Tip:
Highlight text to annotate it
X
Labvakar.Vai jūs mani varat sadzirdēt tur aizmugurē?
Labi. Cik daudzi no jums zina par Venēras projektu (Venus Project)?
Labi, es par to īsumā pastāstīšu, lai jums būtu priekštats par mūsu darba mērķiem.
Mēs jūtam, ka pasaule šodien virzās uz iznīcību.
Mūsu valoda tika radīta simtiem gadu atpakaļ
un mēs tiešām runājam viens pret otru nevis viens ar otru.
Es jums nedaudz pastāstīšu par Venēras projekta priekšlikumiem.
Ja es nevaru pilnībā atbildēt uz jūsu jautājumiem, tad, lūdzu, pasakiet to man.
Paceliet roku un sakiet:" Jūs neatbildējāt uz manu jautājumu." Neesiet pieklājīgi.
Ja jūs kaut ko nesaprotiet, tad jautājiet.
Viss tagad ir atkarīgs no jums pašiem.
Labi, tad nu te ir mūsu pieņēmumi:
ka jūs turpināsiet pieredzēt karus, nabadzību un depresiju
līdz kamēr visas pasaules tautas sanāks kopā
un zeme tiks izmantota kā kopējs visu pasaules cilvēku mantojums.
Ja jūs to nesaprotat, ja jūs domājat, ka nauda ir vienīgā īstā lieta,
kam jūs esat iemācīti ticēt šajā kultūrā..
Ja jūs esat izmests kādas salas krastā ar 10 miljoniem dolāru,
bet tur nav ne ūdens, ne zivju, nav aramzemes, tad jums nav nekā.
Nauda ir nekas. Tā nekad nav pārstāvējusi fiziskas, reālas lietas,
kas mums ļauj dzīvot. Politiķi, viņi visi, nevar izdarīt neko, lai padarītu pasauli labāku.
Viņi nepārzina tehnoloģijas, un viņi nezina, ko darīt.
Visas tautas tagad iet uz iznīcību.
Bet pirmo reizi vēsturē mums ir bijuši pasaules kari un bezdarbs.
Karš vienmēr ir bijis viens liels bizness.Saprotiet to vienreiz.
Karš nenotiek tādēļ, lai nestu demokrātiju citām valstīm.
Tas notiek, lai citas valstis ekspluatētu un izmantotu visos iespējamos veidos.
Es gribu mēģināt jums to izskaidrot.
Pieņemsim, ka jūs esat iesaukts armijā. Jūs ziedojat savu dzīvi, lai aizstāvētu valsti.
Ja tas ir patiesi, tad mums vajadzētu pārveidot kara industriju tā,
lai neviens ar karu nekad nenopelnītu ne dolāru. Tad tas būtu patiesi.
Ja jūs izdarāt tā, ka visas industrijas saņem vienādu samaksu
kā kareivis, kurš ziedo savu dzīvi valsts aizstāvēšanai, tad tas būtu patiesi.
Bet ja cilvēki nopelna miljoniem dolāru pārdodot automātiskos ieročus, zemūdenes un kara lidmašīnas, tad tas nav patiesi.
Tas ir viens liels bizness.
Ir sarakstīta grāmata ar nosaukumu "Ieroči un cilvēki" ("Arms and the Men"). Vai kāds par to ir dzirdējis?
Apbrīnojami.
Kāds mans draugs bija Pirmā Pasaules kara pilots.
Viņš lidoja pāri Vācijas ieroču noliktavai ar nosaukumu I.G.Farben
un viņam bija pavēlēts to nebombardēt.
Viņš nezināja kādēļ. Viņš teica, ka viņš tai vietai lidoja pāri 8 reizes un katru reizi bija saņēmis stingru pavēli to nebombardēt.
Pēc kara viņš uzzināja iemeslu. Kompānijai Dupont piederēja I. G. Farben akcijas, kas bija amerikāņu kompānija.
Un, protams, vēl viens kara aspekts:
Otrā pasaules kara laikā mēs nogalinājām ***āņu karavīrus Dienvidu Klusā Okeāna salās.
Patiesībā, kā teica Aleksandrs P. de Severskis (Alexander P. de Seversky) no Seversku Lidmašīnu kompānijas (Seversky Aircraft Company),
ka tajā laikā mums vajadzēja ar lielo attālumu bumbvedējiem
iznīcināt Vācijas varas pamatus. Sabojāt dambjus,
elektrības ģeneratorus un piespiest slēgt rūpnīcas.
Bet ja jūs šaujat uz karavīriem visās tranšejas malās, tad tam nav nekāda sakara ar kara izbeigšanu.
Karš vienmēr ir bijis viens liels bizness, pilns ar meliem un maldiem.
Cik daudzi amerikāņi zināja, ka amerikāņu karavīri mēdza nogriezt ***āņiem ausis un taisīt no tām kaklarotas?
Viens cilvēks zināja. Apbrīnojami. Grāmatas nosaukums ir "Jauna amerikāņu vēsture" ("A New American History").
Ja jūs tiešām gribat zināt, kur mēs šobrīd esam, tad mēs esam tādi paši, kā visas pasaules tautas: nolādēti korumpēti.
Demokrātijas institūciju izpētes centra pētnieki Santa Barbarā
ir teikuši, ka šī ir viskorumpētā valsts pasaulē.
Tad ko tas īsti nozīmē?
Atsaucoties uz Čārlzu A. Lindbergu (Charles A. Lindbergh), viņa tēvs
ieteica valdībai drukāt naudu un padarīt to pieejamu iedzīvotājiem nevis privātbankām.
Privātbankām ir atļauts aizdot vairāk naudas nekā tām reāli ir.
Viņi var aizdot vairāk kā tām reāli ir un pēc tam iekasēt procentus. Tā ir absolūta korupcija.
Ja jūs to nesaprotat, tad, redziet, mums vienmēr ir bijuši kari, ekonomikas krīzes, strauji uzplaukumi.
Tas, ko viņi raksta mūsu mācību grāmatās, un īpaši vēstures grāmatās,
neatspoguļo mūsu valsts patieso pagātni un tagadni.
Visās vēstures grāmatās visi cilvēki vienmēr ir visu darījuši pareizi.
Viņi nekad nepieļāva nekādas kļūdas. Viņi nekad nekļūdījās, mēģinot...
Jūsu vēstures grāmatās visi vienmēr saka pareizas lietas. Tādi cilvēki nepastāv.
Tā ir visā pasaulē. Kā jūs domājat, kā mēs ieguvām šo zemi?
Mēs to ar spēku un vardarbību paņēmām no indiāņiem. Tad mēs paņēmām arī Kaliforniju un Ņūmeksiku.
Kad mēs bijām nozaguši visu zemi, kuru mums vajadzēja, viņi uzlika zīmi "Tev nebūs zagt".
Patiesība par Ameriku ir patiesība arī par visām pārējām valstīm.
Kad viņi saka, ka "saule nekad nenoriet Anglijas zemē",
kā jūs domājat, kur gan Anglija sen atpakaļ ieguva visas šīs valstis savā kontrolē?
Viņi to paņēma. Ja viņi būtu zaudējuši, viņi, protams, tiktu saukti par zagļiem.
Tagad viņus sauc par "Iekarotājiem", "Lielajiem Iekarotājiem".
Tātad, ja jūs saprotat, par ko es runāju,
naudas sistēma ir vislielākā krāpšana, kādai cilvēki jebkad ir tikuši pakļauti.
Padomājiet uz mirkli, šobrīd Amerikai ir 300 zemūdenes.
Katrai no tām, nevis atsaucoties uz maniem vārdiem, bet uz to, ko saka Kara Departaments,
ir lielākas iznīcības spējas nekā visiem pasaules kariem.
Viena zemūdene. Kur gan tas noved?
Ko ar to var sasniegt?
Bet ir kāda vieta noteiktiem senatoriem un valdības ierēdņiem,
kuru viņi sev uzbūvēja zem kalna, kur atomkara gadījumā varētu patverties.
Tur ir 6 mēnešu krājumi ar ēdienu, ūdeni un lietām visām dzīves vajadzībām.
Bet pie kā jūs iznākat ārā? Vai kāds par to ir padomājis?
Pie izdegušas, radioaktīvas apkārtnes?
Cik gan cilvēks var būt stulbs? Pentagons ir veidots no cilvēkiem, militārpersonām.
Militāristi ir bēdīgi slaveni ar savu stulbumu, jo viņi diez ko daudz nesaprot.
Viņi, piemēram, nesaprot, ka ja mums būtu saprātīga sabiedrība,t.i., psiholoģiski vesela sabiedrība, tad Vašingtonā
mums būtu Pentagons ar sociologiem,
socioloģijas zinātniekiem, kuri mācētu veidot attiecības starp dažādām tautām.
Karavīri ir nāves mašīnas. Viņi ir trenēti nogalināt.
Jūs uz viņiem skatāties un domājat: "Nu, viņi vismaz cīnās, lai aizsargātu mūsu valsti." Bet tā nav.
Viņi cīnās naftas un ekonomisko priekšrocību dēļ.
Man ir ļoti žēl teikt to, ko es saku. Man nepatīk tas, ko es saku.
Es vēlos kaut mēs būtu cienījami ļaudis, bet mēs tādi neesam.
Man nepieder nekādas ieroču kompānijas. Man nav nekādu politisko ambīciju.
Es domāju, ka politiķi saka to, ko cilvēki grib dzirdēt.
Viņiem nav nekāda darīšana ar patiesību. Viņi nemaz nezina, kas ir patiesība.
Daži cilvēki, kurus es satieku, sauc sevi par "patiesības meklētājiem".
Bet, lai kāds būtu "patiesības meklētājs", viņam ir jāzina viss, lai zinātu kas ir patiesība.
Tādēļ tas nav iespējams. Bet ir arī tādi cilvēki, kas saka:
"Cilvēks ir kaut kas vairāk nekā savu sastāvdaļu kopums." Es esmu pārliecināts, ka jūs esat to dzirdējuši.
Tāpat kā tomātu mērces bundža. Tāpat grupa ir kaut kas vairāk nekā savu sastāvdaļu kopums.
Nu un? Cilvēks atmosfērā rada piesārņojumu.
Piesārņo okeānus, zemi. Cilvēks.
Cilvēks vada iznīcinātājraķetes. Jo tās nedarbojas pašas no sevis.
Cilvēks būvē karakuģus. Tā galu galā ir cilvēciska būtne, kas nomet bumbu uz pilsētu
un kam viņi pēc tam aptin medaļu. Viņi uz lidmašīnas atzīmē bombardēto ciematu skaitu.
Un cilvēki domā: "Nu, tas ir labi. Es vismaz aizstāvu savu valsti."
Un tad vēl ir grupa amerikāņu, kuri domā, ka mums kādreiz bija demokrātija,
bet nesenās valdības mums to atņēma.
Jums nekad nav bijusi demokrātija. Ļaujiet man pamatot, kādēļ jums nekad nav bijusi demokrātija.
Un ļaujiet man pastāstīt, kādai, manuprāt, demokrātijai vajadzētu būt.
Mūsu prezidents pieceltos un kritizētu kādu valsti
kādu stundu vai pusotru stundu. Kad viņš būtu beidzis runāt, mēs ielūgtu šīs valsts premjerministru,
lai viņš tiešraidē varētu izteikt savu viedokli. Ziniet, ja jūs mūsdienās tiekat apsūdzēti,
jums ir tiesības tikties ar savu apsūdzētāju tiesā. Tāpēc, katru reizi, kad jūs kritizējat kādu citu valsti,
ielūdziet viņus izteikt savu veidokli. Tad ielūdziet Zviedrijas premjerministru,
jo viņi abi ir pilni stulbību. Tas ir tā, kā, es to redzu. Tas ir tas, par ko es runāju.
Demokrātijā cilvēki saka: "Nu, vismaz es piedalos. Es ticu līdzdalības demokrātijai."
Tad nu es vienmēr sastopos ar šiem cilvēkiem un es saku:
"Vai jūs ticat līdzdalības demokrātijai?""Jā, es ticu."
"Vai jūs balsojāt par kosmosa programmu?" "Nu, laikam gan nē."
"Vai jūs balsojāt par Vjetnamas karu?" "Laikam gan nē."
"Vai jūs balsojāt par ASV Kongresa nama dizainu vai Amerikas automaģistrāļu celtniecību?" "Laikam gan nē."
Kur pie velna gan jūs vispār piedalāties? Kāda gan ilūzija.
Bet tā tas notiek visu laiku, un jūs domājat, ka jūs piedalāties politiķu izvēlē?
Jūs nepiedalāties. Viņi jau ir iepriekš izvēlēti.
Ja jums būtu demokrātija, jums būtu četri tūkstoši politisko partiju.
Un tās nepiekristu viena otrai un strīdētos savā starpā.
Ja jums būtu demokrātija, jums svētdienās būtu reliģiskās tiešraides, visu reliģiju tiešraides.
Un ateisti un agnostiķi izteiktu savu viedokli. Tā ir demokrātija.
Bet, kad jums galvenajos mediju kanālos ir ģenerāļi
un jūras kara flotes admirāļi savtīgu interešu vadīti pieprasa
lielāku bruņojumu, tā ir jūsu nauda, kas tiek tērēta ieročiem.
Un kad jūs bombardējat pilsētas, vienalga, kur jūs atrodaties, jūs izraisat naidu,
cilvēku naidu, kas ietekmē nākotni.
Un tad vēl ir kāda cita cilvēku grupa, kas sevi uzskata par gudriem. Viņi ir pret abortiem.
Jums varētu likties, ka viņi ir arī pret karu, jo tajā tiek nogalināti tūkstošiem cilvēku.
Bērnu, visu cilvēku, nedzimušu bērnu, mātu bombardēšana.
Kas gan kaiš šiem cilvēkiem? Es jums pateikšu, kas viņiem kaiš.
Viņiem ir smadzeņu nepietiekamība. Viņiem nav pietiekami daudz galvā, lai kaut ko saprastu.
Viņi ir pat radījuši dievus. Viņiem kādreiz senos laikos bija daudz dievu.
Bet tad viņi samazināja to skaitu līdz galu galā palika tikai viens.
Ebreju dievs saka: "Ja kāds izņem tava dēla aci, tad tu izņem šī cilvēka aci."
Kristiešu dievs saka: "Kad kāds jūs iepļaukā, pagriez otru vaigu." Visi šie dievi ir dažādi.
Tāpēc, kad kāds jautā: "Vai tu tici dievam?" "Kuram?" Einšteins man teica.
Kad es viņam jautāju: "Vai tu tici dievam?" Viņš teica: "Kuram?"
Pastāv tik daudz dažādu konceptu par Dievu. Tik daudz konceptu par to, kas ir pareizi un kas - nepareizi,
labi un ļauni. Tagad es jums nedaudz pastāstīšu par labu un ļaunu,
un, ja jūs esat melnādains, klausieties ļoti uzmanīgi.
Ja jūs esat uzaudzis dziļi Dienvidos kā baltais vīrietis,
un tas ir kāds ne visai izglītots rajons, jūs runāsiet ar dienvidnieku akcentu.
Un jūs teiksiet tādas lietas kā "es dabūšu rokā nēģeri un sadošu viņam pa pakaļu".
Kā jūs domājat, no kurienes tas nāk? Tas nāk no apkārtējās vides.
Tas nav tā, ka šis cilvēks ir garīgi slims. Dienvidniekam vai Ku Kluks Klana loceklim nekas nekaiš.
Pie vainas ir vide, kurā cilvēks ir uzaudzināts.
Un šodienas psihologi un psihiatri ir tik stulbi,
ka viņi nodarbojas ar indivīdiem. Tā tiešām ir vide, kas viņus tādus padara.
Ja jūs mani nesaprotat; ja tu kā bērns esi uzaudzis
starp Amazones galvas skalpu medniekiem, teiksim, tas esi tieši tu.
Ja es tad tev teiktu: "Vai tevi neuztrauc tas, ka tev ir desmit sačokurojušies galvas skalpi?"
Tu varētu teikt: "Jā, satrauc, jo manam brālim ir divdesmit."
Viņš tādā veidā būtu perfekti pielāgojies vietai, no kurienes viņš nāk.
Nav labu vai sliktu cilvēku. Ir tikai cilvēki, kas ir uzaudzināti dažādās vidēs, kurām viņi tic.
Ja jūs kopš bērnības esat uzaudzināts nacistiskajā Vācijā,
viss, ko redzat ir "Heil Hitler!" un "Deutschland Über Alles!", kas nozīmē "Vācija pāri visam",
jūs esat nacists, ja jūs neesat redzējis neko citu.
Ja jūs vēl nesaprotat, par ko es runāju, tad, ja jūs paņemat ebreju zēnu un uzaudzināt nacistu ģimenē,
kad viņš vēl ir ļoti jauns, tad viņš ir nacists. Jūs paņemat nacistu mazuli un uzaudzināt ebreju ģimenē, tad viņš ir jauks ebreju zēns.
Tad nu tiešām, kas cilvēki ir?
Cilvēki nespēj domāt vai spriest. Ļaujiet man to tagad pamatot,
lai jūs nedusmotos uz mani. Ir ļoti viegli sadusmoties par to, ko es saku.
Iemesls, kādēļ mēs nevaram domāt, ir tāds, ka mēs esam uzaudzināti noteiktā kultūrā ar noteiktām vērtībām.
Kad jūs esat ļoti jauni, viņi sāk piebāzt jūsu galvas ar muļķībām.
"Kas jūs mīl vairāk nekā jebkurš cits visā pasaulē?"
Mazulis atbild: "Es nezinu." "Tava mamma un tētis."
"Kas ir vislabākā valsts pasaulē?" "Es nezinu."
"Vecā, labā ASV." Bet, protams, ka vecā, labā ASV.
Un, ja jūs esat uzaudzis Saūdi Arābijā, vai jūs esat uzaudzis Dubaijā vai Vācijā,
viss ir tāpat. Vienīgā īstā atbilde ir paziņot, ka
zeme ir visu pasaules cilvēku kopējs mantojums.
Un, ka ar visiem resursiem ir jādalās ar visiem pasaules cilvēkiem.
Ja jūs to vēl nesaprotat, to, ko mēs iztērējām 2. Pasaules karā,
ko mēs, vācieši, francūži, briti, visu naudu, ko mēs iztērējām kara vajadzībām,
mēs varējām izmantot, lai uzbūvētu slimnīcas un skolas visā pasaulē, noslaucītu no zemes virsmas graustu rajonus visā pasaulē.
Cik gan stulbs tu vari būt?
Cik daudzi no jums ir dzirdējuši par grāmatu ar nosaukumu "Mind in the making", ko ir sarakstījis Džeimss Harvijs Robinsons (James Harvey Robinson)?
Tā pat nav pieejama jūsu skolas bibliotēkās. Ne viena pati roka nepacēlās.
Cik daudzi no jums ir dzirdējuši par grāmatu ar nosaukumu "Arms and the Men"?
Tā parādījās žurnālā "Fortune", un tajā tika izskaidrota kara peļņas sistēma.
Jo bija viena reize, kad pat žurnāls "Fortune" to publicēja.
Un ir vēl viena grāmata ar nosaukumu "Tyranny of Words", ko ir sarakstījis Stjuarts Čeiss (Stuart Chase).
Cik daudzi no jums ir par tām dzirdējuši? Kas notika ar šīm grāmatām?
Ir vēl cita grāmata ar nosaukumu "A hundred million guinea pigs."
Vai kāds no klātesošajiem ir par to dzirdējis? Tas bija Amerikas bestsellers, kas uzbruka zāļu industrijām.
Viņi saka: "Kādēļ gan zāļu industrijas neinteresējas par burkānu sulu vai seleriju sulu, vai dabiskiem ārstniecības veidiem?"
Tāpēc, ka ar to nevar nopelnīt. Viņi saņem trīs vai piecus dolārus par tableti, kāpēc viņiem par to interesēties?
Pēc tad, kad grāmata kļuva par bestselleru, sabiedrība pieprasīja,
lai Vašingtonā tiktu radīta jauna aģentūra ar nosaukumu Tīras Pārtikas un Zāļu aģentūra (Pure Food and Drug Administration).
Tagad tajā ir iefiltrējušies cilvēki no zāļu kompānijām. Vai kāds no jums to zina?
Apbrīnojami. Viens, divi, trīs cilvēki.
Jūs tagad redzat, ka mēs neesam brīva valsts. Mēs nekad neesam bijuši brīvi. Mums nekad nav bijusi demokrātija.
Demokrātijā, kurā cilvēki ir brīvi...
Viņi jums vienmēr saka, ka cilvēki ir piedzimuši vienlīdzīgi. Bet tā nav.
Daži ir gara auguma, citi - īsi, daži ir resni, dažiem nav tik laba redze.
Mēs neesam piedzimuši vienlīdzīgi. Tas, ko viņi mēģina pateikt ir tas, ka visiem cilvēkiem vajadzētu būt dotām vienlīdzīgām iespējām.
Tas nav iespējams, ja jūs iedodiet mazai meitenītei lelli. Tādā veidā jūs jau viņu programmējat.
Ja jūs iesienat lielu banti meitenītes matos, tad jūs jau viņu programmējat konkrētai lomai.
Kad manai meitiņai bija pieci gadi, viņa teica: "Es gribu elektrisko vilcienu, es negribu lelli."
Ja jūs iedodat mazai meitenītei veļas mazgājamo mašīnu, jūs jau viņu programmējat.
Iemesls, kādēļ zēni ir vairāk radoši nekā meitenes nav tāpēc, ka vīrieši ir savādāki.
Tas ir tāpēc, ka vīriešiem tiek dots plašāks redzesloks.
Ļaujiet man pastāstīt, ko es ar to domāju, ja jūs nesaprotat, ko tas nozīmē, jo jūs to neatradīsiet savās skolas grāmatās.
Kad mēs bijām mazi zēni, mēs mēdzām kopā čurāt uz lauka un krustot viens otra čuru straumes.
Un viens bērns teica: "Vai tu jebkad esi redzējs, kā kāds kakā?" Viņš atbildēja: "Nē."
"Nāc šurp, Billijs kakās un mēs skatīsimies, kā viņš to dara."
Viņi ieguva, lūk, ko. Veids, kādā tas iznāca ārā, ļāva cilvēkam izgudrot presēšanas mašīnu.
Vai jūs zināt, kas tas ir? Tā ir mašīna, kas izspiež alumīniju.
Viņš to izgudroja no tā, kā kāds cits bērns kakāja.
Vīrieši... Kad es biju bērns, mēs mēdzām mest zirnekļus uz meitenēm un, ziniet, meitenes atkāptos, lūk, šādi.
Tagad viņi kolekcionē zirnekļus jeb sievietes.
Redziet, ja jūs sievietēm iedodat tikpat lielu redzesloku kā vīriešiem...
Ja vīrietim ir afēra ar piecām sievietēm vienlaikus, viņu sauc par Donu Žuanu.
Ja meitene izklaidējas ar diviem vīriešiem vienlaikus, viņa ir palaistuve. Kas ir sarakstījis šo grāmatu? Vīrietis.
Padomājiet par to - jūs esat otršķirīgas.
Dievs nepiekarina vīrietim viņa vīrietību un nesaka: "Līdz precībām neizmanto to." Ja tā būtu, viņam tas izlēktu ārā tikai kāzu dienā.
Līdz ar to jums apkārt ir visas šīs stulbības, kaut gan tiešām nepastāv nekas tāds kā vulgaritāte.
Jo, ja jūs izcepat pīrāgu, bet es jūs nepazīstu, un jūs to nometat zemē, jūs varētu teikt "Fīdeldī dī!"
Ja kāds cits izceptu pīrāgu, viņš varētu teikt: "Sūds." Tas nozīmē "Es atvainojos, ka es nometu pīrāgu."
Tāpat "fīdeldī dī" nozīmē "Es atvainojos, ka es nometu pīrāgu." Nav sliktu vārdu.
Jūs esat uzaudzināts konkrētā vidē. "Vai tev tiešām ir jālieto tāda valoda?"
Kad es uzstājos Kolumbijas universitātē, viņi jautāja: "Vai tev tiešām ir jālieto tāda valoda?"
"Vai tu lietotu tādu valodu, ja tava māte būtu šeit?"
Tad es teicu: "Mammu, vai tu varētu piecelties?" Un viņa pamāja.
Nav nepiedienīgas valodas.
Bet visbriesmīgākais ir aizspriedumi un diskriminācija.
Tātad daudzus gadus atpakaļ, pilots, par kuru es jau jums stāstīju un kurš lidoja pāri Vācijas
ieroču rūpnīcām, viņš bija arī Tehnokrātijas organizācijas biedrs.
Cik daudzi no jums ir dzirdējuši par Tehnokrātiju?
Labi, tehnokrāti ticēja zinātnes un tehnoloģiju nevis politikas pielietošanā,
lai pārvaldītu iedzīvotājus.
Tad nu es piedalījos divās vai trijās viņu sanāksmēs un es kļuvu par dalībnieku. Es piebiedrojos un man tur patika.
Tad es pamanīju, ka organizācijā nebija neviena melnādainā.
Es piegāju pie Hovarda Skota (Howard Scott), kurš bija galvenais inženieris,
un teicu: "Kā tas nākas, ka te nav neviena melnādainā?" Viņš teica: "Ļausim viņiem sākt pašiem savu organizāciju."
Tad es domāju: "Kā tas nākas, ka te nav neviena aziāta?"
Viņš teica: "Aziātu prāti nevar saprast tehnoloģijas." Tas bija senajās dienās.
Tad es sapratu. Es mēģināju viņam pateikt, ka mēs šeit skatāmies uz pirmo aziātu paaudzi.
Bet trešajā un ceturtajā paaudzē viņi būs tādi paši kā mēs.
Un, ka nebūs arī nekādu reģionālo akcentu. Viņš teica: "Nē, nē, aziātu prāti nekad nevarēs saprast tehnoloģijas."
Viņš nomira daudzus gadus atpakaļ, un līdz ar viņu aizgāja arī viņa idejas.
Tehnokrātijai pašai par sevi nebija ne vainas, izņemot tās lietas, kurām es nevarēju piekrist,
līdz ar to es izstājos, jo es nevarēju aizstāvēt šīs idejas.
Tad es sev jautāju: "Kas ir nepieciešams?"
"Kā var izveidot sabiedrību, kurā nebūtu konfliktu?"
Konflikti ir vienmēr bijuši. Korupcija valdībā ir vienmēr bijusi.
Kari vienmēr ir bijuši un Bībele saka, ka kari un baumas par karu vienmēr būs.
Un nabadzība arī vienmēr pastāvēs mūsu starpā. Tas ir rakstīts jūsu Bībelē.
Es nevaru pieņemt šīs stulbības. Es ticu, ka cilvēks rada Dievu pēc savas līdzības.
Kaut kāds kretīns, kuram jūs lūdzaties, sēž uz troņa,
skatās uz leju un viņš var redzēt visu, ko jūs darāt.
Vienalga, vai jūs esat šajā betona ēkā vai kaut kur citur.
Viņi mums saka, ka Dievs ir radījis visu. Ikvienu galaktiku, ikvienu universu, ikvienu vaboli, ikvienu augu.
Un tad Jēzus nāk Viņu apvainot.
Tieši pirms tam, kad viņš tika sists krustā, viņš paskatījās augšup un teica: "Tēvs, piedod viņiem, jo viņi nezina, ko dara."
Bet šis Dievs ir visa radītājs! Tev nav viņam jāsaka, ka viņi nezina, ko dara.
Tas ir tas, ko es domāju ar apvainojumu. Kad zemnieks saka: "Mīļais dievs, pie mums valda sausums,
mana kukurūza izdeg, kā būtu ar kādu lietainu dienu?" It kā Dievs varētu domāt: "Vai! paldies, ka pateici, es par to neiedomājos."
Ziniet, mēs degradējam Dievu līdz kaut kādam kretīnam, kas kļūst dusmīgs, rada plūdus, sūta ievainojumus un sāpes,
un ja jūs nesekojat svētajiem rakstiem, tad jūs degsiet mūžīgās ugunīs.
Tas neizklausās pēc Dieva, tas izklausās pēc psihopāta.
Kad es jums saku, ka cilvēks ir radījis Dievu pēc savas līdzības, apskatiet dažādas valstis.
Indiešu koncepts: laimīga medījumu zeme. Neviens indietis neiedomātos par nevainojamām tērauda mašīnām.
Neviens eskimoss nesapņo par pastaigu palmu ieskautā pludmalē,
ja vien viņi to nav redzējuši filmās. Tas nozīmē, ka jūs nevarat par kaut ko domāt, ja vien
tas jau nav jūsu kultūrā, kurā jūs esat uzaudzis. Tāpēc arī katra maza cilvēku grupa domā, ka viņi ir okei.
Nacisti sauca sevi par "augstāko rasi". Ebreji sevi sauca par "Dieva izraudzītajiem".
Ja jūs sākat tā darīt, tad jūs šķeļat cilvēkus.
Un, kad jums ir sieviešu studijas, poļu studijas, ebreju studijas, melnādaino studijas, jūs sadalāt cilvēkus.
Visiem cilvēkiem ir vajadzīgs tīrs gaiss, tīrs ūdens, apstrādājama zeme un laba izglītība.
Tas nozīmē, ka mēs esam atkarīgi no mežiem, un, ja mēs izmetam kaut ko okeānā...
Es jums labāk pastāstīšu, lūk, ko. Apmēram 45 gadus atpakaļ Savienoto Valstu armija, ASV armija
izmeta Maiami 65 tonnas nervu gāzi. Cik daudzi no jums par to zināja?
Viena pacelta roka, divas rokas. Maiami krastā, netālu no Golfa straumes.
Kā jūs varat mīlēt savu valsti un darīt tādas lietas? Vai jūs to tiešām nesaprotat?
Einšteins domāja, ka, ja viņš iedos viņiem formulu, tāpat domāja Openhaimers (Oppenheimer),
ja viņiem iedos atombumbas formulu, cilvēki pavisam noteikti būs pietiekami gudri, lai to izmēģinātu tālu jūrā
un brīdinātu ***ānu: "Mēs negribam to nomest uz jūsu valsti. Bet mēs to darīsim, ja jūs tagad nenoliksiet savus ieročus."
Nē, viņi to nometa uz Hirosimu un Nagasaki.
Tāpēc, ka viņi ir uzaudzināti ar vecajām Bībeles stulbībām, ka atriebība ir salda.
Ja jūs darāt tādas lietas, tad jūs izraisat naidu.
Tad nu es jums cenšos pastāstīt par šīm lietām. Es jau, protams, varētu nolasīt brīnišķīgu lekciju ar nosaukumu "Dievs, svētī Ameriku".
Kas pie velna jūs tādi esat, ka varat pateikt Dievam, ko Viņam būs svētīt? Ja viņš ir radījis visus cilvēkus, un jūs sakāt "Dievs, svētī Ameriku",
kas jūs tādi esat, ka varat tā teikt? Visi zina, ko Dievs grib, izņemot pašu Dievu.
Jo cilvēks rada Dievu pēc savas līdzības.
Puisis, kas iedegas dusmās, rada plūdus, tas nav Dievs.
Un tad es aizgāju vēl uz citu baznīcu, es meklēju patiesību un toreiz, sen atpakaļ es nezināju, ko citu darīt.
Es meklēju patiesību. Tad nu es aizgāju uz sātanistu baznīcu,
jo es gribēju redzēt, kas viņiem būs sakāms. Viņi tic, ka Sātans valda pār pasauli.
Tam ir vairāk pierādījumu nekā tam, ka tas būtu Dievs.
Sērijveida slepkavas, spridzekļi, nebeidzams karš, atkritumu izgāšana okeānā, atmosfēras piesārņošana.
Likās, ka viņu vārdos bija kāds patiesības grauds. Protams, ka viņu muļķībām es arī nevaru noticēt.
Es tikai jums stāstu, kādām lietām dažādi cilvēki tic un ka viņi ir tikpat patiesi savā ticībā kā jūs.
***āņi ir audzināti ar tādiem pašiem uzskatiem par jums, kā jūs esat audzināti raudzīties uz viņiem.
Un mēs runājam par nacistiem kā nežēlīgiem cilvēkiem.
Ja jūs varat dabūt grāmatu ar nosaukumu "Outline of History", ko sarakstījis H.G.Vells (H.G. Wells),
tur ir rakstīts, ka ASV armija pārvietoja 1000 vāciešus
uz nometni. Bet vācu armija nāca viņiem arvien tuvāk,
tāpēc viņi šos vāciešus sadzina vienā bedrē un viņus visus nošāva.
Mums nav nekādu īstu pret-kara filmu.
Varbūt vienīgi "All Quiet on the Western Front" un "The Vickers".
Vai jūs zināt, cik daudz ir uztaisītas filmas, kas reklamē karu? Tūkstošiem.
Un es atceros oriģinālo "Rietumu frontē bez pārmaiņām" ("All's Quiet on the Western Front").
Britu vīrietis ieķeras dzeloņstieplēs un viņš gatavojas pārkāpt pāri sienai, bet
tad uzsprāgst bumba un tiek parādītas divas plaukstas, kas ir palikušas uz dzeloņstieples.
Viņi nekad nerāda kara šausmas, jo tad tik daudz jaunu cilvēku nepievienotos armijai.
Un puiši armijā, daudzi no viņiem, domā, ka viņi aizstāv šo valsti.
Vienīgais veids, kā aizstāvēt šo valsti, ir veidot saprašanās tiltus starp dažādām nācijām.
Tad nu pāris gadus atpakaļ es sev teicu: "Dažādas nācijas domā dažādi.
Viņiem ir dažādas vērtības. Dažiem ir divdesmit sievu un tas viņu valstī ir normāli.
Tad kādā sasodītā veidā mēs veidosim tiltus starp dažādām nācijām?"
Kad man bija divdesmit viens gads, es piedalījos Ku Kluks klana sanāksmēs.
Un es to izjaucu pēc pusotra mēneša. Tas bija Maiami.
Tad es piedalījos Balto Pilsoņu Padomes sanāksmēs. Viņi iesnīst ārzemniekus.
Un pēc viena mēneša es to izjaucu.
Tad es pajautāju pāris cilvēkiem Bruklinā: "Kuri ir visatpalikušākie cilvēki šajā apkārtnē?"
Viņi teica: "Nu, mums liekas, ka tie ir arābi Atlantijas avēnijā."
Tad es jautāju: "Kas jums liek domāt, ka viņi ir atpalikuši?"
"Viņi vēljoprojām tic, ka Zeme ir plakana."
Tad es teicu: "Vai, man viņi jāsatiek." Jo, ja es nevaru mainīt šos cilvēkus, kā gan es varēšu izmainīt pasauli?
Es sameklēju puisi, kas bija viņu vadītājs. Viņu sauca Elbazs.
Es viņam piezvanīju un teicu: "Vai es varu pie tevis aiziet un parunāt, Elbaz?"
Viņš man savā dialektā jautāja: "No kurienes tavs tēvs ir dzimis?"
Es teicu: "No Libānas." Viņš teica: "Ļoti labi, ļoti labi. Vai tu esi arābs?" Es teicu: "Eh."
Tas nozīmē "jā" arābu valodā. Es neesmu arābs. "Nāc un esi ar mani."
Tas nozīmē "nāc pie manis ciemos". Tad nu es aizgāju pie viņa ciemos. Un viņš man teica:
"Vai tu tici, ka Zeme ir apaļa?" Es teicu: "Jā."
"Tsk, tsk, tsk." Tas viņa pusē nozīmē "tas nevar būt".
Tad viņš man parādīja uz savu galvu, rādot, cik viņš ir gudrs.
Viņš teica: "Ja zeme ir apaļa, tad cilvēks krīt lejā,
viss ūdens pasaulē krīt lejā." Vai jūs tagad saprotat?
Bet es domāju: "Ak, kungs, ja es gribu mainīt pasauli, man viņš ir jāpārliecina."
Tad es ieliku viņam rokā balonu un paberzēju to ar vilnu, ļoti ātri.
Tad es ieliku pāris kukurūzu pārslu viņa plaukstā un teicu, lai viņš to tur prom no balona.
Labi, un tad visas kukurūzu pārslas; kad jūs paberzējat balonu, tas rada statisko elektrību,
un visas kukurūzu pārslas uzleca uz balona.
Un viņš teica: "Pasaule kā magnēts?" Es teicu: "Eh." "Aaa!"
Viņš iegāja blakus istabā un izskaidroja to arābiem.
Redziet, parastajiem cilvēkiem nepatīk konfrontēt citus cilvēkus, kuri domā citādi nekā viņi paši.
Jūs varat satikt ar cilvēkiem ļoti labi, ja jūs sakāt: "Redziet, cilvēki, Zeme ir nedaudz apaļa un nedaudz plakana."
Tad jūs varat uzturēt labas attiecības ar ļoti daudziem cilvēkiem. Bet tā nav zinātnes darīšana.
Viņi kādreiz ticēja, ka zvaigznes ceļo apkārt pasaulei, ka Zeme ir universa centrs un
ka tā ir plakana. Mēs vēljoprojām ticam dieviem un dēmoniem.
Ja jūs dodaties uz Meksiku, tur vidusslāņa mājā istabas ir dažāda augstuma.
Un es jautāju: "Kapēc jums istabas ir dažādā augstumā?"
"Tapēc, ka velnam nepatīk staigāt augšā lejā pa kāpnēm. Viņam patīk staigāt pa līdzenu virsmu."
Un viņi tam pavisam nopietni tic. Tieši tāpat kā kristietis dara lūk tā, pirms viņš nolec no niršanas dēļa
vai dodas vēršu cīņās. Tagad iedomājieties, lūk, ko. Senajā Romā
varbūt sestdienā, neesmu drošs, tieši kurā nedēļas dienā, visa ģimene dotos skatīties, kā kristieši tiek izbaroti lauvām.
Un bērni teiktu: "Tēti, vai mēs varēsim nākošnedēļ arī nākt skatīties, kā kristieši tiek izbaroti lauvām?"
"Tikai tad, ja jūs labi uzvedīsieties."
Vai šie bērni ir vājprātīgi? Nē. Tajā laikā tas bija normāli.
Ja jūs esat uzaudzināti arābu pasaulē, tad tur cilvēks skatās uz kādu lietu tā, it kā viņš tajā nebūtu īsti ieinteresēts.
Viņš saka: "Cik tu par to gribi?" Un viņam atbild: "Desmit dolārus."
"Es tev došu trīs dolārus." Tas ir normāli tajā valstī.
Kad puisis ienāk veikalā Sears, un viņš ir arābs, viņš jautā: "Cik tu gribi par to pulksteni?"
un viņš izliekas, ka nav diez ko ieinteresēts. Pārdevējs to pat nenojauš. Pārdevējs paceļ cenuzīmi un saka: "8.95 dolāri."
"Es tev došu divus dolārus.""Nolādētie ārzemnieki."
Redziet, šim cilvēkam ir normāli tā darīt, ņemot vērā vidi, no kurienes viņš nāk.
Vai jūs saprotat? Nav labu vai sliktu cilvēku. Sērijveida slepkava ir par tādu padarīts.
Ja viņam ir ģenētiski defekti, viņš nav par to atbildīgs.
Ja viņam ar galvu nav kaut kas kārtībā, viņš nav par to atbildīgs.
Psihiatri strādā ar pakaļu pa priekšu. Viņi mēģina mainīt indivīdu.
Tā tiešām ir apkārtējā kultūra, kas galīgi samaitā cilvēkus.
Vai jūs saprotat, ko es saku? Kultūra. Nav sliktu vārdu.
Tikai dažādi izteicieni.
Visi jūsu kongresmeņi melo. Demokrāti melo par republikāņiem,
republikāņi melo par demokrātiem. Un pat tādi puiši kā Karls Sagāns (Carl Sagan)
mēģina savākt naudu, lai sazinātos ar citplanētiešiem.
Viņi grib uzbūvēt lielas antenas.
Ja demokrāti nespēj saprasties ar republikāņiem, vīriem un sievām ir problēmas
ar komunikāciju, kā pie velna jūs taisāties saprasties ar citplanētiešiem?
Pieņemsim, ka citplanētieši eksistē.
Jebkas, kas kosmosā spēj pievārēt simt miljonus gaismas gadus, nav tādi kā mēs.
Viņi negrib satikt jūsu prezidentu. Jūsu prezidents viņiem liktos kretīns.
Viņš ir nezinošs cilvēks, Bušs un visa viņa grupa. Ļoti stulbs.
Demokrāti tikai nedaudz no tā atpaliek. Bet nepastāv tāda lieta kā inteliģenta valdība.
Valdība strādā, lai noturētu lietas to pašreizējā stāvoklī.
Cilvēki ir ievēlēti politiskos amatos nevis, lai mainītu lietas, bet gan lai uzturētu tās, kādas tās ir.
Tas pats ir ar universitātēm, jo tās ir atkarīgas no lielu korporāciju finansējuma.
Tad nu tādiem puišiem kā man nav daudz iespēju runāt ar universitātes studentiem.
Es tieku uzskatīts nevis par "laivas sašūpotāju", bet gan par "laivas slīcinātāju".
Tāpēc, ja jūs slīcināt laivu, ja jūs runājat atklāti un sakāt patiesību, jūsu iespējas
tikt radio, NBC un CBS līdzinās nullei.
Jo viņi ir atkarīgi no sponsoriem.
Kad es biju pie Lerija Kinga, es pie viņa biju četras reizes, viņš man teica: "Tu uzbrūc zāļu kompānijām,
cigarešu kompānijām, automašīnu kompānijām." Es nekad neesmu uzbrucis automašīnu kompānijām.
Lūk, ko es teicu Lerija Kinga šovā. Es teicu: "Ja jums priekšā ir drošības spilvens,
tas ir ļoti labi. Bet, ja jūs saņemat triecienu no sāniem, tad jūsu galva izlido tieši cauri stiklam.
Visai iekšienei ir jābūt ar drošības spilvenu." Vai jūs saprotat, ko es saku? Labi.
Tad viņš man jautāja: "Kāpēc viņi to nenodrošina?" Es teicu: "Larij, man uz to nav atbildes. Es tikai varu tev pateikt, ka viņi to nenodrošina."
Tad es teicu: "Ja jūs negribat karu, Lerij,
jums ir jāapvieno visi pasaules cilvēki."
Bet viņi nezina, kā to izdarīt. Viņi tur grib ieviest demokrātiju.
Jūs nevarat ieviest demokrātiju tautā, kurai ir cita vērtību sistēma,
ja vien viņi paši to izvēlas. Kā viņi to var izvēlēties? Caur izglītību.
Vai jūs varat viņus izglītot? Protams, nē. Tad jūs nevarat kontrolēt cilvēkus,
to var tikai tad, ja jūs viņus atstājat pēc iespējas vairāk neinformētus.
To jūs darāt, lai varētu viņus kontrolēt.
Ja jūs mācāt cilvēkus domāt un spriest, jūs nevarat kara laikā piedabūt cilvēkus
pieteikties armijā. Jūs nevarat virzīt kaut kur cilvēkus masveidā.
Tādēļ jūs viņus visus padarāt līdzīgus. Lūk, ko es ar to domāju.
Ja mēs mācītu vēsturi, īsto vēsturi, Jauno Amerikas vēsturi,
tad tā būtu mūsu valsts vēsture, mūsu pielaistās kļūdas, labās lietas, ko mēs esam darījuši.
Tā tas būtu visām nācijām.
Tātad cilvēki ne vienmēr visu dara pareizi. Tas nav iespējams.
Tad nu jūs dzīvojat pārvaldītā pasaulē. Nākotnē jūsu bērni jums jautās:
"Vai tad tas nebija acīmredzami, ka jūs maksājāt senatoriem, maksājāt gubernatoriem,
jūs maksājāt dažādiem cilvēkiem, lai viss notiktu, kā jūs vēlaties? Vai tad tas nav acīmredzami?"
Laikam gan nav.
Ja jūs atmetat naudas sistēmu, tad jums vairs nevar būt narkotiku tirgus.
Jūs vairs nevarat samaksāt senatoriem. Jūs nevarat nopirkt cilvēkus. Vai jūs saprotat, ko es saku?
Tik ilgi, kamēr jums ir naudas sistēma, vienalga ko jūs ievēlēsiet... Jūs sakāt: "Nu, bet, ja mēs valdībā ievēlētu
godīgus cilvēkus..." Nekādā gadījumā. Pat, ja jūs paņemtu visgodīgākos cilvēkus pasaulē
no vislabākajām baznīcām pasaulē, kuras jums patīk, ja jums sāktu trūkt dabas resursi, viņi melotu,
krāptos, nogalinātu, zagtu. Tie ir dabas resursi, kas cilvēkiem ir nepieciešami.
Nevis nauda, bet piekļuve resursiem.
Vai kādam ir grūtības to saprast?
Es vēlreiz padzeršos, ja jūs neiebilstat. Paldies.
Tas, ko mēs iesakām, ir uz resursiem balstīta ekonomika. Nekādas naudas.
Resursi, ar to domājot, ka šodien "normālie" cilvēki ir "sagājuši sviestā".
Normāli cilvēki jautātu: "Cik izmaksās uzbūvēt jaunu pilsētu, tādu, kā jums ir tur?"
Tas nav īstais jautājums. Īstais jautājums ir: "Vai mums ir resursi,
lai nodrošinātu ar pajumti visus pasaules cilvēkus, lai visus iedzīvotājus nodrošinātu ar medicīnas pakalpojumiem un visu citu...?"
Mums ir. Mums resursu ir vairāk nekā pieteikami. Ja jūs padomājat par naudu, kas tika iztērēta 2.Pasaules karā,
mēs ar šo naudu varējām noslaucīt no zemes virsmas graustu rajonus visā pasaulē, izglītot cilvēkus, uzbūvēt universitātes,
kur mācīties par velti. Kādēļ mēs ļautu tajās mācīties par velti? Tādēļ, ka, jo gudrāki ir bērni, jo bagātāki mēs visi esam.
Bērni lieto narkotikas, klaiņo ap lielveikaliem. Kāpēc? Tāpēc, ka viņiem nav, kur iet.
Vajadzētu būt mākslas centriem, mūzikas centriem, kultūras centriem, teātra grupām, kur cilvēki varētu doties.
Viņi klaiņo ap lielveikaliem un drēbju pakaramajiem, jo viņiem nav, kur iet.
Un valdībai, ļaujiet man to pateikt, valdībai un industrijai
ir nospļauties par cilvēkiem. Tagad pierādījumi. Nebūtu nekādas darbavietu pārcelšanas uz citām valstīm.
Ja man ir liela rūpnīca un es darbiniekiem maksāju vairāk nekā minimālo algu,
es nevaru palikt biznesā, ja kāds cits pārceļ darbaspēku uz Ķīnu. Vai jūs saprotat?
Jūs neinvestēsiet uzņēmumā, kas būvē rotaļu laukumus bērniem, kuru mātes
strādā rūpnīcā. Jūs gribēsiet, lai nauda tiktu tērēta produktu reklamēšanai, lai jūsu ienākumi augtu.
Tad jūs tajā investēsiet. Tāpēc naudas sistēmā mēs visi esam kuņas bērni. Sistēma mūs par tādiem padara.
Un es jums saku, ka, ja jūs tāds neesat, tad paskatieties savā bankas kontā, lai redzētu, kas jūs esat.
Tāpēc naudas sistēmā ir ļoti grūti būt godīgam vai taisnīgam.
Advokāts ir kāds, kurš var paņemt valodu un darīt ar to jebko, ko viņš ar to vēlas.
Īpaši tad, ja viņš ir labs advokāts. Viņš var jums likt izskatīties ļoti slikti.
Tādēļ nākotnē nebūs nekādu advokātu, nekādu baņķieru, nekādu ieguldījumu brokeru.
Neviena, kas saņemtu naudu bez sava ieguldījuma pakalpojot valstij.
Nakotnē jums būs strukturālie inženieri, ķīmijas inženieri.
Starp citu, viņi nepārvalda valsti. Viņi tikai risina problēmas.
To ir grūti saprast. Es nerunāju par tehnoloģisko eliti.
Man no tās ir tikpat lielas bailes kā no jebkuras citas sistēmas.
Es runāju par inteliģentu Zemes resursu pārvaldīšanu.
Tas ir tas, ko es domāju. Tad pirmais, kas mums ir jādara, ir jāveic globāls pētījums
par to, kas mums ir. Cik daudz mums ir aramzemes, rūpnīcas,
cik daudz ir ogļu raktuves, kravas mašīnas, kuģi, lidmašīnas. Un ņemot vērā to apjomu, kas mums ir,
mēs varam noteikt, zinot cik daudz ir cistisko fibrožu
un citu slimību gadījumu, tas mums pateiktu, cik daudz slimnīcas ir jāuzbūvē.
Nevis kaut kāds kretīns teiktu: "Es domāju, ka es uzbūvēšu te slimnīcu. Te ir laba apkārtne,
laba sabiedrība un labs potenciāls nākotnē."
Nē. Jūs veicat pētījumu, lai redzētu, kas ir nepieciešams, un tad nodrošināt vajadzīgo.
Ja jūs to nedarāt, tad jums būs nebeidzams karš un noziedzība.
Jamaikā ir kāda vieta ar nosaukumu Očo Rios, kur astoņas upes
satek kopā. Un tur ir tik daudz lieliska dzeramā ūdens,
ka es nekad neesmu redzējis, ka kāds naktī vai dienā nāktu to zagt.
Tur tā ir tik daudz. Ja cilvēkiem ir pieejamas
dzīvei nepieciešamās lietas, viņi nezog.
Ja cilvēki var doties uz tādu centru kā bibliotēka un dabūt jebkuru grāmatu no tās...
Ziniet, pirms viņiem bija bibliotēka, sievietes maršēja, lai pieprasītu publisko bibliotēku.
Bet uz viņām tika mestas puvušas olas. Un viņas tika sistas un ieliktas cietumā.
Galu galā, viņi dabūja bibliotēku. Iemesli, kādēļ cilvēki bija pret bibliotēku bija šādi:
ja jūs padarāt grāmatas pieejamas par brīvu, viņi domāja, ka tas varētu apdraudēt grāmatu pārdošanu grāmatnīcās.
Bet, kad cilvēki bija nedaudz palasījuši, viņi pirka grāmatas daudz vairāk nekā agrāk,
jo viņi zināja vairāk. Tad nu es gribu izveidot fotokameru centru, kur
jebkurš cilvēks varētu ieiet un izvēlēties jebkādu kameru, kādu viņš vēlētos, tieši tāpat kā bibliotēkā.
Tad, tāpat ar mūzikas instrumentiem. Tā ir īsta mīlestība pret savu valsti,
īsta Amerikas iedzīvotāju mīlēšana. Ja viņiem ir pieeja vajadzīgajām lietām.
Bet, ja dažas ģimenes nav izglītotas, tās nezina, kā barot savus bērnus,
viņi bērnus baro ar ātrās ēdināšanas pārtiku. Nevis tāpēc, ka viņi ir slikti vecāki, bet tāpēc, ka viņi vienkārši par to nezina.
Izglītības neveiksme. Skolās jums vajadzētu mācīties, kā būt draudzīgiem
vienam pret otru. Kā meklēt savstarpēju saikni par spīti atšķirībām. Kā būt ar citādu veidokli nekā jūsu
labākajam draugam un tomēr nekļūt dusmīgam. Tas ir nākotnē vissvarīgākais.
Mācīties, kā dalīties ar idejām, nevis savu ego.
Ego ir viena no mūsdienu vislielākajam problēmām.
"Hei, es to izdarīju." "Es varu paskriet ātrāk nekā tu."
"Mans tētis var piekaut tavu tēti." Vai "es varu pabraukt ar riteni ātrāk un tālāk".
Tas ir ego. Kad jūs iemācāties dalīties ar idejām, jūs uzlabojat visu cilvēku dzīvi.
Kad jūs turat idejas pie sevis, jūs paliekat par stulbu individuālistu.
Kāds var teikt: "Nu, bet daži cilvēki piedzimst ar labākām smadzenēm nekā citi."
Ar to domājot, ka viņu smadzenēs ir vairāk neironu.
Ja jūsu smadzenes ir labākas nekā citu cilvēku smadzenes, nacistu kultūrā jūs kļūstat par nacistu daudz ātrāk.
Labām smadzenēm nav nekādu diskriminācijas mehānismu, izņemot pieredzi.
Tas ir tāpat kā, kad kāda jauna lēdija pasmaržo rozi un viņai tā patīk,
nākamreiz, kad viņa redzēs kaut ko, kas izskatīsies kā roze, bet tam virsū būs melni plankumi,
viņai būs vēlme to pasmaržot. Bet tad tas trīs dienas dedzinās viņas degunu un acis,
kad viņa redzēs nākošo puķi, kas izskatīsies citādi, viņa
to turēs atstatu no sevis un tad no attāluma pasmaržos. Jūs to nedarīsiet vēlreiz. Tad nu viņi saka, ka jūs to iemācījāties. Nē, nē,
jūsu uzvedību izmainīja sāpes.
"Mācīties" ir nejēdzīgs vārds, kas ir izgudrots sen, sen atpakaļ.
Bet mēs šodien vēljoprojām lietojam šos vārdus. "Satiksimies saullēktā." Saule nekur nelec,
Zeme rotē ap savu asi.
Atcerieties, mūsu valoda tika izveidota simtiem gadu atpakaļ,
un tas padara mūsu komunikāciju gandrīz neiespējamu vienam ar otru.
Mēs runājam viens pret otru. "Hei, kā tev iet? Šodien jauka diena, priecājos tevi satikt."
Ja viņš atbild: "Man neiet diez ko labi. Man vajag divus tūkstošus dolāru operācijai.
Vai tu varētu man to iedot?" Es teiktu: "Nē." "Tad kādēļ tu man jautā, kā man iet?"
Kāds liekulis tad tu galu galā esi? Tad nu visi šie
"Labrīt","kā tev iet?", "priecājos tevi satikt", "kā iet taviem bērniem?"
ir galīgas muļķības. Ja vien jums nav slimnīcas, veselības aprūpe ikvienam cilvēkam
un visiem klājas labi, tādējādi ārstiem nav jāstrādā 18 stundas dienā
vai 10 stundas dienā. Viņiem vajadzētu strādāt tikai 4 stundas dienā.
Kad rūpnīcā tiek ieviesta jauna mašīna, boss nepienāk pie jums un nesaka:
"Tagad tu vari strādāt 4 stundas dienā, tava alga būs nedaudz lielāka un tu dabūsi mēnesi garu atvaļinājumu."
Viņš samazina štatus. Viņam jūs vairs neesat vajadzīgs, jo mašīna padara jūsu darbu.
Tādēļ cilvēki kļūst nikni uz mašīnām. Tās nekalpo cilvēkiem. Es nekad neesmu lasījis
par mašīnu, kas...
...50 citu datoru, tie jums nesaka: "Mēs jums tiksim klāt. Ja ne šonedēļ vai nākošnedēļ,
tad trīs nedēļu laikā." Tiem ir vienalga. Mašīnām nav nekādu ambīciju.
Holivuda jums stāsta, ka mašīnas pārņems varu.
Nekādas mašīnas jums nekad neteiks: "Hm, es gribētu pārņemt savā kontrolē cilvēku dzīves."
Mašīnām nav intuīcijas. Tās nejūt izsalkumu.
Tās nejūt aizvainojumu. Ja jūs paņemat vienu datoru un to nokrāsojat, cits dators nesaka:
"Kāpēc tu nenokrāso mani arī?" Ziniet, viņi nekļūst nikni.
Holivuda veido filmas par nākotni, kur cilvēki izmanto lāzera starus, lai dedzinātu viens otru.
Tā nav nākotne.Tās ir Holivudas banalitātes.
Jums ir tādas grāmatas, kā "1984", "Brave New World" un "Atlas Shrugged", tas ir tas, kas jums ir.
Okei? Tagad es jums ļaušu uzdot pāris jautājumus,
jo es esmu drošs, ka ne visi man piekrīt, tādēļ neesiet pieklājīgi. Jautājiet, ja jūs nesaprotat,
ja jūs nepiekrītat, lūdzu paceliet roku. Jā?
Lūdzu, runājiet skaļāk, jo es nedzirdu...
Students: Skatoties filmu un klausoties jūsu lekciju,
jūsu nākotnes aprakstu, tas izklausās vienreizēji. Bet tas, ko es nesaprotu,
ir pāreja no tā, kur mēs esam tagad, uz ieteikto. Tāpēc, ka,
īpaši pēc tam, kad Jūs runājāt par 2.Pasaules karu un visu naudu, kura tika iztērēta
karam, varēja tikt izlietota uzceļot slimnīcas graustu rajonos. Bet, ja jūs paskatāties uz
to, ka, ja nacisti nebūtu apturēti 2.Pasaules karā, tad kāda gan tagad izskatītos Eiropa?
Žaks: Vai Jūsu jautājuma būtība ir "kā lai mēs tiekam no šejienes uz turieni?"
Students: Jā. Žaks: Vai tā ir jautājuma būtība?
Vispirms, mums ir jāpiedzīvo sabrukums. Tas liek cilvēkiem domāt.
Ja viņi zaudē darbu, zaudē mājas. Jo savādāk viņiem ir nospļauties.
Tik ilgi, kamēr jūs ēdat un maksājat īri, viss ir kārtībā.
Tagad visā pasaulē sistēma brūk kopā. Naudas sistēma iet uz leju.
Un šie apstākļi ir nepieciešami, bet, ja jūs to nesaprotat,
tā bija pēdējā depresija... Man par to jums ir jāpastāsta. Kad es biju bērns, daudzi cilvēki
iemaksāja pirmo maksājumu par automašīnām, mājām, pārvietojamiem treileriem,
bet tad bankas sabruka. Es domāju, ka daži no jums varētu par to zināt.
Cik daudzi no jums par to zina? Kad bankas sabruka, viņi nevarēja samaksāt par mājām.
Bankas teica: "Jums ir trīs nedēļas laika un jūs būsiet uz ielas, vai arī izdariet maksājumu."
Bet viņi nevarēja samaksāt. Tāpēc viņi tika izlikti uz ielas. Kad es biju bērns,
15 miljoni amerikāņu gulēja ārā uz jebkura tukša laukuma. Un man tas likās nepareizi.
Protams, daudzi no jums to nekad nav redzējuši.
Man ir 93 gadi, tādēļ ziniet, ka tas, par ko es runāju, notika manā laikā,
bet varbūt ne jūsu laikā. Es redzēju visus šos cilvēkus guļam ārā tukšos laukumos.
Tad kaut kas jauns notika: apmēram 10 vai 15 līdz 30 tūkstoši kara veterānu
maršēja uz Vašingtonu. 1.Pasaules kara veterāni.
Aizejot no armijas, viņiem jaunas dzīves uzsākšanai bija apsolīti 600 dolāru.
Bet valdība nebija tādā situācijā, lai dotu naudu, tāpēc tā viņiem iedeva l.O.U (deva solījumu samaksāt vēlāk),
bet veterāni teica: "Es nevaru samaksāt savu īri ar l.O.U. Es nevaru nopirkt pārtiku saviem bērniem."
Tad viņi nāca ar saviem kruķiem un riteņkrēsliem un gulēja visapkārt ASV Kongresa namam
Vašingtonā. Tas izskatījās ļoti slikti.
Tad viņi teica: "Duglass Mak Artūr (Douglas MacArthur)" kas bija kapteinis, "dabū viņus projām no šejienes.
Tas neizskatās labi." Tad kapteinis lūdza, lai viņi iet prom, bet viņi negāja.
Viņi teica: "Mēs neiesim prom līdz nedabūsim mūsu pensijas, kuras jūs apsolījāt."
Tad Duglass Mak Artūrs pavēlēja karaspēkam šaut uz veterāniem ar asaru gāzi.
Jūs to varat sameklēt jebkurā... īpaši "Jaunajā Amerikas Vēsturē".
Tas nav mūsu skolas grāmatās. Daudzas lietas ir izņemtas no grāmatām un tā darīt
nozīmē melot. Grāmata "A Hundred Million Guinea Pigs" ir meli.
Tas ir tad, ja jūs to nepadarāt pieejamu cilvēkiem. Grāmatas tiek izņemtas
no bibliotēkām, jo viņi domā, ka jums to nevajag zināt
vai ka tas nodarīs kaitējumu valstij. Man tas absolūti nepatīk. Jā?
Roksana: Vēl nedaudz par pāreju?
Labi, atgriežamies pie pārejas. Pāreja vispirms nozīmē sabrukumu.
Sabrukuma laikā, depresijas laikā cilvēki gulēja ziepju kastēs
visapkārt Amerikai. Katrā tukšā laukumā.
Vienu grupu sauca Apvienotā Cilvēce. Citu grupu sauca...
Nu, vienu grupu sauca Dieva Baznīca un tā bija par "atgriešanos pie ģimenes vērtībām".
Sociālisms, komunisms, nacisms, depresijas laikā bija visdažādākās idejas.
Depresija tās radīja. Tad es stāvēju pretī sociālistam
un teicu: "Kad jūs nāksiet pie varas, kā jūs izmitināsiet cilvēku masas?"
Viņš teica: "Kad pienāks laiks, mēs to izdomāsim."
Tad es jautāju: "Vai jums jau tagad ir kādi uzmetumi?" Viņš teica: "Nē."
Tad es piegāju pie kāda cita puiša, kurš runāja par komunismu. Viņš teica: "Ej projām, puisīt."
Tur bija ļoti daudz vecāka gadagājuma cilvēku.
Es teicu: "Es gribu dzirdēt, kas ir komunisms, no komunista."
Viņš teica: "Kāpēc?" "Tāpēc, ka es nekad neticu tam, ko demokrāti saka par republikāņiem
vai tam, ko republikāņi saka par komunistiem. Es gribu dzirdēt komunistu sakāmo."
Tad viņš teica: "Tu vari palikt."
Kad viņš bija beidzis runāt, es teicu: "Es tev gribu pajautāt tūkstoš jautājumu."
Viņš man teica: "Tev ir jāaiziet uz JKA." Es teicu: "Kas tas ir?"
"Jauno Komunistu Apvienība." Es teicu: "Kas viņi ir?"
"Te ir adrese." Es aizgāju uz turieni.
Tur bija desmitgadīgas meitenītes un zēni līdz septiņpadsmit gadiem,
kas lasīja tādas grāmatas kā "Noziegums un sods".
Mazi bērni lasīja nopietnas grāmatas.
Es teicu: "Hm, šie bērni atšķiras no parastiem bērniem."
Pēc sanāksmes es pacēlu roku un jautāju: "Kā jūs izmitināsiet cilvēku masas?"
Viņi atbildēja: "Nu, kad pienāks laiks, mēs to izdomāsim."
Es teicu: "Ka jūs plānojat novērst korupciju valdībā?"
Viņi teica: "Mēs to izdomāsim, kad pienāks īstais laiks."
Es teicu: "Nu, tad mēs varētu sākt strādāt pie tehniskās nodaļas komunistiskajā partijā,
kas meklētu veidus, kā novērst korupciju un izmitināt cilvēkus."
Viņi teica: "Tu esi ideju nodevējs." Es teicu: "Ko tas nozīmē?"
"Tu nodod Karla Marksa mācību." Es teicu: "Es mēģinu jums palīdzēt."
Starp citu, es palīdzētu jebkuram. Man vienalga, kas tā ir par valsti.
Bet viņi teica: "Tu nodod Karla Marksa mācību. Tev ir jāiet prom."
Bet Jauno Komunistu Apvienības vice prezidents piecēlās un teica:
"Paklausīsimies, kas viņam ir sakāms." Bet viņi mūs abus izdzina ārā.
Tā bija mana pieredze ar Komunistisko partiju. Es tiešām gribēju palīdzēt
visām valstīm. Es palīdzētu jebkurai valstij. Man vienalga, kāda ir viņu filozofija.
Tas nestrādā. Es biju ļoti ieinteresēts. Pārejas laikā būs ļoti daudz sāpju.
Daudz ciešanu. Tapēc, ka vecās idejas sadursies ar jaunajām idejām.
Ja pietiekami daudz cilvēku sapratīs Venēras Projektu,
paskatieties mūsu mājas lapā thevenusproject.com
Sameklējiet to. Tur ir visdažādākie jautājumi, ko tūkstošiem cilvēku ir jautājuši.
Mēs atbildam uz visiem jautājumiem, un mēs neesam elitāra organizācija,
tas arī nav par tehnoloģijām, kas valdītu pār cilvēkiem.
Projekts ir par sociālu organizācijas metodi, kas ļautu visos cilvēkos attīstīt labāko, kas viņos ir.
Lai kas tas arī būtu. Jā, ser?
Vai Jums tur aizmugurē ir jautājums?
Jā?
Students: Izklausās, ka jūsu plāns ir tiešām īsta komunistu pieeja,
vēlētos centralizētu valdību vai centralizētu pārvaldības formu,
ko īstenotu tehnoloģijas, datori, pareizi?
Man ir bail no centralizētas valdības, ja netiek nodrošinātas
nekādas pārbaudes un balanss, bet ir jābūt kādam, kas uzturētu mašīnas, kuras visu pārvaldīs,
un tad tiem cilvēkiem, kuri uzturēs mašīnas, būs ietekme pār mašīnām
un tādā veidā viņi arī savās interesēs varēs ietekmēt mašīnas. Ja jums ir
mākslīgais intelekts, kas ir attīstīts tādā līmenī, kā jūs stāstāt, ka to var attīstīt, līdz tādam potenciālam,
tad kas gan atturētu mašīnas no kļūšanas par tādiem kibernētiem kā Terminators?
Žaks: "Varas pārņemšana? Mašīnu nokļūšana pie varas?"
Students: "Jā, bet pirms jūs atbildat, es gribētu piebilst, ka, jā, mašīnas
nemotivē ķīmiskie impulsi kā tas ir cilvēkos,
kas jums liek domāt, ka tām būs tieša, empīriska pieeja lietām,
un tā ir jauka ideja, bet mums kā cilvēciskām būtnēm ir vērtības, kuras mašīna nespētu novērtēt,
piemēram, ideju par garīgi atpalikušo turēšanu pie dzīvības.
Ja jūs padomājiet par tādām lietām kā eigēnika un tamlīdzīgi, tad tai ir zinātniska pieeja
tādā sabiedrībā, bet mēs tai personiski nepiekrītam, jo mēs nedomājam, ka
visiem tiem, kuri nav tik derīgi sabiedrībai kā citi, kuri iegulda visvairāk sabiedrības labā,
ka viņiem vajadzētu mirt.
Žaks: Diskriminācija pēc veselības stāvokļa un diskriminācija pēc prāta spējām?
Students: Pareizi. Ja džungļos...
Žaks: Es mēģināšu uz to atbildēt. Students: Labi.
Žaks: "Vietās, kur nav labas, auglīgas aramzemes, mēs varam
audzēt lietas ūdenī, bez augsnes.
Okeānā ir vietas, kur mēs varam nolaist atbalsta mehānismus,
kas var okeānā audzēt cilvēkiem ēdamu pārtiku.
Pastāv ļoti daudz ēdamu augu. Nav reālas nepietiekamības.
Tāpēc tikai tad, ja būtu spiedoša nepietiekamība, kaut kas tāds notiktu.
Tagad viņi izlaiž cilvēkus no cietuma, jo viņi nevar atļauties viņus pabarot.
Tādēļ viņi tagad laiž ārā daudz cilvēku. Tad viņi apdomā, ka, piemēram, marihuānas smēķēšana
vai kaut kas tamlīdzīgs nav tik bīstams. Bet vēlāk viņiem arvien vairāk pietrūks naudas
un vairāk un vairāk noziedzinieku tiks izlaisti brīvībā. Arvien vairāk un vairāk noziegumu
tiks pastrādāti lietu nepietiekamības dēļ. Tādēļ mūsu sistēmā mēs cenšamies visus cilvēkus
nodrošināt ar palīdzību, jo jūs varat kļūt akls vai jūs varat saslimt ar cistisko fibrozi,
vai arī saslimt ar sirds slimību. Tāpēc mēs dotu katrai pētījumu laboratorijai visu, ko tai vajadzētu.
Vairs nekādu knapināšanos medicīnas pētījumos, izlemjot, vai pētīt šo slimību
vai citu. Mums ir resursi, lai iedotu katrai pētījumu laboratorijai visu, kas tai ir vajadzīgs.
Tādēļ jūs vienmēr redzat medicīnas pārstāvjus lūdzam naudu medicīnas pētījumiem.
Tā nav saprātīga sabiedrība. Paskatieties uz visu to naudu, kuru mēs tērējam kara kuģiem,
kara lidmašīnām. Tas maksā miljardiem dolāru. Kāpēc viņi netērē šo naudu
medicīnas pētījumiem? Kāda jēga no jūsu knapināšanās?
Ja jums vēl ir grūtības to saprast, tad, ja jūs paņemtu Ziemeļpolu un Dienvidpolu
un jūs paņemtu visu pārpalikušo pārtiku, ko nācijas audzē, un noglabātu to kādā konkrētā vietā,
tad zemestrīces gadījumā ***ānā, Hongkongā vai jebkur citur, mums būtu pietiekami daudz pārtikas,
ko uz turieni nosūtīt, tā vietā, lai aizietu uz jūsu skolu un teiktu:
"Vai jūs varētu atnest kasti ar auzu pārslām un tomātu mērci nabaga ***āņiem?"
Mums tas jau būtu iestrādāts sistēmā. Viņi saka: "Bet kā tad ar ceļu satiksmes negadījumiem?"
Ceļu satiksmes negadījumi ir tehnoloģiska nolaidība.
Mums šodien ir tādas tehnoloģiskas ierīces, kuras, man šķiet, lielākā daļa no jums ir redzējuši. Jūs pieejat pie jūsu
garāžas un gaisma iedegas. Tā pati ierīce var būt arī automašīnā.
Tādā veidā es nevarētu uztriekties jūsu mašīnai, pat ja es to vēlētos. Ja es nokļūtu jūsu mašīnai tuvāk par 40 pēdām (apm. 12 metri), tad ieslēgtos
bremzes. Tad viņi saka: "Bet kā ar bērniem, kas šķērso ceļu pie skolas?"
Nu, mums būtu vieta ietvē, kur bērni piespiestu pogu, lai šķērsotu ceļu,
un tad ietves mala paceltos tā, ka neviena mašīna nevarētu uztriekties bērnam.
Tas ir kā mēs izrādām rūpes. Mūsu problēmas nav politiskas,
tās ir tehniskas. Ja jūs to vēl nesaprotat, tad, kad es biju bērns,
jums tas būs jāsameklē, ja jūs man neticat,
tramvajiem kādreiz bija platforma ārpusē, un lai apsēstos, jūs uz tās varējāt visā tramvaja garumā sameklēt sēdvietu.
Bet, kad cilvēki kavēja darbu, viņi uzrāptos uz platformas
un tur turētos. Un viņiem virsū mēdza uztriekties automašīnas. Tad viņi uzkrāsoja zīmi: "Lūdzu,
iekāpiet transporta līdzeklī, bet neturieties platformā." Bet cilvēki, kuri kavēja
darbu, tik un tā turējās platformā. Tad konduktors dabūja turēt gumijas šļūteni
tramvajā, cauri visai platformai. Kad tramvajs sāka kustēties, konduktors iekāpa.
Un ļaudis nokāpa no platformas. Tā tas notika desmit gadus.
Līdz transporta līdzekļu kompānija aizgāja pie inženieru firmas.
Inženieru firma jautāja: "Ko jūs gribat?"
"Mēs negribam, lai cilvēki turētos platformā." "Labi." Viņi noņēma platformu, no kuras varēja iekāpt tramvajā.
Tad arī šī problēma beidzās. Lielākā daļa problēmu ir tehniskas,
nevis politiskas. Politiķiem nav ne jausmas kā risināt problēmas.
Ir ļoti viegli veidot saskaņu starp dažādām nācijām,
ja jūs tām neuzbrūkat. Kad es aizgāju uz savu pirmo Klana sanāksmi,
un puisis man jautāja: "Tu izskaties diezgan gudrs, ko tu domā par Ku Kluks Klanu?"
Es teicu, ka tā ir lieliska organizācija, bet tā neiet pietiekami tālu.
Tas lika viņiem jautāt: "Ko tu ar to domā?" Tad jūs varat ar viņiem sākt runāt.
Bet, ja jūs uzbrūkat, jūs viņus zaudējat. Vai jūs saprotat? Tāpēc ka saprāts un loģika
ir pilnīgs mēsls, tas uz cilvēkiem neiedarbojas. Es reiz atvedu uz mājām kādu ***āņu zēnu.
Mana māte teica "es negribu, lai tas bērns te būtu"
pietiekami skaļi, lai viņš sadzirdētu. Viņš teica: "Visu labu, Žak."
Bet es domāju: "Ak, ja tu nevari izmainīt savas mātes uzskatus, kā gan tu gatavojies izmainīt pasauli?"
Es domāju: "Es izmantošu saprātu un loģiku." Mana māte teica: "Nekādā gadījumā.
Es negribu, lai tas bērns te būtu." Ļaujiet man pastāstīt, kas notika.
Es pastāstīju mātei stāstiņu, ka es biju peldēties austrumu upē
un nevarēju tikt krastā, bet tad Misanto pameta man glābšanas riņķi.
Tā nebija taisnība. Misanto bija tas ***āņu zēns. Mana māte teica:
"Vai tu gribi teikt, ka viņš izglāba tavu dzīvību?" Es teicu: "Jā." Viņa teica: "Ak, Dievs! Es viņu aizvainoju!" "Jā, tu viņu aizvainoji."
Viņa teica: "Bet es nezināju, ka viņš izglāba tavu dzīvību." "Nu, tagad tu to zini."
"Lūdzu, Žak, saki viņam, lai viņš atnāk pie mums. Es gribu lūgt viņam piedošanu.
Ielūdz viņu uz piektdienas vakariņām. Es gribu viņu ielūgt un pateikt, ka man tiešām žēl, ka es viņu aizvainoju."
Es viņai teicu: "Es nezinu, vai viņš gribēs vēlreiz pie mums nākt." Es gribēju, lai viņa man palūdzas vēl nedaudz vairāk.
Un viņa lūdzās: "Lūdzu, Žak, ielūdz viņu pie mums."
Es teicu Misanto: "Kad tu ienāksi pa durvīm, mana māte tevi apskaus
un skūpstīs, jo tas viņai ir normāli."
Tāpēc, ja kāds man jautā: "Vai tu tici mīlestībai? Vai tu mīli savu māti?"
Es saku: "Tieši kādā ziņā?" Jo, ņemot vērā viņas uzskatus par rasēm, viņa bija rasiste un naidīga
pret ārzemniekiem. Tāpēc to viņas personības daļu es viņā nemīlēju. Tāpēc es cilvēkiem saku,
ka "mīlestība" ir kārtējais stulbais vārds. Tagad ļaujiet man paskaidrot, ko es ar to domāju, lai
jūs uz mani nedusmotos. Vai šeit ir kāds, kuram patīk pilnīgi viss, ko viņš jebkad ir darījis?
Labi. Tad nu jūs redzat, ka pagātnē mēs visi esam darījuši stulbas lietas, kaut ko, ar ko mēs neesam apmierināti.
Ja jums būtu jādzīvo ar jūsu pašu kopiju, cik ilgi jūs būtu kopā?
Tad nu reizēm jūs mīlat sevi, reizēm nemīlat. Ja jūs kādā iemīlaties,
kāds puisis iemīlas meitenē. Jūs pāris gadus esat precēti.
Dažreiz jūs viņu mīlat, dažreiz jūs viņu tik daudz nemīlat. Dažreiz jums viņš vienkārši nepatīk.
Bet dažreiz jūs viņu atkal mīlat. Tāpēc tā ir mainīga nevis stabila parādība.
Vai jūs to saprotat? Jūs sevi nemīlat visu laiku, tāpat kā
jūs nemīlat kādu citu visu laiku. Līdz ko jūs to saprotat,
jūs nekļūsiet tik apmulsuši kā agrāk. Kāda meitene man pastāstīja, ka viņa palīdzēja savam puisim pabeigt medicīnas augstskolu.
Tiklīdz viņš pabeidza augstskolu, viņš aizlaidās ar viņas labāko draudzeni. "Ak, kungs, cik viņš ir
briesmīgs cilvēks." Es teicu: "Nē, ar viņu viss ir kārtībā. Tu vienkārši nespēj adekvāti novērtēt cilvēkus."
Pasaulei, kurā jūs dzīvojat, nav ne vainas. Bet kad jūs iedomājieties, ka tai vajadzētu būt
tādai, kāda tā nav, jūs kļūstat nikns. Tās ir jūsu pašu vērtības, kas ir galīgi garām,
nevis pasaule. Ja jūs kādu ielūdzat uz savām mājām, un viņam nav ne pajumtes,
ne vietas, kur gulēt, un jūs esat labs kristietis, viņš atnāk un nozog
daudz mantu un aizlaižas, jūs teiktu: "Tas nolādētais maitas gabals." Bet tas esat jūs,
kurš nespēj novērtēt cilvēkus. Tādēļ mums ir jāiemācās, kā uzlūkot pasauli godīgi un patiesi.
Un tādā veidā mēs varam nonākt pie labākiem lēmumiem. Vai jums ir jautājums?
Students: Jā, es tikai gribēju atbildēt tam, ko šis kungs teica iepriekš.
Tik ilgi, kamēr cilvēki mēģinās izdomāt sabiedrības formu, kurā dzīvot,
kādam vienmēr būs jāizlemj kaut kāda veida konsenss, kuram cilvēkiem
vajadzētu sekot un tamlīdzīgi. Bet lieta tāda, ka pat, ja jūs dzīvojat brīvā sabiedrībā,
kur būtu pieejama visa izglītība, visas zināšanas, visa informācija, kuru varētu ielikt jūsu smadzenēs.
Tādēļ, ja jūs neko negribat mācīties vai arī, teiksim,
kāds uzbūvē mašīnu un tā izrādās neizdevīga
sabiedrībai un tamlīdzīgi, jums ir iespēja pateikt: "Pagaidiet, es varu pierādīt, ka šī mašīna
ir neizdevīga." Un tādā viedā jūs varat aiziet un viņiem to parādīt. Ja jūs to varat pierādīt,
pārējie teiks: "Oho, tev ir taisnība. Mums no tā ir jātiek vaļā
un jāmaina, vai arī jāizdara kādas izmaiņas, kuras ir nepieciešamas."
Bet, ja jūs piedāvājat ikvienam to pašu izglītību un vienādas iespējas to iegūt,
ikvienam būs dota iespēja ne tikai vienā konkrētā...Kāds indivīds
varētu nākt klajā ar tiešām labu ideju, kura darbotos un tas viss būtu lieliski.
Bet, ja kāds atrastu tajā kādu trūkumu, viņi to vienmēr var izlabot, parādīt, kas vainas.
Roksana: Kāds ir jūsu jautājums?
Students: Ak, es tikai gribēju atbildēt uz to, ko viņš teica agrāk.
Roksana: Bet jūs uzdevāt kādus sešus, septiņus jautājumus.
Cits students: Es zinu, lūdzu, atvainojiet. Bet man liekas, ka mēs varētu pievērsties tādam vienkāršam jautājumam kā: kā mēs varam mēģināt izvairīties no korupcijas?
Roksana: Vai mašīnas var pārņemt varu? Vai tas ir tas, ko jūs vēlaties zināt?
Žaks: Mašīnas nekontrolē cilvēkus.
Tās tikai ražo produktus, mašīnas, materiālus un piegādā tos lielveikaliem.
Tās nekontrolē cilvēkus.
Students: Tieši tā, tā tas ir ar mašīnām un tamlīdzīgām lietām.
Es esmu datoru programmētājs, tāpēc es saprotu, kā mašīnas iegūst datus.
Un atkal, jūs vienmēr varat - tik ilgi, kamēr jūs...
Nav tādas datora programmas, kas varētu paslīdēt man garām un par kurām es varētu teikt:
"Tas ir galīgi šķērsām." un tamlīdzīgi. Bet es varu parādīt, tieši kur ir problēma un kā to izlabot.
Jo tas jau ir pierādīts. Tādēļ, tādā sabiedrībā ikviens kļūst par sava veida "kritiķi",
kas var paskatīties un teikt: "Labi, šeit kaut kas ir sagājis šķērsām, bet es to varu izlabot un parādīt pārējiem."
Tāpēc es domāju, ka šī ir lieliska ideja.
Roksana: Mašīnas kā lēmumu pieņēmēji. Vai tās var pārņemt varu pār cilvēkiem...
Žaks: Mašīnas kā lēmumu pieņēmēji?
Roksana: Kā tās pieņem lēmumus? Žaks: Jā, kādā veidā.
Students: Nu, mašīnas var pārņemt varu un tamlīdzīgi, bet tas notiek caur pašiem cilvēkiem, piemēram...
Žaks: Es uz to atbildēšu. Es domāju, ka saprotu, ko jūs vēlaties uzzināt.
Šodien, Savienoto Valstu armijai... Es jums gribu pastāstīt par senajām dienām.
Pilots mēdza paskatīties no lidmašīnas lejā un teikt: "Es lidoju apmēram vienu jūdzi augstu."
Tagad viņiem ir Doplera radars. Tas jums precīzi pasaka, cik augstu jūs esat, cik pēdu,
cik collu jūs atrodaties no zemes. Neviens cilvēks to nevar izdarīt. Apmēram deviņus mēnešu atpakaļ
datori varēja tikt galā ar vienu tūkstoti triljonu bitiem informācijas sekundē.
Neviena cilvēku grupa to nevar izdarīt. Tāpēc mašīnas pamazām pārspēj cilvēku
spējas izvērtēt informāciju, vienkārši tādēļ, ka cilvēki to nespēj.
Viņi nespēj. Jūs nevarat saskatīt elektronu, ja vien jūs nelietojat mikroskopu, tad tas izplešas
līdz cilvēkam aptveramiem mērogiem. Tādēļ mašīnām pašām par sevi nav ne vainas.
Kādam bija jautājums pirms tevis, tur aizmugurē.
Jā?
Students: Kas notiek, ja jūsu programmētājs ir korumpēts? Ja nu puisis, kurš izgatavo
Doplera radaru...
Žaks: Ja programmētājs ir korumpēts un viņš programmē mašīnas, tad tās sabojās citas mašīnas.
Vispirms, jums ir jāsaprot, ka bez-naudas sistēmā, jums nebūtu nekas, ko iegūt.
Ja es jums iedodu 50 tūkstošus, lai jūs sabojātu datorus, jūs to darītu.
Bet sistēmā, kura neizmanto naudu, nevienu nevar piekukuļot. Jūs nevarat pārdot narkotikas,
jūs nevarat atvērt prostitūtu māju, jūs nevarat spēlēt azartspēles, jūs nevarat importēt lietas
uz savu valsti, jo jūs nevarat piekukuļot senatorus.
Bet tikai tad, ja jūs atbrīvojaties no naudas. Tik ilgi, kamēr jums ir nauda, man vienalga, ko jūs ievēlat,
korupcija augs un zels. Jā, ser?
Students: Nu, es dzirdu dažus kungus sakām, ka, vārdu sakot, kā jūs varat uzticēties
mašīnai, ja to patiesībā ir radījis cilvēks.
Žaks: Ļoti labi. Ka jūs varat uzticēties mašīnai? Mašīnai cilvēki ir vienaldzīgi, tai nav nekādu jūtu.
Roksana: Nē, Žak. Ja cilvēki programmē mašīnu, kā tu vari uzticēties šai mašīnai?
Žaks: Es to atbildēšu.
Kad cilvēki kādreiz vadīja liftus, es nezinu, vai kāds to vēl tagad atceras,
viņi nekad nevarēja precīzi novadīt liftu līdz vajadzīgajam stāvam, viņi vienmēr liftu kustināja turpu šurpu.
Tagad jūs nospiežat 18 un tas jūs gandrīz momentā nogādā, kur vajag.
Jums reti ir kāda kļūda, ko izdara mašīna. Viņiem ir šīs ražošanas līnijas,
kur automašīnas tiek saliktas kopā ar mašīnu palīdzību, durvis, riteņi tiek uzlikti virsū.
Protams, tās mēdz sabojāties, bet ne tuvu tik daudz, cik cilvēki mēdz kļūdīties.
Tad nu mašīnas ir programmētas, lai ražotu automašīnas, vai ne?
Un tās padara darbu labāk, ātrāk un tās visu pārbauda, pilnīgi visu.
Tādēļ, ja jums ir lielveikali, kur jūs paņemat preces,
lielveikala datori pasūtīs mantas, tā vietā, lai kāds
ar zīmuli un papīru veiktu inventarizāciju. Jums to nevajadzēs darīt. Tas, ko mēs darīsim, ir darba dienas saīsināšana
visiem cilvēkiem. Divu nedēļu gara atvaļinājuma vietā jūs saņemsiet mēneša atvaļinājumu.
Mēs ražojam daudz jahtu. Lūk, te ir kāds negatīvs aspekts:
nākotnē nevienam nekas nepiederēs. Būs jātiek vaļā no īpašumtiesībām.
Jums nepieder jūsu sieva, nevienam vīrietim nepieder viņa sieva, kuru var izrīkot.
Viņa ir neatkarīga persona, kura pieņem pati savus lēmumus. Neviens nekad
jūs nekontrolēs. Nebūs nekādas pakļaušanās, nekādu parādu, nekādas naudas, kas būtu aizdota
ar procentiem. Vai jūs saprotat, ko es saku? Tas ir vienīgais ceļš, jebkas
cits mazākā mērogā nedarbosies. Jā?
Ļaujiet man šim puisim dot iespēju (runāt).
Students: Kopš pašiem laika un cilvēku pirmsākumiem, vienmēr ir pastāvējusi
kāda veida apmaiņa. Ja jūs ierosināt bez-naudas sistēmu,
tad kā gan jūs...
Kas gan cilvēkus motivēs kaut ko darīt?
Kādi gan motivējoši aspekti pastāv bez naudas?
Žaks: Pastāv kāda motivēta grupa ar nosaukumu "Ārsti bez robežām".
Cik daudzi no jums ir par to dzirdējuši? Viņi strādā bez atlīdzības.
Viņu labklājības izpratne ir palīdzības sniegšana cilvēkiem.
Martinam Luteram Kingam netika apsolīti 5 tūkstoši dolāru, ja viņš maršēs uz Dienvidiem.
Viņš to darīja, jo viņš tam ticēja. Jēzus un Mahatma Gandijs strādāja bez atlīdzības.
Neviens nekad nebija viņiem kaut ko apsolījis.
"Ja tu to izdarīsi, tad es tev iedošu māju laukos." Nekā tamlīdzīga.
Tāpēc vislieliskākās lietas ir nākušas bez naudas. Tad, ja viņi jums saka, ka
nauda rada motivāciju, tad tā arī rada vēlmi to piesavināties,
korupciju, kukuļu došanu jūsu sievas brālim, vai saprotat, ko es ar to domāju?
Tā rada dažāda veida motivāciju. Vai jums ir jautājums, ser?"
Students: Jā, visi ir diezgan ieinteresēti situācijā ar datoriem
un tas, par ko es visu laiku domāju... Balsošanas mašīnas
ir ļoti labs piemērs. Pat ja sabiedrība tad ir...
Teiksim, mēs līdz kādam laikam izmantojām papīra vēlēšanu biļetenus un sabiedrība kaut kādā ziņā
bija brīva, tādā ziņā, ka mums visiem bija iespēja paust savu nostāju par apkārt notiekošo.
Tagad mums ir datori, un mēs zinām no 2000.gada vēlēšanām, vismaz daudzi
no mums zina, ka kāds ar šiem datoriem bija manipulējis. Un cilvēki, kuri palīdzēja un kurus mēs ievēlējām,
lai viņi palīdzētu pieņemt lēmumus mūsu sabiedrībā, viņi gribēja izmantot izdevību
visu sagrābt un izdarīt lēmumus mūsu visu vietā. Kā mēs varam izvairīties no tāda veida
korupcijas parādīšanās, kad blēdīgas datora programmas...
Žaks: Venēras projekts neatbalsta cilvēkus valdībā. Mašīnas,
mums būs mašīnu valdība. Neļaujiet tam jūs nobiedēt. Ļaujiet man paskaidrot, ko tas nozīmē.
Zemkopības departamenta (ministrijas) mašīnas tiktu ieliktas zemē.
Ja mitruma rādītāji kristos, tās iepumpētu tur ūdeni. Ja zemes sastāvs mainītos,
šīs mašīnas tur iepumpētu vajadzīgās sastāvdaļas. Jums tur vairs nav nepieciešams cilvēks.
Jums nav nepieciešams kāds, kurš pateiktu prezidentam: "Mums šeit ir briesmīgi plūdi."
Un prezidents teiktu: "Cik briesmīgi?" Viņš teiktu: "Nu, mums te ir 5000 bezpajumtnieku
un tuvākajās dienās to skaits iespējams palielināsies līdz 15000." Tad prezidents iekāpj lidmašīnā,
aizlido uz turieni un saka: "Jā, te ir plūdi." Nu un?!
Mēs gribam uzbūvēt plūdus kontrolējošu sistēmu, lai paņemtu plūdu ūdeni un pārvērstu to
novietojamās vienībās. Nevis būt ar prezidentu, kurš aizlido un saka: "Jums ir sausums." vai
"Mums ir tas un šitas." Tā nav atbilde. Politika nav nekas.
Faktiski nākotnē bērni jums teiks: "Tēt, vai tad tu neredzēji, ka politika
ir principā korumpēta? Visa naudas sistēma, banku sistēma?"
Roksana: Cilvēki neatradīsies dažādās pozīcijās labumu gūšanā.
Šodien viņiem ir tāda uzvedība, jo tādā veidā viņi var kaut ko iegūt.
Bet, ja jums ir sabiedrība, kur ikvienam ir brīva pieeja lietām, tad vairs nepastāv
korupcijas pamats. Tādā veidā, kā jūs par to domājat. Jūs mēģināt par to domāt
šodienas sabiedrības kontekstā. Jūs par to domājat veidā, kuru jums citi dod filmās
un jūs iedomājieties brīvā tirgus sistēmu mehanizētā sabiedrībā.
Students: Nē, tā nav. Jūs pārspīlējat manas domas.
Roksana: Labi, mēģināsim vēlreiz.
Students: Šādā gaismā... Es filmā Addendum redzēju pāris Krišnamurti
citātus. Krišnamurti, viņa galvena doma bija, ka
jums ir pašiem sevī jāiededz gaisma un nevajag paļauties uz citiem cilvēkiem.
Kad viņš to visiem mācīja, pirmā lieta, ko viņi gribēja darīt, bija padarīt viņu par
nākošo mesiju. Tā ir cilvēku daba. Kā mēs varam no tā atbrīvoties?
Žaks: Labi. Vispirms es tev gribu pateikt, ka katrā mūsdienu
psiholoģijas grāmatā ir teikts, ka nepastāv tāda lieta kā cilvēku daba. Nav nekādas cilvēku uzvedības.
Kad es devos uz Dienvidu salām, es jums pastāstīšu, kas notika.
Visi Tuamotu iedzīvotāji, kad man bija 21 gads, staigāja apkārt pilnīgi kaili.
Bet es nekad neredzēju kādu vietējo, kurš tur būtu uzaudzis, blenžam uz sievietes ķermeni.
Viņi peldējās kaili kopš viņi augumā bija tik gari. Un viņi vienmēr raudzījās
meitenes acīs nevis uz viņas ķermeni. Bet šeit, Amerikā, kamera virzās
uz krūšu pusi, kad meitene pieliecas uz priekšu. Tad tā filmē viņas kājas. Tad tā filmē
viņas dibenu, kad viņa iet. No turienes arī vīriešiem ir šī lieta. "Hei, ievērtē šito zaķi."
Un sievietes saka: "Nu, jūs jau zināt, kādi ir vīrieši. Tādā veidā
viņi tiek iespaidoti no kultūras. Bet Dienvidu Klusā okeāna piekrastē, kur visas meitenes staigāja apkārt kailas
jūs nevarat... Neviens nekolekcionēja kailu sieviešu bildes.
Viņi tika tā audzināti. Ja jūs aizvestu savu vecmāmiņu uz Maiami pludmali
un viņa redzētu meitenes, kuras staigā apkārt, rādot pliku dibenu, viņa teiktu: "Viņi ir aizgājuši pārāk tālu."
Viņai ir taisnība vietā, no kurienes viņa nāk, bet viņai vairs nav taisnība pašreizējā laikā.
Vai jūs saprotat, ko es domāju? Jūsu vecmāmiņa nes sev līdzi
sava laika vispārpieņemtos uzskatus. Tādēļ jūs nevarat paņemt cilvēkus ar novecojušiem uzskatiem
un pēkšņi viņus ielikt jaunā pasaulē. Jums viņiem ir jādod kādi pieturas punkti.
Tādēļ arī mēs runājam par vidi kā par galveno faktoru. Ģenētiķi
šodien meklē homoseksuālisma gēnu. Daži no viņiem meklē demokrātijas
gēnu. Vai to var uzveikt? Cik gan stulbs tu vari būt? Kad ir acīmredzami,
ja melnādainais cilvēks vai baltais cilvēks, vai Klana locekļa dēls tiek uzaudzināts melnādaino ģimenē,
viņš staigās un runās kā melnais vīrietis.
Ja jūs paņemat melno cilvēku un uzaudziniet viņu Anglijā, Oksfordā, viņš runās ar
Oksfordas akcentu. Ja jūs paņemat melno cilvēku, un uzaudziniet viņu Vācijā, tad viņš teiks:
"Deutschland Über Alles!" tieši tāpat kā vācieši. Nepastāv tāda lieta kā
iedzimta melnādaino uzvedība vai, ka cilvēki būtu principā alkatīgi. Tās visas ir stulbības un
un to jūs iegūstat no savas kultūras. Tādēļ jums ir iedota vainas sajūta šajā kultūrā.
Un iemesls, kādēļ tika ievestas laulības; ja jūs pārgulētu pa labi, pa kreisi ar 50 sievietēm,
viņi nezinātu, kura mazuļi tie ir. Tādēļ, kad jūs savā sabiedrībā apprecaties,
viņi visi zina, ka jūs esat atbildīgs par mazuļiem no šīs jaunās lēdijas, ar kuru jūs esat kopā.
Tāda veidā laulības institūcija pasargāja karaļus un augstmaņus
no rūpēm par jūsu bērniem. Tā ir tik stulba nodarbošanās.
Un, ja jūs nevarat īsti labi satikt, starp citu, advokāts jums saka: "Šķiršanās jums maksās
2 tūkstošus dolāru." Kas pie velna viņš tāds ir? Kā gan viņš var nākt klajā ar kaut ko tādu?
Ja jums šis puisis vairs nepatīk, kāpēc jūs nevarat aiziet? Advokāts saka, ka jums ir
jāiet cauri šai procedūrai. Tad vēl ir tas puisis ar balto apkaklīti, kas jūs pasludina
par vīru un sievu. Kas pie velna viņš tāds ir? Kā gan viņš jūs var pasludināt par vīru un sievu?
Bībelē ir teikts: "Kad divi cilvēki patiesi mīl viens otru, neviens viņus nevar šķirt."
Ja jums patiesi kāds patīk, jūsu vecāki var teikt: "Es negribu, lai tu satiktos ar to puisi."
Jums vienalga. Labi, vai jums ir vēl kāds jautājums?
Students: Jā, jūsu dotajos piemēros, jūs stāstījāt, kā cilvēki mēdza strādāt
liftos, un ka tagad ir tādas mašīnas, kas ražošanas līnijā pašas saliek kopā automašīnas,
bet ar tehnoloģijām, kas kļūs arvien izcilākas,
būs arī... Ja mašīnas darbu padara labāk nekā cilvēki,
tad tās to arī darīs, un nevis cilvēki. Bet ar ko tad nodarbosies cilvēki?
Žaks: Vispirms, es pazīstu kādu, maza auguma puisi, kas izgudroja...
un viņi man jautāja: "Vai mašīna var būt labāka nekā cilvēks, kas to ir izgudrojis?"
Šis mazā auguma puisis izgudroja ierīci, ar kuru var paņemt un iztukšot kravas vilcienu.
Viņš pats to nespēj. Puiši, kas izgudroja ierīces, kas bīda uz priekšu kolas pudeles,
viņš pats tās nevar tik ātri pabīdīt.
Mašīnas vienmēr ir veiklākas par to izgudrotāju. Līdz ar to, jūsu jautājums...
Roksana: Ar ko cilvēki nodarbosies?
Žaks: Ar ko cilvēki nodarbosies? Būs pieejami mākslas centri, mūzikas centri, lugu iestudējumi,
koncertu komponēšana, ceļošana, burāšana, niršana, koraļļu rifu atjaunošana, lietu izgudrošana.
Ikviens karavīrs tiks nosūtīts atpakaļ uz skolu, lai kļūtu sociāli radošs.
Par personu, kas strādātu pie problēmu risināšanas. Cik gan brīnišķīga mūsu pasaule būtu, ja
ja mums būtu kareivji, kas strādātu pie problēmu risināšanas.
Vai jūs saprotat, ko es saku? Kareivis kā profesija ir nekas.
Policists ir parasti - es ceru, ka te nav neviena policista -
tā kā profesija ir nekas. Mēs šodien varam izgatavot tādas mašīnas, kurās tad, kad tu iebrauc vietā, kur nav atļauts pārsniegt 60 jūdzes stundā (96 km/h),
mašīna automātiski sev uzliktu 60 jūdzes stundā ierobežojumu.
Jūs varētu spiest uz gāzes pedāli līdz jūsu seja paliktu zila no piepūles, bet mašīna tik un tā nebrauktu ātrāk.
Mēs šodien varam izgatavot lietas tā, ka likumi vairs nav vajadzīgi.
Visi vai 90 procenti cilvēku radītie likumi pavisam noteikti ir pilnīgs mēsls.
Starp citu, vienīgie likumi, kuri skaitās, ir dabas likumi.
Ja jūs pietiekami neizguļaties un neēdat veselīgu ēdienu, jūs saslimstat.
Jūsu filosofijai tur nav nekādas nozīmes. Bet reliģija ir viena no lielākajām
konfliktu izraisītājām, jo tā jums saka,
kas ir pareizi un kas - nepareizi, labi un slikti. Bet tas ir atkarīgs no kultūras.
Es domāju, ka nākotnē tiesneši tiks uzskatīti par noziedziniekiem.
Es domāju, ka nākotnē advokāti tiks uzskatīti par noziedziniekiem.
Daudzas lietas, ko jūs šodien uzskatāt par pareizām - jauns vīrietis lidojot lidmašīnā
nospiež pogu un nomet napalma bumbu uz ciematu, un jūs viņu saucat par kara varoni.
Mēs viņus saucam par noziedziniekiem. Bet viņi tā nedara... Vai jūs zināt, kāda bija kādreizējā noziedzinieku definīcija?
Tas ir kāds, kurš paņem priekšmetu no jums bez jūsu atļaujas.
Tagad viņi šo definīciju ir mainījuši. Šodien tas ir kāds, kurš ir pieķerts.
Tā ir labāk. Vašingtona ar viņiem ir pārbāzta kā jūs to varat redzēt savos ziņu izlaidumos.
Vai vēl ir kādi citi jautājumi? Jā, jūs tur aizmugurē?
Students: "Jūs runājāt par to, kā jaunās vēstures grāmatās un tamlīdzīgās vietās,
tiek slēptas tādas lietas, kuras mēs iespējams nevēlamies dzirdēt.
Varbūt par kara noziegumiem, ko cilvēki, īpaši amerikāņi, ir pagātnē pastrādājuši.
Tas laikam ir kaut kas līdzīgs cenzūrai. Kā jūs
prezentētu informāciju, kas iepriekš ir bijusi cenzēta
no cilvēkiem, kas to īsti negribēja redzēt? Es pilnīgi piekrītu, ka
nezināšana ir svētlaime. Ka jūs tiktu vaļā no cenzūras un visu izvilktu
gaismā? Un, ja cilvēki tomēr nevēlētos to redzēt, kā jūs šo informāciju viņiem uzspiestu?
Roksana: Ja varētu atbrīvoties no cenzūras, kā tu piespiestu
cilvēkus ievērot informāciju, kuru viņi nevēlas...
Vispirms, es nezinu, ko jūs saprotat ar vārdu "cenzūra". Nākotnē jūs varēsiet lasīt
visu, ko jūs vēlēsieties, bet jūs nevarēsiet nevienu ievainot.
Ja jūs kādu ievainotu, jums tiktu sniegta palīdzība. Jūs netiktu ielikts cietumā. Labi?
Mums nav vajadzīga nekāda cenzūra. Teiksim, kāds puisis vēlas uzbūvēt lidmašīnu
ar uz priekšu izvirzītu spārnu. Kāds cits to grib uzbūvēt ar uz aizmuguri vērstu spārnu.
Kurš izlems, ko būvēt? Mēs to uzbūvēsim gan ar uz priekšu vērstu spārnu, gan ar uz aizmuguri vērstu spārnu. Mēs nevaram...
Mums nevajadzēs uztraukties par to, cik tas maksās. Mums tam ir resursi.
Tādēļ jums ir atļauts izmēģināt jebko. Ja jūs gribat mēģināt
izgudrot tableti, kas palielina skābekļa daudzumu jūsu asinīs, lai jūs varētu peldēt zem ūdens
pusotru stundu, jums nav atļauts to dot savam dēlam, bet jūs to varat izmēģināt
uz sevis. Pareizi?
Students: Es domāju, ka viņš jautā: ja jums nav cenzūras,
kā jūs varētu ierobežot informāciju, teiksim, tādu informāciju, ko cilvēks nevēlas redzēt?
Žaks: Es nezinu, kādu informāciju cilvēks negribētu...
Students: Piemēra pēc teiksim, ka jūs nevēlaties redzēt pornogrāfiju.
Žaks: Es negribu redzēt ko?
Students: Teiksim, ka, piemēram, kāds cilvēks nevēlas redzēt to, ko mēs
tagad saucam par pornogrāfiju. Bet jums nav nekādas cenzūras, tādēļ var pieņemt, ka
pornogrāfija...
Žaks: Es neteicu, ka mums nebūs cenzūras. Kāds cits to teica.
Mums būs...
Students: Es mēģināju izskaidrot viņa jautājumu...
Žaks: Mēs izglītotu bērnus, lai viņi spētu just saistību savā starpā.
Lai viņi runātu, sazinātos, izmantojot valodu ar atsaucēm uz faktisko pasauli. Tas nozīmē,
es domāju, ka šodien vairums no jums ir uzaudzināti ar ticību, ka
ikvienam ir tiesības uz savu viedokli. Vai tad tā nav? Lielākā daļa no jums?
Teiksim, jūs dzīvojat man pretējā ielā. Un es redzu
desmit puišus iznākam no jūsu dzīvokļa. Man varētu būt visdažādākie viedokļi, vai ne?
Viņa varētu būt valodas speciāliste vai baleta skolotāja. Bet, ja jūs ikvienam dodat
tiesības uz viņu viedokli, jūs radāt daudz jaunu problēmu.
Es padarītu lietas pieejamas. Visu, ko viņi vēlētos zināt, mēs viņiem pateiktu,
kur to sameklēt. Tāpat kā internetā. Tur jūs varat atrast daudz lielisku lietu.
Tādēļ, dodiet cilvēkiem pieeju informācijai. Tas ir tas, ko viņi sauc par caurspīdīgumu.
Bet nav nekādas vajadzības ievainot cilvēkus. Mūsu sabiedrībā nebūtu cietumu.
Nekādas policijas, nekādas armijas, nekādas kara flotes, nekādas autoritātes, kurai jums būtu jāatskaitās.
Mēs uzbūvētu buru laivas jūsu lietošanai. Jums nevajadzētu nākt pie Fresko un teikt:
"Vai es svētdien drīkstu izmantot buru laivu?" Un es teiktu: "Pirms tevis jau ir pieteikušies 50 cilvēki."
Mēs uzbūvētu vairāk nekā nepieciešams, lai jūs to varētu sev paņemt. Vienīgā atšķirība
būtu tāda, ka jūsu buru laiva tiktu novērota ar satelītu. Gadījumā, ja jūrā uz laivas izceltos ugunsgrēks,
mēs zinātu, kur doties, lai jums palīdzētu. Nebūtu nekāds Lielais Brālis, kas jūs novērotu.
Es runāju par drošību jūsu pašu labad. Vai jūs saprotat, ko es saku?
Nav nekādas vajadzības kādu ievainot. Jā?
Students: Vai jums nebūs nepieciešama iedzīvotāju skaita kontrole, lai nodrošinātu to, ka
iedzīvotāju skaits nepārsniedz pieejamos resursus?
Žaks: Es nevarēju to sadzirdēt.
Roksana: Vai tev būs nepieciešama iedzīvotāju skaita kontrole, lai nodrošinātu to, ka iedzīvotāju skaits nepārsniedz pieejamos resursus?
Žaks: Kad jūs lietojat terminu "iedzīvotāju skaita kontrole", tas cilvēkus baida.
Mums jāveic pētījums par to, cik liela ir Zemes nestspēja,
un tas mums pateiks, cik daudz cilvēku Zeme var uzturēt. Ja jūs to pārsniedzat,
tad jums būs nepietiekams uzturs, slimības un strīdi par teritorijām.
Vai jūs to saprotat? Konkrēts akru skaits var uzturēt konkrētu skaitu iedzīvotāju.
Ja jums ir vairāk cilvēku nekā Zeme spēj uzturēt, jums būs
slimības, nepietiekams uzturs un problēmas.
Students: Tad kā jūs nodrošinātu to, ka jūs nepārsniedzat resursu limitu?
Žaks: Nu, komiteja, kas veiktu pētījumu, mums pateiktu kas, cik daudz slimnīcu...
Roksana: Mums cilvēki ir jāizglīto.
Žaks: Viņiem ir jātiek izglītotiem.
Students: Vai tas ir jādara ar dzimstības kontroli un eitanāziju?
Roksana: Jums cilvēki ir jāizglīto.
Students: Bet cilvēku izglītošana neattur viņus no vairošanās.
Žaks: Mēs viņiem parādītu filmu ar nosaukumu "Dinamiskais līdzsvars dabā." ("Dynamic Equilibrium in Nature")
Ja cilvēki savairojas vairāk nekā zeme var uzturēt, tad šīs ir problēmas,
kas jūs piemeklēs. Un, ja izskatās, ka viņi to nespēj saprast, tad tā ir vēl viena problēma.
Vai tas ir tas, par ko jūs runājat?Roksana: Ir dažāda vieda dzimstības kontroles.
Students: Pareizi.
Žaks: Vai jūs runājat par cilvēkiem, kuri nesaprot dinamisko līdzsvaru?
Jūs nevarat iestādīt miljoniem puķu vienā vietā, jo tad augsne tur tiks noplicināta.
Tad nu jums ir zemkopības ministrija, kas saka:
"Lūk, kā jūs varat izaudzēt vairāk puķu. Mēs pievienosim augsnes papildinātāju."
Tūkstošs gadi ir vajadzīgi, lai izveidotos viena colla augsnes virskārtas. Bet šodienas pamuļķi
tieši tai virsū būvē jaunas pilsētas. Mēs augsnes virskārtu apcirptu un ieliktu augsnes bankās,
jo mēs esam gudrāki par iepriekšējiem cilvēkiem, kas mēdza būvēt lietām tieši virsū.
Šodien viņi būvē dambjus, lai ražotu enerģiju. Bet zivis netiek atpakaļ uz savām
nārstošanas vietām, kad jūs to ceļā uzbūvējat dambi. Tādēļ visiem mūsu dambjiem būtu speciālas vietas,
caur kurām zivis varētu tikt atpakaļ uz nārstošanas vietām. Vai jūs saprotat, ko es ar to domāju?
Es ar to domāju pilnīgu plānošanu. Šodien mēs veidojam dambi, lai tas ražotu enerģiju.
Nākotnē ņemtu vērā visu kopā. Vai jūs saprotat atšķirību?
Tad nevienam nebūtu nekādas peļņas, bet iegūtu visi. Jā?
Students: Mans jautājums ir par to, ka šodien nebeidzami pieaug iedzīvotāju skaits.
Žaks: Jā.
Students: Un es sagaidu, ka tas tā arī turpināsies.
Žaks: Līdz.Students: Līdz...
Žaks: Līdz sistēma sabrūk.
Students: Līdz sistēma sabrūk vai līdz, es domāju, tik ilgi, kamēr ir pieejami resursi...
Žaks: Mēs ceram izrādīt šo filmu pirms sistēma sabrūk pilnībā.
Ja mēs to neizdarīsim, tad tā atgriezīsies atpakaļ. Man pār to nav kontroles.
Students: Bet vai tad jūs neteicāt, ka jums ir vajadzīgs sistēmas sabrukums, lai varētu sākties pārejas periods?
Žaks: Drīzāk gan šobrīd. Ja pietiekami daudz cilvēku ielūkotos Venēras projektā
un uzzinātu par ko tas ir, tad jūs zinātu, ka neviens netiks ievainots. Mēs negribam nogalināt
kapitālistus, komunistus, jebkuru citu. Viņi visi ir savas kultūras upuri.
Nebūs nekādu cietumu, nekādas policijas. Ja jūs saprotat, par ko es runāju,
runājiet par to ar saviem draugiem. Redziet, Venēras projekts nav perfekts, tas ir tikai
sasodīti daudz labāks nekā patreizējā sistēma. Un tas tiks uzlabots.
Un nav nekādu gala robežu. Nav nekādu utopiju, nav nekādu vislabāko ēku, nav vislabāko datoru.
Katru gadu tie mainītos un kļūtu arvien labāki. To sauc par topošu sabiedrību.
Šodien mums ir izveidota sabiedrība. Tā ir fiksēta un darbojas noteiktu likumu robežās.
Nākotnē visas sabiedrības teiks: "Nāciet un pasakiet, kā mēs varam uzlabot lietas."
Krēslus un visu citu.
Roksana: Izmanto mikrofonu. Es nezinu, vai viņi aizmugurē tevi var sadzirdēt.
Žaks: Labi, vai jūs tur aizmugurē varat mani sadzirdēt? Mums ir nepieciešama topoša sabiedrība.
Nevis jau tradicionāli izveidota sabiedrība.
Roksana: Žak. Vai jums bija kāds jautājums?
Students: Jā. Mans jautājums ir šāds: vai jūs atbalstat domu par
dažāda veida sodu aizliegšanu audzinot bērnus?
Roksana: Jūs sakāt...
Roksana: Vai jūsu jautājums ir par sodu atbalstīšanu audzinot bērnus?
Students: Jā, vai jūs atbalstītu bērnu sodīšanas aizliegumu?
Roksana: Vai tu atbalstītu bērnu sodīšanu izglītības procesā?
Žaks: Ļaujiet man pastāstīt, kā mēs izglītotu bērnus.
Mēs viņiem nespiestu nodarboties ar sportu. Mums pilsētā būtu liels ezers.
Un ezera vidū mums būtu sala, divi simti pēdu augstu (apm. 61 m)
ar darbnīcu, kur jūs varētu izveidot jebko par brīvu. Lai tur nokļūtu,
jums būtu jāairē laiva. Jums būtu jārāpjas kalnā. To mēs varam izveidot savā vidē.
Lai aizietu uz bibliotēku, jums būtu jārāpjas kalnā un jāsoļo caur mežu,
jātiek līdz dažādām lietām. Tur arī jūs to darītu. Jūs neliktu bērniem izcelties.
Ja jūs ienīstat sportu, jūs sevi indējat.
Vai jūs to zināt? Tad bērniem būtu motivācija iet uz darbnīcu.
Jūs to tā uzbūvējat. Tādā veidā tas notiek dabā. Kad lapsa ierauga dzeloņcūku,
viņa nezina, kas tas ir. Dzeloņcūka nāk arvien tuvāk un tuvāk līdz lapsa ir sprostā.
Un vēlāk tā turas pa gabalu no dzeloņcūkām. Tā ir vislabākā mācība pasaulē.
Roksana: Žak, tur kādam ir jautājums.
Žaks: Jā?
Students: Jā, es gribēju zināt, kāda veida procedūrām vai protokoliem šis projekts
tiktu pakļauts, ja cilvēki izlemtu sadumpoties. Tāpēc, ka liekas, ka tas ir kaut kāda veida
kultūras vai kaut kāds zemes projekts vislabākajiem no labākajiem. Liekas, ka,
ja kāds vēlētos diktatūru, ar to es domāju, ja kāds gribētu kļūt par diktatoru,
viņš to varētu izdarīt, ja viņš vienkārši kaut kādā veidā dabūtu vajadzīgo tehnoloģiju.
Žaks: Labi, kas notiktu, ja kāda korumpēta persona vēlētos kļūt par diktatoru
un pārņemt visu sistēmu?
Ļaujiet man pateikt šo: pirmām kārtām, visi dzīvotu ļoti labi.
Nebūtu nabadzīgu, izsalkušu cilvēku. Līdz ar to, ja jūs gribētu pārņemt sistēmu savā kontrolē,
ko gan jūs pārņemtu? Jūs dzīvotu jaukā mājā. Jums nekas nepiederētu
nākotnē. Bet jums būtu pieejams viss, tāpat kā publiskajās bibliotēkās,
televīzijas kameras, jebkas, ko jūs vēlētos. Tas būtu pieejams lietošanai.
Īpašumtiesību koncepts bija labs piecdesmit vai simts gadus atpakaļ.
Brīvā tirgus sistēma bija lieliska simt piecdesmit gadus atpakaļ. Bet šodien mums ir
spēja saražot produktu pārpilnību. Aizejiet, paskatieties savos iepirkšanās centros.
Mēs varam saražot visu, kas ir nepieciešams. Vairs nav vajadzības par to iekasēt naudu no cilvēkiem.
Es gribu jums pastāstīt, kā man radās šīs idejas. Tas jums varētu palīdzēt.
Roksana: Pagaidi, Žak, vai es varētu, ļauj man uz to atbildēt;
viņi domā, ka Hitlers aizrāva sev līdzi, ziniet, viņi saka, ka Hitlers aizrāva visu Vāciju,
bet viņš to nevarēja izdarīt viens pats. Diktators nevarēja pārņemt varu, ja Vācijas
iedzīvotājiem nebūtu bijusi attiecīga vērtību sistēma. Kad jums ir izglītoti
iedzīvotāji, un ne tikai dažos priekšmetos izglītoti,
bet būtu ar plašām zināšanām dažādās nozarēs, viņi zinātu daudz par daudziem
priekšmetiem, jo tad nav iespējams, ka kāds pēkšņi uzrastos un diktētu, kas viņiem jādara.
Šādiem cilvēkiem tiktu sniegta palīdzība nevis dota spēja aizraut sev citus līdzi.
Students: Es nesaprotu, jo es to redzu tā, ka
kaut kāds cilvēku darbaspēks tik un tā eksistēs, jo, ja kāds gribēs
kontrolēt mašīnas, tad viņiem vajadzēs iegūt resursus.
Viņiem būs mašīna, kas ražos jūsu ēdienu, tādēļ, ja kādam ir kontrole pār šo mašīnu,
kas ražo jūsu ēdienu, tad jums nav, ko ēst. Tas nozīmē, ka jums būs jābūvē man pils.
Jo es gribu lielāku māju, nekā jums.
Žaks: Ja jums ir pieeja visam, kas jums ir vajadzīgs, visam ēdienam, veselības aprūpei,
kādēļ jūs to gribētu darīt? Vai šim cilvēkam kaut kas nav kārtībā ar galvu?
Students: Varbūt, es nezinu.
Žaks: Ja tā tas būtu, viņam tiktu sniegta palīdzība. Viņš netiktu ielikts cietumā.
Students: Cilvēku uzvedība gadsimtiem ilgi...Žaks: Cilvēki ir izgudrojuši automašīnas, lidmašīnas...
Students: Cilvēku uzvedība gadsimtiem ilgi... Žaks: Ja jūsu lidmašīnai ir tendence...
Roksana: Tāpēc, ka cilvēki vienmēr ir dzīvojuši nepietiekamības apstākļos.
Nepastāv nekāda "cilvēku daba". Toties ir cilvēku uzvedība
un tā vienmēr mainās. Students: Par to es arī runāju - par cilvēku uzvedību.
Roksana: Tā vienmēr ir mainījusies, jo cilvēki ir dzīvojuši tajā pašā trūkuma
un dažāda veida priekšrocību apstākļos. Ja jūs izmaināt vidi, jūs redzēsiet citādu uzvedību.
Students: Bet kurš būs tas, kurš izmainīs vidi? Kurš noteiks standartu?
Lai izmainītu vidi? Žaks: Tu. Ja jūs saprotat, par ko es runāju,
ja jūs piekrītat, ka kultūra veido uzvedību. Ja jūs esat uzaudzināts Dienvidos,
jūs runāsiet ar dienvidnieku akcentu, vai jūs tam piekrītat?
Ja jūs nekad neesat redzējis neko citu? Students: Es ticu, ka šīs...
Žaks: Ko jūs saprotat ar "cilvēka dabu"? Mūsu uzskati... Students: Es nesaku "cilvēka daba".
Students: Es runāju par cilvēku uzvedību, un to es teicu jau no paša sākuma.
Tā ir cilvēku uzvedība, ka viņi vienmēr vēlas arvien labākas lietas, būt virsotnē.
Kurš noteiks standartu?
Žaks: Labi. Es tagad redzu, ko tu ar to domāji. Students: Lai kurš arī noteiktu standartu,
tas tad arī visu kontrolēs.
Žaks: Labi, pieņemsim, ka... Cits students: Bet tu jau to dari savā dzīvē, redzi...
Žaks: Vai tad tu neredzi, kāpēc visi grib būt virsotnē?
Vai tā ir ego problēma, kā tu domā? Kāpēc kāds grib pārspēt kādu citu cilvēku?
Es labprātāk strādāju ar cilvēkiem, nekā pārspēju viņus. Ja es satieku kādu,
kas nezina tik daudz par lidmašīnām, teiksim, es strādātu pie lidmašīnu drošības ierīcēm
un senajās dienās viņi teica, ka nav iespējams apturēt lidmašīnu gāzelēšanos uz abām pusēm.
Tad es izgudroju spārnu galus, kas griezās un ļāva lidmašīnai piezemēties bez gāzelēšanās.
Tad jūs iemācāties, kā pateikt: "Es nezinu, kā ļaut lidmašīnai piezemēties bez gāzelēšanās."
Viņi teica: "Jūs nekad nevarēsiet apturēt lidmašīnas..." Tāda veida valoda pati par sevi ir egoisms.
Tikai lai to ilustrētu, redziet, viņi jautāja zinātniekiem: "Vai jūs varat nogādāt cilvēku uz Mēness?"
Un vai zināt, ko viņi teica? "Es nezinu."
"Kā to saprast, ka jūs nezināt?" "Nu, mēs nezinām, cik daudz cilvēks var izturēt."
Viņi teica: "Kā to saprast?" "Mums cilvēks ir jāieliek centrafūgā
un jāredz, kad viņš atslēgsies." Vai deviņu G, deviņu gravitāšu vai sešu gravitāšu laikā.
Tas nozīmē, ka nevar izšaut gaisā kosmosa raķeti pārāk ātri, jo tad cilvēki nomirs.
Tas ir tas, ko es domāju ar vārdiem "es nezinu". Tad viņi ieliek puisi turbīnā.
Un viņi teica: "Mēs nezinām, kā iedot padzerties ūdeni puisim kosmosā."
"Kā to saprast, ka jūs nezināt, kā? Iedodiet viņam glāzi ūdens."
Ja jūs kosmosā pavilktu glāzi nost, tad ūdens paliktu tajā pašā vietā un izgaistu burbuļos.
Tādēļ jūs nevarat vienkārši iedot puisim glāzi ūdens. Jums ūdens ir jāieliek zobu pastas tūbiņā.
Tad to var saspiest un dzert. Tādēļ cilvēki saka: "Es nezinu."
Tā ir visgrūtākā lieta pasaulē, pateikt: "Es nezinu."
Šodien ir cilvēki, kas saka: "Mēs nekad netiksim līdz Marsam, pat tūkstoš gados netiksim."
Jūs varētu domāt, ka viņi par to nav lasījuši pētījumus. Nē, tas ir tikai viņu stulbais viedoklis.
Vienkārši pasakiet: "Es nezinu. Tā nav mana nozare. Es pat nezinu, kā raķetes darbojas."
Tas būs godīgi. Ja kāds saka: "Paklau, ceļu satiksmes negadījumi vienmēr ir bijuši
un vienmēr būs." Nu, tad tas ir pamuļķis.
Tas nav izgudrotājs. Bet, ja jūs esat izgudrotājs, jums liekas, ka nav nekā tāda,
kas nevarētu tikt pārvarēts. Jā? Es pamēģināšu no šejienes.
Students: Vai es drīkstu, ko piebilst? Vai varu jums ko teikt, ser?
Iepriekšējais students: Jā.
Students: Jūs to sakāt, jūs domājat, kādēļ gan nenotiks tā, ka
kāds vēlēsies būt varenāks un labāks, un gribēs
dominēt, bet pasaulē, kurā mēs dzīvojam, un tas, kā pasaule ir vienmēr bijusi, ir
ar sabiedrības kārtām. Mums ir augstākā sabiedrība, vidusslānis un zemākais slānis.
Reālā sabiedrībā, vienkārši dzīvojot uz zemes ar zemi, par ko gan tev ir jābūt
labākam? Tu nemēģini nevienam neko pierādīt, tu vienkārši dzīvo
savu dzīvi uz zemes vienlīdzīgā sabiedrībā. Nav nekādas vajadzības būt labākam par kādu citu,
jo labajam nepastāv nekādi līmeņi, vai saprotat, ko es ar to domāju?
Nav nekāda vidējā, augstākā vai augstāka līmeņa. Ir tikai dzīve un dzīvošana.
Jums nav jābūt labākam par kādu citu. Kādēļ gan jūs to gribētu?
Iepriekšējais students: Bet tāda ir cilvēka ķermeņa uzvedība. Jūs nevarat vienkārši paņemt...
Iepriekšējais students: Pilnīgs... Students: Jo tāda ir vide, kurā mēs esam.
Iepriekšējais students: Pat ja tā būtu taisnība, jūs šādu uzvedību nevarat fiziski izņemt no cilvēka ķermeņa.
Jūs nevarat izņemt šo uzvedību no...
Students: Es nekad neesmu pieredzējis tādu uzvedību. Roksana: Viņš saka, ka šādu uzvedību nav iespējams izmainīt.
Žaks: Cilvēku sacensība. Ja jūs esat uzaudzināts sacensību pilnā vidē,
piemēram, "Es varu paskriet ātrāk nekā tu." "Ak, tā?" "Tā gan," un tad mēs skrienam.
Tad, ja es skrienu ātrāk nekā tu, vai tas mani padara labāku par tevi?
Cilvēki tā dara, jo tad viņi iegūst nelielu atzinību. Tagad jums būs
man jānotic, jo es to šodien vairs neesmu redzējis.
Kad es biju mazs, cilvēki mēdza sēdēt augšā uz telefona stabiem veselu nedēļu.
Lai pārspētu rekordu. Vai kāds par to ir dzirdējis? Kāpēc viņi to darīja?
Jo viņi mēģina pateikt: "Paskatieties uz mani, nolādēts! Es arī te esmu!"
Ļoti maz cilvēku šodien saņem atzinību. Tad jūs sakāt: "Tas bija jauki, ko tu izdarīji."
Bet lielākā daļa cilvēku nesaņem atzinību, līdz ar to viņi četras stundas stāv uz rokām,
lai saņemtu atzinību. Tā ir mūsu sabiedrības slimība. Katram bērnam vajadzētu saņemt atzinību.
Katrs bērns būtu jāiedrošina iet tālāk.
Roksana: Jums tur ir jautājums.
Students: Tad es saprotu, ka galu galā, lai to varētu paveikt...
mums ir pilnībā jātiek vaļā no cilvēku stāvokļa.
Žaks: Lai to varētu paveikt, cilvēku stāvoklim... Students: Ir jātiek no tā vaļā.
Students: Tāpat kā, vienalga, vai jūs esat kādā īpašā kultūrā vai kādā savādākā kultūrā,
problēma ir tā, ka vienmēr pastāv vajadzība izcelties vai... Žaks: Būt pārākam?
Kungs: Būt pārākam, un tas, vai visiem dotās iespējas ir vienādas, mērķi ir vienādi...
Žaks: Bērniem skolās tiek dots vērtējums. Ja jūs izdarāt kaut ko tā, kā skolotājam patīk, jūs saņemat vērtējumā "A".
Kāds tev blakus saņem "C". Tas uzreiz rada griezsirdību un skaudību.
Tādēļ nākotnes skolās mēs iedrošināsim katru bērnu darboties.
Citiem vārdiem sakot, es vēlos, kaut man būtu priekšā zīmēšanas galds, ko jums parādīt,
kad bērni uzzīmē briesmīgu zīmējumu, skolotājs to piekarina pie sienas. Es nekad tā neesmu darījis.
Es saglabāju kādu zīmējumu, kur viņi ir uzzīmējuši cilvēkus kā sērkociņus, un saku:
"Vai šis puisis kaut ko arī ēd?" Viņš atbild: "Es viņu uzzīmēju pārāk kaulainu."
Bērns tūlīt pat piezīmē klāt apjomus. Neļaujiet bērnam zīmēt bērnišķīgus zīmējumus,
un nekariniet tos pie sienas. Citiem vārdiem, informējiet viņus, kā tos uzlabot.
Es četrgadīgus iemācu zīmēt kā divdesmitgadīgus.
Tāpēc ka mākslinieks pats ilgu laiku ir mācījies zīmēt
un viņš vairs nezina, kā viņš to dara. Viņš saka: "Laikam tas notiek dabiski.
Es esmu zīmējis jau ilgu laiku." Bet viņš ir slikts paskaidrotājs.
Ja jūs vēl nesaprotat mani - mēs nezinām...
Daudzi cilvēki domā, ka kāds izgudroja valodu.
Un viņi saka, ka galvenais dzīves mērķis ir sazināties. Tā nav taisnība.
Patiesībā notika tā, ka kāds atsita savu elkoni un teica: "Au."
Tad viņš sasita savu celi un teica: "Ak."
Tad viņš apēda kaut ko no koka un teica: "Mmm."
Valoda ir visu to skaņu izvērsums daudzu gadu garumā.
Neviens nekad nav apsēdies un izgudrojis valodu.
Ne vairāk kā kāds apsēdās un izgudroja riteni.
Kā jums visās skolās šodien stāsta. "Kāds izgudroja riteni.
Un tas bija mehanizācijas ēras sā***." Tā nav taisnība.
Kad baļķis pārkrita pāri citam baļķim un kāds to pavilka, tas ripoja.
"Ā, tas ir labi." Ja ceļā patrāpījās kāds akmens, tad tas visu to apstādināja
no griešanās. Tad viņi nogrieza mizu nost. Un galu galā bija gatavi divi riteņi
lietošanai. Bet neviens nekad speciāli neapsēdās un neko neizgudroja. Tās ir pilnīgas muļķības.
Kāds izdomā ideju tik tālu, cits cilvēks kaut ko tam pievieno, un pamazām
jums ir gatava automašīna. Bet neviens nekad neapsēdās un neizdomāja veselu lidmašīnu.
Kad jūs kāpjat kalnā, es nezinu, kā jūs, bet es skatos pēc līdzenām vietām.
Ja jūs nekāpjat uz līdzenām vietām, jūs paklūpat. Līdz ar to, kad jūs tur esat dzīvojis desmit gadus,
tie izskatās pēc pakāpieniem. Roksana: Tur aizmugurē viņi tevi nedzird.
Žaks: Tie izskatās pēc pakāpieniem. Bet nē... Kad viņš iet, viņš izbradā pakāpienus.
Bet viņš nenāk pie kalna un nesaka: "Man vajag pakāpienus, pa kuriem uzkāpt kalnā." Tas nav iespējams.
Neviens neizgudroja propelleru. Ir daudzas lietas, kas aug kokos
un virpuļo, kad krīt zemē. Esmu pārliecināts, ka jūs to esat redzējuši.
Cilvēks nekad nav iedomājies kaut ko, kas būtu oriģināls.
Ieskaitot bezvadu sakarus. Ieskaitot izgudrotāju Teslu. Es jums varu pateikt, kur viņš to redzēja,
ja jūs patiešām gribat zināt. Un es jums varu pateikt, no kurienes idejas nāk.
Tās nenāk no nekurienes. Tās nenāk no puiša, kas par tām domā.
Tas viss ir muļķības. Viņi nezina - mākslinieki paši nezina, kā viņi rada lietas.
Es mēdzu iedot bērniem kociņu, un viņi tad smiltīs zīmēja zig zagu.
Un tas zig zags pavisam nejauši izskatījās kā Ābrahams Linkolns.
Vai jūs saprotat, ko es ar to domāju? Tad nu bērns saka: "Tas ir Ābrahams." Es saku: "Nemelo man,
tu vienkārši izdarīji tā un tā, un tas palika tā..." "Pareizi."
Ziniet, jebkas... bērni paņem zīmuli un uzzīmē visdažādākās līnijas.
Ja gadījumā tas izskatās kā putns, tad viņi piezīmē arī aci. Vai jūs saprotat?
Viņi ir mazi meļi. Roksana: Tur aizmugurē kādam ir jautājums.
Žaks: Jā, ser?
Students: Jūs runājāt par to, cik tiešām būtu labi, ja mums būtu kareivji,
kas strādātu un mācītos, un veidotu lietas, kas palīdzētu mūsu sabiedrībai.
Kā jūs varat nonākt līdz tam, ja šajā laikā un pārredzamā nākotnē
ir nepieciešams pasargāt mūsu dzīvesveidu? Kā jūs varētu noturēt un uzturēt
šo dzīvesveidu bez vajadzības to aizsargāt ar spēku. Kad citi cilvēki,
vienalga kādu cēloņu vadīti, grib iznīcināt šo dzīvesveidu. Tā, ka vai nu jūs dzīvojat vai viņi dzīvo.
Ziniet, tas jau obligāti nav... Cits students: Vai tu esi noskatījies Zeitgeist filmu?
Students: Kas par lietu? Cits students: Vai tu esi noskatījies Zeitgeist filmas?
Žaks: Labi, kā pasargāt šo dzīvesveidu, par kuru es runāju, bez kareivjiem?
Roksana: Nē, nē šo dzīvesveidu. Vai tu runā par šodienu? Kā tu vari pasargāt šodienas dzīvesveidu bez kareivjiem?
Students: Jā. Roksana: Kā tu vari pasargāt šodienas dzīvesveidu bez kareivjiem?
Žaks: Tas nav iespējams. Kareivji pārstāv izveidoto sistēmu, nevis cilvēku vairākumu.
Policija pārstāv izveidoto sistēmu, nevis cilvēku vairākumu.
Ja cilvēku vairā*** izdarītu kaut ko, kas būtu vērsts pret sistēmu,
policija viņus noliktu līdz ar zemi. Policija ir darbarīks un instruments sistēmas rokās.
Policisti nākotnē, ja vien tādi būs pārejas periodā,
ja jūs brauksiet mašīnā un daudz līkumosiet, policists jums teiks:
"Vai es jums varu palīdzēt? Uz kurieni jūs mēģināt tikt?"
Jūs teiktu: "Man ir briesmīgas galvassāpes, un es nezinu..." Viņi jums palīdzēs.
Nevis teiktu: "Kur jūs mācījāties braukt? Lūdzu, uzrādiet savu braukšanas apliecību."
Tie ir huligāni, nevis cilvēciskas būtnes. Tieši tāpat kā es teicu, ka lielākā daļa kareivju ir slepkavošanas mašīnas.
Viņi vairs nav pat cilvēki. Un man žēl par to, ko es saku,
bet mēs gribam audzināt cilvēkus uz šīs planētas, lai viņiem rūpētu vide
un viens otrs. Jebkas cits par to mazāks nav vērts, lai to saglabātu.
Jā?
Students: Jūsu mājaslapā teikts, ka jums ir, man liekas, kādi 21 akri zemes tur, Floridā?
Roksana: Mh.
Students: Vai jums pieder zeme Floridā, vai tā ir taisnība?
Žaks: Jā. Students: Vai jūs mēģināt iet tālāk ar šīs civilizācijas modeli
veidojot vai sākot... Roksana: Tas ir pētniecības centrs. Mēs esam sarakstījuši grāmatas un veidojuši video,
mums tur būs arī TV stacija un interneta centrs. Mēs apmācām...
mēs drīz sadarbosimies ar universitātēm, trennēsim
arhitektus un inženierus jaunā domāšanas veidā.
Roksana: Mums tur ļoti daudz kas notiek. Students: Bet vai jūs patiešām mēģināt veidot komūnu?
Roksana: Ne... nu, mēs tagad pieņemam vairāk cilvēkus, bet tas ir specifiskām lietām.
Roksana: Bet mēs gribam izplesties citā vietā, lai būvētu pirmo pilsētu.
Tas ir tas, pēc kā mēs tiecamies. Bet pirms tas notiek, mēs gribētu uzņemt filmu.
Mēs domājam, ka jūs tiešām nevarat paņemt šodienas cilvēkus un ielikt viņus jaunā pilsētā
un dzīvot pavisam savādāk. Mēs gribam uzņemt lielu kinofilmu, kas aizietu
visā pasaulē un rādītu dzīvi nākotnē. Bet šodien ikviena filma
par nākotni ir nomācoša. Tā, it kā brīvā tirgus sistēma izplestos
uz nākotni. Un visi šie ierobežojumi un visas šīs mašīnas, kas nogalina cilvēkus.
Mēs gribam parādīt pozitīvu nākotnes uzstādījumu, virzienu, kādā cilvēkiem strādāt.
Un tad mēs gribam parādīt, kā tikt no patreizējās situācijas tur,
lai palīdzētu atbildēt cilvēku jautājumus.
Students: Bet tas vienkārši ir tikai ideāls. Tā ir skaista vīzija,
un man ļoti patīk skatīties uz šīm bildēm un ļoti patīk pats koncepts. Bet ir tik grūti redzēt, kā
mēs varēsim tur tikt no šejienes bez cilvēku slepkavošanas, bez...
Žaks: Vai Jūs te bijāt, kad es runāju par Ku Kluks Klanu?
Students: Pareizi.
Žaks: Kad mēs viņus gribam izmainīt, ja mēs esam gudrāki nekā viņi,
jūs nesakāt: "Tā ir šausmīga organizācija, kur tu piedalies."
Kad puisis man saka: "Ko tu domā par Klanu?" Es saku: "Tā ir lieliska organizācija,
bet tā neiet pietiekami tālu." Tad viņš jautā: "Ko tu ar to domā?"
Redziet, jums ir jābūt pietiekami gudriem, lai nesanīstos ar cilvēkiem, kas domā citādi
nekā jūs. Es ticu, ka cilvēki ir ļoti sirsnīgi patiesi, kad viņi saka:
"Jūs nevarat izmainīt cilvēku dabu." Viņi tiešām tā domā, tik tālu, cik viņi
jebkad ir novērojuši, cilvēki vienmēr ir bijuši alkatīgi un vienmēr ir pastrādājuši noziegumus,
vienalga zem kāda karoga viņi to ir darījuši. Un tā ir taisnība, jo vienmēr ir bijuši
nepietiekamības apstākļi. Es nesaku, ka tā nav bijis. Nepietiekamība vienmēr ir pastāvējusi.
Tādēļ, ja jūs esat uzaudzis ģimenē ar septiņiem brāļiem, un viņi atdod
jums vecākā brāļa drēbes. Jūs sakāt: Tēti, kāpēc man tiek lietotas drēbes,
bet Billijs dabū jaunas?" Viņš saka: "Jo es nevaru atļauties nopirkt katram bērnam
jaunas drēbes. Tāpēc, tad, kad viņš pats sāk strādāt, viņš nekad vairs nevalkā lietotas drēbes.
Vai jūs to zinājāt? Tad, no kurienes viņam tāda uzvedība? No tā, ka viņam tika dots valkāt lietotas drēbes.
Tā tas ir daudzos gadījumos. Un šodien ir pat tādi cilvēki,
kas ir bijuši... Nu, ļaujiet man pielīdzināt tos dzīvniekiem, kaut ko jūs iespējams
nezinājāt. Kad dzīvnieks netiek pie savas mātes krūts pēc piena, teiksim viņai ir trīs mazuļi,
mazulis, kuru visi citi suņi vienmēr atstumj atpakaļ,
viņi vienmēr tiek atstumti atpakaļ. Tas suns vai vilks, vai lapsa vienmēr kļūst par līderi.
Vai jūs to zinājāt? Cik daudzi no jums par to zināja? Neviena pati roka.
Vai jūs saprotat, ko es saku? Bērns, kas tiek bieži atstumts,
vienmēr kļūst par līderi. Tie ir apstākļi, ko viņi atrod dzīvnieku uzvedībā,
kas vienu dzīvnieku padara par līderi, un citus nē. Tas ir pētījums,
kurā viņi to atklāja. Kā arī viņi atklāja... Viņi intuitīvi domāja,
ka, ja jūs paņemat ķīniešu bērniņu, viņš ķīniešu valodu iemācītos ātrāk nekā angļu bērniņš,
kas dzīvotu pie ķīniešiem. Tad nu viņi to izmēģināja, un viņi abi iemācījās tādā pašā laikā.
Jūs varētu iedomāties, ka paaudzēm ilga runāšana ķīniešu valodā varbūt varētu ļaut bērnam to iemācīties
mazliet ātrāk, bet, nē, tā nenotika. Tad nu, kad jūs pārbaudāt lietas...
Es ilgu laiku strādāju lidmašīnu industrijai un, kad es pirmo reizi ar to iepazinos,
viņi mēdza pabeigt lidmašīnu un teikt, ka tā var izturēt līdz pat
divdesmit piecām mārciņām uz kvadrātpēdu. Vai jūs zinājāt, ka viņi uz spārniem saliktu virsū smilšu maisus,
līdz tie nolūzt? Un tie nolūzt pie divdesmit septiņām mārciņām uz kvadrātpēdu.
Viņi saka: "Tā patiesi ir, mūsu aprēķini ir pareizi." Man ļoti patīk tāda sistēma.
Cita lieta, ko viņi vēl mēdza darīt bija, pabeidzot būvēt pilnīgi jaunu komerciālo lidmašīnu,
viņi to uzvilktu gaisā divdesmit piecas pēdas augstu no zemes un tad nogrieztu kabeli.
BUM! Tā nokristu zemē, un tad varētu redzēt, vai šasijas turas kopā.
Man ļoti patīk šī sistēma. Tas ir labāk nekā aprēķini vai jebkas cits.
Tad, ja es projektētu tiltu...
...vienīgā atšķirība ir tāda, ka tam būtu tīklveida pamats.
Labi? Iemesls, kāpēc viņi izgudroja visus šos dublikātus,
jo reizēm kāda svarīga cilvēka dēls izvaro kādu.
Tad viņš saka: "Tas bija mans dublikāts, kas iznāca no pazemes."
Redziet, tādā veidā viņi izglāba sasodīti daudz cilvēku augstos amatos.
Es gribu jums pastāstīt par Salemas raganu medībām. Cik daudzi no jums zina par tām?
Cik daudzi no jums zināja, ka no katras raganas, ko jūs tad notvērāt, jūs mantojāt tās bankas kontu
un īpašumus. Vai jūs to zinājāt? Cik daudzi no jums par to zināja?
Tikai četri, pieci cilvēki. Līdz ar to pastāvēja labs iemesls, lai atrastu raganas.
Atvainojiet mani, es neesmu jūsu ienaidnieks, es tiešām esmu jūsu draugs.
Es mēģinu jums pastāstīt par jauna veida domāšanu.
Lielākajā daļā jūsu dzīves jūs esat bijuši pakļauti vecā veida domāšanai. Jūs neesat gatavi tajā iesaistīties.
Mēs viens otru tik labi nepazīstam, bet, ja jūs paskatieties uz Venēras Projektu,
jūs varat saņemt ļoti detalizētas atbildes. Visu manu dzīvi es esmu strādājis, lai mēģinātu atrast,
vai pastāv kaut kas ne-materiāls.
Jo daudzi ministri mēdza nākt uz maniem semināriem un teikt:
"Žak, tava problēma ir tāda, ka tu netici cilvēka dabai
un tu netici nekam nemateriālam."
Es teicu: "Ser, es nekad neesmu redzējis neko nemateriālu. Vai Jūs esat?" un viņi teica: "Jā."
"Aizvediet mani uz turieni." Tad viņi mani aizveda pie sievietes, kurai bija telekinēzes spējas.
Vai jūs zināt, kas tas ir? Priekšmetu pārvietošana bez pieskaršanās.
Un viņai zem galda bija zvaniņš ar četriem pakalniņiem galda malās, kas bija savienoti ar gumiju.
Galds bija perfekti nopulēts, nedaudz sasvērts, un vibrācijas kustība
kustināja priekšmetus uz galda. Bet es esmu bijis tūkstošos seansu.
Es esmu bijis, mēs atvedām cilvēkus no Indijas, jo kāds puisis teica, ka
viņš nekad nelietoja telefonu, viņš nodarbojās ar telepātiju. Visu laiku, telepātija.
Tad es teicu: "Viss, kas tev ir jādara, ir vienu reizi jānolasa manas domas." Tas nav balstīts uz sagadīšanos.
Ja tas būtu kāds pavecāks cilvēks, teiksim, septiņdesmit gadus vecs, tas puisis teiktu: "Ģimeni ir piemeklējusi nāve.
Vai nu trīs nedēļas vai..." Ja tu esi septiņdesmit gadus vecs, ģimeni vienmēr ir piemeklējusi nāve.
Tad nu es domāju, ka viņš strādā ar varbūtību. Es teicu: "Ja nu es iedomātos kaut ko
tehnikas jomā, un jūs nezināt tehnikas terminoloģiju,
vai jūs varētu aprakstīt šādu notikumu?" Viņš saka: "Jā."
Es saku: "Lieliski." Tad es iedomājos mazu, baltu, tik lielu pelīti, kas ieiet zoodārzā
un apēd ziloni, bet nepaliek lielāka un aiziet prom.
Ja viņš to uzķēra, tad tā ir telepātija. Tā nav varbūtība,
ka jums ir māsa, par kuru jūs domājāt, ka tā jums iespējams ir. Vai saprotat, ko es ar to domāju?
Katram ir māsa, par ko viņi domā, tas ir, lielākajai daļai cilvēku.
Tad nu viņš to neuzķēra. "Nu, varbūt viņam tiešām ir tādas spējas,
bet šajā gadījumā tās nenostrādāja." Tad es iedomājos koka zāģi,
ziniet, to, kuru galdnieks izmanto? Koka zāģi ar kājām. Un koka zāģis iesoļo mežā,
koks paskatās uz zāģi un tad sašķeļ zāģi uz pusēm.
Lūk, tas ir ārpus ierastajiem rāmjiem. Ja pastāv telepātija, viņš būtu to uztvēris.
Vai jūs saprotat? Bet, ja jūs domājat: "Es domāju par savu onkuli Hariju."
"Vai jūs domājāt par kādu savu radinieku, taisnība?"
"Jā, par manu onkuli Hariju." Līdz ar to tas viss ir varbūtības robežās.
Kādu citu reizi viens pāris viesojās manā mājā. Viņi apgalvoja, ka viņiem esot telepātijas spējas.
Es teicu: "Lieliski. Viss, kas man ir vajadzīgs, ir viena demonstrācija." Tad puisis aizveda savu sievu
uz manu guļamistabu. Es nekad iepriekš nebiju viņu redzējis. Un es viņam ausī iečukstēju:
"Ābrahams Linkolns." Un viņa sieva momentā iznāca ārā un teica: "Tu iečukstēji mana
vīra ausī 'Ābrahams Linkolns.'" Lūk, kā tas darbojās: Viņi vienojās par pozu.
Ja viņš sēdēja ar sakrustotām rokām, tas bija Linkolns. Ja viņš sēdēja lūk šādi,
tas bija Džefersons. Ja viņš sēdēja tā, tad tas bija Kerijs Grants, filmu aktieris.
Jūs saprotiet? Viņi bija izstrādājuši sistēmu, par kuru jūs neko nezināt.
Tā ir ezotēriska valoda, lai gan izskatās, ka viņi sarunājas normālā valodā,
viņu valodai ir savādāka komunikācija.
Kādu citu reizi, puisis atnāca uz manu laboratoriju un teica: "Žak, es varu nodemonstrēt telepātiju,
tā, ka tu būsi pārliecināts." Es saku: "Aiziet. Man nav nekādu iemeslu tam neticēt.
Es tikai gribētu redzēt tā demonstrāciju."
Tad viņš teica: "Es gribu, lai tu piezvani vienam puisim Anglijā, no tevis izvēlētajām
filmām ar aktieriem, izvēlies jebkuru kino aktieri." Man liekas, ka es izvēlējos Klarku Geiblu, tas bija daudzus gadus atpakaļ.
Un es teicu: "Klarks Geibls." Viņs teica: "Tagad piezvani vienam puisim Anglijā. Viņu sauc Fračmorns."
Es peizvanīju Fračmornam un viņš teica: "Es redzu puisi ar sprogainiem matiem, ļoti garš, melni mati
un viņu sauc Klarks Geibls." Tas bija, kad es piezvanīju tam puisim uz Angliju.
Jūs prātojat, kā tas darbojas. Nu, tas pārliecinātu daudzus cilvēkus. Lūk, kā tas darbojās:
viņam bija draugs Anglijā vārdā Bensons. Ja jūs jautājāt pēc Vortingtona kunga,
tas nozīmē Ābrahamu Linkolnu. Tad nu viņam ir vārdu saraksts. Vai jūs to saprotat?
Bet, ja jūs to nezināt: "Es to dzirdēju pats ar savām ausīm." Ir tas, ko man cilvēki saka.
Nav nekādas maģijas, nekā. Nekādu riteņu, kas griežas bez savienojuma, vai magnētiks
punkts sienā, kas griežas. Nav nekādas maģijas. Es lasīju,
ka kāda māte naktī piecēlās. Es nezinu, kas tas bija, viņa teica, ka viņai bija dīvaina
sajūta, ka "kaut kas ir noticis manam dēlam karā. Es zinu, ka tā ir."
Un nākošajā dienā viņa saņēma vēstuli no kara departamenta. Esmu drošs, ka jūs par to esat dzirdējuši.
Cik daudzi par to ir dzirdējuši? Tad es piezvanīju kara departamentam un jautāju: "Vai tā ir taisnība?"
Mēs saņemam piecpadsmit tūkstošus vēstuļu katru dienu, ka
'kaut kas noticis manam Džimmijam', bet nekas nav noticis.
Tāpēc jūs dzirdat par tiem gadījumiem, kad kaut kas notika. Vai jūs saprotat, ko es saku?
Tur nav nekādas maģijas. Cilvēkiem patīk ticēt maģijai, jo tas viņiem liek justies labi.
Viņiem patīk ticēt dzīve pēc nāves. Jūs jau ziniet, kad jūs noliekat karoti
un satiekat visus jūsu radiniekus. 20 vai 40, vai 50 tūkstoš gadus atpakaļ
šimpanzes, tie bija jūsu radinieki. Ko jūs visu dienu darāt debesīs, dziedat vai?
Un Tas Kungs teica, ka viņš jūs te ir nolicis, lai jūs viņu slavinātu.
Tas nav Dievs, tas ir psihopāts. Es mēģinu jums pateikt, ka cilvēks nevar iedomāties Dievu.
Uz to tehnoloģijas iet. Viņi mēģina izveidot dievu.
Viņi mēģina uztaisīt automašīnas pietiekami gudras, lai tev pateiktu: "Pārbaudi savas riepas.
Tev mīksta riepa." Pēc tam riepa tiks automātiski pacelta un piepumpēta
ar gaisu. Vai jūs to saprotat? Jūsu dators jums pateiks
noteiktā laikā to izslēgt. Jūsu mašīna, kad jūs būsiet to pabeiguši,
jūs izkāpsiet, un mašīna pati sevi pieslēgs pie kontakta, lai uzlādētu baterijas.
Jums nekas no tā nebūs jādara. Nākotne ir fantastiska vieta. Jā?
Students: Tad, kas jūsuprāt notiek ar mums, ka mēs mirstam? Mēs vienkārši nomirstam un viss...
Žaks: Nu, tas nav par to, ko es domāju. Ja es mirstu, teiksim, jūs mani apglabājat pēdu zem zemes,
augi izaug ļoti gari. Kas nozīmē, ka es izgaistu un augi kļūst garāki.
Un tārpi kļūst resnāki. Lietas, no kā jūs esat veidoti, vienmēr ir bijušas jums apkārt.
Jo jūs esat veidots no augiem, kurus jūs ēdat, vistas, kuru jūs esat apēduši.
Tas vienmēr ir bijis mums apkārt. Lūk, ko cilvēki nesaprot,
no kurienes tas viss ir nācis? Tas ir lielais jautājums, kuru viņi jautā.
Ja jūs studējat zinātni, jūs uzzināsiet, ka jūs varat paņemt tērauda lodīti
un uzsildīt to līdz divdesmit miljoniem grādu, un tad izskatīsies, ka tā ir pazudusi.
Bet tā ir pārvērtusies radianta enerģijā. Jūs nevarat iznīcināt matēriju vai radīt to.
Jūs varat to izmainīt. Jūs varat ēst burkānus un izaugt mazliet garāks.
Daži burkāni veido jūsu matus, jūsu acis, visu citu.
Bet matērija nekad nav radīta. Nav nekādu pierādījumu, ka matērija tiktu radīta.
Vai iznīcināta. Izmaiņas gan, jā. Jūs varat paņemt jebko un sadauzīt pulverī.
Vai kad es mirstu, tur būs gāzes, kas nāks no manis, un augi izaugs garāki,
un maitu lijas kļūs nedaudz resnākas, ja es nomirstu ārā.
Bet jūs nevarat... jūs iznīcināt organizāciju ar nosaukumu Fresko,
bet vielas, no kā viņš ir veidots, aizies atpakaļ vabolēs un kukaiņos, un citās lietās.
Tas ir briesmīgi. Es labāk ticu, ka es iešu un satikšu visus manus mīļos.
Tāpēc cilvēki ir tik viegli pārliecināmi ar: "Jūs esat labs cilvēks, un jūsu labsirdība
tiks atalgota." Tā ir laba lieta, ko teikt baznīcā. Baznīcā gājēji...
Bībele ir pakļauta interpretācijām. Viss, kas tajā ir rakstīts.
Tāpēc jums ir Septītās Dienas Adventisti, katoļi,
jo tā ir pakļauta interpretācijām. Zinātne gan nav.
Paldies par jūsu laiku! Es ceru, ka mēs vēl esam draugi.