Tip:
Highlight text to annotate it
X
Viena no dabas vispārsteidzošākajām īpašībām ir krāsa.
Lai izprastu krāsu kā parādību, varam iztēloties gaismu kā par vilni.
Tomēr vispirms
mazliet parunāsim par viļņiem kā tādiem.
Iedomājieties, ka sēžat laivā ezera vidū
un vērojat, kā ūdenī šūpojas korķis — augšā, lejā.
Pirmais, ko šajā kustībā ievērojat, ir, ka tā atkārtojas.
Korķis atkal un atkal šūpojas vienā un tajā pašā trajektorijā —
augšā, lejā, augšā, lejā.
Šī atkārtojošā jeb periodiskā kustība ir raksturīga viļņiem.
Tad jūs pamanāt vēl kaut ko...
izmantojot hronometru, iespējams izmērīt laiku, kas korķim vajadzīgs,
lai nokļūtu no augstākā punkta līdz zemākajam un otrādi.
Pieņemsim, ka tās ir divas sekundas.
Runājot fizikas žargonā, esam izmērījuši šūpošanās viļņa periodu —
proti, cik ilgs laiks vilnim vajadzīgs, lai veiktu vienu pilnu kustību.
To pašu informāciju var izteikt citā veidā,
aprēķinot viļņa svārstību biežumu jeb frekvenci.
Vārds „biežums” jau pasaka priekšā, ka tas parāda to, cik bieži ir viļņi —
proti, cik daudz viļņu paiet garām vienā sekundē.
Ja zināt, cik sekundes ilgst viens pilns vilnis,
tad ir viegli izdomāt to, cik daudzi viļņi paiet garām vienā sekundē.
Šajā gadījumā,
tā kā vienam vilnim tās ir 2 sekundes, svārstību biežums ir 0,5 viļņi sekundē.
Nu gan pietiek par korķiem, kas šūpojas... Kā tad ir ar gaismu un krāsu?
Ja gaisma ir vilnis, tad tai ir jābūt svārstību biežumam. Vai ne?
Nu... jā, ir gan.
Izrādās, ka mums jau ir nosaukums gaismas svārstību biežumam, ko uztver mūsu acis.
To sauc par krāsu.
Tieši tā. Krāsa nav nekas cits kā mērs tam, cik ātri viļņojas gaismas viļņi.
Ja mūsu acis būtu veiklākas,
mēs varbūt patiešām varētu novērot šo periodisko kustību,
līdzīgi kā mēs to varam ar korķi ezerā.
Taču mums redzamās gaismas svārstību biežums ir tik liels,
— tā viļņojas augšup un lejup aptuveni 400 miljonu miljonu reižu sekundē —
ka mēs nekādi nespējam to saskatīt kā vilni.
Bet, redzot tā krāsu, mēs varam pateikt, kāda ir tā frekvence.
Zemākās frekvences krāsa, ko spējam saskatīt, ir sarkana un augstākās frekvences — lillā.
Visās pārējās frekvences pa vidu
veido nepārtrauktu krāsu paleti, sauktu par redzamo spektru.
Kas notiek, ja tev uz galda stāv dzeltens zīmulis?
Saule izstaro gaismu visās krāsās, tātad uz tavu zīmuli krīt visu krāsu gaisma.
Zīmulis izskatās dzeltens,
jo tas atstaro dzelteno gaismu vairāk, nekā tas atstaro pārējās krāsas.
Kas notiek ar zilo, lillā un sarkano krāsu?
Tās tiek absorbētas, un to nestā enerģija pārvēršas siltumā.
Līdzīgi notiek ar priekšmetiem citās krāsās.
Zilās lietas atstaro zilo gaismu, sarkanās lietas — sarkano un tā tālāk.
Baltie priekšmeti atstaro visas gaismas krāsas,
kamēr melnās lietas dara tieši pretējo un absorbē to visās frekvencēs.
Tas, starp citu, ir iemesls, kādēļ saulainā dienā
ir apgrūtinoši valkāt savu mīļāko Metallica t-kreklu.