu pīrāgi,
viens liellopu gaļas sacepums, viens cāļu sacepums, vieni zaļie salāti. Aiziet, aiziet, aiziet.
– Deko?
– Kas i'!
Klients teica, ka cālis esot sauss.
Kas ir kas?
Cālis. Tas ir sauss.
Tas ir sacepums.
Tas ir brīnišķīgs.
Aleks, paliec manā vietā. Neuzpridzini neko.
Labi, kurš no jums jampampiņiem domā, ka cālis ir sauss.
Tu?
Tu?
Es.
Ko tu, elle ratā, te dari?
Vai lūdzu nevarētu kaut uz brīdi būt jauks?
Esmu nolidojusi 3000 jūdzes, lai šeit nokļūtu.
Vai Džeremijs ir ar tevi.
Kas? Nē Nē.
Džeremejis un es ... Mums nesanāca.
Atvaino.
Nu tā,
kad pienāca manas 60 sekundes , es atskārtu,
ka man ir vis, ko esmu gribējusi,
bet nav nekā, ko man patiešām vajag.
Un es domāju, ka tas, ko man vajag, ir šeit.
Un es veicu visu šo ceļu, lai pārliecinātos, vai varbūt tu arī tā nedomā.
Un ja tu ...
Nu, man ar to nav izveidoti nekādi plāni, kas ir kas jauns man.
Tad nu,
Deklan O'Kalan,
man noteikti jāiemācās tavs otrs vārds,
lūk mans piedāvājums.
Es piedāvāju nekalt nekādus plānus.
Es piedāvāju notikumiem ritēt savu gaitu
un lai notiekas tā kā tam jānotiekas.
Ko tu par to teiksi?
Vai tu gribi kopā ar mani neveidot plānus?
Es pieņemu, ka tas bija Īru „nē”.
O'Breidikalanas kundze.
Kur, pie velna, jūs dodaties.
Te teici „nē”.
Es neteicu „nē”.
Es vispēr neko neteicu.
Tu aizgāji.
Man bija kas jāpaņem.
Tiešām? Vai bija piemērots brīdis aiziet pēc kaut kā?
Patiesībā – jā.
Man bija jāpaņem šo.
Tu, lielā muļķe.
Es tagad neturētu šo gredzenu, ja nebūtu tevis.
Es nepieņemu tavu piedāvājumu.
Es negribu ar tevi neveidot plānus.
Es gribu ar tevi kopā veidot plānus.
Tu gribi?
Jā, es gribu.
Vai tu mani precēsi?
nedomāju, ka kaut reiz redzēšu tevi nometušos uz viena ceļa.
Tā ir, te lejā ir diezgan mitrs, tā kā ...
kā būs, Anna no Bostonas?
Jā.
Jā, es gribu.
Esmu tik atvieglota. Man jau likās,
ka man šonakt nebūs kur pārnakšņot.
Ko?
Tu domā, ka varēsi palikt pie anis?
Tas maksās atsevišķi.
Pieskaiti manam rēķinam.
Nu paskaties tik.
Svētdienā, tieši svētdienā. Tas ir uz laimi saderināties svētdienā.
Un pabeigt ceļojumu.
Ā un izrakt aku.
Muļķis tāds. Vai tad izskatās, ka viņi raktu aku?
Tu zini par ko es runāju.
Es nekad nesaprotu ko tu tur runā.
Es drošs, ka viņai as izdosies?
Atceries, viņa ir klasika.
Un viņa ir gluži kā jauna
pat pēc tam, kad kāda jukusi sieviete centās nostumt to no ceļa.
Es necentos viņu nostumt no ceļa.
Es tīrīju govs kakas no savas kurpes,
jo kāds rupjš vīrietis nepalīdzēja padzīt govis.
Tik tādēļ, ka kāds bija ietiepīgs un nespēja pagaidīt.
Aizveries!
Te nu mēs esam.
Tad nu.
Uzkurieni?
Brauc.
Sapratu, Grasīt.
Pagaidi, kur ir Luī?
Luī? Ar viņu vis kārtībā. Es viņu piesēju pie jumta.
Tu piesēji viņu pie jumta? Viņš tur kļūs netīrs.
Nesatraucies.
Mēs ieliksim viņu veļasmašīnā. Viņš būs kā jauns.
Leap Year.
Garais gads.