Tip:
Highlight text to annotate it
X
"Vecie aicinājumi uz rasistisku, seksuālu vai reliģisku šovinismu,
uz fanātisku nacionālistisku dedzīgumu sāk vairs nestrādāt."
"To kas es esmu, vai es esmu labs vai slikts, vai es esmu veiksmīgs vai nē,
tas viss ir apgūts pa ceļam."
"Tas ir tikai brauciens
un mēs to varam izmainīt kad vien vēlamies.
Tā ir vienīgi izvēle. Bez piepūles, bez darba, bez naudas uzkrājumiem."
"Es sapratu ka es biju pārpratis spēli.
Spēle bija atklāt kas es jau esmu."
"Mēs redzējām,
cik ļoti svarīgi ir
panākt ka cilvēka prātā
notiek radikāla revolūcija.
Šī krīze ir apziņas krīze.
Krīze kura vairs nevar
pieņemt vecās normas,
vecos veidus,
senās tradīcijas.
Un ņemot vērā kāda pasaule pašlaik ir,
ar visām tās ciešanām
konfliktiem,
iznīcinošu nežēlību,
agresiju
un tā tālāk..
Cilvēks
joprojām ir tāds pats kāds viņš bija.
Joprojām nežēlīgs,
vardarbīgs
agresīvs,
mantkārīgs,
sāncensīgs.
Un viņš ir izveidojis sabiedrību
vadoties pa šīm līnijām."
LAIKA GARS 2
"Veiksmīgi pielāgoties dziļi slimai sabiedrībai
nav labas veselības pazīme." Dž.Krišnamurti
Sabiedrība mūsdienās,
sastāv no virknes institūciju.
No politiskām institūcijām,
tiesu institūcijām,
reliģiskām institūcijām.
Līdz sabiedrības šķiru institūcijām,
pazīstamām vērtībām,
un specializētām profesijām.
Ir acīmredzams, cik spēcīga ietekme
šīm tradicionālajām struktūrām ir
mūsu izpratnes un uzskatu veidošanā.
Taču no visām sociālajām institūcijām, kurās mēs esam piedzimuši,
kuras mūs virza un uz kurām mēs tiekam programmēti,
šķiet ka nav otras tādas sistēmas, kura
tiktu tik ļoti pieņemta par pašsaprotamu un reizē pārprasta,
kā monetārā sistēma.
Pieņemot gandrīz reliģiskus apmērus,
pastāvošā monetārā sistēma, pastāv
kā viena no vismazāk apšaubītajām ticības izpausmēm.
Kā nauda tiek radīta,
politika kas to regulē,
un kā tā patiesībā ietekmē sabiedrību,
ir tēma, par kuru lielākajai sabiedrības daļai nav intereses.
Pasaulē, kur 1% cilvēku pieder 40% pasaules bagātības.
Pasaulē, kurā katru dienu 34 000 bērni mirst
no nabadzības un ārstējamām slimībām,
un kur 50 % pasaules iedzīvotāju
pārtiek no mazāk nekā 2 dolāriem dienā...
Viena lieta ir skaidra.
Kaut kas ir ļoti nepareizi.
Un vai mēs to apzināmies vai nē, visu pastāvošo institūciju,
un līdz ar to arī pašas sabiedrības
pamatā ir nauda.
Tādēļ monetārās politikas institūcijas izpratne
ir nepieciešama, lai saprastu kādēļ mūsu dzīves ir tādas kādas tās ir.
Diemžēl, ekonomika bieži vien tiek uzlūkota ar apjukumu un garlaicību.
Nebeidzama finanšu žargona straume, kopā ar biedējošu matemātiku,
ātri vien attur cilvēkus no mēģinājumiem to izprast.
Tomēr patiesībā,
sarežģītība kas saistīta ar finansiālo sistēmu ir tikai maska.
Radīta lai slēptu vienu no sociāli visvairāk paralizējošajām struktūrām,
kādu cilvēce jebkad ir pacietusi.
"Neviens nav bezcerīgāk pakļauts verdzībā,
kā tie, kas maldīgi tic ka ir brīvi."
/Johans Volfgangs fon Gēte/ - 1749 - 1832
Pirms pāris gadiem,
Federālās Rezerves, kas ir ASV centālā banka
nāca klajā ar dokumentu "Modernā naudas mehānika".
Šis izdevums detalizēti izklāsta pastāvošo
naudas radīšanas praksi kā to īsteno Federālās Rezerves
kopā ar globālo komercbanku tīklu, ko tā atbalsta.
Ievadlapā šis dokuments formulē savu mērķi.
" Šī bukleta mērķis ir izskaidrot naudas radīšanas pamatprocesus
'frakcionālo rezervju' banku sistēmā."
Tālāk tas turpina šī frakcionālo rezervju procesa aprakstīšanu
caur dažādiem banku terminiem.
Kura tulkojums ir apmēram šāds:
Amerikas Savienoto Valstu valdība nolemj ka tai vajag naudu.
Tā piezvana Federālajai Rezervei un pieprasa, teiksim, 10 miljardus dolāru.
Federālā Rezerve atbild: bez problēmām, mēs no jums nopirksim valdības obligācijas 10 miljardu vērtībā.
Tālāk valdība paņem parastas papīra lapas,
oficiāli tās noformē, un nosauc tās
par valsts kases obligācijām.
Pēc tam piešķir šīm obligācijām 10 miljardu dolāru lielu vērtību,
un nosūta tās uz Federālajām Rezervēm.
Savukārt cilvēki Federālajās Rezervēs
paši nodrukā citus iespaidīga izskata papīrīšus.
Tikai šoreiz, saucot tos par "Federālo Rezervju naudaszīmēm",
arī nosakot tiem vērtību 10 miljardi.
Tālāk Federālās Rezerves paņem šīs naudaszīmes un apmaina tās pret obligācijām.
Tiklīdz šī apmaiņa ir pabeigta,
valdība ņem šos 10 miljardus Federālās Rezerves banknošu
un ieskaita tos bankas kontā.
Un pēc šī noguldījuma,
papīra banknotes oficiāli kļūst par likumīgu maksāšanas līdzekli.
Pievienojot 10 miljardus dolāru ASV naudas apjomam.
Un tā 10 miljardi jaunas naudas tika radīti.
Šis piemērs protams ir vispārinājums.
Jo īstenībā šis darījums notiktu elektroniski,
vispār neizmantojot papīru.
Patiesībā tikai 3% no visa ASV naudas apjoma eksistē fiziski.
Pārējie 97 % faktiski eksistē tikai un vienīgi datoros.
Tātad valdības obligācijas pēc savas būtības ir parādu radošs instruments.
Un kad Federālās Rezerves nopērk šīs obligācijas,
par naudu ko tā faktiski ir radījusi no tukša gaisa,
valdība sola atmaksāt šo naudu
Federālajai Rezervei. Citiem vārdiem sakot nauda tika radīta no parāda.
Šis prātu apdullinošais paradokss,
kā nauda vai vērtība var tikt radīta no parāda
vai saistībām, kļūs skaidrāks turpinot šo tēmu.
Tātad apmaiņa ir notikusi
un nu 10 miljardi dolāru atrodas kādā komercbankā.
Tālāk kļūst patiešām interesanti.
Jo, pamatojoties uz frakcionālo rezervju praksi,
šis 10 miljardu dolāru noguldījums
acumirklī kļūst par daļu no bankas rezervēm.
Tāpat kā visi noguldījumi.
Un, attiecībā uz rezervju prasībām,
kā teikts "Mūsdienu naudas mehānikā":
"Bankai ir jāpatur likumā pieprasītās rezerves
vienādas ar noteiktu procentdaļu no tajā noguldītās naudas."
Tālāk tas tiek kvantificēts:
Saskaņā ar pašreizējajiem noteikumiem,
rezervju prasības attiecībā pret lielāko daļu darījumu kontiem ir 10 procenti."
Tas nozīmē ka no 10 miljardu dolāru noguldījuma,
10 procenti, tas ir 1 miljards,
tiek paturēts kā nepieciešamā rezerve,
savukārt pārējie 9 miljardi tiek uzskatīti par neobligātu rezervi,
un var tikt izmantoti par pamatu
jauniem aizdevumiem.
Loģiski būtu pieņemt, ka šie 9 miljardi
tiek ņemti no esošā 10 miljardu dolāru noguldījuma.
Taču patiesībā tā nenotiek. Īstenībā, 9 miljardi
tiek vienkārši radīti no tukša gaisa,
pa virsu jau esošajam 10 miljardu dolāru noguldījumam.
Šādi naudas daudzums tiek palielināts.
Kā teikts "Mūsdienu naudas mehānikā":
"Viņi protams" (bankas) "
īstenībā neizsniedz aizdevumus no naudas kas tajās tiek noguldīta.
Ja viņi to darītu, paplildus nauda netiktu radīta.
Kad viņi izsniedz aizdevumus,
tie pieņem solījumus
(aizdevuma līgumus)
"apmaiņā pret kredītiem" (naudu) " aizņēmēja darījumu kontā."
Citiem vārdiem sakot, 9 miljardi var tikt radīti no plika gaisa.
Vienkārši tāpēc, ka ir pieprasījums pēc šāda aizdevuma,
un ka ir 10 miljardu dolāru noguldījums, kas atbilst noteiktajām rezervju prasībām.
Tagad iedomāsimies ka kāds ienāk bankā
un aizņemas pieejamos 9 miljardus dolāru.
Visticamāk ka viņi šo naudu
ieskaitīs savā bankas kontā.
Un process atkārtosies.
Jo šis noguldījums kļūst par daļu no bankas rezervēm.
10 % tiek nolikti malā savukārt 90% no 9 miljardiem,
tas ir 8.1 miljardi tagad ir pieejami kā tikko radīta nauda jauniem aizdevumiem.
Un protams ka šie 8.1 miljardi var tikt aizdoti un noguldīti atpakaļ radot papildus 7.2 miljardus
radot 6.5 miljardus... radot 5.9 miljardus..utt..
Šis noguldījuma, naudas radīšanas, aizdevuma cikls teorētiski var ilgt bezgalīgi.
Matemātiski aprēķini rāda ka apmēram 90 miljardi dolāru var tikt radīti pa virsu sākotnējajiem 10 miljardiem.
Citiem vārdiem sakot, katram noguldījumam, kas jebkad tiek veikts banku sistēmā, apmēram 9 reizes lielāka summa var tikt radīta pa virsu no tukša gaisa.
Naudas Drudzis. Jautājiet izpalīdzīgajai Bank of America pēc buņdžiņas
viegli pieejamas naudas.
N-A-U-D-A ērta personīgā aizdevuma formā.
Tagad kad mēs saprotam kā nauda tiek radīta frakcionālo rezervju sistēmā,
prātā nāk loģisks, taču maldīgs jautājums:
Kas piešķir šai tikko radītajai naudai vērtību?
Atbilde: jau eksistējošā nauda.
Jaunā nauda faktiski samazina jau apgrozībā esošās naudas vērtību.
Jo kopējais naudas daudzums tiek palielināts, neņemot vērā pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem.
Un tā kā pieprasījums un piedāvājums atrod līdzsvaru,
cenas aug, samazinot katra individuālā dolāra pirktspēju.
To parasti sauc par inflāciju.
Inflācija būtībā ir slēpts nodoklis sabiedrībai.
Kādu padomu jūs parasti saņemat? Un tas ir: radiet valūtas inflāciju.
Viņi nesaka: pazeminiet valūtas vērtību. Viņi nesaka: devalvējiet valūtu.
Viņi nesaka: apkrāpjiet cilvēkus kuri ir drošībā. Viņi saka: pazeminiet procentu likmes.
Īstā maldināšana ir tad, kad mēs sagrozam naudas vērtību.
Kad mēs radām naudu no plika gaisa, mums nav uzkrājumu. Tomēr ir tā sauktais "kapitāls".
Mans jautājums būtībā ir šāds: kā lai mēs sagaidām atrisinājumu inflācijas problēmai?
Tas būtu: palielinot naudas daudzumu, ar papildus inflāciju."
Protams ka tas nav iespējams.
Frakcionālo rezervju sistēma naudas daudzuma palielināšanai ir pēc savas būtības inflāciju radoša.
Jo naudas daudzuma palielināšana,
bez proporcionāla preču un pakalpojumu apjoma pieaugumua ekonomikā,
vienmēr novedīs pie valūtas vērtības samazināšanās.
Patiesībā, ātrs acu uzmetiens ASV Dolāra vēsturiskajai vērtībai attiecībā pret naudas daudzumu apgrozībā,
pilnībā atspoguļo šo faktu,
jo šī apgrieztā attiecība ir skaidri redzama.
Viens 1913. gada Dolārs ir vērts 21.60 2007. gada dolārus.
Tā ir 96 % devalvācija kopš Federālā Rezerve tika dibināta.
Ja šī neizbēgamās un mūžīgās inflācijas realitāte liekas absurda un ekonomiski pašiznīcinoša.
Paturiet šo domu prātā, jo absurdums ir nepietiekams raksturojums tam, kā mūsu finansiālā sistēma patiesībā darbojas.
Jo mūsu finansiālajā sistēmā nauda ir parāds,
un parāds ir nauda.
Šeit ir redzams ASV apgrozībā esošās naudas daudzums no 1950. līdz 2006. gadam.
Un šeit ir redzams ASV valsts parāds šajā pašā laika posmā.
Interesanti ka tendences ir gandrīz vienādas.
Tāpēc ka, jo vairāk naudas, jo lielāks parāds.
Jo lielāks parāds, jo vairāk naudas.
Citiem vārdiem sakot, katru dolāru kas ir jūsu maciņā, kāds ir kādam parādā.
Jo atcerieties ka vienīgais veids kā nauda var tikt radīta ir no aizdevumiem.
Tādēļ, ja visi, ieskaitot valdību, atmaksātu savus parādus,
apgrozībā nepaliktu neviens pats dolārs.
"Ja mūsu monetārajā sistēmā nebūtu parādu, nebūtu arī naudas."
Mariners Ekles (Marriner Eccles) - Federālās Rezerves vadītājs. 1941. gada 30. Septembris
Patiesībā pēdējoreiz ASV vēsturē kad valsts parāds tika pilnībā atmaksāts,
bija 1835. gadā, kad prezidents Endrū Džeksons (Andrew Jackson) slēdza centrālo banku kas pastāvēja pirms Federālās Rezerves.
Patiesībā visa Džeksona politiskā platforma faktiski grozījās ap
viņa mērķi slēgt centrālo banku.
Viņš teica sekojošo: " Nekaunīgie centieni, ko pašreizējā banka ir veikusi lai kontrolētu valdību... ir tikai priekšvēstnesis liktenim kas sagaida ASV iedzīvotājus,
ja viņi tiks maldināti šīs iestādes saglabāšanā
vai līdzīgas iestādes izveidošanā." Diemžēl šim brīdinājumam bija īss mūžs.
Un starptautiskie baņķieri panāca jaunas centrālās bankas - Federālās Rezerves
izveidošanu 1913. gadā. Un kamēr šī iestāde pastāvēs,
mūžīgs parāds ir garantēts.
Līdz šim mēs apskatījām situāciju ka nauda tiek radīta no parāda caur aizdevumiem.
Šie aizdevumi ir balstīti uz bankas rezervēm,
kuras ir iegūtas no noguldījumiem. Un frakcionālo rezervju sistēmā,
ikviens noguldījums var radīt 9 reizes lielāku summu par tā vērtību.
Tādējādi, samazinot jau apgrozībā esošās naudas vērtību un palielinot cenas.
Un par cik visa šī nauda ir radīta no parāda
un nejauši apgrozīta tirdzniecībā,
cilvēki kļūst atsvešināti no viņu pamatparāda.
Un pastāv nelīdzsvars, kur cilvēki ir spiesti sacensties par darba vietām,
lai izdabūtu no apgrozījumā esošās naudas pietiekami daudz,
lai segtu savus dzīvošanas izdevumus.
Lai cik arī disfunkcionāls un atpalicis tas viss neizskatītos,
ir vēl viena lieta ko mēs neesam apskatījuši.
Un tā ir šī struktūras sastāvdaļa,
kas atklāj šīs sistēmas patiesi krāpniecisko dabu.
Procentu likmes izmantošana.
Kad valdība aizņemas naudu no centrālās bankas, vai kad persona aizņemas no bankas,
tām gandrīz vienmēr ir jāatmaksā nauda ar procentiem.
Citiem vārdiem sakot, gandrīz katrs esošais dolārs
ir galu galā jāatmaksā bankai ar procentiem.
Bet,
ja visu naudu ir aizdevusi Centrālā Banka un izplatījušas komercbankas
tikai tā sauktā "pamatsumma"
ir tikusi radīta naudas plūsmā.
Tad kur ir nauda lai segtu nepieciešamos procentu maksājumus ?
Nekur.
Tā vienkārši neeksistē.
No tā izrietošās sekas ir satriecošas,
jo naudas daudzums kas ir jāatmaksā bankām, vienmēr pārsniegs kopējo naudas daudzumu apgrozībā.
Tas ir iemesls kādēļ ekonomikā ir mūžīga inflācija,
jo papildus nauda ir vienmēr nepieciešama, lai segtu sistēmā iebūvēto mūžīgo deficītu,
kas rodas no nepieciešamības maksāt procentus.
Tas nozīmē arī to, ka matemātiski, finansiālo saistību nepildīšana un bakroti
ir faktiski iebūvēti sistēmā.
Un vienmēr būs kāda neveiksmīga sabiedrības daļa, kura paliks ar tukšām rokām.
Par līdzību varētu izmantot spēli "Muzikālie Krēsli",
jo tiklīdz mūzika apstājas, kāds ir palicis stāvot.
Un tas arī ir mērķis.
Tas neizbēgami pārvieto bagātību no iedzīvotājiem uz bankām.
Jo, ja jūs nespējat atmaksāt savu hipotekāro kredītu, tās atsavinās jūsu īpašumu.
Tas ir jo sevišķi saniknojoši kad jūs saprotat, ka šāds maksātnespējas iznā*** ir ne tikai neizbēgams
dēļ frakcionālo rezervju prakses. Bet arī tādēļ ka
pirmkārt, nauda ko banka Jums aizdeva
likumīgi nemaz neeksistēja.
1969. gadā Minessotā notika tiesas prāva kurā vīrs vārdā Džeroms Dailijs (Jerome Daly)
apstrīdēja savas mājas atsavināšanu, kuru pieprasīja banka, kas nodrošināja kredītu mājas iegādei.
Viņa arguments bija ka hipotekārā kredīta līgums pieprasīja abām pusēm,
viņam un bankai, katrai ieguldīt darījumā likumīgu īpašumu.
Juridiskā valodā to sauc par
garantijas ķīlu ( līguma pamats. līgums ir noslēgts apmainot vienu ķīlas veidu pret otru.)
Dailija kungs paskaidroja ka nauda patiesībā nebija bankas īpašums.
Jo tā tika radīta no nekā, tiklīdz aizdevuma līgums tika parakstīts.
Atceraties kas "Mūsdienu naudas mehānikā" ir teikts par aizdevumiem?
Kas notiek kad viņi izsniedz aizdevumus, ir solījumu pieņemšana apmaiņā pret kredītiem"
"Aizdevumu darījumi rezervju daudzumu nemaina.
Bet noguldītie aizdevumi rada jaunu pieaugumu pie kopējiem noguldījumiem banku sistēmā.
Citiem vārdiem sakot, nauda netiek ņemta no bankas esošajiem līdzekļiem. Banka to vienkārši rada no nekā, no savas puses
neieguldot neko, izņemot teorētiskas saistības uz papīra.
Tiesas prāvas laikā, bankas prezidents Morgana kungs sniedza liecību.
Tiesnesis savā personiskajā ziņojumā atminējās, ka prasības iesniedzējs - bankas prezidents - atzina, ka kopā ar Federālo Rezervi
viņi radīja naudu un kredītus uz papīra veicot grāmatvedības ierakstus.
Nauda un kredīts pirmoreiz parādījas kad viņi to radīja. Morgana kungs atzina,
ka ASV neeksistēja neviens likums, kas viņam dotu tiesības to darīt.
Likumī*** ķīlas garantijai ir jāeksistē un ir jātiek iekļautai līgumā.
Zvērinātie izlēma ka šajā gadījumā nebija likumīgas ķīlas garantijas, un es tam piekrītu.
Viņš arī poētiksi piebilda, "Tikai Dievs var radīt kaut ko ar vērtību no nekā"
Un, pamatojoties uz šo atskārsmi, tiesa noraidīja bankas prasību atsavināt Dailija kunga, māju un viņš to varēja paturēt.
Šī tiesas lēmuma nozīme ir milzīga.
Jo katru reizi, kad jūs aizņematies naudu no bankas, vai tas būtu hipotekārais kredīts vai kredītkartes maksājums,
nauda kas jums tiek izsniegta ne tikai nav īsta, tā nav arī likumīga ķīlas garantija.
Un tādēļ līgumam to atmaksāt nav saistoša spēka. Jo tā nauda nekad nav bijusi bankas īpašums.
Diemžēl šādas juridiskās interpretācijas ir apspiestas un ignorētas.
Un tā šī nebeidzamā īpašuma pārdales un mūžīgā parāda spēle turpinās.
Un tas mūs noved pie galvenā jautājuma:
Kāpēc.
ASV pilsoņu kara laikā, prezidents Linkolns (Lincoln) atteicās no Eiropas banku piedāvātajiem
aizdevumiem ar augstiem procentiem, un nolēma darīt to, ko ASV dibinātāji bija ieteikuši.
Tas bija radīt neatkarīgu un no parādiem brīvu valūtu.
Tā tika saukta par Grīnbaku (The Greenback)
Īsi pēc šī notikuma, iekšējs dokuments apgrozījās starp
privātiem Britu un Amerikāņu banķieriem, kurš vēstīja:
''...verdzība nav nekas cits, kā darbaspēka turēšana privātīpašumā, kas iekļauj arī rūpes par strādniekiem,
savukārt Eiropiešu plāns.. ir ka kapitālam būtu jākontrolē darbaspēks, kontrolējot algas.
Tas var tik izdarīts kontrolējot naudu.
Nedrīkst pieļaut Grīnbaku... jo mēs to nevaram kontrolēt."
Frakcionālo rezervju sistēma,
ko ieviesa Federālā Rezerve,
un kura praktiski ir izplatījusies pa lielāko daļu pasaules banku,
patiesībā ir mūsdienīgs verdzības veids.
Padomājiet par to, nauda tiek radīta no parāda.
Un ko cilvēki dara, kad viņi ir parādos?
Viņi strādā lai tos atmaksātu.
Bet ja nauda var tikt radīta tikai no aizdevumiem,
kā gan sabiedrība jebkad var kļūt brīva no parādiem?
Tā nevar, un tas arī ir mērķis.
Tās ir bailes zaudēt īpašumu, kopā ar centieniem turēties līdzi
mūžīgajiem parādiem un inflācijai, kas ir iebūvēta sistēmā,
savienojumā ar neizbēgamu naudas trūkumu apgrozījumā,
ko rada procenti, kas nekad nevar tikt atmaksāti,
kas tur algas vergus grožos,
skrienot pa vāveres riteni kopā ar miljoniem citu,
faktiski spēcinot impēriju,
kas ir patiesi izdevīga tikai elitei kas atrodas piramīdas augšgalā.
Jo galu galā,
kā labā tad jūs īsti strādājat?
Banku.
Nauda tiek radīta bankā un neizbēgami tajā arī atgriežas.
Bankas ir īstie saimnieki, kopā ar korporācijām un valdībām ko tās atbalsta.
Fiziskā verdzībā cilvēki ir jāizmitina un jāpabaro.
Ekonomiskajā verdzībā cilvēki paši sevi izmitina un pabaro.
Tā ir viena no visģeniālākajām blēdībām, kas jebkad ir tikusi radīta, lai manipulētu sabiedrību.
Un savā būtībā,
tas ir neredzams karš pret iedzīvotājiem.
Parāds ir ierocis, kas tiek izmantots, lai iekarotu un pakļautu verdzībā sabiedrības,
un procentu maksājumi ir tā galvenā munīcija.
Un kamēr lielākajai daļai nav nojausmas par šo realitāti,
bankas kopā ar valdībām un korporācijām
turpina uzlabot un paplašināt ekonomiskā kara taktiku,
ceļot jaunas bāzes, tādas kā Pasaules Banku
un Starptautisko Valūtas Fondu,
vienlaicīgi ieviešot arī jauna veida karavīru.
Ekonomiskā slepkavas dzimšana.
Pastāv divi veidi kā iekarot un pakļaut verdzībā nāciju. Viens ir ar zobenu. Otrs ir caur parādu.
Džons Adamss (John Adams) 1735-1826
Mēs, ekonomiskie slepkavas, esam tie, kas ir atbildīgi par pirmās patiesi globālās impērijas izveidi
un mēs strādājam daudzos, dažādos veidos.
Bet visbiežāk mēs identificējam valsti kurai ir resursi, kurus mūsu korporācijas vēlas iegūt, kā piemēram nafta,
tad mēs noorganizējam tai valstij lielu aizdevumu no Pasaules Bankas vai kādas ar to saistītas organizācijas.
Bet nauda īstenībā nemaz nenonāk tajā valstī.
Tā vietā tā nokļūst mūsu korporācijās, kuras ceļ infrastruktūras objektus tajā valstī.
Elektrostacijas, industriālos parkus, ostas...
Objektus, kas ir izdevīgi dažiem bagātiem cilvēkiem tajā valstī.
Kā arī mūsu korporācijām.
Bet lielākajai daļai iedzīvotāju no tā nav nekāda labuma. Taču tie cilvēki,
visa valsts paliek ar milzīgu parādu.
Parāds ir tik liels, ka viņi to nespēj atmaksāt, un tā ir daļa no plāna...
Viņi to nespēj atmaksāt.
Un tad kādā brīdī, mēs, ekonomiskie algotņi, atkal griežamies pie viņiem un sakām:
"Klausieties, jūs mums esat parādā daudz naudas. Jūs to nespējat atmaksāt.
Pārdodiet lēti savu naftu mūsu naftas kompānijām",
"atļaujiet mums uzcelt karabāzi jūsu valstī",
vai " atsūtiet savu karaspēku mums palīgā piemēram uz Irāku", vai "balsojiet ar mums nākamajā Apvienoto Nāciju balsojumā",
Privatizēt viņu elektoenerģijas kompāniju,
viņu ūdens un kanalizācijas sistēmu,
un pārdot tās ASV vai citām
daudznacionālajām korporācijām."
Un tā tas viss strauji attīstās,
tas ir ļoti raksturīgi Starptautiskā valūtas fonda un Pasaules bankas darbībai.
Viņi iegrūž valsti parādos, un parādi ir tik lieli, ka valsts tos nespēj atmaksāt,
Un tad tiek piedāvāts pārfinansēt aizdevumu un maksāt vēl lielākus procentus
Un tu pieprasi
dotu pret dotu, ko tu sauc par "nosacījumiem" vai "pareizu pārvaldi",
kas patiesībā nozīmē, ka viņiem ir jāizpārdod ārvalstu kompānijām savi resursi
ieskaitot daudzus sabiedriskos pakalpojumus, viņu komunālo pakalpojumu kompānijas, dažreiz arī
izglītības iestādes,
cietumus, apdrošināšanas sistēmas.
Tā kā tas ir dubults - trīskārtīgs - četrkārtīgs trieciens!
Ekonomisko slepkavu precedents sākās 50-to gadu pirmajā pusē,
kad Irānā, demokrātiskās vēlēšanās, tika ievēlēts
Mosadehs (Mossadegh)...Viņš tika uzskatīts par cerību demokrātijai tuvajos austrumos
un visā pasaulē. Viņš bija žurnāla "Times" "Gada Cilvēks".
Bet..viena no lietām ko viņš sāka īstenot, bija ideja ka,
ārvalstu naftas kompānijām ir jāmaksā daudz vairāk par naftu ko tās izved no Irānas,
un ka Irānas iedzīvotājiem būtu jāgūst labums no viņu naftas. Dīvaina rīcība.
Mums tas protams nepatika. Bet...
mēs baidījāmies darīt to, ko mēs parasti darījām šādās situācijās,
proti, nosūtīt turp karaspēku. Tā vietā mēs nosūtījām ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIA) aģentu
Kermitu Rūzveltu, Tedija Rūzvelta radinieku.
Kermits ieradās Irānā ar dažiem miljoniem dolāru un
bija ļoti iedarbīgs, un īsā laika posmā,
panāca ka Mosadehs tiek gāzts,
un viņa vietā tiek iecelts Šahs,
kurš bija ļoti labvēlīgs naftai. Tas bija ļoti izdevīgi.
[ Pūlis Teherānā ]
Armijas virsnieks paziņo, ka Mosadehs ir padevies un viņa diktatoriskais režīms ir beidzies.
Sentimentam atgriežoties, parādēs uz ielām tiek paceltas Šaha fotogrāfijas.
Šahs tiek laipni gaidīts mājās."
Šeit ASV, Vašingtonā, cilvēki skatījās un teica, "re, tas bija vienkārši un lēti."
Tas iesāka pa visam jaunu veidu kā manipulēt valstis, radīt impēriju.
Vienīgā problēma ar Rūzveltu bija tā, ka viņš bija CIA aģents ar identifikācijas apliecību,
un ja viņš tiktu pieķerts, sekas būtu diezgan nopietnas.
Un tā, tajā brīdī, ļoti ātri tika pieņemts lēmums izmantot privātus konsultantus,
pārskaitīt naudu caur Pasaules Banku, Starptautisko Valūtas Fondu vai līdzīgām organizācijām,
izmantot tādus cilvēkus kā es, kas strādā privātos uzņēmumos.
Lai ja mēs tiktu pieķerti, valdībai nerastos nekādi sarežģījumi.
Kad Arbens (Árbenz) kļuva par Gvatemalas prezidentu, valsts bija stipri vien zem lielas internacionālas kompānijas,
United Fruit Company, nagiem. Arbens pirms vēlēšanām solīja: '' Mēs gribam atdot zemi atpakaļ cilvēkiem."
Un kad viņš nāca pie varas, viņš sāka darīt tieši to -
atdot tiesības uz zemi atpakaļ iedzīvotājiem. "United Fruit" tas ne pārāk patika.
Viņi nolīga sabiedrisko attiecību firmu, kas uzsāka lielu kampaņu
lai pārliecinātu Savienotās valstis , ASV pilsoņus,
ASV presi un ASV kongresu,
ka Arbens ir Padomju Savienības marionete,
un ja mēs atļausim viņam palikt pie varas, Padomju Savienībai būs atbalsta punkts šajā puslodē.
Tajā laikā cilvēku prātos bija milzīgas bailes no sarkanā terora, no komunistu terora.
Vārdu sakot, no šīs sabiedrisko attiecību kampaņas
nāca solījums no CIA un armijas tikt vaļā no šī cilvēka.
Un mēs to izdarījām. Mēs nosūtījām lidmašīnas, karavīrus, mēs nosūtījām algotus slepkavas,
mēs nosūtījām visu nepieciešamo lai viņu iznīcinātu. Un mēs viņu iznīcinājām.
Un tiklīdz viņš tika nomests no varas,
cilvēks kas nāca viņa vietā, atdeva visu atpakaļ lielajām korporācijām,
ieskaitot United Fruit.
Ekvadorā daudzus gadus valdīja ASV atbalstoši diktatori, bieži vien salīdzinoši brutāli.
Tad tika nolemts rīkot pa īstam demokrātiskas vēlēšanas.
Hamī Roldos (Jaime Roldos) kandidēja uz prezidenta amatu, un viņa galvenais mērķis bija
izmantot Ekvadoras resursus lai palīdzētu iedzīvotājiem.
Un viņš uzvarēja. Pārliecinoši.
Ar vairāk balsīm nekā jebkurš cits jebkad ir uzvarējis Ekvadorā.
Un viņš sāka īstenot savus solījumus.
Izmantot peļņu no naftas lai palīdzētu iedzīvotājiem.
Un... Mums ASV tas nepatika.
Es tiku nosūtīts kā viens no ekonomiskajiem slepkavām lai mainītu Roldosu.
Lai korumpētu viņu. Lai mainītu viņa pozīciju... Darītu viņam zināmu.
"Saproti, tu vari kļūt ļoti bagāts, tu un tava ģimene, ja tu spēlēsi pēc mūsu noteikumiem."
"Bet ja tu turpināsi īstenot politiku, ko tu esi solījis, tev būs jāaiziet."
Viņš neklausījās...
Viņš tika nogalināts...
Tiklīdz lidmašīna avarēja, visa apkārtne tika norobežota.
Vienīgie cilvēki kas varēja piekļūt bija ASV militārais personāls no tuvējās bāzes,
kā arī daži Ekvadoras armijas pārstāvji.
Kad tika iesākta izmeklēšana,
divi galvenie liecinieki gāja bojā autokatastrofās,
pirms viņiem bija izdevība liecināt.
Daudz ļoti, ļoti dīvainu lietu notika saistībā
ar Hamī Roldosa slepkavību.
Man, tāpat kā lielākajai daļai cilvēku, kuri ir pētījuši šo lietu,
nav nekādu šaubu, ka tā bija slepkavība.
Un protams, es savā pozīcijā kā ekonomiskais slepkava,
es paredzēju, ka kaut kas notiks ar Hamī,
vienalga vai tas būtu apvērsums vai slepkavība, es nebiju pārliecināts, bet viņam bija jāaiziet,
jo viņš nebija korumpēts, viņš neļāva sevi korumpēt tādā veidā kā mēs to gribējām.
Omārs Torihos (Omar Torrijos), Panamas prezidents,
bija viens no maniem mīļākajiem cilvēkiem. Man viņš tiešām patika.
Viņš bija ļoti harismātisks. Viņš bija cilvēks, kas tiešām gribēja palīdzēt savai valstij.
Un kad es mēģināju viņu uzpirkt vai korumpēt, viņš teica: "Klausies Džon"
- viņš sauca mani par Huanito-
Viņš teica: "Klausies Huanito, man nevajag naudu. Es patiešām gribu, lai pret manu valsti,
izturētos taisnīgi.
Es gribu lai ASV atmaksā to, ko tā ir parādā mūsu cilvēkiem par visu to postu ko, jūs esat šeit nodarījuši
Man ir jābūt tādā pozīcijā lai, es varētu palīdzēt citām Latīņamerikas valstīm
ar viņu neatkarību un būt brīvām no
šīs briesmīgās ziemeļu klātbūtnes.
Jūs mūs ļoti ekspluatējat.
Es gribu lai Panamas kanāls tiktu atdots atpakaļ Panamas iedzīvotājiem.
Tas ir tas ko es gribu.
Un tā, liec mani mierā, nemēģini mani piekukuļot."
Tas bija 1981. gadā, Maijā, kad Hamī Roldos tika noslepkavots.
Un Omārs to ļoti labi saprata.
Torihos saaicināja savu ģimeni kopā un teica:
Visticamāk ka es esmu nākamais, bet tas nekas,
jo es esmu izdarījis to, kā dēļ es šeit atnācu.
Es esmu panācis vienošanos sarunās par Kanālu.
Kanāls turpmāk būs mūsu rokās, mēs tiko pabeidzām sarunas par līgumu ar Džimiju Kārteru (Jimmy Carter).
Tā paša gada Jūnijā, tikai dažus mēnešus vēlāk,
viņš arī gāja bojā aviokatastrofā,
kuru, tur nav šaubu, organizēja CIA nolīgti algoti slepkavas.
Ir liels daudzums pierādījumu, ka
viens no Toriho apsargiem pēdējā brīdī, kad viņš sēdās lidmašīnā,
iedeva viņam diktafonu.
Nelielu diktafonu kurā bija iebūvēta bumba.
Man liekas pārsteidzoši kā šī
sistēma turpina darboties gandrīz tādā pašā veidā
gadiem un gadiem, vienīgi ekonomiskie slepkavas kļūst veiksmīgāki un veiksmīgāki.
Pavisam nesen mēs cīnījāmies ar to kas notika Venecuēlā.
1998. gadā Ugo Čavess (Hugo Chavez) tika ievēlēts par prezidentu,
pēc daudziem prezidentiem,
kuri bija ļoti korumpēti un būtībā iznīcināja valsts ekonomiku.
Un tam visam pa vidu tika ievēlēts Čavess.
Čavess nostājās pretim ASV,
galvenokārt pieprasot lai Venecuēlas nafta,
tiktu izmantota lai palīdzētu Venecuēlas iedzīvotājiem.
Un.. ASV tas protams nepatika.
Un tā 2002. gadā
apvērsums tika organizēts, pēc manām domām, un lielākās daļas
citu cilvēku domām, aiz tā stāvēja CIA.
Veids kādā apvērsums tika provocēts,
bija ļoti līdzīgs tam, ko Kermits Rūzvelts darīja Irānā.
Maksāt cilvēkiem lai tie izietu ielās,
rīkotu grautiņus, protestētu, teiktu ka Čavess ir ļoti nepopulārs.
Zini, ja tu vari dabūt pāris tūkstošus cilvēku
kas to dara, Televīzija var likt tam izskatīties
it kā tā būtu visa valsts, un lietas sāk strauji attīstīties.
Vienīgi ka Čavesa gadījumā, viņš bija
pietiekoši gudrs un iedzīvotāji viņu tik ļoti atbalstīja,
ka viņi tika tam pāri.
Tas bija fenomenāls brīdis Latīņamerikas vēsturē.
Irāka patiesībā ir lielisks piemērs tam, kā
visa šī sistēma darbojas. Mēs, ekonomiskie slepkavas, esam pirmajā uzbrukuma līnijā.
Mēs ieejam valstī, mēģinām korumpēt valdības
un pierunāt viņus akceptēt šos milzīgos aizdevumus,
kurus mēs pēc tam izmantojam kā līdzekli, lai būtībā viņus kontrolētu.
Ja mums tas neizdodas, kā man neizdevās ar Omāru Torihosu Panamā un ar Hamī Roldosu Ekvadorā,
cilvēki kuri nepadodas korupcijai,
tad uzbrukumā dodas otrā līnija, algotie slepkavas.
Tie vai nu gāž valdības, vai arī nogalina.
Un tiklīdz tas notiek, un pie varas nāk jaunā valdība,
tā uzreiz pakļaujas,
jo jaunais prezidents zina, kas notiks ja viņš nepakļausies.
Irākas gadījumā abas šīs darbības neizdevās.
Ekonomiskie slepkavas nebija spējīgi pakļaut Sadamu Huseinu.(Saddam Hussein)
Mēs darījām visu iespējamo, mēs mēģinājām viņu pierunāt akceptēt ļoti līdzīgu darījumu kā Saudi Karaļnams
Saūdi Arābijā, bet viņš tam nepiekrita.
Tad algotie slepkavas devās tikt no viņa vaļā.
Viņi to nespēja izdarīt. Viņa apsardze bija ļoti laba.
Galu galā, viņš kādu laiku bija strādājis CIA
Viņš bija noalgots nogalināt bijušo Irākas prezidentu, viņam gan tas neizdevās,
bet viņš zināja sistēmu.
Tāpēc 1991. gadā mēs nosūtījām turp karaspēku,
un iznīcinājām Irākas militāros spēkus.
Mēs pieņēmām, ka tajā brīdī
Sadams Huseins piekāpsies.
Mēs protams varējām viņu tajā brīdī noņemt no varas,
bet mēs to negribējām. Viņš ir viens no tiem stiprajiem vīriem kādi mums patīk.
Viņš kontrolē savu tautu. Mēs domājām ka viņš varētu kontrolēt Kurdus,
turēt Irānu tās robežās, un apgādāt mūs ar naftu. Un par cik mēs iznīcinājām viņa militāros spēkus,
viņš mums pakļausies.
90-tajos gados ekonomiskie slepkavas atgriezās Irākā,
taču bez panākumiem.
Ja viņi būtu bijuši veiksmīgi,
viņš joprojām vadītu valsti. Mēs viņam pārdotu cik vien iznīcinātājus viņš vēlas
un visu pārējo ko viņš vēlas, bet viņi nevarēja, viņi cieta neveiksmi.
Arī algotie slepkavas atkārtoti cieta neveiksmi, tādēļ mēs vēlreiz nosūtījām turp karaspēku,
un šoreiz mēs pabeidzām darbu,
un no viņa atbrīvojāmies. Un šajā procesā, radījām priekš sevis
ļoti ienesīgus būvniecības darījumus,
- atjaunot valsti kuru mēs paši faktiski
nupat kā iznīcinājām. Kas ir ļoti labs darījums, ja jums pieder
lieli būvniecības uzņēmumi.
Tā kā Irāka ir piemērs 3 stadijām.
Ekonomiskajiem slepkavām tur neveicās.
Algotajiem slepkavām tur neveicās. Un pēdējais paņēmiens ir nosūtīt tur karaspēku.
Un šādā veidā mēs patiešām esam izveidojuši impēriju,
bet mēs to esam izdarījuši ir ļoti ļoti viltīgi. Tā ir slēpta.
Visas pagātnes impērijas tika būvētas uz militāriem pamatiem,
un visi zināja, ka viņi tās ceļ.
Briti zināja ka viņi to ceļ, tāpat kā Franči, Vācieši, Romieši, Grieķi,
un viņi ar to lepojās. Viņiem vienmēr bija kāds attaisnojums, piemēram
civilizācijas izplatīšana, kādas reliģijas izplatīšana, kaut kas tamlīdzīgs,
bet viņi zināja ka viņi to dara.
Mēs nezinām.
Lielākajai daļai cilvēku ASV,
nav ne jausmas ka mēs dzīvojam no šīs slēptās impērijas radītajiem augļiem.
Ka šodien pasaulē ir vairāk verdzības nekā jebkad agrāk.
Tad jums sev ir jājautā, ja tā ir impērija, tad kurš ir imperators?
Skaidrs, ka mūsu prezidenti nav imperatori.
Imperators faktiski ir kāds kas nav ievēlēts, ir pie varas neierobežotu termiņu,
un nevienam neatskaitās.
Tā kā mūsu prezidentu nevar šādi raksturot.
Bet mums ir tas, ko es uzskatu par līdzvērtīgu imperatoram un es to saucu par korporakrātiju.
Korporakrātija ir indivīdu grupa,
kas vada mūsu lielākās korporācijas.
Un viņi patiešām darbojas kā šīs impērijas imperators.
Viņi kontrolē mūsu masu medijus,
vai nu tiešā veidā vai ar reklāmu palīdzību.
Tie kontrolē lielāko daļu mūsu politiķu,
jo viņi finansē to kampaņas,
vai nu caur korporācijām,
vai caur personiskiem ziedojumiem,
kas tāpat nāk no korporācijām.
Viņi nav ievēlēti,
viņi nekalpo ierobežotu termiņu,
viņi nevienam neatskaitās,
un pašā korporakrātijas augšgalā jūs nemaz nevarat pateikt,
vai persona strādā priekš privātas korporācijas,
vai valdības, jo tie vienmēr pārvietojas turp un atpakaļ.
Piemēram jums ir puisis, kurš vienu brīdi ir lielas
būvniecības kompānijas, Haliburton, prezidents
un nākamajā brīdī viņš ir ASV Viceprezidents.
Vai prezidents kurš bija naftas biznesā.
Un tas ir neatkarīgi no tā, vai pie varas ir Demokrāti vai Republikāņi.
Tur notiek šī kustība turp un atpakaļ, kā caur virpuļdurvīm.
Un savā ziņā, mūsu valdība bieži vien ir neredzama,
un vienā vai otrā veidā,
tās politiku realizē mūsu korporācijas.
Bet tad, mūsu valdības politiku
būtībā veido korporakrātija,
kura pēc tam ar to iepazīstina valdību,
un tā kļūst par valdības politiku.
Tur eksistē ļoti ciešas attiecības.
Tā nav kaut kāda veida sazvērestības teorija.
Šiem cilvēkiem nav jāsanāk kopā
un jākaļ plāni. Viņi visi
būtībā strādā pēc viena primārā principa,
un tas ir palielināt peļņu,
neatkarīgi no sekām kas tiek radītas sabiedrībai un dabai.
Šo manipulācijas procesu ko veic korporakrātija,
izmantojot parādus, kukuļošanu un politiskos apvērsumus sauc:
Globalizācija
Tāpat kā Federālā Rezerve tur amerikāņu sabiedrību nolīgtā kalpībā
caur mūžīgiem parādiem, inflāciju un procentmaksājumiem,
Pasaules Banka un Starptautiskais Valūtas Fonds pilda šo funkciju pasaules mērogā.
Pamatshēma ir vienkārša.
Ieved valsti parādos vai nu brīvprātīgi
vai arī korumpējot tās līderi,
tad uzspied "nosacījumus" vai "strukturālās reformas",
kas bieži vien sastāv no sekojošā:
Valūtas devalvācija.
Kad valūtas vērtība krītās, tas pats notiek ar visa pārējā vērtību.
Tas padara valsts resursus pieejamus citām valstīm,
par nelielu daļu no to patiesās vērtības.
Liels finansējuma samazinājums sociālajām programmām,
tas parasti ietver izglītību un veselības aprūpi,
kompromitējot sabiedrības labklājību un integritāti, padarot iedzīvotājus viegli pieejamus
ekspluatācijai.
Valsts uzņēmumu privatizācija.
Tas nozīmē ka, ārvalstu korporācijas var nopirkt un regulēt sabiedriski
svarīgus pakalpojumus dēļ peļņas.
Piemēram 1999. gadā Pasaules Banka uzstāja, lai Bolīvijas valdība pārdod
valsts trešās lielākās pilsētas ūdensapgādes sistēmu ASV korporācijas "Bechtel" meitas uzņēmumam.
Tiklīdz tas notika, rēķini par ūdeni jau tā nabadzīgajiem vietējiem iedzīvotājiem
strauji pieauga.
Tikai pēc pamatīgas vietējo iedzīvotāju sacelšanās, līgums ar "Bechtel" tika lauzts.
Tad nāk tirdzniecības liberalizācija
vai ekonomikas atvēršana, likvidējot jebkādus ārējās tirdzniecības ierobežojumus.
Tas dod ceļu virknei ekonomiski ekspluatējošu darbību,
piemēram, daudznacionālās korporācijas ieved savus masveidā ražotos produktus,
tādējādi samazinot vietējo ražošanu un iznīcinot vietējo ekonomiku.
Piemēram Jamaika,
kas pēc aizdevumu saņemšanas ar nosacījumiem no Pasaules Bankas,
zaudēja tirgu saviem ienesīgākajiem kultūraugiem rietumu importa dēļ.
Tagad neskaitāmi zemnieki ir bez darba, jo viņi nespēj konkurēt
ar lielajām korporācijām.
Vēl viens veids ir radīt neskaitāmas, šķietami neievērotas, neregulētas, necilvēcīgas
rūpnīcas (Sweatshops), kuras izmanto valstij uzpiestās ekonomiskās grūtības.
Bez tam, dēļ nekontrolētās ražošanas, notiek pastāvīga vides iznīcināšana,
jo vienaldzīgas korporācijas bieži vien izmanto valsts resursus,
tajā pašā laikā tīši piesārņojot vidi lielos apmēros.
Lielākā tiesas prāva pasaules vēsturē saistībā ar vidi notiek starp 30 000 Ekvadoras Amazones iedzīvotājiem un
"Texaco ", kas tagad pieder "Chevron", tā kā prāva ir pret "Chevron", bet par darbībām ko veica "Texaco".
Tiek uzskatīts, ka noplūdums ir vairāk nekā 18 reizes lielāks
nekā ExxonValdez izlēja pie Aļaskas krastiem. Ekvadoras gadījumā tas nebija nejauši.
Naftas kompānijas to darīja tīšām,
viņi zināja ka viņi to dara lai ietaupītu naudu,
tā vietā lai atbrīvotos no blakusproduktiem pienācīgā veidā.
Turklāt, neliels acu uzmetiens
Pasaules bankas darbības vēsturei,
parāda, ka šī organizācija, kura publiski apgalvo ka
palīdz nabadzīgām valstīm attīstīties un cīnīties ar nabadzību,
patiesībā ir tikai palielinājusi nabadzību un
ienākumu līmeņa plaisu, kamēr korporāciju peļņa nemitīgi aug.
1960. gadā ienākumu plaisa
starp piekto daļu pasaules iedzīvotāju bagātākajās valstīs,
attiecībā pret piekto daļu nabadzīgākajās valstīs,
bija 30 pret 1. Savukārt 1998. gadā tā bija 74 pret 1.
Kamēr pasaules kopprodukts starp 1970. un 1985. gadu
pieauga par 40%, nabadzībā dzīvojošo skaits palielinājās par 17%
Tikmēr no 1985. līdz 2000. gadam
to skaits kas iztiek par mazāk nekā vienu dolāru dienā, palielinājās par 18%.
Pat ASV kongresa Tautsaimniecības komiteja atzina,
ka Pasaules bankas projekti ir bijuši veiksmīgi
tikai 40% gadījumu.
1960 -to gadu beigās Pasaules Banka
ienāca Ekvadorā ar lieliem aizdevumiem.
Nākamo 30 gadu laikā, nabadzība pieauga no 50% līdz 70%.
Daļēja nodarbinātība un bezdarbs pieauga no 15% līdz 70%.
Valsts parāds pieauga no 240 miljoniem līdz 16 miljardiem,
savukārt to līdzekļu daļa, kas atvēlēta nabadzīgajiem,
samazinājās no 20% līdz 6%.
Patiesībā, 2000. gadā 50% no Ekvadoras valsts budžeta
bija jāatvēl parādu atmaksai.
Ir svarīgi saprast ka Pasaules banka būtībā ir ASV banka,
kas rūpējas par ASV interesēm.
Jo ASV pieder veto tiesības par tās lēmumiem,
tādēļ ka ASV ir lielākais kapitāla nodrošinātājs.
Un no kurienes ASV šo naudu ņem?
Jūs uzminējāt: tā to rada no plika gaisa
caur frakcionālo rezervju banku sistēmu.
No pasaules 100 lielākajām ekonomikām, pēc gada kopprodukta apjoma,
51 ir korporācijas. Un 47 no tām ir no ASV.
Walmart, General Motors un Exxon, ir ekonomiski spēcīgākas
par Saūda Arābiju, Poliju, Norvēģiju, Dienvidāfriku,
Somiju, Indonēziju un daudzām citām valstīm.
Un tā kā aizsargājoši tirdzniecības ierobežojumi tiek atcelti,
valūtas sapludinātas kopā un manipulētas biržās un
valsts aizsargātas ekonomikas tiek
aizstātas ar atklātu konkurenci globālā kapitālismā, impērija izplešas.
Jūs pieceļaties kājās pie jūsu mazā 21 collu ekrāna
un gaudojat par Ameriku un demokrātiju.
Nav Amerikas, nav demokrātijas.
Ir tikai IBM, un ITT, un AT & T,
un DuPont, Dow, Union Carbide, un Exxon.
Tās ir mūsdienu ir pasaules nācijas.
Kā jūs domājat, par ko krievi runā savās padomēs - Kārli Marksu?
Viņi ņem savas lineārās programmēšanas tabulas,
statistiskās lēmumu pieņemšanas teorijas,
min un max risinājumus un rēķina cenu-izmaksu varbūtības
saviem darījumiem un investīcijām, tieši tāpat kā mēs.
Mēs vairs nedzīvojam nāciju un ideoloģiju pasaulē, Bīla kungs.
Pasaule ir korporāciju padomes,
ko nepielūdzami nosaka nemainīgi biznesa reglamenti.
Pasaule ir bizness, Bīla kungs.
Kopā ņemot, pasaules integrācija,
jo īpaši ekonomikas globalizācija
un mītiskās "brīvā tirgus" kapitālisma kvalitātes,
veido īstu "impēriju" pašas par sevi..
Tikai daži ir spējuši izvairīties no
Pasaules bankas, Starptautiskā valūtas fonda
vai Pasaules tirdzniecības organizācijas "strukturālajām reformām" un "nosacījumiem",
šīs starptautiskās finanšu institūcijas, lai cik arī neadekvātas
tomēr nosaka ko ekonomiskā globalizācija nozīmē...
Globalizācijas spēks ir tik liels, ka visticamāk mūsu dzīves laikā mēs pieredzēsim,
pat ja nevienmērīgi, visu pasaules valstu tautsaimniecību
pat ja nevienmērīgi, visu pasaules valstu ekonomiku integrāciju vienotā brīvā tirgus sistēmā.
integrāciju vienotā brīvā tirgus sistēmā.
Pasauli ir pārņēmusi saujiņa biznesa interešu,
kura dominē dabas resursus, kas mums nepieciešami lai dzīvotu,
tajā pašā laikā kontrolējot naudu, kas mums ir nepieciešama, lai iegūtu šos resursus.
Gala rezultāts būs vispasaules monopols,
balstīts nevis uz cilvēku dzīvi, bet finanšu un korporatīvo varu.
Un tā kā nevienlīdzība pieaug,
dabiski ka arvien vairāk un vairāk cilvēku krīt izmisumā.
Un vara bija spiesta nākt klajā ar jaunu veidu kā cīnīties ar ikvienu,
kas apstrīd pastāvošo sistēmu. Un tā radās "Terorists".
"Terorists" ir abstrakts termins,
kas paredzēts jebkurai personai vai grupai,
kas izvēlas apstrīdēt pastāvošo iekārtu.
To nedrīkst jaukt ar mākslīgi radīto Al Qaida,
kas patiesībā bija ASV atbalstīto Islāma kaujinieku datubāzes nosaukums
1980.-tajos gados.
Īstenībā Islāma armija vai teroristu grupa vārdā Al Qaida nepastāv.
Un jebkurš informēts izlūkošanas dienestu darbinieks to zina.
Bet ir propagandas kampaņa, lai pārliecinātu sabiedrību par šīs grupas klātbūtni..
Valsts kas stāv aiz šīs propagandas ir ASV "- Pjērs Henrijs Bunels (Pierre-Henri Bunel) - Bijušais Franču militārās izlūkošanas dienesta darbinieks.
2007. gadā ASV Aizsardzības Ministrija saņēma 161,8 miljardus dolāru
tā saucamajam globālajam karam pret terorismu.
Saskaņā ar valsts pretterorisma centru,
2004. gadā visā pasaulē aptuveni 2000 cilvēku
tika nogalināti tā saucamajos terorisma aktos.
70 no tiem bija amerikāņi.
Pieņemot šo skaitli par vidējo, ir interesanti salīdzināt, ka divreiz vairāk cilvēku,
katru gadu mirst no zemesriekstu alerģijas nekā no terorisma aktiem.
Tajā pašā laikā, visizplatītākais nāves cēlonis Amerikā
ir koronārā sirds slimība, nogalinot aptuveni 450 000 cilvēku gadā.
Un 2007.gadā, valdība šīs slimības pētniecībai piešķīra līdzekļus
aptuveni trīs miljardu ASV dolāru apjomā.
Tas nozīmē ka, 2007. gadā, ASV valdība
izlietoja 54 reizes lielāku summu terorisma novēršanai
nekā tā piešķīra lai novērstu slimību,
kas nogalina 6600 reizes vairāk cilvēku ik gadu nekā terorisms.
Bet par cik vārdi terorisms un Al Kāida ir vienmēr pieminēti
visās ziņu reportāžās, kas saistītas ar jebkuru darbību kas neatbilst ASV interesēm,
mīts pieņemas plašumā.
2008. gada vidū ASV galvenais prokurors
tik tiešām ierosināja, lai ASV Kongress
oficiāli pasludina karu pret šo fantāziju.
Nemaz nerunājot par to ka ASV, pēc 2008. gada Jūlija datiem, vairāk nekā 1 miljons cilvēku,
šobrīd atrodas iespējamo teroristu sarakstā.
Tā sauktajiem "Pretterorisma pasākumiem" protams nav nekā kopēja ar sabiedrības aizsardzību,
bet tikai un vienīgi ar pastāvošās varas saglabāšanu,
pieaugošā antiamerikānismā dēļ,
gan iekš ASV, gan starptautiski,
kam ir pamatots iemesls, balstīts uz mantkārīgo korporatīvās impērijas
izplešanos, kas ekspluatē pasauli.
Īstie mūsu pasaules teroristi, nesanāk kopā pusnakts tumsā
un nekliedz "Allah Akbar" pirms kādas vardarbīgas akcijas.
Īstie mūsu pasaules teroristi valkā 5000 dolārus vērtus uzvalkus,
un ieņem visaugstākos finanšu, valdības un biznesa amatus.
Tad ko lai mēs darām?
Kā lai mēs apturam šo mantkārības un korupcijas sistēmu, kurai ir tik daudz spēka un inerces.
Kā lai mēs apturam šo nenormālo grupas uzvedību, kas nejūt žēlastību
piemēram par miljoniem nogalināto Irākā un Afganistānā,
lai korporakrātija varētu kontrolēt energoresursus un opija ražošanu priekš Volstrītas peļņas.
Pirms 1980. gada Afganistāna ražoja 0% pasaules opija.
Pēc ASV /CIA atbalstīto Islama kaujinieku uzvaras PSRS - Afganistānas karā, 1986. gadā tā ražoja 40% no pasaules heroīna.
1999. gadā tā ražoja 80% no kopējā produkcijas apjoma.
Bet tad notika kas neparedzēts. Pie varas nāca Taliban un 2000. gadā
viņi bija iznīcinājuši lielāko daļu no opija magoņu laukiem. Ražošana samazinājās no vairāk nekā 3000 tonnām uz 185 tonnām, 94% samazinājums.
2001. gada 9. Septembrī, gatavi Afganistānas iebrukuma plāni atradās uz prezidenta Buša (Bush) rakstāmgalda.
Divas dienas vēlāk viņiem bija iegansts.
Šodien, opija ražošana ASV kontrolētajā Afganistānā,
kura tagad nodrošina vairāk nekā 90% no pasaules heroīna, uzstāda jaunus ražošanas rekordus gandrīz katru gadu.
Kā lai mēs apturam mantkārības un korupcijas sistēmu,
kas nolemj nabadzīgus cilvēkus "Sweatshop-verdzībā" reklāmas un mārketinga industrijas (Madison Avenue) labā?
Vai kas rada mākslīgus terorisma aktus manipulācijas dēļ?
Vai kas rada sabiedrības organizācijas veidus, kas ir pēc savas būtības ekspluatatīvi?
Vai kas sistemātiski samazina civiltiesības un pārkāpj cilvēktiesības,
lai pasargātu sevi no pašas nepilnībām?
Kā lai mēs cīnāmies ar daudzām slepenām organizācijām,
tādām kā Council on Foreign Relations, the Trilateral Commission Bilderberg Group un citām nedemokrātiski ievēlētām organizācijām,
kuras aiz slēgtām durvīm slepeni plāno kā kontrolēt politiskās, finanšu, sociālās un vides jomas mūsu dzīvēs?
Lai atrastu atbildi, mums vispirms ir jāatrod patiesais cēlonis.
Jo patiesībā savtīgās, korumpētās, uz varu un peļņu orientātās grupas nav patiesais problēmas cēlonis.
Tie ir simptomi.
"Mantkārība un konkurence nav nemainīga cilvēku temperamenta izpausme...
... mantkārība un bailes no nepietiekamības patiesībā tiek radītas un pastiprinātas...
kā tiešās sekas ir tādas, ka mums ir jācīnās vienam ar otru lai izdzīvotu.
Bernards Līrters (Bernard Lietaer) - Eiropas Savienības Vienotās Valūtas Sistēmas dibinātājs
Mani sauc Žaks Fresko. (Jacque Fresco)
Es esmu idustriālais dizaineris un sociālais inženieris.
Es esmu ļoti ieienteresēts sabiedrībā un izveidot tādu sistēmu, kas būtu ilgtspējīga, priekš visiem cilvēkiem.
Pirmkārt, vārds "korupcija" ir radies dēļ monetārās sistēmas, šī nenormālā uzvedība, uzvedība kas ir graujoša cilvēku labklājībai.
Mums ir darīšana ar cilvēka uzvedību. Un cilvēka uzvedību, kā rādās nosaka apkārtējā vide.
Proti, ja jūs kopš bērnības būtu uzaudzinājusi Seminolu indiāņu cilts, un jūs nekad nebūtu redzējuši neko citu,
jūs dzīvotu pēc viņu vērtību sistēmas.
Un tas attiecas uz tautām, indivīdiem un ģimenēm, tās cenšas audzināt savu bērnus
to konkrētajā ticībā un valstī, un likt viņiem justies tai piederīgiem.
Un viņi veido sabiedrību, kuru tie sauc par tradicionāli pastāvošu.
Viņi ir izveidojuši noteiktu viedokli, un cenšas to saglabāt.
Taču patiesībā, visas sabiedrības ir attīstības procesā nevis tradicionāli pastāvošas.
Un tā viņi cīnās pret jaunām idejām, kas ir pretrunā pastāvošajai iekārtai.
Valdības mēģina saglabāt to, kas tur viņus pie varas. Cilvēki nav ievēlēti politiskos amatos lai mainītu lietas.
Viņi tur ir ielikti lai saglabātu lietas tā, kā tās ir.
Tā kā jūs redzat korupcijas pamatus mūsu sabiedrībā.
Ļaujiet man to pateikt skaidri un ***ši. Visas nācijas ir būtībā korumpētas tādēļ, ka tās cenšas saglabāt pastāvošās institūcijas.
Es negribu izcelt vai pazemot visas nācijas, bet komunisms, sociālisms, fašisms, brīvā tirgus sistēma un visi pārējie paveidi ir vienādi.
Tie visi ir būtībā ir korumpēti.
Pati raksturīgākā mūsu sabiedrisko institūciju īpašība
ir pašsaglabāšanās nepieciešamība.
Vienalga vai tā būtu korporācija, reliģija vai valdība,
tās primārā interese ir pašas institūcijas saglabāšana
Piemēram, pēdējā lieta ko naftas uzņēmums jebkad gribētu ir tādas enerģijas izmantošana, kas ir ārpus tā kontroles.
Jo tas samazinātu uzņēmuma nepieciešamību sabiedrībā.
Tāpat kā aukstais karš un Padomju Savienības sabrukums patiesībā bija
veids kā aizsargāt un saglabāt ASV izveidoto globālo un ekonomisko hegemoniju.
Līdzīgi, reliģijas liek cilvēkiem justies vainīgiem dabisku noslieču dēļ,
katra apgalvojot, ka tā piedāvā vienīgo ceļu uz piedošanu un glābšanu.
Šīs institucionālās pašsaglabāšanās centrā ir monetārā sistēma.
Jo tā ir nauda, kas nodrošina līdzekļus varai un izdzīvošanai.
Tādēļ, tāpat kā nabadzīgs cilvēks var būt spiests zagt lai izdzīvotu,
tā ir dabiska tieksme darīt visu nepieciešamo, lai nodrošinātu institūcijas rentabilitāti.
Tas padara uz peļņu orientētu institūciju pretošanos pārmaiņām dabisku,
jo uz riska tiek likta ne tikai lielu cilvēku grupu izdzīvošana,
bet arī iekārojams, ar bagātību un varu saistīts materiālistisks dzīvesveids.
Tādēļ arī šī paralizējošā nepieciešamība saglabāt institūciju,
neatkarīgi no tās sabiedriskās lietderības, ir lielā mērā ir balstīta uz tieksmi pēc naudas un peļņas.
"Kas man no tā būs?", ir tas ko cilvēki domā.
Un tādēļ ja cilvēks pelna naudu pārdodot kādu noteiktu produktu,
viņš cīnīsies pret kādu citu produktu, kas var apdraudēt viņa organizācijas pastāvēšanu.
Tādēļ cilvēki nevar būt godīgi. Un cilvēki neuzticas viens otram.
Kāds puisis griežas pie jums un saka "Es jums varu piedāvāt māju, kādu jūs meklējat",
viņš ir tirdzniecības pārstāvis.
Ja ārsts saka: "Es domāju, ka jūsu niere ir jāizgriež",
Es nezinu, vai viņš mēģina nomaksāt savu jahtu, vai ka mana niere patiešām ir jāizgriež.
Ir grūti monetārajā sistēmā uzticēties cilvēkiem.
Ja jūs ienāktu manā veikalā un es teiktu:
"šī lampa ir diezgan laba, bet lampa blakus veikalā ir daudz labāka",
Es nebūtu biznesā diez cik ilgi. Tas nedarbotos.
Ja es uzvestos ētiski, tas nedarbotos.
Tātad, ja jūs sakāt ka industrija rūpējas par cilvēkiem, tā nav taisnība.
Viņi nevar atļauties būt ētiski.
Tātad jūsu sistēma nav radīta lai kalpotu cilvēku labklājībai.
Ja jūs to vēl joprojām nesaprotat, šeit nebūtu darbavietu pārcelšana uz ārvalstīm,
ja viņi patiešām rūpētos par cilvēkiem.
Industrijai nerūp.
Tā tikai pieņem cilvēkus darbā, ja to vēl nav iespējams automatizēt.
Tā kā nerunājiet par godīgumu un ētiku.
Mēs to nevaram atļauties, ja gribam palikt biznesā.
Ir svarīgi atzīmēt, ka neatkarīgi no sociālās iekārtas,
vai tas būtu fašisms, sociālisms, kapitālisms vai komunisms,
tās visas ir balstītas uz naudu, darbaspēku un konkurenci.
Komunistiskā Ķīna ir ne mazāk kapitālistiska kā ASV.
Vienīgā atšķirība ir tajā,
cik daudz valsts iejaucas uzņēmējdarbībā.
Realitāte ir tāda ka "Monetār-isms" ir patiesais mehānisms,
kas nosaka visu pasaules valstu intereses.
Visagresīvākais un līdz ar to dominējošais monetrār-isma veids
ir brīvā tirgus sistēma.
Pamatprincips, ko ir likuši priekšā tādi sākotnējie brīvā tirgus ekonomisti
kā Adams Smits (Adam Smith),
ir ka savtīgas intereses un konkurence ved uz sociālo labklājību,
par cik konkurence rada iniciatīvu,
kas mudina cilvēkus taupīt.
Taču par ko netiek runāts ir tas, ka uz konkurenci balstīta ekonomika
neizbēgami noved pie stratēģiskas korupcijas, varas un bagātības konsolidācijas,
sabiedrības noslāņošanās, tehnoloģiskas paralīzes,
darbaspēka ekspluatācijas un galu galā pie bagātas elites
slēpta veida valdības diktatūras.
Vārds "korupcija" tiek bieži definēts kā morāla perversitāte.
Ja uzņēmums izgāž toksiskus atkritumus okeānā, lai ietaupītu naudu,
lielākā daļa cilvēku to uzskata par "korumpētu uzvedību".
Smalkākā līmenī, kad Walmart ienāk mazpilsētā un
piespiež mazos uzņēmumus bankrotēt,
jo tie nespēj konkurēt, parādās pelēkā zona.
Jo ko tieši Walmart dara nepareizi?
Kādēļ lai viņi rūpētos par ģimenes uzņēmumiem ko tie iznīcina?
Vēl smalkākā līmenī,
kad persona zaudē darbu, dēļ tā ka tiek izgudrota jauna mašīna
kas var izdarīt darbu lētāk,
cilvēki mēdz to pieņemt kā:
"tā tas vienkārši ir'',
neredzot šīs darbības morālo necilvēcību.
Patiesībā, vai tā būtu
toksisko atkritumu izgāšana, monopola uzņēmums vai darbaspēka samazināšana,
motīvs ir viens un tas pats:
peļņa.
Tie visi ir dažādi viena un tā paša pašsaglabāšanās mehānisma veidi,
kas vienmēr cilvēku labklājību vērtē zemāk nekā peļņu.
Tādēļ, korupcija nav kaut kāds monetār -isma blakusprodukts,
bet gan tās pats pamats.
Un kaut arī lielākā daļa cilvēku atzīst šo tendenci vienā vai otrā līmenī,
vairā*** joprojām ir neziņā par plašākām sekām ko
šāds savtīgs mehānisms rada, kā vadošā mentalitāte sabiedrībā.
Iekšējie dokumenti rāda,
ka pēc tam, kad šī kompānija pilnīgi droši zināja ka
viņu medikamenti bija inficēti ar AIDS vīrusu,
viņi izņēma produktu no ASV tirgus,
un pārdeva to Francijā, Eiropā, Āzijā un Latīņamerikā.
ASV valdība to atļāva.
FDA (ASV Pātikas un Medikamentu Dienests) ļāva tam notikt,
un tagad valdība izliekas to neredzam.
No AIDS vīrusa mira tūkstošiem nevainīgu hemofilijas slimnieku.
Šī kompānija pilnīgi droši zināja, ka tie bija inficēti ar AIDS,
viņi tos pārdeva, jo viņi gribēja nopelnīt uz šī negadījuma rēķina.
Tātad jūs redzat, jums ir sistēmā iebūvēta korupcija.
Mēs visi viens otru krāpjam,
un jūs nevarat gaidīt godīgumu šāda veida sistēmā.
Politika
... sajūta, ka viņi nezina ko ievēlēt.
Viņi domā demokrātijas kategorijās,
kas nav iespējama uz naudu balstītā ekonomikā.
Ja jums ir vairāk naudas, lai reklamētu savu pozīciju,
pozīciju ko jūs vēlaties iegūt valdībā,
tā nav demokrātija.
Tā kalpo tiem kam ir salīdzinošas priekšrocības.
Tā kā tā vienmēr ir elites, finansiāli
turīgo diktatūra.
"Mums var būt vai nu demokrātija šajā valstī, vai
arī bagātības koncentrācija dažu cilvēku rokās,
bet mums nevar būt abi. "Luī Brandī (Louis Brandeis) - ASV Augstākās tiesas tiesnesis.
Ir interesanti novērot, kā šķietami nezināmas personības
maģiski parādās uz skatuves kā prezidenta kandidāti.
Tad pirms jūs to pamanāt,
jums ir palikusi izvēle no nelielas grupas ārkārtīgi bagātu cilvēku,
kuriem aizdomīgā kārtā, visiem ir līdzīgs skatījums uz sociāliem jautājumiem.
Protams tas nav nopietni.
Cilvēki kuri ir vēlēšanu sarakstos,
tur atrodas tāpēc, ka viņi tiek uzskatīti par pieņemamiem
pastāvošajai finanšu varai, kura patiesībā vada šo izrādi.
Tomēr daudzi, kas saprot šo demokrātijas ilūziju, bieži vien domā:
"Ja tikai mēs varētu valdībā ievēlēt godīgus, ētiskus politiķus",
tad viss būtu kārtībā.
Kaut arī šī ideja protams šķiet saprātīga
mūsu esošajā pasaules redzējumā,
diemžēl tas ir kārtējais maldīgais pieņēmums.
Jo, ja mēs paskatāmies kas tad patiesībā ir svarīgi,
politiskajai institūcijai un līdz ar to arī pašiem politiķiem,
nav īstas nozīmes tajā, kas liek mūsu pasaulei un sabiedrībai darboties.
Tie nav politiķi, kas var atrisināt problēmas.
Viņiem nav tehnisku spēju.
Viņi nezina kā atrisināt problēmas.
Pat ja viņi būtu godīgi, viņi nezina kā atrisināt problēmas.
Tie ir mehāniķi kas būvē atsāļošanas iekārtas.
Tie ir mehāniķi kas dod jums elektrību.
Kas dod jums automašīnas.
Kas apsilda jūsu māju ziemā un atvēsina to vasarā.
Tā ir tehnoloģija, kas atrisina problēmas, nevis politika.
Politiķi nevar atrisināt problēmas, viņi nav apmācīti to darīt.
Tikai daži cilvēki mūsdienās apstājas un padomā,
kas tas ir kas, patiesībā uzlabo mūsu dzīves.
Vai tā ir nauda? Protams ka nē.
Naudu nav iespējams ēst vai uzpildīt ar to automašīnu.
Vai tā ir politika?
Vienīgais ko politiķi var darīt ir radīt likumus,
pieņemt budžetu un pieteikt karu.
Vai tā ir reliģija?
Protams ka nē, reliģija nerada neko, izņemot
grūti aprakstāmu emocionālu mierinājumu tiem, kas to vēlas.
Mūsu īstā dāvana, kas mums kā cilvēkiem ir,
kas ir atbildīga par visu, kas ir uzlabojis mūsu dzīves,
ir tehnoloģija.
Kas ir tehnoloģija?
Tehnoloģija ir zīmulis,
kas ļauj pierakstīt idejas uz papīra saziņai.
Tehnoloģija ir automobilis, kas ļauj ceļot ātrāk nekā ar kājām.
Tehnoloģija ir brilles, kas uzlabo redzi tiem ,kam tas nepieciešams.
Praktiskā tehnoloģija pati par sevi ir tikai cilvēka spēju paplašinājums,
kas samazina cilvēku piepūli,
atbrīvojot cilvēkus no konkrētiem nepatīkamiem darbiem vai problēmām.
Iedomājieties, kāda šodien būtu jūsu dzīve bez telefona,
vai plīts,
vai datora,
vai lidmašīnas.
Viss jūsu mājās, ko jūs pieņemat par pašsaprotamu, no durvju zvana,
līdz galdam,
un trauku mazgājamajai mašīnai,
ir tehnoloģija, kas iegūta no mehāniķu radošās zinātniskās izdomas.
Nevis naudas, politikas vai reliģijas.
Tās ir nepatiesas institūcijas.
... un rakstīt jūsu kongresmenim ir lieliski.
Viņi jums saka, "rakstiet jūsu kongresmenim, ja vēlaties lai kaut kas tiktu izdarīts."
Cilvēkiem Vašingtonā būtu jābūt tehnoloģisko zinātņu priekšgalā.
Cilvēku uzvedības zinātņu priekšgalā.
Kriminoloģijas priekšgalā.
Visu to faktoru, kas ietekmē cilvēku uzvedību.
Jums nav jāraksta jūsu kongresmenim.
Kāda veida cilvēki tie ir, kas ir iecelti šajos amatos?
Nākotnē būs ļoti grūti ...
un jautājums, ko politiķi izvirza ir:
Kādas būs projekta izmaksas?
Jautājums ir nevis "cik tas maksās".
Vai mums ir resursi?
Un mums šodien ir resursi lai ikvienu izmitinātu,
uzbūvētu slimnīcās visā pasaulē,
uzbūvētu skolas visā pasaulē,
vislabākās laboratoriju iekārtas lai mācītu un veiktu pētījumus medicīnā.
Tātad jūs redzat, mums tas viss ir, bet mēs esam monetārajā sistēmā,
un monetārajā sistēmā ir peļņa.
Un kas ir pamatmehānisms kas dzen uz priekšu uz peļņu balstīto sistēmu,
izņemot savtīgas intereses?
Kas tas ir savā būtībā kas ļauj saglabāt konkurētspēju?
Vai tā ir augsta efektivitāte un ilgtspēja?
Nē. Tā nav daļa no viņu plāna.
Nekas no tā, kas tiek ražots mūsu uz peļņu balstītajā sabiedrībā, nav pat tuvu effektivitātei un ilgtspējai.
Ja tā būtu, tad nebūtu daudzmiljonu dolāru gadā autoservisa nozare.
Ne arī vidējais mūžs vairumam elektronikas būtu mazāks nekā trīs mēneši,
pirms tā kļūst novecojusi.
Vai ir pietiekamība?
Nepavisam nē.
Pietiekamība, balstoties uz teorijām par piedāvājumu un pieprasījumu,
faktiski ir negatīva lieta.
Ja dimantu uzņēmums
atrod desmitreiz lielāku daudzumu dimantu,
tas nozīmē, ka dimantu piedāvājums ir palielinājies,
kas savukārt nozīmē ka izmaksas un peļņa uz vienu dimantu krīt.
Tas nozīmē ka efektivitāte, ilgtspēja un pietiekamība
ir peļņas ienaidnieki.
Pasakot to vienā vārdā,
tā ir nepietiekamība kas palielina peļņu.
Kas ir nepietiekamība?
Balstīta uz produktu vērtības noturēšanu.
Naftas ieguves samazināšana, palielina tās cenu.
Saglabājot dimantu nepietiekamību, to cenas turās augstas.
Viņi dedzina dimantus Kimberly Diamond ieguvē. Tie sastāv no oglekļa
Tas saglabā cenu augstu.
Tātad, ko tas nozīmē sabiedrībai, ja nepietiekamība,
vai nu radusies dabiski, vai dēļ manipulācijas,
ir labvēlīgs apstāklis industrijai?
Tas nozīmē, ka ilgtspēja un pietiekamība
nekad neradīsies uz peļņu balstītā sistēmā.
Jo tā vienkārši ir pretrunā ar pašu struktūras būtību.
Tādēļ pasaule bez kara vai nabadzības nav iespējama.
Nav iespējams nepārtraukti uzlabot tehnoloģiju,
līdz tās efektīvākajam un produktīvākajam stāvoklim.
Un vissvarīgāk,
ir neiespējami sagaidīt ka cilvēki,
uzvedīsies
"Cilvēka daba
vai cilvēka rīcība? "
patiesi ētiskā un godīgā veidā.
Cilvēki lieto vārdu instinkts, jo viņi nevar izskaidrot uzvedību.
Viņi apsēžas un savā zināšanu trū***ā vērtē,
un viņi saka tādas lietas kā:
"cilvēki ir veidoti noteiktā veidā. Mantkārība ir dabiska lieta",
it kā viņi būtu to pētījuši gadiem.
Un tas nav dabiskāk kā valkāt apģērbu.
Ko mēs vēlamies darīt ir atbrīvoties
no problēmu cēloņiem.
Atbrīvoties no procesiem, kas
rada mantkārību, neiecietību un aizspriedumus,
kas liek cilvēkiem izmanot vienam otru, un no elitārisma.
Likvidēt nepieciešamību pēc cietumiem un sociālās palīdzības.
Mums vienmēr ir bijušas šīs problēmas,
jo mēs vienmēr esam dzīvojuši nepietiekamībā,
bartera un monetārajās sistēmās, kas rada nepietiekamību.
Ja jūs likvidētu apstākļus, kas rada
tā saukto sabiedriski nepieņemamo uzvedību,
tā nepatstāvētu.
Kāds saka: "Klausies, vai tā nav iedzimta?"
Nē, nav gan.
Cilvēka dabas nav, ir cilvēka uzvedība,
un vēstures gaitā tā vienmēr ir mainījusies.
Jūs neesat dzimuši ar fanātismu, mantkārību, korumpētību vai naidu.
Jūs to esat apguvuši sabiedrībā.
Karš, nabadzība, korupcija, bads, posts, cilvēku ciešanas
nekad nemainīsies monetārajā sistēmā.
Būs ļoti maz nozīmīgu pārmaiņu.
Būs nepieciešama mūsu kultūras pārveidošana,
mūsu vērtību,
un tam ir jābūt saistītam ar zemes kapacitāti,
nevis kādu cilvēku viedokļiem vai politiķu uzskatiem
par to, kādai pasaulei vajadzētu būt.
Vai kādas reliģijas pieņemtajiem uzskatiem par cilvēku darīšanām.
Un par to arī Venus projekts ir.
Sabiedrība, par ko mēs tūlīt runāsim,
ir sabiedrība, kas ir brīva no visām senajām māņticībām,
ieslodzīšanas, cietumiem, policijas, cietsirdības un likumiem.
Visi likumi izzudīs
un profesijas izzudīs, kas vairs nebūs vajadzīgas,
kā piemēram, biržas mākleri, banķieri, reklāma.
Izzuduši! Uz mūžu!
Tāpēc, ka tie vairs nav nepieciešami.
Kad mēs saprotam, ka tā ir tehnoloģija,
ko radījusi cilvēku izdoma,
kas atbrīvo cilvēci un paaugstina mūsu dzīves kvalitāti,
mēs tad saprotam, ka svarīgākais uz ko mēs varam koncentrēties,
ir inteliģenta zemes resursu izmantošana.
Jo, tieši no dabas resursiem, mēs iegūstam materiālus, lai turpinātu mūsu ceļu uz labklājību.
Saprotot to, mēs redzam ka
nauda būtībā pastāv kā barjera šo resursu piekļuvei,
jo gandrīz visam ir finansiāls pamats.
Un kāpēc mums ir nepieciešama nauda, lai piekļūtu šiem resursiem?
Īstas vai iedomātas nepietiekamības dēļ.
Mums parasti nav jāmaksā par gaisu un krāna ūdeni,
jo tie mums ir tik lielā daudzumā,
ka tos pārdot būtu bezjēdzīgi.
Tātad, loģiski domājot,
ja izejvielas un tehnoloģijas, kas nepieciešamas lai radītu visu kas ir mūsu sabiedrībā,
kā piemēram, mājas, pilsētas un transportu, būtu pietiekoši lielā daudzumā,
nebūtu iemesla neko pārdot.
Tāpat kā, ja automatizācija un iekārtas būtu tik tehnoloģiski attīstītas,
ka varētu atbrīvot cilvēkus no strādāšanas,
nebūtu iemesla strādāt.
Un ja šie sociālie aspekti būtu sakārtoti,
vispār nebūtu nepieciešamības pēc naudas.
Līdz ar to galvenais jautājums paliek:
Vai mums uz Zemes ir pietiekami daudz resursu
un tehnoloģisku zināšanu,
lai izveidotu sabiedrībā tādu pietiekamību,
ka viss kas mums tagad ir, varētu būt pieejams bez maksas
un bez nepieciešamības strādāt?
Jā mums ir.
Mums ir resursi un tehnoloģija,
lai to bez problēmām nodrošinātu,
kā arī iespēja paaugstināt dzīves līmeni tik augstu,
ka cilvēki nākotnē skatīsies atpakaļ uz mūsu civilizāciju,
un brīnīsies cik primitīva un nenobriedusi mūsu sabiedrībā bija.
Tas ko Venus Projekts piedāvā,
ir pavisam savādāka sistēma,
modernizēta atbilstoši mūsdienu zināšanām.
Mēs nekad neesam iedevuši zinātniekiem uzdevumu
izveidot tādu sabiedrību,
kurā nebūtu garlaicīgu un vienveidīgu darbu,
kurā nebūtu ceļu satiksmes negadījumu,
kas ļautu cilvēkiem baudīt augstu dzīves līmeni,
kas atbrīvotu mūsu pārtiku no kaitīgām vielām,
dotu mums tīras un efektīvas enerģijas avotus.
Tur mēs to varam izdarīt.
Uz resursiem balstīta ekonomika.
Galvenā atšķirība starp
uz resursiem balstītu ekonomiku un monetāro sistēmu
ir tā, ka uz resursiem balstīta ekonomika patiešām rūpējas par cilvēkiem
un viņu labklājību,
kamēr monetārā sistēma ir kļuvusi tik izkropļota,
ka rūpes par cilvēkiem ir otršķirīgas, ja tās vispār pastāv.
Produkti tiek ražoti ar vienu mērķi:
cik daudz naudas jūs varat nopelnīt.
Ja sabiedrībā ir problēma, un ar tās atrisināšanu nevar nopelnīt naudu, tad tā netiks atrisināta.
Uz resursiem balstīta ekonomika
nav līdzīga nekam, kas ir jau izmēģināts.
Un ar visu šodien pieejamo tehnoloģiju, mēs varam radīt pietiekamību.
Tā varētu tikt izmantota lai uzlabotu ikviena dzīves līmeni.
Pietiekamība visā pasaulē, ja mēs izmantotu tehnoloģiju saprātīgi,
un rūpētos par vidi.
Tā ir ļoti atšķirīga sistēma,
un ir ļoti grūti par to runāt,
jo publika nav pietiekoši informēta
par pašreizējo tehnoloģijas stāvokli.
Enerģija
Šobrīd mums nav jāizmanto fosilie kurināmie.
Mums nav jāizmanto nekas, kas piesārņotu vidi.
Ir pieejami daudzi enerģijas avoti.
Alternatīvās enerģijas risinājumi, ko atbalsta pašreizējā vara, kā piemēram
ūdeņradis, biomasa un pat kodolnerģija
ir ļoti nepietiekamas, bīstamas
un pastāv tikai, lai saglabātu industrijas izveidoto peļņas struktūru.
Ja mēs paskatāmies aiz propagandas un sev izdevīgiem risinājumiem
ko piedāvā enerģijas kompānijas,
mēs atrodam šķietami nebeidzamu plūsmu tīras
un atjaunojamas enerģijas lai ražotu elektrību.
Saules un vēja enerģija ir labi zināmas sabiedrībai. Bet šo avotu patiesais potenciāls netiek izmantots.
Saules enerģija, kas nāk no saules,
ir tik lielā daudzumā, ka viena stunda gaismas dienas vidū,
satur vairāk enerģijas, nekā visa pasaule patērē gada laikā.
Ja mēs varētu iegūt tikai simto daļu no šīs enerģijas,
pasaulei nekad vairs nebūtu jāizmanto nafta, gāze vai jebkas cits.
Jautājums nav pieejamībā,
bet iegūšanas tehnoloģijā.
Un šodien pastāv daudzi augsti attīstīti ieguves veidi,
kas to varētu veikt,
ja vien tos nekavētu nepieciešamība konkurēt par tirgus daļu
ar pastāvošajām enerģijas varas struktūrām.
Tad ir vēja enerģija.
Vēja enerģija ilgu laiku tika atzīta par vāju,
un ņemot vērā ģeogrāfiskos ierobežojumus, par nepraktisku.
Tā vienkārši nav taisnība.
ASV Enerģētikas departaments 2007. gadā atzina,
ja vēja enerģija tiktu pilnībā apgūta tikai trijos no ASV 50 štatiem,
tā varētu nodrošināt ar enerģiju visu valsti.
Un tad vēl ir tādi mazāk pazīstami enerģijas avoti kā plūdmaiņu un viļņu enerģija.
Plūdmaiņu enerģija tiek iegūta no paisuma un bēguma kas notiek okeānā.
Uzstādot turbīnas kas uztver šo kustību, rada enerģiju.
Lielbritānijā 42 vietas šobrīd tiek uzskatītas par piemērotām,
prognozējot ka 34% no kopējā britu enerģijas apjoma varētu nākt no plūdmaiņas vien.
Viļņu enerģijas, kas tiek iegūta no okeāna virsmas kustības,
globālais potenciāls tiek lēsts līdz 80,000 teravatu stundu gadā.
Tas nozīmē ka, 50% no visas planētas enerģijas patēriņa varētu tikt iegūta no šī avota vien.
Ir svarīgi pieminēt ka, lai iegūtu plūdmaiņu, viļņu, saules un vēja enerģiju,
papildus enerģija gandrīz nav jāiegulda,
atšķirībā no oglēm, naftas, gāzes, biomasas, ūdeņraža un pārējiem avotiem.
Visi šie četri enerģijas avoti kopā, ja efektīvi iegūti ar tehnoloģijas palīdzību,
varētu nodrošināt pasauli ar enerģiju mūžīgi.
Tomēr izrādās ir vēl viens tīras, atjaunojamas enerģijas avots kas pārspēj visus.
Ģeotermālā enerģija
Ģeotermālā enerģija izmanto tā sauktās "siltuma raktuves".
Kas ar vienkāršu procesu, izmantojot ūdeni, var radīt milzīgu daudzumu, tīras enerģijas.
2006. gada Masačūsetas Tehniskā Institūta (MIT) pārskatā par ģeotermālo enerģiju
tika konstatēts, ka 13,000 zeta džouli enerģijas pašlaik ir pieejami uz zemes
ar iespēju ka 2,000 zeta džouli ir viegli iegūstami ar uzlabotu tehnoloģiju.
Kopējais enerģijas patēriņš visā pasaulē kopā ir apmēram
pus zeta džouls gadā.
Tas nozīmē ka aptuveni 4000 gadu planētas enerģijas varētu tikt iegūta
no šī avota vien.
Un, ja mēs zinām ka zemē esošais siltums pastāvīgi atjaunojās,
šī enerģija ir patiešām neierobežotā daudzumā.
Tā varētu tikt izmantota mūžīgi.
Šie enerģijas avoti ir tikai daži no pieejamajiem tīras, atjaunojamas enerģijas avotiem
un ar laiku mēs atradīsim vēl citus avotus.
Secinājums ir ka mums ir pietiekoši daudz enerģijas, bez nepieciešamības piesārņot vidi,
tradicionāli to saglabāt, un patiesībā, arī maksāt par to.
Un kā ir ar transportu?
Dominējošie transporta līdzekļi mūsu sabiedrībā ir automašīnas un lidmašīnas,
kuri abi galvenokārt izmanto fosilos kurināmos.
Kas attiecas uz automašīnām, nepieciešamā akumulatoru tehnoloģija,
kas ļauj automašīnai pārvietoties ar ātrumu vairāk nekā 160 km stundā un
nobraukt vairāk nekā 300 kilometrus ar vienu uzlādēšanu,
eksistē jau daudzus gadus.
Taču dēļ tā ka bateriju patentus kontrolē naftas industrija, kuras spēja saglabāt tirgus daļu tiktu ierobežota,
kopā ar politisko spiedienu no enerģijas nozares,
šo tehnoloģiju pieejamība ir ierobežota.
Nav absolūti nekāda iemesla, izņemot korumpētas peļņas intereses,
lai ikviens transportlīdzeklis visā pasaulē nevarētu būt
elektrisks un pilnīgi tīrs, bez nepieciešamības pēc benzīna.
Kas attiecas uz lidmašīnām,
ir pienācis laiks mums saprast, ka šis pārvietošanās veids ir neefektīvs
apgrūtinošs, lēns un rada pārāk daudz piesārņojuma.
Šis ir mag-lev vilciens.
Tas izmanto magnētus lai pārvietotos.
To pilnībā iekļauj magnētiskais lauks
un tas patērē mazāk nekā divus procentus no enerģijas ko patērē lidmašīna.
Vilcienam nav riteņu, tāpēc nekas nevar nolietoties.
Pašreizējais maksimālais ātrums šīs tehnoloģijas versijai
ko izmanto ***ānā, ir 579 kilometri stundā.
Taču šis tehnoloģijas variants ir ļoti novecojis.
Organizācija vārdā ET3, kas ir saistīta ar Venus projektu,
ir izveidojusi caurulē balstītu mag-lev, ka var pārvietoties ar ātrumu līdz 6437 kilometriem stundā,
nekustīgā, bezberzes caurulē, kas var tikt uzbūvēta uz zemes vai zem ūdens.
Iedomājieties aizbraukt no Losandželosas uz Ņujorku paēst pudienas,
vai no Vašingtonas uz Pekinu, Ķīnā divu stundu laikā.
Tā ir kontinentālās un starp kontinentālās ceļošanas nākotne.
Ātrs, tīrs, un izmano tikai nelielu daļu no enerģijas, kas nepieciešama šodien, lai veiktu to pašu attālumu.
Patiesībā ar mag-lev tehnoloģiju, uzlabotiem akumulatoriem un ģeotermālo enerģiju,
nav iemesla lai jebkad atkal izmantotu fosilos kurināmos.
Un mēs to varētu izdarīt tagad, ja paralizējošā peļņas struktūra mūs neierobežotu.
Darbs
Pašlaik Amerika ir nosliekusies fašisma virzienā.
Tai ir tendence turēties pie fašistiskas nostājas, dominējošās filozofijas un reliģijas dēļ.
Amerikas industrija būtībā ir fašistiska institūcija.
Ja jūs to nesaprotat, tiklīdz jūs ienākat savā darbavietā, jūs atrodaties diktatūrā.
Mums tiek mācīts uzskats ka darbs ir cienījams.
Un es uz to skatos kā uz atalgotu verdzību.
Jūs esat uzaudzināti ticēt ka jums ir jānopelna iztika caur sviedriem uz pieres.
Tas cilvēkus ierobežo.
Atbrīvojot cilvēkus
no vergošanas, no monotoniem darbiem kas tos padara vienaldzīgus.
Jūs tos apzogat.
Mūsu sabiedrībā, kas ir uz resursiem balstīta ekonomika,
tehnoloģija atbrīvo cilvēkus.
Redzat, mēs to nevaram iedomāties, tādēļ ka mēs nekad neesam redzējuši tāda veida pasauli.
Automatizācija
Ja mēs atskatāmies vēsturē, mēs redzam ļoti skaidru, sistemātisku automatizāciju
lēnām aizvietojot cilvēku darbaspēku.
No liftnieka izzušanas,
līdz gandrīz pilnī*** automašīnu ražošanas automatizācijai,
jo faktiski līdz ar tehnoloģijas attīstību, vajadzība pēc cilvēku darba
nepārtraukti samazināsies.
Tas rada nopietnu konfliktu,
kas pierāda monetārajā sistēmā balstītas darba organizācijas nepareizumu,
jo cilvēku nodarbinātība tiešā veidā sacenšas ar tehnoloģisko attīstību.
Tādēļ, ņemot vērā ka peļņa ir industrijas pamat prioritāte,
laikam ejot cilvēki tiks nepārtraukti atlaisti un aizstāti ar mašīnām.
Kad industrija automatizē kādu procesu, tā vietā lai saīsinātu darba dienu,
viņi atlaiž cilvēkus. Jūs zaudējat savu darbu tā, kā jums ir tiesības baidīties no mašīnām.
Augstas tehnoloģijas, uz resursiem balstītā ekonomikā,
pēc piesardzīgiem aprēķiniem, apmēram 90 % pašreizējo profesiju
varētu tikt aizstātas ar mašīnām.
Atbrīvojot cilvēkus, lai tie varētu dzīvot bez kalpošanas.
Jo tas ir tehnoloģijas mērķis.
Un ar laiku, ar nano tehnoloģijām un citām augsti attīstītām zinātnes nozarēm,
nav grūti iedomāties, ka pat sarežģītas medicīniskas procedūras varētu veikt mašīnas.
Un ar daudz lielāku veiksmes koeficientu nekā cilvēki spēj mūsdienās.
Virziens ir skaidrs, bet mūsu uz naudu balstītā struktūra,
kas liek cilvēkiem strādāt par naudu, bloķē šo progresu,
jo cilvēkiem ir vajadzīgs darbs lai izdzīvotu.
Secinājums ir tāds, ka šai sistēmai ir jāaiziet,
vai arī mēs nekad nebūsim brīvi, un tehnoloģija būs pastāvīgi paralizēta.
Mums ir iekārtas, kas attīra kanalizāciju un atbrīvo cilvēkus no šī darba.
Skatieties uz mašīnām kā uz cilvēku spēju papildinājumu.
Turklāt daudzas no pašreizējām profesijām vienkārši nebūs nepieciešamas uz resursiem balstītā ekonomikā.
Piemēram, viss kas saistīts ar naudu, reklāmu, kopā ar tiesu sistēmu,
jo bez naudas, lielākā daļa mūsdienu noziegumu, nekad netiktu pastrādāti.
Praktiski visi noziedzības veidi monetārajā sistēmā ir vai nu tiešs tās rezultāts, vai arī materiālo grūtību radīta satraukuma sekas.
Tādēļ arī likumi paši par sevi, galu galā varētu beigt pastāvēt.
Tā vietā, lai uzliktu ceļazīmi "brauciet uzmanīgi,lietainā laikā slidens ceļš", uz šosejām vajag uzklāt segumu kas lietainā laikā neslīd.
Un kad iedzērusi persona vada automašīnu,
un auto stipri svārstās,
var izveidot nelielu svārstu,
kas šūpojas turp un atpakaļ un novada automašīnu atpakaļ uz ceļa...
Nevis likums.
Atrisinājums.
Ievietot automašīnās raidītājus un radarus, lai tās nevarētu saskrieties.
Cilvēku radītie likumi ir mēģinājumi
tikt galā ar radušajām problēmām
un nezinot kā tās atrisināt -
viņi pieņem likumus.
Tam nevajadzētu būt pārsteigumam,
ka ASV, visprivatizētākajā, kapitālistiskajā valstī pasaulē,
ir arī vislielākais ieslodzīto skaits pasaulē.
Kas aug katru gadu.
Statistiski, lielākā daļa no šiem cilvēkiem ir neizglītoti
un nāk no nabadzīgiem rajoniem.
Un pretēji propagandai,
tā ir apkārtējās vides ietekme, kas vilina tos uz kriminālu un vardarbīgu uzvedību.
Taču sabiedrība izliekas šo jautājumu
neredzam.
Tiesu un cietumu sistēmas, ir tikai vēl viens piemērs
tam, kā mūsu sabiedrība izvairās no patieso
uzvedības cēloņu izvērtēšanas.
Miljardiem tiek iztērēts katru gadu
uz cietumu un policijas uzturēšanai,
un tikai neliela daļa tiek atvēlēta
nabadzības novēršanas programmām,
kas būtība ir viens no noziedzības galvenajiem izraisītājiem.
Un, kamēr mums būs ekonomiskā sistēma,
kas dod priekšroku, un faktiski rada
nepietiekamību un nabadzību, noziedzība nekad nepazudīs.
Iniciatīva.
Ja cilvēkiem būtu pieejams viss iztikai nepieciešamais,
bez kalpības, parāda, bartera, tirgošanās,
viņi uzvestos pavisam savādāk.
Jūs vēlaties visas šīs lietas pieejams bez maksas.
Tad, ja viss būs par brīvu, kas motivēs cilvēkus?
Cilvēkam ir viss ko tas vēlas, viņš vienkārši visu dienu sauļosies.
Tas ir mīts, kas tiek pastāvīgi kultivēts.
Cilvēkiem mūsu kultūrā tiek iemācīts domāt,
ka monetārā sistēma rada iniciatīvu.
Ja tiem viss būtu pieejamas, kāpēc lai tie gribētu kaut ko darīt?
Viņi zaudētu iniciatīvu.
Tas jums tiek mācīts lai atbalstītu monetāro sistēmu.
Kad jūs izņemtu naudu no sistēmas,
būtu citas iniciatīvas, pavisam citas iniciatīvas.
Kad cilvēkiem ir pieejamas visas dzīves nepieciešamības,
viņu iniciatīvas mainās.
Kas ir ar Mēnesi un Zvaigznēm?
Rodas jaunas iniciatīvas.
Ja jūs uzgleznojat gleznu kas jums patīk,
jūs būsiet priecīgs to uzdāvināt citiem cilvēkiem, nevis pārdot.
Izglītība
Es domāju, ka lielākā daļa no izglītības, ar ko es esmu pazīstama, būtībā ir personas sagatavošana darbam.
Tā ir ļoti specializēta. Tā nav plaša.
Cilvēki daudz ko nezina par daudz un dažādām lietām. Es nedomāju, ka jūs varētu likt cilvēkiem iet karot,
ja viņi zinātu daudz par dažādām lietām.
Es domāju, ka izglītība ir galvenokārt iekalšana,
un viņi netiek mācīti kā risināt problēmas.
Viniem netiek dotas zināšanas, ne vispārīgi, ne viņu specialitātē,
kā domāt kritiski.
Uz resursiem balstītā ekonomikā, izglītība būtu daudz savādāka.
Mūsu sabiedrībā galvenā nozīme būtu garīgajai attīstībai
un katras personas motivācijai,
lai tā sasniegtu visaugstāko potenciālu.
Tādēļ ka mūsu filozofija ir: jo gudrāki ir cilvēki, jo bagātāka ir pasaule,
tādēļ ka ikviens kļūst par līdzstrādnieku.
Jo gudrāki būs jūsu bērni,
jo labāka būs mana dzīve.
Tāpēc ka viņi dos konstruktīvāku ieguldījumu apkārtējai videi
un manai dzīvei. Tāpēc, ka viss ko mēs
izstrādātu uz resursiem balstītā ekonomikā,
tiktu praktiski pielietots sabiedrībā, nebūtu nekas
kas turētu to atpakaļ.
Civilizācija
Patriotisms, ieroči, armijas, jūras spēki,
tās visas ir pazīmes,
ka mēs vēl neesam civilizēti.
Bērni vaicās vecākiem:
"Vai tad jūs neredzējāt mašīnu nepieciešamību?"
"Tēt, vai tad tu neredzēji, ka karš bija nenovēršams
ja jūs radāt nepietiekamību? "
Vai tas nav acīmredzams? Protams bērns sapratīs,
ka jūs bijāt āmurgalvas - uzaudzināti vienīgi lai kalpotu
pastāvošajām institūcijām.
Mēs dzīvojam tik briesmīgā, slimā sabiedrībā,
ka mēs neiekļūsim vēstures grāmatās.
Viņi tikai teiks ka lielas tautas atņēma zemi mazākām tautām,
izmantojot spēku un vardarbību.
Par vēsturi runās kā par ilgstošu,
korumpētu uzvedību,
līdz civilizētas pasaules sākumam.
Līdz brīdim kad visas pasaules tautas darbosies kopā.
Pasaules apvienošanās
strādājot visas cilvēces kopējam labumam,
un bez neviena kas būtu pakļauts kādam citam.
Bez sociālās noslāņošanās,
vai tas būtu tehniskais elitārisms
vai jebkura cita veida elitārisms,
izskausts no zemes virsmas.
"Valsts" nedara neko, tāpēc ka "valsts" nemaz nav.
Sistēma ko es iesaku,
uz resursiem balstīta pasaules ekonomika nav ideāla,
tā ir tikai daudz labāka pat to kas mums ir.
Mēs nekad nevar sasniegt pilnību.
"Mana valsts ir pasaule ..."
un mana reliģija ir darīt labu. "
Tomass Peins (Thomas Paine) 1737-1809
Mūsu sabiedrības sociālās vērtības,
kas izpaužas nebeidzamos karos,
korupcijā,
represīvos likumos,
sociālajā noslāņošanās,
bezjēdzīgā māņticībā,
vides izpostīšanā,
un despotiskā, sociāli vienaldzīgā, uz peļņu orientētā valdošajā šķirā,
savos pamatos ir kolektīvās neizglītotības rezultāts,
par divām no svarīgākajām izpratnēm par realitāti kādas cilvēkiem var būt.
Attīstības un savstarpējās saistības dabas likumu aspekti.
Realitātes attīstības daba
ir ka visas sistēmas - vai tās būtu zināšanas,
sabiedrība, tehnoloģija, filozofija vai jebkura cita sistēma,
ja netiek ierobežota,
atrodas plūstošā, mūžīgā pārmaiņā.
Ko mēs šodien uzskatām par pašsaprotamu,
kā piemēram, mūsdienu sakari un transportu,
būtu neiedomājamas lietas senā pagātnē.
Tāpat kā nākotnē būs tehnoloģijas,
izpratnes un sociālās struktūras,
ko mēs pašlaik pat nevaram iztēloties.
Mēs esam atnākuši no alķīmijas uz ķīmiju,
no idejas ka saule griežas ap zemi, uz pretējo,
no ticības ka ļaunie gari uzsūta slimības,
līdz mūsdienu medicīnai.
Šai attīstībai nav redzamas beigas,
un tā ir šī izpratne kas mūs vieno
un vada uz nepārtrauktu izaugsmes
un attīstības ceļu.
Nemainīgas empīriskas zināšanas neeksistē,
drīzāk tā ir izpratne par visu sistēmu attīstību
kas mums ir jāpieņem.
Tas nozīmē ka mums visu laiku ir jābūt atvērtiem jaunai informācijai,
pat ja tā apdraud mūsu pašreizējo uzskatu sistēmu, un līdz ar to
mūsu identitāti.
Diemžēl mūsdienu sabiedrība to nav pieņēmusi,
un pastāvošās institūcijas turpina paralizēt izaugsmi,
saglabājot novecojušas sociālās struktūras.
Vienlaikus cilvēki baidās no pārmaiņām.
Jo viņi ir ieprogrammēti pieņemt nemainīgu identitāti
un kāda uzskatu sistēmas apstrīdēšana,
parasti izraisa apvainojumu un satraukumu.
Jo kļūdīšanās tiek maldīgi saistīta ar neveiksmi.
Kaut gan patiesībā par kļūdām būtu jāpriecājas.
Jo tas paceļ uz jaunu izpratnes līmeni,
paplašinot apziņu.
Patiesībā, nav tādas lietas kā gudrs cilvēks,
jo tas ir tikai laika jautājums,
pirms viņu idejas tiek papildinātas, mainītas vai atmestas.
Un šī tendence akli turēties pie uzskatu sistēmas,
sargājot to no jaunas, iespējams pārveidojošas informācijas
savā būtībā ir intelektuālā materiālisma forma.
Monetārā sistēma veicina šo materiālismu
ne tikai caur tās pašsaglabājošajām struktūrām,
bet arī ar neskaitāmu cilvēku palīdzību
kuri ir ieprogrammēti akli
un bez domāšanas, atbalstīt šīs struktūras,
tādējādi kļūstot par pastāvošās iekārtas brīvprātīgiem aizstāvjiem.
Aitas, kurām vairs nav nepieciešams aitu suns kas tās uzruaga.
Jo tie kontrolē viens otru, izstumjot tos, kuri neatbilst pieņemtajām normām.
Šī tendence pretoties pārmaiņām
un atbalstīt pastāvošās institūcijas,
dēļ identitātes, komforta,
varas un peļņas,
vairs nevar turpināties.
Un radīs tikai turpmāku nelīdzsvarotību,
fragmentāciju,
deformāciju,
un neizbēgami,
iznīcību.
Ir laiks pārmaiņām.
No medniekiem un vācējiem,
līdz agrārajai revolūcijai,
līdz industriālajai revolūcijai,
virziens ir skaidrs.
Ir pienācis laiks jaunai sociālajai iekārtai,
kas atbilst mūsdienu zināšanām.
Monetārā sistēma ir tā laika
produkts kad,
nepietiekamība bija realitāte.
Pašlaik, tehnoloģijas laikmetā,
tā vairs nav sabiedrībai vajadzīga.
Jāaiziet kopā ar nenormālo uzvedību ko tā izraisa.
Tāpat, dominējošie pasaules uzskati,
kā piemēram, teiskās reliģijas, ir
tikpat sabiedriski nevajadzīgas.
Islams, Kristietība, Jūdaisms, Hinduisms un visas pārējās,
stāv kā šķēršļi personiskai un sociālai izaugsmei.
Jo katra grupa saglabā slēgtu pasaules uzskatu.
Un šī ierobežotā izpratne pie kuras tie pieturas,
vienkārši nav iespējama attīstībā esošā Visumā.
Tomēr, reliģijai ir izdevies likvidēt izpratni par
šo attīstību,
ieaudzinot psiholoģiski deformējošu ticību
tās sekotājos.
Kur loģika un jauna informācija tiek noraidīta,
par labu tradicionāliem, novecojušiem uzskatiem.
Dieva koncepts
ir vienkārši veids, kā izskaidrot lietu būtību.
Senos laikos cilvēku zināšanas par to kā
lietas veidojās, kas notiek dabā
bija nepietiekamas.
Tādēļ viņi izdomāja dažādus stāstus
un radīja Dievu pēc savas līdzības.
Tādu kas dusmojas,
ja cilvēki nepareizi uzvedas.
Viņš rada plūdus un zemestrīces,
un viņi saka, tas ir Dieva darbs.
Neliels acu uzmetiens noklusētajai reliģijas vēsturei
parāda, ka pat paši radīšanas mīti,
ir izveidojušās kulminācijas, kas attīstījušās laika gaitas ietekmē.
Piemēram, kristietības galvenā doktrīna
ir Kristus nāve un augšāmcelšanās.
Šis uzskats ir tik svarīgs, ka pat Bībelē ir teikts:
"Un, ja Kristus nav augšāmcēlies, tad veltīga ir mūsu sludināšana un arī veltīga jūsu ticība. " 1. Vēstule Korintiešiem 15:14
Tomēr ir ļoti grūti uztvert šo faktu burtiski,
jo ne tikai tikai laicīgajā vēsturē nav nevienas liecības par šo pārdabisko notikumu,
izpratne par to ka ir liels daudzums pirms - Kristietības pestītāju
kuri arī nomira un augšāmcēlās,
uzreiz iekļauj šo stāstu mitoloģijas kategorijā dēļ tā līdzības.
Agrie baznīcas pārstāvji,
kā piemēram, Tertuliāns, (Tertullianus)
darīja ļoti daudz lai noliegtu šīs līdzības,
pat apgalvojot ka tās ir radījis velns.
Otrajā gadsimtā viņš rakstīja:
"Velns, kura darbs ir sagrozīt patiesību,
precīzi atdarina Dievišķā Sakramenta detaļas.
Viņš svētī savus ticīgos un sola grēku piedošanu...
viņš godina maizes svētīšanu un izmanto augšāmcelšanās simbolu.
Tādēļ mums ir jāatzīst velna prasmīgums,
kurš ir nokopējis dažas no Dievišķajām lietām".
Taču patiešām skumji ir tas,
ka ja mēs atmetam ideju ka Kristietības, Jūdaisma,
Islama un visi pārējie stāsti
ir vēsturiski fakti,
un pieņemam tos par to, kas tie patiesībā ir,
proti, alegoriskas izpausmes kas iegūtas no daudzām ticībām,
mēs redzam, ka visām reliģijām ir kopīgs pavediens.
Un tas ir šis vienojošais imperatīvs,
kas ir jāatzīst un jānovērtē.
Reliģiskie uzskati ir radījuši vairāk fragmentācijas un konfliktu,
nekā jebkura cita ideoloģija.
Kristietībai vien ir vairāk nekā 34 000 dažādas apakšgrupas.
Bībele ir dažādi interpretējama.
Kad jūs to lasāt, jūs sakāt
"Es domāju, ka Jēzus domāja šo. Es domāju Jozuas domāja to.
O Nē! Viņš domāja to."
Un tā jums ir Luterāņi, Septītās Dienas Adventisti, Katoļi,
un sadalīta baznīca nav nekāda baznīca.
Un šis dalījums,
kas ir visām teiskajām reliģijām raksturīga īpašība,
noved mūs pie otras kļūdas mūsu izpratnē.
Nepatiess pieņēmums par sašķeltību,
noliedzot dzīvības savstarpēji saistītās attiecības.
Papildus izpratnei par to, ka visas dabiskās sistēmas ir attīstības procesā,
kur visi uzskati par realitāti tiks vienmēr papildināti,
mainīti un pat atmesti,
Mums ir arī jāsaprot, ka visas sistēmas, patiesībā ir
mākslīgi izveidoti fragmenti, tikai tādēļ lai mums būtu par ko sarunāties.
Jo tāda lieta kā neatkarība dabā neeksistē.
Visa daba ir vienota sistēma, kas sastāv no savstarpēji saistītām daļām,
katra no kurām ir cēlonis un reakcija, eksistējot tikai kā viens veselums.
Jūs neredzat to savienojumu kas mūs vieno ar apkārtējo vidi,
tādēļ izskatās, ka mēs esam brīvi ...staigājam apkārt.
Atņemat skābekli, un mēs visi acumirklī nomirsim.
Paņemat nost augu valsti, un mēs nomirsim.
Un bez saules, visi augi nomirtu.
Tā kā mēs visi esam saistīti.
Mums patiešām ir jārēķinās ar visu veselumu.
Tā nav tikai cilvēku pieredze uz šīs planētas
tā ir kopēja pieredze.
Un mēs zinām, ka mēs nevaram izdzīvot bez augiem un dzīvniekiem.
Mēs zinām, ka mēs nevaram izdzīvot bez četriem elementiem.
Un tā, kad mēs beidzot patiešām sāksim ar to rēķināties?
Tas ir panākumu būtībā.
Panākumi ir atkarīgi no tā, cik stipri mēs esam saistīti ar visu apkārtējo.
Es ļoti labi apzinos faktu, ka manam mazdēlam,
nav cerību
mantot ilgtspējīgu,
miermīlīgu, stabilu, sociāli taisnīgu pasauli,
ja vien katram bērnam kas šodien aug
Etiopijā, Indonēzijā, Bolīvijā, Palestīnā, Izraēlā
arī ir tādas pašas cerības.
Jums ir jārūpējas par visu kopienu,
vai arī jums būs nopietnas problēmas.
Un tagad mums ir jāsaprot ka visa pasaule ir šī kopiena.
Un tādā veidā mums visiem ir vienam par otru ir jārūpējas.
Un tā nav tikai cilvēku kopiena,
tā ir augu un dzīvnieku un elementu kopiena.
Un mums tas patiešām ir jāsaprot.
Tas mums radīs arī prieku
un baudu.
Tas ir tas, kas pašlaik pietrūkst mūsu dzīvēs.
Mēs to varam saukt par garīgumu,
bet lietas būtība ir ka
prieks nāk no šīs vienotības svētlaimes.
Tā ir mūsu Dieva būtība.
Tā ir mūsu puse,
kas tiešām to jūt,
un jūs to varat sajust dziļi iekšā. Tā ir
lieliska, brīnišķīga sajūta un jūs zināt kad jūs to sajūtat.
Tā nerodas no naudas,
tā rodas no vienotības.
"Tātad ja tie nav draudi šai valstij.
Kā lai mēs saglabājam kodolieroču ražošanu,
jūs saprotat ko es domāju?
Kas notiks ar ieroču industriju,
kad mēs sapratīsim ka mēs visi esam viens?
Tas sapisīs ekonomiku.
Ekonomiku , kas tāpat nav īsta.
Kas būtu patiešām draņķīgi.
Jūs varat redzēt, kāpēc valdība cīnās pret
ideju par beznosacījumu mīlestības izjušanu."
"Es ticu , ka neapbruņotai patiesībai un beznosacījumu mīlestībai, tiks pēdējais vārds realitātē."
- Mārtins Luters Kings ( Dr Martin Luther King Jr) - 1929-1968
Kad mēs saprotam, ka mūsu personiskās eksistences integritāte
ir pilnībā atkarīga no
visa pārējā integritātes šajā pasaulē,
mēs patiesi esam sapratuši beznosacījumu mīlestības nozīmi.
Jo mīlestība ir papildinājums un uztvert visu kā sevi pašu,
un sevi pašu kā visu, nevar būt ar nosacījumiem,
jo patiesībā, mēs visi esam viss vienlaicīgi.
Ja tā ir taisnība, ka mēs visi nākam no zvaigznes centra,
katrs atoms ikvienā no mums nāk no zvaigznes centra,
tad mēs visi esam viens un tas pats.
Pat koka-kolas automāts vai cigaretes izsmēķis Bufalo uz ielas
sastāv no atomiem, kas nāk no tās zvaigznes.
Tie visi ir tikuši pārstrādāti tūkstošiem reižu,
tāpat ka tu un es.
Un tādēļ, tas esmu tikai es pats kas tur ir.
Tad no kā lai tur baidās? Kas tur ir kādēļ ir jāmeklē mierinājums?
Nekas. Tur nav nekā no kā baidīties, tāpēc ka tas viss esam mēs paši.
Problēma ir ka mēs tiekam atdalīti pēc piedzimšanas,
mums tiek iedots vārds un identitāte un mēs tiekam individualizēti.
Mēs esam tikuši atdalīti no vienotuma,
un tas ir tas ko reliģija izmanto.
Ka cilvēkiem ir šīs ilgas atkal būt daļai no viena veseluma.
Viņi to izmanto. Viņi to sauc par Dievu, viņi saka ka viņš ir radījis likumus,
un es domāju ka tas ir cietsirdīgi.
Es domāju ka var iztikt bez reliģijas.
... apmeklētājs no citas planētas izpētot atšķirības starp cilvēku sabiedrībām,
uzskatītu šīs atšķirības par nebūtiskām, salīdzinot ar līdzībām..
Mūsu dzīves, mūsu pagātne un mūsu nākotne ir piesaistīta saulei, mēnesim un zvaigznēm ...
Mēs cilvēki, esam redzējuši atomus, kas veido visu dabu
un spēkus, kas šo darbu ir paveikuši ...
Un mēs, kas iemieso Kosmosa vietējās acis, ausis, domas un jūtas,
mēs beidzot esam sākuši interesēties par mūsu izcelsmi ...
cēlušies no zvaigznēm, mēs pētām zvaigznes,
organizētus desmitiem miljardu miljardu miljardu atomu veidojumus,
pētām dabas evolūciju, izsekojot šo ilgo ceļu, pa kuru tā nonāca pie apziņas šeit uz Zemes ..
Mēs esam uzticīgi savai sugai un planētai. Mēs pārstāvam Zemi.
Mums ir pienā*** izdzīvot un plaukt ne tikai pret mums pašiem,
bet arī pret šo seno un plašo Kosmosu no kura mēs esam cēlušies.
Mēs esam viena suga. Mēs esam zvaigžņu veidojumi, kas patērē zvaigžņu gaismu.
Karls Sagans (Carl Sagan) - 1934-1996
Ir laiks pieprasīt vienotību,
mūsu novecojušās sociālās sistēmas ir sabrukušas,
un strādāt kopā, lai izveidotu ilgtspējīgu
globālu sabiedrību, kur par visiem rūpējās
un visi ir patiesi brīvi.
Jūsu personīgie uzskati, lai kādi tie arī būtu,
ir nenozīmīgi salīdzinājumā ar dzīves nepieciešamībām.
Katrs cilvēks ir dzimis pliks,
un tam ir nepieciešams siltums, pārtika, ūdens, pajumte.
Viss pārējais ir pakārtots.
Tādēļ vissvarīgākā lieta pie kā jāķeras,
ir Zemes resursu inteliģenta apsaimniekošana.
Tas nekad nevar tikt panākts monetārajā sistēmā,
jo dzīšanās pēc peļņas, ir dzīšanās pēc savtīgām interesēm,
un tāpēc nelīdzsvarotība ir dabiska.
Vienlaikus, politiķi ir bezjēdzīgi.
Jo mūsu īstās problēmas dzīvē ir tehniskas nevis politiskas.
Bez tam, ideoloģijām kas sadala cilvēci,
kā piemēram reliģijai,
ir nepieciešama nopietna izvērtēšana sabiedrībā,
attiecībā uz tās vērtībām, mērķiem un sociālo nepieciešamību.
Cerams ka ar laiku
reliģija zaudēs tās materiālismu un pamatu māņticībā,
un kļūs par daudz vērtīgākās filozofijas sastāvdaļu.
Patiesībā, mūsdienās sabiedrība ir atpalikusi,
ar politiķiem kas nepārtraukti runā par aizsardzību un drošību,
nevis radīšanu, vienotību un progresu.
ASV vien pašlaik aizsardzībai
tērē apmēram 500 miljardus ASV dolārus gadā.
Tas ir pietiekami, lai nosūtītu ikvienu vidusskolnieku uz 4 gadu kursu universitātē.
1940-tajos Manhetenas Projekts (Manhattan Project)
radīja pirmo patieso masu iznīcināšanas ieroci.
Programma nodarbināja 130 000 cilvēkus, ar milzīgām finansiālām izmaksām.
Iedomājieties, kāda mūsu dzīve būtu šodien, ja šī zinātnieku grupa,
tā vietā lai strādātu pie veida kā nogalināt cilvēkus,
strādātu pie veida, kā radīt ilgtspējīgu, pārtikušu pasauli.
Dzīve mūsdienās būtu pavisam savādāka,
ja tas būtu bijis viņu mērķis.
Ir laiks masu iznīcināšanas līdzekļu vietā
ļaut vaļu kaut kam daudz spēcīgākam.
Masu radīšanas līdzekļi.
Mūsu patiesā dievišķība ir mūsu spēja radīt.
Un apbruņoti ar izpratni par dzīvības savstarpējo saistību,
un vadoties pēc tā ka realitāte atrodas pastāvīgā attīstībā,
nav nekas ko mēs nevarētu izdarīt vai sasniegt.
Protams, mums pretī stāv spēcīgi šķēršļi,
esošo varas struktūru veidā,
kas atsakās mainīties.
Šo struktūru pamatā ir monetārā sistēma.
Kā paskaidrots iepriekš, frakcionālo rezervju sistēma
ir verdzības forma caur parādiem, kur
ir faktiski neiespējami sabiedrībai būt brīvai.
Savukārt, brīvā tirgus kapitālisms, brīvās tirdzniecības formā,
izmanto parādu, lai manipulētu valstis un ieslodzītu pasauli
saujiņas lielā biznesa un politiskās varas kalpībā.
Papildus šai acīmredzamajai amoralitātei,
pati sistēma ir balstīta uz konkurenci,
kas acumirklī iznīcina iespēju
liela mēroga sadarbībai kopējam labumam.
Tādējādi paralizējot jebkuru mēģinājumu panākt patiesu pasaules ilgtspējību.
Šīs finanšu un korporatīvās struktūras ir novecojušas,
un tās ir jāpāraug.
Protams, mēs nevaram būt tik naivi un domāt,
ka biznesa un finanšu elite atbalstīs šo ideju,
jo tādā gadījumā viņi zaudēs varu un kontroli.
Tādēļ, miermīlīgā veidā, ir jāveic ļoti stratēģiska rīcība.
Visiedarbīgākais rīcības veids ir vienkāršs.
Mums ir jāmaina mūsu uzvedība,
lai piespiestu varas struktūru pakļauties cilvēku gribai.
Mums ir jābeidz atbalstīt sistēmu.
Vienīgais veids kā pastāvošā vara mainīsies
ir, ja mēs atteiksimies piedalīties, tajā pašā laikā
nepārtraukti atzīstot tās nebeidzamos trūkumus un korupciju.
Viņi neatteiksies no monetārās sistēmas,
tikai dēļ mūsu ieteiktajiem modeļiem.
Sistēmai ir jāsabrūk,
un cilvēkiem ir jāzaudē uzticība ievēlētajiem līderiem.
Tas būtu nozīmīgs pagrieziena punkts,
ja Venus Projekts tiktu piedāvāts kā iespējamā alternatīva.
Ja nē, man bail no sekām.
Pašreizējās tendences rāda, ka mūsu valsts tuvojas bankrotam.
Pastāv iespēja ka mūsu valsts virzīsies uz militāru diktatūru,
lai novērstu nemierus un pilnīgu sociālo sabrukumu.
Tiklīdz ASV sabruks,
ar visām pārējām valstīm notiks kas līdzīgs.
Pašlaik, pasaules finansiālā sistēma atrodas uz sabrukuma
robežas dēļ tās pašas nepilnībām.
ASV valūtas kontrolieris 2003. gadā paziņoja,
ka ASV nevarēs atļauties maksāt procentus par
valsts parādu pēc mazāk nekā 10 gadiem.
Teorētiski tas nozīmē pilnīgu ASV ekonomikas bankrotu
un tā sekas būs milzīgas visā pasaulē.
Tajā pašā laikā, frakcionālo rezervju banku sistēma
sasniedz tās teorētiskās izaugsmes robežas,
un banku sabrukumi ko jūs redzat ir tikai sā***.
Tādēļ inflācija palielinās,
mūsu parāds ir rekordliels,
un valdība un Federālā Rezerve izsviež kaudzi jaunas naudas,
lai glābtu šo korumpēto sistēmu.
Jo vienīgais veids kā nodrošināt banku darbību
ir radīt vairāk naudas.
Vienīgais veids kā radīt vairāk naudas
ir radīt vairāk parādus un inflāciju.
Tas ir tikai laika jautājums, pirms stāvoklis mainīsies
un neviens vairs negribēs aizņemties,
kamēr bankrotu skaits aug,
jo cilvēki nespēj atmaksāt pašreizējos aizdevumus.
Tad naudas daudzuma pieaugums apstāsies
un sāksies tās daudzuma samazināšanās, vēl nepieredzētos mērogos,
izbeidzot gadsimtu ilgu piramīdas shēmu.
Tas jau ir sācies.
Tāpēc mums ir jāatmasko šis finanšu sabrukums,
izmantojot tā vājumu mūsu labā.
Lūk, daži ieteikumi:
Atmaskojiet banku krāpniecību.
Citibank, JP Morgan Chase un Bank of America
ir visspēcīgākie spēlētāji korumpētajā
Federālo Rezervju sistēmā.
Ir pienācis laiks boikotēt šīs institūcijas.
Ja jums ir bankas konts vai kredītkarte kādā no šīm bankām,
pārvietojiet savu naudu uz citu banku.
Ja jums ir hipotēkārais kredīts, pārfinansējiet to citā bankā.
Ja jums pieder to akcijas, pārdodiet tās.
Ja jūs tajās strādājat, aizejiet no darba.
Šie žesti izteiks nicinājumu
patiesajiem spēkiem, kas stāv aiz privātā banku karteļa,
kas pazīstams kā Federālā Rezerve.
Un vairojiet izpratni par banku sistēmas krāpniecisko būtību.
Divi. Izslēdziet TV ziņas.
Apmeklējiet jaunās, neatkarīgās ziņu aģentūras internetā,
lai uzzinātu informāciju.
CNN, NBC, ABC, FOX un visi pārējie
pasniedz visas ziņas filtrētas, lai saglabātu pašreizējo stāvokli.
Kad četrām korporācijām pieder visi lielākie plašsaziņas līdzekļi,
objektīva informācija nav iespējama.
Tas ir īstais interneta burvīgums.
Un pastāvošā vara sāk zaudēt kontroli,
šīs brīvās informācijas plūsmas dēļ.
Mums vienmēr ir jāaizsargā internets,
jo tas patiesi ir mūsu glābējs.
Trīs.
Nekad neiestājieties paši,
un neļaujiet nevienam no jūsu ģimenes vai draugiem iestāties armijā.
Tā ir novecojusi institūcija,
pašlaik izmantota tikai un vienīgi lai saglabātu pastāvošo varu,
kas vairs nav nepieciešama.
ASV karavīri Irākā strādā ASV korporāciju,
nevis iedzīvotāju labā.
Propaganda liek mums domāt ka karš ir dabisks
un militārie spēki ir godājama institūcija.
Ja karš ir dabisks,
tad kādēļ katru dienu, vidēji 18 ASV kara veterāni,
kas sirgst ar
Pēc-traumas Stresa Sindromu izdara pašnāvības?
Ja mūsu karavīri ir tik cienījami,
tad kāpēc 25% no ASV bezpajumtniekiem
ir kara veterāni?
Četri.
Beidziet atbalstīt enerģijas kompānijas.
Ja jūs dzīvojat savrupmājā,
atslēdzieties no elektrības tīkla.
Izpētiet visus veidus kā padarīt jūsu māju neatkarīgu no tīkla,
ražojot tīru elektroenerģiju,
Saules, vēja un citu veidu atjaunojamā elektrība,
mūsdienās ir pieejama patērētāju realitāte,
un ņemot vērā vienmēr augošo tradicionālās enerģijas cenu,
šis ieguldījums visticamāk laika gaitā atmaksāsies.
Ja jūs braucat ar automašīnu, iegādājāties vismazāko auto kāds ir pieejams
un apsveriet izmantot vienu no daudzajām pārveides tehnoloģijām,
kas ļauj jūsu automašīnai darboties ar hibrīdzinēju,
elektrību vai jebko citu, kas nav pastāvošās iekārtas degviela.
Pieci.
Noraidiet politisko sistēmu.
Demokrātijas ilūzija ir apvainojums mūsu inteliģencei.
Monetārajā sistēmā, nav tādas lietas kā patiesa demokrātija,
un nekad nav bijusi.
Mums ir divas politiskās partijas,
kas pieder vieniem un tiem pašiem korporatīvajiem lobistiem.
Viņus ir iecēlušas amatos korporācijas,
un popularitāte ir mākslīgi attēlota masu mēdijos.
Sistēmā, kur korupcija ir tās pašos pamatos,
izmaiņām personālā ik pēc pāris gadiem
ir ļoti maza nozīme.
Tā vietā lai izliktos ka politiskajai spēlei ir jebkāda patiesa nozīme,
koncentrējiet savu enerģiju uz to kā pārvarēt šo izgāzušos sistēmu.
Un seši.
Pievienojaties kustībai.
Apmeklējiet thezeitgeistmovement.com
un palīdziet mums izveidot lielāko masu kustību sociālām pārmaiņām
kādu pasaule jebkad ir piedzīvojusi.
Mums ir jāmobilizē un jāizglīto ikviens
par pašreizējās pasaules iekārtas korumpēto būtību,
kā arī par vienīgo patieso ilgtspējīgo risinājumu,
deklarējot visus šīs planētas dabas resursus
kā visas cilvēces kopējo mantojumu,
vienlaikus informējot ikvienu par patieso tehnoloģijas attīstības stāvokli,
un to, kā mēs visi varētu būt brīvi, ja pasaule tā vietā lai karotu, strādātu kopā.
Izvēle ir jūsu.
Jūs varat turpināt būt finansiālās sistēmas vergs,
un vērot nepārtrauktus karus, ekonomiskās krīzes un netaisnību visā pasaulē
un vienlaikus mierināt sevi ar tukšu izklaidi
un materiālistiskiem atkritumiem;
vai arī jūs varat koncentrēt savu enerģiju patiesai, jēgpilnai, noturī***, vispārējai pārmaiņai,
kam faktiski ir reālas iespējas atbalstīt
un atbrīvot visus cilvēkus, neatstājot malā nevienu.
Taču pirmkārt, pašai svarīgākajai pārmaiņai
vispirms ir jānotiek jūsos pašos.
Īstā revolūcija ir apziņas revolūcija
un katram no mums vispirms ir jālikvidē
šo sadalošo, materiālistisko troksni
ko mēs esam ieprogrammēti uztvert kā īstu;
tajā pašā laikā atklājot, pastiprinot un saskaņojoties
ar signālu, kas nāk no mūsu patiesās empīriskās vienotības.
Tas ir atkarīgs no jums.
"Tas, ko mēs cenšamies visās šajās diskusijās un sarunās panākt,
ir redzēt, vai mēs nevaram radikāli mainīt cilvēka prātu.
Nepieņemt nevienu lietu kāda tā ir,
bet izprast to, iedziļināties tajā, izvērtēt to,
ieguldīt savu sirdi un prātu katrā lietā ko jūs gribat izprast.
Veidu kā dzīvot savādāk.
Bet tas ir atkarīgs no jums un nevis kāda cita.
Tādēļ ka tajā nav skolotāju,
nav skolēnu,
nav līdera,
nav guru,
nav kunga, nav glābēja.
Jūs pats esat skolotājs un skolēns, jūs esat kungs, jūs esat guru, jūs esat līderis,
jūs esat viss!
Un,
saprast
ir pārveidot to, kas ir. "